Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Moriartijs]

Džeroms atstāja savu dzīvokli agri no rīta, izdzēris vienu tasi kafijas un noskatījies rīta ziņas. Līdzi viņam bija viena mugursoma ar pamatlietām, kuras noder izdzīvošanā, jostas somu un dunču komplektu, kuru neslēpa no citu acīm. Aizslēdzis dzīvokli un uzlicis ekenomisko režīmu dzīvokļa uzturēšanai, devās ārā no ēkas.

Edža bija kā Edža. Satiksme, cilvēki, burzma... Džeroms devās uz tuvāko dzelzsceļa staciju un uz pirmo vilcienu uz Junonu. Viņš sen nebija bijis Junonā.


Kad vilciens iebrauca Junonā, Džeroms izkāpa no vilciena un noprirka avīzes ekvivalentu, tādu kurā būtu krustvārdu mīkla.

Viņš ar kājām devās uz PAO ēku. Nostājies pretī ēkai, ielas otrā pusē, viņš kādu brīdi vēroja ēku - ShinRa kādreizējo mājvietu. Viņš apskatīja no tālienes durvju sargus, iekšā un ārā gājējus, logus un citas izejas, tā kā vēl bija nedaudz laika.

Pārgājis pāri ielai, Džeroms devās pie sagādītājiem, atbildējis, ka transporta viņam nav, viņš devās uz liftiem PAO darbinieku pavadībā.

Iegājis apspriežu telpā, viņš to ātri apskatīja un tad nolēma nopozicionēties pie loga. To arī izdarījis, viņš gaidīja pārējos komandas dalībniekus.

[washulis]

Seo lūkojās uz daudzajām terasēm, kas slējās zem viņas nama. Arī tā balstījās uz vienas no šīm terasēm. Sejā pūta viegls vējš un viņa centās to izbaudīt, cik spēja. Viņa nojauta, ka kādā laikā tā izbaudīt mieru un klusumu, varētu būt rets pasākums.

It kā sevi iedrošinot, viņa pamāja galvu tukšam gaisam un devās prom no savas mājas balkona. Paķērusi mēteli, viņa izgāja no mājas. Ceļš līdz PAO ēkai nebija ilgs, jo dažreiz bija izdevīgi dzīvot Junonā. Dažreiz arī nē.

Kur atrodas konkrētā ēka, viņa jau zināja, tā pat, kur ir galvenā ieeja. Bez minstināšanās viņa devās iekšā. Tālāk uz konkrēto stāvu. Priekšā jau bija telpa, kur jau atradās Džeroms. Ienākot iekšā, viņa sasveicinājās ar vīrieti un nosēdās uz viena no mīkstajiem ādas krēsliem, pārliekot vienu kāju pāri otrai. Aizmetusi nepārāk garos, brūnos matus aiz muguras, viņa nodevās gaidīšanai.

[Roviela]

Vietējā lidostā no satiksmes lidaparāta izkāpa puisis, kas itin nemaz neizskatījās pēc vietējā. Ne miņas no pieklājīga un cienījama algotņa/kareivja izskata, lai gan viņam bija zobens, un vēl kāds!
Un kas mani trenca šurp? bija tas, ko viņš pašlaik domāja. Būtu palicis, kur biju, pieklājīga alga, dzīves apstākļi tāpat.
Bet viņš zināja ka pats sevi māna - viņam bija apnicis tupēt un sargāt kādu vai kaut ko, ja nekas nekad nenotiek. Tagad bija vismaz droši, ka kaut kas notiks.
Tīdus, izmantojot vietējo transportu, brauca uz P.A.O., kur, pat neapstājoties, lai ēku īpaši nopētītu, devās iekšā, un pēc vietējo norādījuma brauca augšā uz apspriežu telpu.
Telpā divi jau bija. Sieviete un vīrietis. Tīdus tiem pamāja sveicienu un apsēdās krēslā tā, lai labi varētu redzēt un dzirdēt to, ko stāstīs uzdevuma devējs. Iespējamos biedrus varēs novērtēt pēc tam, tieši pašlaik tas nebija primārais uzdevums. Savu milzu zobenu viņš novietoja sev pa ķērienam.

[Džea]

Pirms divām dienām Keila bija uzteikusi darbu. Iemesli šoreiz bija vairāki. Pirmais un galvenais bija tas, ka klienti bija rupji un iedomājās sazin ko. Sievietei tas jau bija apnicis un patiesību sakot, Keila jau sen plānoja aiziet un ziņas saņemšana bija noteicošais viņas izvēlē kad. Vienīgais, kas Keilai pietrūks, tas būs transports. Toties gan jau, ka PAO bija kas labāks.

Aizslēgusi savas mājas durvis, Keila devās uz PAO ēku. Tālu no viņas dzīvesvietas nebija. Labi ja desmit minūtes ar kājām. Ieroši bija paslēpti zem apmetņa. Šaujamais ierocis bija pielādēts, tomēr daudz labrātāk sieviete lietoja dunčus.
Nonākusi līdz ēkai viņa devās uz norādīto telpu, kur pasveicinājusi esošos apsēdās.Tagad atlika vien gaidīt.

[Mattiass]

Pie PAO ēkas apstājās liels, tumšs, smagi bruņots bruņuvāģis vidēja kravinieka lielumā, no kura izkāpa tips ādas jakā un kamuflāžas krāsas biksēs. Pārmaiņas pēc šauteni atstājis mašīnā (lai lieki nebojāt nervus PAO darbiniekiem) un mašīnu aizslēdzis, viņš devās iekšā.

Ienācis lielajā telpā, Sairuss palūkojās apkārt, un, redzēdams, ka neviena no svarīgajām personām vēl nebija pagodinājusi klātesošos ar savu ierašanos, piegāja pie loga un sāka izbaudīt no turienes paverošos skatu. Galu galā, šāda izdevība neradās pārāk bieži.

[Sindra]

No riita Kiira paskatiijas pa logu un pasmaidiija par jaukajiem laika apstaakljiem.
Labi, ka ir pavasaris. Tas meiteni iepriecinaaja.

Savaakusi savas mantas vinja aarpusee paluukojaas uz savu vecaaku maaju un uzkaapusi uz baika devaas P.A.O. eekas virzienaa.
Piebraukusi pie taas, vinja novietoja savu motociklu staavvietaa un devaas uz telpu, kur bija paaredzeets pulceeties ljaudiim, kuri gatavojaas piedaliities P.A.O. uzdevumaa.

Kiira ienaaca telpaa un pasmaidiija tur redzamajiem ljaudiim.
Labriit! meitene laipni pasmaidiija un viegli graciozaa gaitaa piegaaja pie ovaalaa galda un apseedaas uz viena no kreesliem. Kaadu briidi vinja pavisam nekauniigi nopeetiija visus sanaakushos potenciaalos biedrus, tad pieveersaas logam pa kuru bija redzama juura un sapnjaini raudziijaas taalees.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 15.02.2009 21:38

[Elony]

Neilgi pēc tam, kad ieradusies bija pēdējā komandas dalībniece, telpā iegāja visnotaļ savāda trijotne.
Pirmais bija vīrietis apmēram 30-35 gadus vecs, gara auguma, tērpies tumši zilā mētelī un nopietnu skatienu. Tie, kas lasīja avīzes vai skatījās televizoru, zināja, ka viņš ir PAO vadītājs.
Viņam sekoja jauna meitene, 10-11 gadus veca, tērpusies zinātnieku uzsvārcī, zem kura bija manāma rozā veste vai jaka un svārki. Meitenei bija līdz pleciem gari rudi mati un savāds skatiens, kas varēja likties sapņains vai nenoteikts.
Kā pēdējais iegāja savāda radība. Īsāks par metru, tas atgādināja uz pakaļkājām staigājošu kaķi, kuram kājās bija kurpes, bet aiz muguras sarkans apmetnis, sasiets mezglā ap kaklu. Galvā zelta kronis. Lai arī radība kustējās pastāvīgi, tā seja pārāk atgādināja mīksto rotaļlietu, lai to varētu uzskatīt par dzīvu, elpojošu būtni.

Pēc kaķa durvis aizvērās. Vīrietis nopētīja sanākušos un piegāja pie galda.
"Esiet sveicināti jūs visi. Es esmu Rīvs Tuesti, Pasaules Atjaunošanas Organizācijas vadītājs. Šī ir Šelka Ruji, koordinatore un plaša spektra zinātniece." viņš norādīja uz meiteni, kura pielieca galvu.
"Un tas ir Kaits Sits, mans personīgais palīgs" viņš norādīja uz kaķi.
"Sveiki visiem!" kaķis dzīvi iesaucās.
"Lūdzu visus apsēsties pie galda." Rīvs teica un apsēdās arī pats. Viņam blakus apsēdās Šelka un otrā pusē Kaits Sits, uz krēsla burtiski uzlēcis. Tiesa, kaķis bija tik īss, ka viņām uz krēsla nācās stāvēt, lai spētu redzēt, kas notiek.

"Jūs visi seši esat izvēlēti un aicināti veidot speciālu PAO militāro vienību, kuras mērķis ir izmeklēt nesenos uzbrukumus Mako reaktoriem un likvidēt draudus, ka tas varētu atkārtoties. Jūs visi esat karotāji, dažādi un atšķirīgi, tomēr spēcīgi, tāpēc mums piemēroti. Par šo darbu jums maksās un turklāt labi. Tomēr galvenais, kam būtu jūs jāmudina pieņemt šo darbu, vismaz es tā ceru, ir vēlme palīdzēt Planētais un to aizsargāt."

Rīvs vēlreiz nopētīja sanākušos un tad pagriezās pret meiteni.
"Šelka, lūdzu izklāsti detaļas."
Meitene atkal pielieca galvu un piecēlās. Viņa pacēla un nospieda dažas pogas uz ierīces, kas atgādināja mobilo telefonu. Logu priekšā nolaidās plāksnes un apgaismojums kļuva krietni vājāks. Telpā palika ļoti tumšs.
Pēc tam iemirdzējās puslode galda vidū. Pēc tam uz galda virsmas parādījās hologrāfisks attēls - caurspīdīgs kalna plāns, kura galā bija Mako reaktors. Gaisma no attēla apgaismoja arī klātesošo sejas.
"Vieta, kas tiek dēvēta par Kondora fortu. Tas ir kalns, kura virsotnē tika uzbūvēts Mako reaktors." Meitene stāstīja rāmā, mierīgā balsī. "Pēc kāda uz reaktora savu ligzdu iekārtoja milzu kondors, lai izmantotu no reaktora plūstošo siltumu olu sildīšanai. ShinRa kompānija vēlējās to aizvākt, kam ilgu laiku pretojās vietējie iedzīvotāji, kas pat uzbūvēja apmetni kalnā zem reaktora. Neilgi pirms ShinRa kompānija zaudēja savu varu, kondori pameta reaktoru. Bet cilvēku apmetne, dēvēta par Kondora fortu, palika.
Apmēram divas nedēļas pēc Meteora krišanas reaktora darbība tika apturēta. Vēlāk PAO militārie spēki uzņēmās objekta apsardzi. Reaktora demontēšana nebija vēl sākta, to bija paredzēts darīt tikai nākotnē.
Pirms sešām nedēļām apmēram piecos no rīta pēc vietējā laika reaktoram uzbruka nezināmas personas, bruņotas gan ar šaujam ieročiem, gan aukstajiem ieročiem. Pretinieku skaits nav zināms, lai gan sākotnēji to nebija vairāk kā pieci. Pēdas un izdzīvojušo liecības atklāj, ka tie lietoja matēriju maģijas - zibens, uguns barjera un citas. PAO spēki tika satriekti. Pretinieki nogalināja ikvienu, kas gadījās ceļā.
Uzbrucēji devās uz reaktora vadības telpu un reaktora kodolu. Neilgi pēc tam ieradās cita nezināmu personu grupa, arī nelielā skaitā. Nepievēršot uzmanību izdzīvojušiem PAO kareivjiem, otrā grupa devās iekšā reaktorā. Tam sekoja sprādzieni reaktora iekšienē. Iespējams, ka tur notika cīņa, vai arī tehnikas iznīcināšana, Idzīvojušie atkāpās nost no notikuma vietas. Viss beidzās ar lielāku sprādzienu reaktorā, tomēr pats reaktors netika sagrauts. Apsekojot reaktoru pēc sprādziena, netika atrasti uzbrucēju līķi, liekot spriest, ka viņi aizbēga.
Izdzīvojušie liecināja, ka uzbrucēju spējas pārspēja parastu cilvēku spējas. Tiek pieļauts, ka uzbrucēji varētu būt bijušie SOLDIER."
Aina pazuda. Parādījās sniegota kalnu ieleja, kurā atradās nepabeigts Mako reaktora tēls un vairākas ēkas apkārt.
"Pirms divām nedēļām notika līdzīgs uzbrukums Modeoheimai, vietai, netālu no Icikles ciemata. ShinRa kompānija tur būvēja Mako reaktoru, kas tā arī netika pabeigts. Tomēr objekts tika PAO militāro spēku apsargāts. Šis uzbrukums notika nakts vidū. No kalniem parādījas nezināmas personas, tērpušās tumšos tērpos. Arī šie uzbrucēji izmantoja dažāda veida ieročus un uzveica lielāko daļu apsargu. Iespējams, tika uzveikts arī īpaši spēcīgais kareivis, līdzvērtīgs SOLDIER, kurš piedalījās objekta apsardzē.
Uzbrucēji iegāja objektā un pēc tam pameta to. Sekoja sprādziens, kas nodarīja reaktoram un ēkām ap to lielu postu. Papildus tam sprādziens izraisīja nelielu lavīnu, kas apraka daļu reaktora.
Apsekošana parādīja, ka daļa zinātniskās labratorijas tehniskā aprīkojuma, kas atradās objektā, ir vai nu pilnībā iznīcināta, vai arī nozagta.
Liecinieku liecības ir līdzīgas - uzbrucēju spējas ir pārcilvēciskas, bet precīza apraksta atkal nav."
Attēls pazuda. Gaismas kļuva nedaudz spožākas.
"Paldies, Šelka." Rīvs noteica un pievērsās vienībai.
"Cik noprotu, jūs vēl neesat pazīstami savā starpā, bet tam jums būs laiks. Ceru, ka jūs visi saprotat, cik lieta ir nopietna. Lai arī Mako reaktoru likvidēšana pati par sevi nav slikta lieta, tomēr nezināmas personas apveltītas ar lielu spēku un pauž skaidru agresiju, ir bīstamas. Turklāt Mako reaktori ne vienmēr ir droši arī tad, ja ir atslēgti. To spridzināšana var radīt sliktas sekas gan apkārtnei, gan Planētai, tāpēc PAO veic reaktoru pakāpenisku demontāžu.
Jānoskaidro, kas ir nezināmie uzbrucēji, ko viņi grib un jāaptur, kamēr viņi nav pastrādājuši ko daudz ļaunāku."

"Vai ir jautājumi?" Rīvs nu atļāva runāt komandas dalībniekiem.

[washulis]

Seo pamāja ar galvu katram kas ieradās, vai arī ar klusu labrīt. To pašu arī vadošajai trijotnei. Nu tik sākas.

Uz hologramām viņa daudz neskatījās. Tikai attēli ar reaktorie. Nekā tik svarīga. Viņa lūkojās uz runātājiem, domājot līdzi un iztēlojoties, kādi bijuši ubrukumi.

Konkrētu aprakstu nav. Nav zināms, kas ir uzbrucēji un kāpēc to spēks ir tik liels. Kā lai uzsāk meklēšanu? Seo iesāka runāt. Kā lai mēs zinām, kurš reaktors būs nākošais? Protams, viņa zināja, ka Rīvs Tuesti nevarēs uz to atbildēt. Savādāk Šelka jau būtu papildinājusi. Vai pateisi tas ir viss, kas zināms?

Vai šādi reaktori ir gana daudz? Ja runājam par vainīgo meklēšanas sākšanu, tad jāuzzin, kur ir viņu pirmais mērķis.

[Sindra]

Kīra uzmanīgi noklausījās stāstīto un pakratīja galvu.
Jautājumi droši vien būs pēc tam, kad būsim dabūjuši kaut reizi pa galvu no tiem uzbrucējiem.
Bijušie SOLDIER. Interesanti. meitene pasmaidīja nedaudz greizu smaidu.

Katrā ziņā, es piekrītu šim uzdevumam. viņa paziņoja.
Un šobrīd arī man nav ne jausmas, kas varētu būt uzbrucēji.

[Elony]

"Galvenā problēma ir tāda, ka mūsu kareivji viņu tuvumā neizdzīvo tik ilgi, lai pēc tam pastāstītu kā uzbrucēji izskatās." teica Rīvs. "Jums būtu lielākas izredzes. Un ir taisnība, ka mums nav zināms, kur pretinieki uzbruks nākamreiz. Tomēr pastāv vairākas iespējas."

Atkal ieslēdzās hologrāfiskais projektors, parādot Rietumu kontinenta karti.
"Pirmais reaktors bija vientuļš, tuvumā nebija lielas apdzīvotas vietas. Otrajam reaktoram bija līdzīgi apstākļi,, turklāt tā tuvumā atradās zinātniskās labratorijas aprīkojums." Atkal ierunājās Šelka.
Kartē iemirdzējās kāds punkts un tam tuvumā vēl viens.
"Mako reaktors Nibel kalnā. Tuvākā apdzīvotā vieta Nibelheima atrodas vairāus kilomterus tālu. Reaktorā atrodas specifisks tehniskais aprīkojums, līdzīgs tam, kāds pazuda no Modeohaimas. Turklāt Nibelheimā atrodas sena ShinRa labratorija, no kuras arī nav izvākts tās aprīkojums. Tadējādi pastāv iespēja, ka Nibelheima un Mako reaktors Nibel kalnā ir nākamie uzbrukuma mērķi. Tomēr - tas ir pieņēmums, kas var būt arī kļūdains."
Hologramma parādīja nelielu pilsētiņu ar lielu ēku tās nomalē, pēc tam kalnus, kas visai atgādināja jūras gliemežvākus ar asiem izaugumiem, un nelielu Mako reaktoru vienā no tiem.
"Abus šos objektus mēs apsargājam jau sen un pēdējā laikā apsardzi palielinājām vēl vairāk. Tomēr mēs nevaram tur izvietot visus mūsu militāros spēkus." Teica Rīvs.

[Roviela]

Tīdus uzmanīgi noskatījās hologrammas ierakstu un noklausījās ziņojumu.
- Khmmm... - viņš ierunājās klusā un patīkamā balsī.
- Es esmu no Nibelheimas, mani sauc Tīdus, - gaišmatainais puisis stādījās priekšā.

- Man jums ir kaut kas jāpastāsta saistībā ar Nibelheimu un tuvumā esošo Mako reaktoru Nibel kalnā. Tas ir kas tāds ko, iespējams, tie, kas šai vietai uzbruks, nezina, bet es neņemos spriest, vai tas dod kādas priekšrocības mums. Drīzāk jau nē. Tomēr es uzskatu, ka mums tas būtu jāzina visiem.
- Tātad. Tas notika pirms deviņiem gadiem. Es vēl biju pavisam jauns, bet atceros labi. Kādu nedēļu pirms Nibelheima tika izpostīta, jā, starp citu, arī šis fakts varētu nebūt visiem zināms, pilsētā ieradās divi SOLDIER ar pāris kareivjiem. Viens no SOLDIER bija Sephirots. Viņi devās izpētīt reaktoru, nu, mēs, puikas, līdzi negājām, bet zināt zinājām, un kā ne, jo pirms tam ar reaktoru kaut kas bija nogājis greizi un apkārtnē pēkšņi parādījās padaudz visādu monstru. Vārdu sakot, viņi devās uz turieni, lai tiktu ar to galā. Pēc tam notika, lūk, kas. Viņi atgriezās, un nedēļu valdīja miers. Tad Sephirots iznāca laukā un sāka nogalināt visus pēc kārtas pilsētā, visus, ko sastapa, un apturēt viņu nevarēja. Tiem mums, kam palaimējās netrāpīties viņam pa sitienam, izskatījās, ka viņš ir sajucis prātā. Tie, kas spēja, aizbēga, un klīda runas, ka Sephirot ar otru SOLDIER, dažiem vietējiem un kareivjiem vēlreiz devies uz reaktoru. Kad es atgriezos pilsētā, tur bija iemitināti jauni iedzīvotāji, kas visi kā viens apgalvoja, ka nekas nav noticis un ka viņi tur dzīvojuši no laika gala. Jā, es redzēju dažus, ko kādreiz pazinu, kas tiešām bija vecie iedzīvotāji, - puiša balss bija skumja.
- Viņi visi izturējās kā sajukuši, visi staigāja melnos mēteļos ar kapucēm, pat nezinu, kur tos ņēma visus tādus vienādus un kāpēc tādos staigāja.
- Ko es gribēju teikt - tas reaktors nav vieta, kur es jel kad būtu gribējis bāzt savu degunu pēc visiem šiem notikumiem. Es nezinu, kas tur notiek un negalvotu arī, ka Sephirots tomēr nav dzīvs. Un, ja ir, tad viņš ir tur.

Puisis nopietni noskatīja visus.
- Tas, ko es nupat teicu, ir lieta, kas tika rūpīgi slēpta ailē "tas nekad nav noticis". Ja kāds to vēl nedaudz gadus atpakaļ būtu pateicis skaļi, viņš labākajā gadījumā tiktu uzskatīts par jukušu. Es ceru, jūs par to nerunāsiet pa labi un pa kreisi.

[Sindra]

Kīra uzmanīgi vēroja jauno puisi, kurš stāstīja par Nībelheimas pagātni.
Klausījās viņa patīkamo balsi.

Sephirots dzīvs? viņa izbrīnīta palūkojās uz Tīdus. Nu es ceru, ka pie nekārtībām tomēr nav vainojams viņš. meitene nopūtās.
Bet izskatās, ka laikam jau nāksies doties uz Nībelheimas reaktoru.

Un jā, es varu apsolīt, ka nerunāšu par Nībelheimas traģēdiju pa labi vai pa kreisi, ja Tu to nevēlies.
Tikai.. es esmu bijušais SOLDIER. Man šis fakts bija zināms. Kīra pasmaidīja.

[Roviela]

Tīdus papurināja galvu un uzsmaidīja Kīrai.
- Nē, es domāju, ka viņš nav vainojams pie tā, kas tagad notiek. Es tikai pieļauju iespēju, ka tie, kas bāzīsies Nibel kalnā, var sastapt viņu. Tas var nebūt veselīgi. Viņš ir ļoti spēcīgs, bet diezin vai atguvis prātu. Tā vispār ir mīklaina lieta, tā prātā jukšana. Nav zināms, kas to izraisīja. Sephirot nedēļu pirms tam neizejot pavadīja ShinRa piederošā mājā. Ka tur ar laboratoriju kaut kas nav sagājis greizi, vai arī, varbūt, vaina ir kalnā.

[Elony]

Rīvs cieši paskatījās uz Tīdu. Likās, ka viņš ir pārsteigts.
"Man nebija zināms, ka Jūs esat dzīvojis Nibelheimā pirms atgadījuma ar Sephirotu. man pieejamā informācija vēstīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju tikuši nogalināti, bet pārējie izmantoti eksperimentiem. Neviens neesot izglābies... protams, vēlāk izrādījās, ka tā nav gluži tiesa."
Likās, ka Rīvs uz brīdi par kaut ko saspringti domā. Šelka uz viņu paskatījās bet neko neteica.
"Domāju, ka tā tomēr nebūs problēma." Rīvs noteica un ierunājās skaļāk:
"Jā, tieši tā arī notika. Sephirots sajuka prātā un izpostīja pilsētu. Toties reaktora iekšienē viņš tika sakauts.
ShinRa kompānija negribēja, lai kāds uzzina, ka tās spēcīgākais SOLDIER ir zaudējis saprātu, tāpēc noklusēja šo atgadījumu un likvidēja visas pēdas.
Es speciāli neizplatu informāciju par šo notikumu. ShinRa darbinieki, kas tika norīkoti izlikties par ciema iedzīvotājiem, joprojām tur dzīvo, nu jau kā īsti pilsētnieki. Neuzskatu, ka ir vajadzība atklāt vecus faktus.
Kas attiecas uz Sephirotu..."
Rīvs brīdi vilcinājās.
"Viņam piemīt spēja atkal parādīties, pat ja viņu jau reiz uzveica. Pēdējo reizi Sephirots parādījās pirms diviem gadiem, bet atkal tika sakauts. Es gan ceru, ka tā nav. Pagaidām nav nekādu liecību par to, ka Sephirots būtu atdzimis. Tas gan būtu pats ļaunākais."

Rīvs uzlūkoja klātesošos.
"Reaktorā nav nekā tāda, kas liktu kādam sajukt prātā. Vairs nav. Tas, kas notika ar Sephirotu, drīzāk saistīts ar viņa pagātni. Tiesa, šajā Mako reaktorā esošās lietas ir kliedzoša liecība par lielu noziegumu, kuru pagātnē veica ShinRa. Papildus Planētas spēka izūknēšanai, protams."

[Sindra]

Kīra šķībi pasmaidīja.
Viņš nedaudz izgāja no "ierindas", jo uzzināja, ka nav īsti cilvēks, bet mākslīga radība. Ar reaktoru tam tiešām nav sakara.
Un tas viss ir... muļķīgi. viņa nolaida skatienu un pakratīja galvu.
Nerakāsimies pagātnē. Diez vai viņu ir vērts apspriest, kamēr neesam guvuši kaut vienu apstiprinājumu, ka viņš atkal varētu būt atgriezies.

[Roviela]

- Es tur dzīvoju jau krietni pirms šī notikuma, tiesa, neesmu tur dzimis, - Tīdus laipni paskaidroja.
- Un pēc tam atgriezos. Kamēr tur par to skaļi nerunāja, tikmēr tur mierīgi varēja dzīvot, un labi dzīvot, ko es arī darīju. Es neesmu vienīgais tāds. Tikai mēs neviens par to nerunājam. Bet kā tas varētu traucēt? - viņš izklausījās ieinteresēts.
- Es esmu tikko no turienes. Tieši pašlaik nekas satraucošs vai tā pazīmes reaktora apkaimē vai pilsētā nebija novērojamas.

Sephirots nojuka tāpēc, ka uzzināja, ka nav īsti cilvēks? Iemesls tas ir, bet, nudien, nav liels iemesls. Puisim tā likās. Slikti, ka viņš var atdzimt. Žēl, ka atdzimstot neatgūst saprātu!

- Paga... tie gan nav neseni notikumi, bet gadus četrus atpakaļ visi sajukušie, kas staigāja melnajos talāros, visai skaļi sāka murmināt kaut ko līdzīgu "Dižais Sephirots", "atkalapvienošanās", "Sephirots" un tamlīdzīgi, un tad visi pēkšņi, vienā dienā no pilsētas pazuda.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 16.02.2009 12:34

[Sindra]

Nu tik smalki par notikumiem ciemā es gan nezinu. Kīra līdzjūtīgi uzlūkoja jauno puisi.
Zinu tik, ka iedzīvotājus nogalinā Sephirots un zinu, ka viņš reaktorā meklēja savu māti.
Viņam tur sanāca saķeršanās ar Zaku un Klaudu. meitene nopūtās.

Tad mēs tā kā esam izlēmuši, ka dodamies uz Nībelheimas reaktoru? viņa palūkojās uz Rīvu.
Mēģinam uzbrucējus sagaidīt tur?

[Elony]

"Jā, eksperimentu upuri, kas dzīvoja Nibelheimā, pirms četiem gadiem nonāca Sephirota ietekmē. Viņi visi gāja bojā vēlāk. " Rīvs pastāstīja.
"Tie bija drūmi un skumji laiki. Un cerams, ka nekas tāds vairs neatkārtosies."


"Tomēr mani vairāk interesē, kā Jums ir zināma persona vārdā Klauds. Zaks Fairs bija ievērojams SOLDIER biedrs pirms deviņiem gadiem, notikuma ar Sephirotu. Pieļauju, ka Jūs varējāt zināt, ka viņš bija kopā ar Sephirotu, kad tas pazuda. Tomēr jājautā, kā jūs zināt par Klaudu Straifu? Viņš nav SOLDIER. Tāpat jājautā, kā jūs zināt, ko Sephirots meklēja reaktorā." Rīva tonī ieskanējās aizdomas.

[Sindra]

Kīra paraustīja plecus.
Es biju ShinRa līdz tās pēdējai pastāvēšanas dienai. meitene atbildēja it kā tam pašsaprotami vajadzēja izskaidrot viņas zināšanu avotus.
Ilgāk par dienu, kad Sephirots iznīcināja ciematu, ilgāk par dienu, kad ShinRa nogalināja Zaku. Klauds bija viss, kas no viņa palika pāri. viņa skumji pasmaidīja.