Gredzens, Horhe Molists Opcijas

[essy]

Molists, Horhe
Gredzens
Rīga, Zvaigzne, 2008



Izdevēja oficiālā anotācija vēsta:
„Horhe Molists (1951) ir viens no populārākajiem spāņu mūsdienu rakstniekiem, kaislīgs vēstures pētnieks. Viņa romāni ir lasītāju mīlēti un kritiķu atzīti. Tajos rodams ne vien vēsturisks pamatojums, bet arī dzirkstošs humors un smalki vērpta intriga.
„Gredzens” ir vēsturisks romāns un skaists stāsts par mīlestību. Tas vēstī par tumšiem senatnes noslēpumiem, leģendu apvītiem templiešu dārgumiem un šī ordeņa dramatisko galu, kā arī par mūsdienu cilvēka centieniem izprast šo mantojumu.”

Mans, kā lasītāja viedoklis, ir:
Romāns stāstīts pirmajā personā un to stāsta sieviete, pie kuras nonācis mantots gredzens. Izrādās – saistīts ar templiešu ordeni un iespējamām bagātībām. Kopā ar diviem puišiem viņa dodas dārgumu meklēšanas piedzīvojumā. Ar vienu no viņiem sievieti saista senas romantiskas jūtas, kas romāna gaitā uzplaukst atkal.
Manuprāt, šis romāns ir viens no saistošākajiem, kas pēdējo pāris gadu laikā iznākuši par templiešu dārgumu meklēšanas tēmu. Un izdevies tas ir arī tāpēc, ka autors meistarīgi iepinis arī vēsturiskus faktus (parasti vēsture nav mana iemīļotā tēma), protams, nenorādot – cik daudz ir īstenība, cik daudz ir izdomājums.

Zīmīgākais citāts:
„Mūsu dzīve paiet, vēloties kaut ko sasniegt, sekojot sapņiem, domājot, ka, tos sasniedzot, būsim laimīgi. Taču tā nav. Esamība ir ceļš, nevis mērķis. Nav svarīgi, cik skaists, svarīgs vai garīgs ir tas, pēc kā tiecamies. Pēdējā pietura vienmēr ir nāve. Ja neprotam būt laimīgi jau ceļā, mēs tādi nekļūsim, arī nonākuši galā. Šī iemesla dēļ ir jāizbauda mirklis. Dzīvē ir daudz dārgumu, pēc kuriem ļaudis dzenas, ir lietas, kuras, pēc viņu domām, varētu atsvērt visu, taču viņi pierod vērties mirāžās un, sasnieguši ilgoto, attopas ar tukšām rokām.”