Baltie oleandri, Dženeta Fiča Opcijas

[vampiregirl]

"Vientulība ir cilvēka pamatstāvoklis. Izkop to. Tā izplešas Tevī kā tunelis, dodot dvēselei vietu, kur augt. Nekad negaidi, ka vientulība ar gadiem zudīs. Nekad neceri atrast cilvēkus, kas Tevi sapratīs, kādu, kurš aizpildīs šo telpu. Intelektuāls, jūtīgs cilvēks ir izņēmums, ļoti liels izņēmums. Ja cerēsi atrast cilvēkus, kuri Tevi saprot, tad aiz vilšanās būsi gatava slepkavot. Labākais, ko Tu vari izdarīt, ir izprast pašai sevi, zināt, ko Tu gribi, un neļaut, lai lopi stājas Tev ceļā."

Jā, skarbi vārdi.

Nu tā. Lasot šo grāmatu es pilnībā jutu līdz visiem notikumiem.. Grāmata uzraxtīta ar TĀDĀM sajūtām, kas plūst pāri malām. Nu nevarēju atrauties no lappusēm. Lappusi pēc lappuses....izlasot grāmatu jutos it kā dzīvesgudrāka... jocīgi ne?
Hmmm.... varbūt muļķīgi, bet, šķiet, ka šai grāmatai nekā netrūkst.....un nav arī pārsātināta.
Un, tātad, jūsu domas-...?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 15.10.2008 13:04

[Cecilia]

izlasīju to grāmatu pirms dažiem gadiem. žēl bija meitenes, patiešām neapskaudu viņu mātes dēļ, tomēr tā māte bija fascinējoša savā ziņā. viņas milzīgais ego, pašcieņa un pašlepnums. attieksme pret citiem, it kā citi būtu zemākā līmenī un nemitīgā skandināvu asiņu pieminēšana. bija sajūta, ka māte sevi uztver teju kā māti-karalieni. un tas, ar kādu naidu, spēku viņa atriebās tam vīrelim, kurā viņa bija iemīlējusies un kurš viņu tik nekaunīgi piekrāpa, kas gan bija sagaidāms jau no paša sākuma.

emocijas tiešām daudz, nemitīgās pārmaiņas meitas dzīvē un viņas apbrīnojamās piemērošanās spējas.

[Laululintu]

Fantastiska grāmata, ko atcerēšos vēl ilgu laiku. Nesalīdzināmi labāka kā filma. Filmā pat nevarēja saprast īsti, kurš tad ir galvenais - māte vai meita.

Nespēju pat aprakstīt sajūtas, kas radās, lasot grāmatu. Vienkārši neaprakstāmi...