Bruņinieki Opcijas

[Elony]

Dažas dienas pēc grupas izveides, visi 11 bruņinieki saņāma pavēli caur aproci:
"Grupas komadniere leitnante Miranda uzsauc vienību. Visiem sapulcēties koptelpā. Paredzēts uzdevums."

Bija diena, pēc vietējā laika apmērma 2 pēcpusdienā. Koptelpa bija tukša, kad tajā ienāca Miranda.
Viņa izskatījās pēc jaunas meitenes, bet kurš gan no bruņiniekiem neizsaktījās jauns? Mirandai bija krietni vairāk gadu, jo kā nekā viņa bija leitnante. Sieviete bija tērpusies samērā brīvi, varētu tiekt, izaicinoši, par ko liecināja īsie, rozā svārciņi. Kājās meitenei bija interesanti, gari zābaki. Viņai bija pusgari, gaiši mati un nopietns skatiens, kas gan šobrīd bija mazliet īgns.
Pati istaba, koptelpa, bija samērā liela, iekārtota senlaicīgi, laikas, ar to domāts mājīgums. Bija ērtas mēbeles un dīvāni, pat gleznas, kas gna varēja mainīt to, kas tajās redzams.
Bet telpas vidū bija liels galds ar divpadsmit vietām. Miranda apsēdās tā galā un gaidīja ierodamies savus padotos.
Viņasprāt, tas bija muļķīgi, jo pavēles varēja nodot arī bez klātbūtnes, tomēr vadība uzskatīja, ka nepieciešams tiešs padoto un komandieru kontakts. Tāpēc Miranda gaidīja savus pagaidu padotos.

Šo rakstu rediģēja Elony: 16.09.2008 11:19

[Džea]

Renda palīdzēja radīt diezgan daudzus portālus. Ar smaidu uz lūpām meitene nolūkojās abu pūķu dejā. Tas bija tik neticami skaisti un reizē brīnišķīgi.
Es vel nekad nēesmu nolūkojusies pūķu dejā.
Renda sacīja Mišelam atrodoties puisim blakus, tomēr viņa apzinājās ka vajadzēs doties prom. Pavisam drīz. Radījusi vel vairākus portālus Renda palūkojās uz Mišelu.
Es laikam tad došos, man vel šur tur jāiegriežas, iespejējams tiksiemies uz Anatas, varbūt kādā citā kopīgā uzdevumā.
Radījusi portalu uz savu dzimto planētu Renda apskāva Mišelu.
Pasveicini pūķus no manīm.
Meitene vel sacīja un drīzvien nozuda portāla

[Hworang666]

Es arī ne... puisis skumji pasmaidīja. Apskāvis arī Rendu, viņš apsolījās pasveicināt abus pūķus un klusītēm, klusītēm nopūties viņš atvēra daudzus, jo daudzus portālus, sākot ar vistālākajiem visumiem, uz kuriem viņš bija pamanījies aizsūtīt cilvēkus. Vispirms Adria, tad Renda... Un beigās viņš palika viens... Ak, tu aizmirsi pūķus! puisis pie sevis nodomāja un iesmējās. Tad, palūkojies uz pārējām planētām, kuras bija radušās no Rijēja, viņš pajokojot smagi nopūtās un sāka tām tuvoties. Darbs negaida... Kas jauns...

[Elony]

Paladini iesāka veidot jaunās saules un planētas galaktikas malā, kur tās bija iznīcinājis Pasauļu Rijējs. Viņi atjaunoja zvaigžņu spīdēšanu un lika planētām rinķot ap tām, radīja mēnešus, piepildīja planētas ar ūdeni. Bet tas bija tikai sākums.

Bruņiniekiem drīz tika izplatīta informācija par to, ka Enrots un Delons bija nodevēji, kas atbrīvoja Rijēju un centās iznīcināt Galaktiku, bet tika apturēti un iznīcināti. Paladini netika pieminēti, tāpat kā Pūķa vienība. Tika atklāts arī tas ka Rijējs ir iznīcināts. Bruņiniekiem tas viss bija liels pārsteigums, bet viņi to pieņēma.

Galaktikas valdībām tika darīts zināms, ka tumsa, kas aprija daļu Galaktikas, bija ļauna radība no sendienām, kas tagad ir iznīcināta. Nekas vairāk paskaidrots netika.

Savukārt no vienas planētas izgāja leģenda par Balto Pūķi un Sarkano Pūķi, diviem iemiesotiem dieviem, kas sākumā deva cerību uz bēgšanu, bet tad atbrīvoja ļaudis no draudošās Tumsas. Un šī leģenda izgāja pa visu Galaktiku.

Un leģanda par dieviem pieņēmās spēkā, jo drīz atklājās, ka tukšumā atjaunojas zvaigznes un planētas.

Tika uzsāktas sarunas starp Dziedniekiem un Bruņiniekiem. Vieglas tās nebija, jo abas puses vēlējās panākt pēc iespējas vairāk. Galu galā ar Adrianas iejaukšanos tika panākts, ka noslēdz tādu vienošanos, kas nosaka, ka visi Dziednieki vairs nav bruņinieku meklēšanā un par kādām lietām Dziedniekus neķers ciet Bruņinieki nākotnē. Tiesa, ja viņi pārkāps bruņinieku robežas, tad vainīgais tiks vajāts.

Ja drīz Paladini devās prom uz Anatas karaļvalsts pasauli, kur satikās ar bruņinieku vienību, kuru vadīja kapteinis Vilgelms. Viņi kopīgi atgrieza uz Anatu dievus, kas drīz vien pieņēma savus patiesos veidolus un devās savās gaitās. Kā arī karaļa Teodora bērnus, kas bija priecīgi, ka viņu pasaule bija sveika un vesela, viņi skuma par savu tēvu, bet godāja viņa varonīgo nāvi un pārņēma pagaidu pārvaldi.

Pavisam drīz "nejauši" ar paladinu palīdzību tika atrasts kāds jauns vīrietis, armijas leitnants Temajs, kurā izrādījās, ir Pasaules Kodols. Viņš tika kronēts par jauno Anatas karaļvalsts valdnieku un vecā karaļa bērni ieņēma dažādus amatus pārvaldē. Īsā laikā tika novērsti pils un pilsētas postījumi un sāka būvēt jaunu pili. Vilgelma komanda drīz devās prom, bet Eroiko, Zōlu, Rendu un Mišelu uzaicināja palikt uz vecā karaļa dēla Ehona kāzām ar viņa līgavu Liānu.

Anatā atgriezās jaunākā meita Elija, kura bija paglābusies kopā ar Vito. Viņa kļuva par bruņinieku mācekli un Vito sievu, kurš turpmāk vairāk darbojās jauno bruņinieku apmācībās. Arī tad, kad Elija kļuva par pilntiesīgu bruņinieci. Vito tā arī nesaprata, kas noticis ar viņa vecajiem biedriem, bet aizdomas radās.

Drīz pēc jaunā karaļa kronēšanas notika arī Ehona kāzas ar viņa līgavu Liānu, uz kurām ierādās arī Adriana ar savu dzīvesbiedru Dziednieku Hēsionu. Bet princesei Minai vairs nebija jāuztraucas par kādām precībām. Viņa kļuva par dievu priesterieni.
Pēc kāzām paladini atvadījās no vietējiem un viens no otra un devās prom savās gaitās...

*****

Mišels turpināja darboties kā bruņinieks pildot dažādus uzdevumus jaunā vienībā, līdz, laikam ejot kāpa pa karjeras kāpnēm un kļuva par majoru, kas pildīja speciālus uzdevumus. Tomēr viņš kā paladins arī vienmēr atvēlēja laiku, lai pievērstu uzmanību tai planētai, kura pieredzēja divu pūķu lidojumu un kļuva par tās aizstāvi.

Renda arī turpināja dzīvot kā bruņiniece, bet necentās gūt paaugstinājumus. Tiesa, ar laiku viņa kļuva par seržanti. Viņa apprecējās ar kādu bruņinieku, un dzemdēja meitiņu, bet drīz vien vīrs gāja bojā. Tad Renda pameta bruņiniekus un atgriezās savā dzimtajā planētā, kur nebija vairs neviena dzīvā, kas atcerētos pirms vairākiem gadiem dzīvojošo Rendu. Viņa apmetās klusā, vientuļā vietā un audzināja savu bērnu kā parasta mirstīgā sieviete - vientuļā māte.

Adriana palika pie Dziedniekiem un ar laiku panāca, ka Bruņinieki un Dziednieki noslēdz pastāvīgāku un labāku līgumu. Viņa dzīvoja kopā ar Hēsionu, kurš zināja, kas tagad ir Adriana, bet ne viņš, ne kāds cits no Dziedniekiem nekad nelūdza, lai viņa izmanto savas paladina spējas viņu labā. Ar laiku abiem piedzima bērni - dvīņi zēns un meitene, kas pieaugot arī kļuva par Dziedniekiem.

Zōla un Eroiko devās uz Eroiko dzimto pasauli, kur abi stājās Eroiko cilts vecāko priekšā. Daudz viņiem tika atklāts un vecajie pieņēma jauno Eroiko būtību, svētīja viņu un arī Zōlu. Viņiem tika atļauts palikt šajā zemē, citu pūķu vidū. Bet viņi nebija tādi, kā viņi. Jo lai vecumā iepalika no daudziem pūķiem, abiem bija pieeja zināšanām un gudrībai, kādas tiem nebija.
Drīz abi atrada jaunu pasauli, kuru apdzīvoja tikai miermīlīgas dzīvnieku sugas un kurai bija patīkams klimats. Šeit Zōla dzemdēja daudzus bērnus, dēlus un meitas, kuriem, tāpat kā vecākiem, bija divi veidoli, cilvēku un pūķu. Adriana kļuva par to visu krustmāmiņu.
Zōla šeit radīja jaunu akmens torni, kurā glabāt Seiko grāmatas un lietas, jo viņas pasaulē bija pietiekami daudz ziņkārīgo, kas necienīja privātīpašumu pamestajā tornī.

Bet viņi visi, Eroiko, Zōla, Adriana, Renda un Mišels tomēr palika paladini un tad, kad nedarīja savus "mirstīgo" darbus, turpināja kopīgi atjaunot Galaktikas malu, līdz tā bija atjaunota, un piepildīta ar dzīvības pilnām planētām. Triecienvilnis izšķīda pret radīto sienu un tā pazuda. Un jaunas paaudzes devās kolonizēt un apdzīvot šo nostūri. Kurš Galaktikas kartē tika dēvēts par Divu Pūķu sektoru.

Paladini turpināja dziedēt kaites, kas radās Multiversa Likumos, attīrīt no problēmām, kuras radīja Likumupārkāpēji. Taisnīgi sadalīja spēku, kas Gaismas upē, starp pasaulēm.

Viņi uzzināja dauda jauna par Mutiversu, par to, kas ir aiz tā robežām, iepazina savus spēkus un prasmes. Paladini ieraudzīja savādāk Mutiversu un pieredzēja daudz jauna un nebijuša, sastapās ar briesmām un būtnēm, kas eksistē nezināmas Mutiversa dzīvības formām, bet kuru ietekme sniedzas nebijušās robežās...

Bet tas jau ir pavisam cits stāsts...

Beigas.