Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[washulis]

Tas būs tik superīgi! Persefone jūsminājās, dodoties Luvras virzienā. Pa dienu jau bija lieliski, bet nu, neviena netraucēti. Viņa runāja ar meiteni, kas atradās viņai blakām. Teju uz mata tādu pašu, kā viņu. Viņa sarunājās ar savu dvīņu māsu Lēnu.

(OCC: atvainojos, ka to nepieminējām, ka mans un Džea tēls ir nevis tikai māsas, bet dvīnes, bet to droši vien peč vecumiem varēja noteikt. Arī attēli nebija tie līdzīgākie, bet lūdzu, izmanotjiet nedaudz fantāzijas.)

Persefone vēl no attāluma nopētija lielo stikla piramīdu un atcerējā no grāmatas "Da Vinči kods" izteicienu - "Kā rēta Parīzes sejā." Man gan tā neliekas... Viņa pie sevis jūsminājās, lūkojoties, cik tā krāšņi izgaismota.

Viņa turpināja doties uz priekšu, pāri plaājam laukumam. Te bija klusi, bet vērienīgā ēka izstaroja mākslas auru. Viņai tas patika.

[Džea]

Nomierinies Persij. Es esmu tikpat sajūsmināta, kā tu.
Lēna pasmaidīja ejot blakus māsai. Studijas biedri viņas abas apskaudīs. Padomā tikai. Apskatīt Luvru neviena netraucēti. Tas taču bija brīnišķīgi. Nonākot uzgaidāmajā telpā Lēna ar apbrīnu pavērās apkārt.
Paklau, bet te taču ir vienkārši burvīgi

[echo3]

Samanta vieglā gaitā nāca pa Elizejas laukiem no Triumfa arkas puses. Nemaz neizskatījās, ka viņa pa šodienu paguvusi nostaigāt savus 30 kilometrus, ja ne vairāk. Laiks Parīzē turējās lielisks, un meitene par to bija priecīga, jo iepriekšējā reizē, kad viņai bija bijis ilgāks brīvais laiks "ieraugāmi mirstamajā" pilsētā, bija valdījis gandrīz vai negaiss ar stipru vēju un nemitīgām aukstām lietusgāzēm.

Viņa bija nolēmusi izmantot izdevību Luvras muzejos pavadīt savu pēdējo (un vienīgo) vakaru līdz lidmašīnai uz Keniju, lai gan jau no rīta bija kārtīgi izpriecājusies par skaistajām mantām, kas apskatāmas Luvras muzejos. Samantai patika visādas meistarīgi darinātas mantiņas - lādītes un tabakdozes, Faberžē juvelierizstrādājumi un vēdekļi, ķīniešu miniatūras un seno ieroču meistaru darinājumi. Tagad varēs nedrūzmēties, un visu apskatīt lēnām.

Samanta bija tikusi līdz ieejas stiklotajai piramīdai un gāja tik iekšā, nevainojamā Šveices franču valodā paskaidrodama sargam, ka vinnējusi vakara ekskursiju. Noklausījusies atbildi (Parīzes franču valodā), viņa kāpa lejā pa trepēm un piegāja pie norādītā sagaidītāja. - Sveicināti. Vai Jūs būsiet mūsu gids šovakar? Priecājos.

[washulis]

Persija arī jūsmināti lūkojās apkārt. O, jā. Skaidīgs. Un pamatīgi. Laba sajūta, vai ne? Viņa smaidot palūkojās uz māsu, aizliekot vienu roku aiz mugursomas lences, viņa turpināja. Burvīgi pat nebūtu īstais vārds.

Jau atrasties Francijā bija jauki. Laba pārmaiņa no Vācijas. Vairāk romantikas un negaršīga siera. Bet nu arī šāda iespēja, kas droši vien ir vienreiz mūžā.

Ieejot telpā, pa lielajām vītņu kāpnēm lejā, viņa neviļus nopētīja apsargus. Nav brīnums. Ir tūkstošiem tādu, kas vēlētos te visu izlaupīt.

Viņa ieraudzīja arī kuratoru un kādu citu sievieti, kas arī bija ieradusies. Labdien... Tas ir, labvakar. Viņa uzrunāja klātesošos. Mēs abas esam no tiem, kas saņēma to anketu. Ceru, ka neesam aigājuši garām pareizajai piramīdai, un iegājušas citā. Viņa muļķīgi izmeta. Necik smiekligs joks nav, bet dažreiz viņamēdza buldurēt muļķības.

[Mitrene]

Luisida pamodās no modinātājpulksteņa zvana. tas bija uzlikts lai zvanītu precīzi uz četros dienā. Pamodusies viņa palūkojās ārā pa logu, ieraudzījusi tuvējā kokā sēžot kraukli viņa iedomājās ka tā nepavisam nav laba zīme un pārmeta krustu.

Klusi pie sevis bubinādama viņa taisīja sev zāļu tēju. Krauklis... un arī tās sliktās zīmes kāršu izlikumā... neko labu šī diena nenesīs... mana trešā acs redz vienīgi nerpatikšanas un sliktas zīmes...
Pamanījusi ka virtuvē ienāk kaķis viņa devās pie skapja izņēma no tā sausās barības kārbu un piebēra pilnu bļodiņu līdz malām Pūciņ neapēd to visu uzreiz, iespējams es pāris dienas nebūšu mājās.

Viņa devās atpakaļ uz guļamistabu uzģērba savu ierasto ikdienas ietērpu, kādā parasti viņa devās uz darbu. paņēmusi indiāņu stila pleca somu ielika tajā savu kristāla lodi Tu dārgā man noderēsi Taro kāršu komplektu, un vecu nobružātu grāmatiņu ādas iesējumā. tajā brīdī iezvanījās telefons, viņa devās pie tā, pacēla klausuli

Madame Luī klausās.

šodien nestrādāšu

mājas izsvēpēšanai?

Vajadzēs pelašķus un rožu eļļu. tad vēl pakvēpini salviju.

jā labi, lai Miers ar tevi. uz tikšanos

nolikusi klausuli viņa atkal pie sevis nopurinājās un noteica tikai un vienīgi sliktas zīmes
Viņa izgāja pa durvīm un nokāpa lejā pa kāpnēm šķendēdamās par to ka lifts nestrādā jau otro mēnesi. Viņa devās gar Sēnu uz Luvras pusi. Cilveki izvairījās no Luisidas viņas pabaisā izskata dēļ. Iegāja Dievmātes katedrālē nolikt svecīti un palūgties lai kaut mazliet labāk vērstu visu šodien redzēto zīmju iespaidu.

Tad dodoties tālāk viņa ieraudzīja Luvras ēku, tieši tajā pašā brīdī viņa izdzirdēja sev tieši blakus mašīnas taurēšanu, un ievēroja ka pār viņas ceļu pārksrien melns kaķis. viņa iesaucās Ak dievs! un sāka pie sevis purpināt kādu mantru.

Ieraudzījusi Luvras lielo stikla piramīdu viņa apstājās. Mazliet atvilka elpu. tad atkal turpināja doties ieejas virzienā. Luvra viņai vienmēr bija uzdzinusi baisas nojautas. par spīti tam ka viņa jau četrpadsmit gadus dzīvoja Parīzē.

Tad viņa dodas tieši iekšā. Uzgaidāmajā telpā viņa pamana Džeromu, un nospriež ka viņa aurā kaut kas īsti nav kārtībā. Pārāk daudz negatīvās enerģijas. Viņa pieiet pie Džeroma sasveicinās, bet uzreiz pēc sasveicināšanās dodas uz kādu no soliņiem apsēsties, izvelk no somas melno grāmatiņu un sāk to lasīt.

[Beppo]

Loreta neteikdama ne vārda, toties klusi pie sevis dungodama melodiju no Edītes Piafas repertuāra, izkāpa no takša, pamāja atvadas vecmāmiņai un iegāja uzgaidāmajā telpā, kur nostājās blakus vīrietim, kurš acīmredzami bija gids. Viņas franču valodu varētu vēlēties krietni labāku, un meitene jau bija nogurusi visu dienu ar to nopūlēties, jo vecmāmiņa, redz, uzstāja, ja mēs esam Parīzē, runāsim franciski, Loret, tu taču mācies skolā franču valodu, tas noteikti nāks par labu tavām sekmēm.

[Miervaldis Gotiņ...]

Precīzi pulksten 18:59:00 (savu pulksteni Luvras kolēģim viņš bija pieregulējis jau iepriekš) Rendels piegāja pie ieejas stikla piramīdā un pieteicās tur stāvošajam uzraugam, ka ir ieradies uz vakara ekskursiju. Uzraugs viņu laipni ielaida, un Rendels veikli noskrēja lejā pa trepēm uz grandiozo uzgaidāmo telpu, kurā jau bija sapulcējušies ļauži. Ātri viņus nopētījis, Rendels uzreiz atpazina amatpersonu pēc identifikācijas šiltītes, kas vēstīja, ka amatpersonu - Luvras darbinieku sauc Džeroms Ridlijs. Rendels bez kavēšanās devās pie amatpersonas un angliski pieteicās:

Labvakar, es uz īpašo vakara ekskursiju. Rendels Redborns. - viņš pastiepa Džeromam roku.

Veterāns bija pārliecināts, ka vislielākā varbūtība, ka viņu sapratīs, būs tieši tad, ja viņš runās tieši angliski. Par spāņu valodu, arābu valodu un farsī viņš nebija tik pārliecināts, un pārējās valodas Rendels diemžēl neprata (patiesību sakot, vēl viņš gan prata Morzes ābeci, bet tā bija PĀRĀK specifiska `valoda`, lai lietotu to saziņā ar muzeja darbinieku). Bez tam, uzvārds Ridlijs netieši liecināja, ka puisim ir vairāk vai mazāk anglosakšu izcelsme un, galu sānā, viņš strādāja Luvrā - muzejā, kur ikdienas apgrozījās tūkstošiem tūristu no visām pasaules malām.

[Ného]

Parīze paliek Parīze, bet nu jāatzīst, tomēr Utrehtai ir sava, daudz patīkamāka aura. Jans par savām domām pasmaidīja, jo galu galā sava pilsēta vienmēr būs mīļāka lai kādā vietā atrastos. Vien šī jaunā vieta dod jaunas sajūtas - kā jau viss neredzētais un nepiedzīvotais.

Šī jau bija otrā diena Parīzē, bet viņš nekādi nespēja atcerēties savas viesnīcas jokaino un garo nosaukumu. Vēlreiz apskatījis bukletiņu ar tās nosaukumu - Hotel Jardin de Paris Marais Bastille - Jans paņēma savu vienā plecā uzmetamo somu un devās lejā uz vestibilu. Bija jau sarunāts, ka pie Viesnīcas viņu gaidīs taksis, kas aizvedīs līdz Luvrai. Protams, ja būtu laicīgi sākts kustēties, tad jau attālums no Bastīlijas laukuma līdz muzejam nebūtu liels šķērslis.

Bija nedaudz vairāk kā bez piecām septiņi, kad auto apstājās pie Luvras. Izkāpis un samaksājis prasīto, Jans ātri savā somā sameklēja ielūgumu uz vēlo ekskursiju. Īsā laikā viņš jau bija nokļuvis līdz ieejai. Līdz tam priecājoties, ka nu beidzot šogad Utrehta spēs atņemt Amsterdamai neoficiālo kultūras galvaspilsētas titulu. Jans bija paredzējis izmantot šo ielūgumu un parunāties ar muzeja darbiniekiem par pasākumiem, kā uzlabot pakalpojumu līmeni un daudz ko citu, ar muzeju infrastruktūru saistīto.

Pārvarējis visus šķēršļus un nokļuvis piramīdas iekšienē, vīrietis pievienojās jau gaidošo cilvēku bariņam, visai možā tonī sasveicinoties.

Šo rakstu rediģēja Ného: 21.01.2009 20:56

[Mitrene]

Loretas ierašanās pievērsa Luisidas uzmanību. Luī sajuta izteikti negatīvas auras klātbūtni. pacēlusi acis no grāmatiņas viņa ielūkojās Loretai sejā. Tu mirsi! Luisida iekliedzās skaļā mazliet pārveidotā balsī. Tad Luisida pamodās no transa un tikai kā pa miglai atcerējās kas tikko bija noticis. Piedod lūdzu, man reizēm tā gadās Luisida noteica pieklājīgā bet ne pārāk sirsnīgā tonī. Es esmu Madame Luī, pasaulslavenā gaišreģe. Ja vēlies varu ielūkoties tavas nākotnes miglainajos nostūros.

[Džea]

Lēna vēroja kā pamazām sarodas cilvēki. Visinteresantākā likās tā večiņa. Kā rādās viņa bija mazliet sajukusi prātā. Māsa protams jau steidzās ar pārējiem sasveicināties. Lēna gan vienkārši nosauca savu vārdu. negribējās iesaistīties sarunās.
Atspiedusies pret sienu un izvilkusi savu blociņu un pildspalvu meitene nolēma uzskicēt večiņu. Lieki minēt, ka portreti Lēnai padevās vislabāk

[Fidgy]

Lizija sēdēja savā kabinetā pie milzīgas veca paskata grāmatu kaudzes un aizrautīgi pētījā kādu dzeltenīgu papīra rulli, tai pašā laikā veicot dažas piezīmes savā kladē. pabeigusi to pētīt viņa to sarullēja un nolika pie pārējiem nedaudz piekārtoja grāmatu kaudzi lai tā neizskatītos veselībai bīstama, viņa izstaipījās savā krēslā My gosh, man būt šķist ka šodien kaut kas man bija jādara tad domīgi piegāja pie kalendāra un uz šīs dienas datuma ieraudzīja sarkanu apli un ar sīkiem burtiem pieraxtītu Šodien jābūt Luvrā Hmm šodien jābūt Luvrā... Šodien jābūt Luvrā?! ai, gan jau paspēšu

Tad viņa gāja uz metro, kad beidzot tika vagonā viņa apsēdās vagona stūrī, izvilkusi savu kladi viņa tajā ieraxtīja Mood: Unfabulous. tad pacietīgi sēdēja un vēroja stieni domādama Ko tik tas sevī neslēpj... un sagaidījusi savu pieturu viņa izkāpa un steidzās uz Luvru, viņai šķita ka kavē, bet no viņas saules pulksteņa bieži neko nevarēja saprast.

Raitā solī viņa piegāja pie stikla piramīdas, brīdi nopētīja to un noteica Piramīdas simbolizē uz debesīm vedošas kāpnes. Bet ko varētu nozīmēt ka tā ir no stikla...? atcerēdamās ka viņai jābūt kur citur viņa devās uz ieejas pusi, tur viņa jau sastapa nelielu cilvēku grupiņu, piegājusi pie oficiāli tērptā vīra viņa sasveicinājās Goodevenig pašķielējusi uz vārda nozīmīti turpināja Džerom .. gluži kā katoļu svētais Stridonijas Džeroms hi hī, esmu Elizabete Mičela esmu viena no tiem, kas aizpildīja anketu, prieks iepazīties

Tad Lizija pameta skatu uz apkārt esošajiem cilvēkiem, kuri šķiet arī bija aizpildījuši to pašu anketu viņas skatiens uzkavējās pie kādas tumšas tantiņas, kas izskatījās pēc zīlnieces Ar nosaukumu zīlnieks, zīlniece mūsdienās galvenokārt tiek apzīmēta kārtīs licēja. Tāpēc nebūsim pārsteidzīgi atlikdama cilvēku izpētīšanu uz tam labāku laiku viņa sāka pētīt sienas Siena ir gluda struktūra, kas nosaka vai arī aizsargā kādu laukumu.

[washulis]

Persefone sveicināja katru, kas parādījās pie apvārša. Pie gaišreģes kliedziena par nāvi, viņa krietni salēcās. Viņa nav nedaudz...? Viņa pie sevis nodomāja, bet neteica skaļi. Ja nu pareģiem ir superdzirde?

Palūkojusies uz māsu, kas atkal patālāk kaut ko zīmēja, viņa piegāja klāt un nopētīja portretu. Skaisti. Nesaprotu, kāpēc man nekad nesanāk līdzīgi. Viņa klusi šķendējās, ka to dzirdēja tikai viņa un māsa. Toties Persijas stiprā puse bija klusā daba un ainavas. Vismaz labi.

Neatgājusi tālu no māsas, viņa lūkojās uz apkārtējiem, gaidot, vai kāds uzsāks kādu sarunu pirms sākas ekskursija. Cik sapratu, tad kopā būs divpadsmit? Viņa ierunājās kuratora Ridlija virzienā. Un apmēram, cik ilgi mums būs dots laiks, lai visu apmeklētu. Ne jau nu pilnīgi visu nakti un rītu, jo esmu dzirdējusi faktu, ka lai apskatītu te visu, vajag vidēji divas nedēļas.

Šo rakstu rediģēja washulis: 21.01.2009 22:10

[Moriartijs]

Sagaidīdams gaidāmās ekskursijas dalībniekus Džeroms tos sveicināja un atbildēja uz viņu jautājumiem angļu valodā, jo tā bija viņa dzimtā valoda, tomēr arī franču valoda nebija viņam šķērslis,

Jā, es vadīšu šovakar paredzēto ekskursiju. Ir plānots ka tā ilgs ap trim stundām. Mēs dosimies caur Denon spārnu, apskatīsim lielformāta Franču gleznas, tad Grande Galerie un La Jaconda, tad apmeklēsim Galerie d'Apollon un virzīsimies uz Richeliu spārnu kur atrodas labākie Renesanses darbi, viņš atbildēja pirmajai ieradušajai meitenei un vēlāk arī vienai no dvīņu māsām.

Mēs dosimies tiklīdz kā visi divpadsmit būs ieradušies.

Apsveicinājies ar Madamme Luī un paspiedis roku Rendelam Redbornam un pasmaidījis Elizabetei Mičelai, atbildēja,

Vecāki man patiešām deva šo vārdu par godu svētajam. "Be ever engaged, so that whenever the devil calls he may find you occupied."

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 21.01.2009 22:29

[Beppo]

Tā jukusī vecene lika Loretai pamatīgi satrūkties — meitene izbijusies paleca atpakaļ un gandrīz nokrita. Ielūkoties nākotnes tumšajos nostūros? Paldies, es jau zinu savu nākotni, es miršu. Ne jau nāves pareģojums — Loretas plānos nebūt neietilpa dzīvot mūžīgi, bet vecenes pēkšņais uzbrēciens bija meiteni sabiedējis.

Loreta pakāpās nostāk no jukušās, cik nu tas bija iespējams, pilnībā neatdaloties no grupas.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 21.01.2009 22:36

[washulis]

Labi, paldies, Persija teica. Trīs stundas. Ja varēs viegli pārvietoties, neuztraucoties, ka uzskriešu virsū kādam japāņu tūristam, tad apkatīt varēs gana daudz.

Penija beidz knibināt savu somas lenci, pamanot jaunā Loretas satraukumu par nāves vēstīm. Viņa piegāja meitenei klāt. Neklausies, ko tā vecā večiņa saka. Tici man, lielākoties, ko es esmu dzirdējusi no viņu mutēm, ir bijušas pilnīgas muļķības. viņas parasti tikai mēģina izpiest kādu naudu, lai pārdotu dziriņas, kas it kā palīdz pret neko. Viņa centās izklausīties gana gādoši, bet ne uzbāzīgi, ar devu pārliecības par to, ko saka.

Vai jūs katru dienu vēlat kādam nāvi? Viņa uzrunāja zīlnieci. Zīlnieki, nu vai zinies. Viņa tādām muļķībām neticēja.

[Mitrene]

Vai jūs katru dienu vēlat kādam nāvi?

Es nevienam nevēlu nāvi. Es tikai pateicu to ko redzēju. Domā es pati brīvprātīgi izvēlējos šādu dzīvi? Nē, protams ka nē, nevienam nenovēlētu šādu dzīvi.

Redzot kā Persija mierina Loretu viņa piebilda Vari tam neticēt, bet uzmanies no sarkanās krāsas un pulkstens divpadsmitiem. Par spīti tam ka esat dvīnes jūs vairs ilgi nebūsiet kopā. Es nedraudu ES ZINU!

Viņa nostājās precīzi pret ziemeļiem un sāka lēnā balsī skandēt kādu dīvainu dziesmu pamazām atkal ieslīgdama transā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rendels smaidīdams pieklājīgi, taču visai atturīgi sasveicinājās ar cilvēkiem, kuri sasveicinājās ar viņu. Pats kontaktu nemeklēja, galu beigās, tā ir tikai ekskursija, ar šiem cilvēkiem viņam nebūs jāguļ plecu pie pleca ledusaukstajā tuksneša naktī vai kalnu alā, un arī dzīvība nebūs viņiem jāuztic. Mēs tikai kopīgi paskatīsimies mākslas un vēstures mantojumu, varbūt mums parādīs arī ko tādu, ko nerāda publikai ikdienā, un ar to viss beigsies. Ak jā, beigās būs jāuzraksta atsk... tfu ti, recenzija.

Kad Džeroms nosauca ekskursijas ilgumu, Rendels refleksīvi ieskatījās pulkstenī. Bija jau 19:06:46, tātad pasākums beigsies drusku pēc 22:00. Nu ko, pašā laikā, viņš nodomāja.

Džeroma nosauktie termini Rendelam neko daudz neizteica, un viņš arī negrasījās īpaši iespringt, noskaidrojot, ko tieši tie nozīmēs. Es vienkārši vērošu mākslas darbus un izbaudīšu tos. Klasifikācija, analīze un mākslas darba stāsts lai paliek mākslas zinātniekiem un vēsturniekiem. Man pietiks ar `patīk/nepatīk`, `virtuozs darbs/haltūra`.

[Džea]

Persefonei protams kā parasti bija jābūt tai aktīvākajai un nebija jau arī brīnums ka māsa metās ar visiem sveicināties un iepazīties. Toties Persijas šķendēšanās lika Lēnai pasmaidīt.
Toties man nepadodās ainavas. Tas liek tev justies labāk?
Lēna pavaicāja māsai joprojām neatraujot acis no blociņa un ik pa laikam uzmetot skatienu vecajai sievietei kura kā rādās esam trakā. Bija jau gana daudz zīlnieku redzēts. Šī nebija labāka
Don' t-Gespräch wie eine alte Frau des Idioten. I don't belive solche Sachen mögen dieses
Lēna nomurmināja večiņai. Tiesa gan, diezin vai kāds vel bez māsas viņu saprata

[washulis]

Jā. Liek gan. Persefone smejoties teica māsai. Vai vismaz nedaudz.

Ak jūs nabaga mocekle. Persija ironiski iesmējās. Kas nevar paturēt savus muļķīgos pareģojumus pie sevis. Persefone sāka pamazām aizsvilties. Ko? Kas? Kas tad jums tā pastāstīja, ka tik droši zinat. Ka esat te vienīgā, kas redz kaut kādas apgarotas vīzijas. Persija vēl nosmēja par māsas vācisko izteicienu, nopētot viņu ar smaidu. Vēl tikai nedaudz..

Nav runa, kam es ticu, kam nē, bet ja jūs teju katram te vēlat nāvi. Pat man un manai māsai, kad vecā pareģe pieminēja viņas dvīnūmāsu, viņa jau aizsvilās vēl vairāk, tad jādomā, kā pati tik ilgi esat izvilkusi, solot nez ko.

Persefone apgriezās, dziļi ieelpoja un centās nomierināties. Tas tik trūka, lai mani tagd izmestu no muzeja, jo neuzvedos korekti. Tas nebūtu tā vērts. Ne jau nu, lai tiktu izmesta dēļ muļķīgiem pareģojmiem.

Apgriezusies, viņa aizgāja atpakaļ pie māsas. Viss. Klusēšu un nerunāū ar viņu bez vajadzības. Ar tādiem nav labi komunicēt

Šo rakstu rediģēja washulis: 21.01.2009 23:21