Paši zināt kā meita[HP], Tornī bija slēpta Voldemorta meita(laba) Opcijas

[Me_girl]

Kādu ceturtdienas rītu Harijs, Rons un Hermione iegāja koptelpā un ieraudzīja kaut ko neparastu. Visi burvji skraidīja no vienas vietas uz otru, citam bija grāmatu kaudze rokās, bet cits mēģināja nomierunāt neziņā krītošaos prefektus(arī viņi nesaprata kas notiek).
"Kas te notiek" iesaucās Hermione.
neviens pat nepaskatījās uz viņas pusi.
"Laikam jau kaut kas svarīgs" Rons paskatījās uz izmisušo profesori Mikstūru, kura aiznepacietības plūkāja kādas pūces spalvas. Tā mēģināja izsprukt no Mikstūras stingrā satvēriena, kurš žņaudza nabaga pūci nost.
"Profesore. Kas te notiekās?" Harijs bija piegājis pie viņas un iztraucēja plūkāšanu. Nelaimīgā pūce noelsās, justdama kā pr. Mikstūra viņu vairs nežņaudz.
"Ak, te tu esi Harij!"viņa iesaucās, nometa pūci zemē un vilka Hariju uz izejas pusi
"Kur mēs ejam?"
"Dumidors vēlas ar tevi runāt."
Gaitenī kņada bija vēl lielāka.
"Paskaties, Redīna!"Iesaucās kāds pirmgadnieks,"No kurienes te uzradās tas tornis?" viņš izstiepa savu roku pa logu, un ar rādītājpirkstu norādīja uz .... piekto torni. Harijs apstājās un piegāja zēnam blakus.
"K..k..kas tas p..par torni"viņš izgrūda.
"To tev paskaidros Dumidors"!Ejam beidzot!!"
Harijs sekoja pr.Mikstūrai ik pa brīdim atskatīdamies uz loga pusi.

***

Profesore un Harijs pienāca pie Dumidora telpas.
"Iedzer šo sulu! To iedzerot, atveras durvis pie Dumidora."
Harijs paņēma sulas glāzi un to izdzēra.
"Varēja jau uztaisīt kaut ko labāku..."viņš nobubināja, bet jau pēc mirkļa pa slepenajām durvīm kāpa augšā pie Dumidora.
"Sveiks, Harij!"Dumidors novērsās no loga un uzlūkoja zēnu. Vecais burvis nemaz neizskatījās nobažījies, drīzāk pat atvieglots.
"Tu laikam zini kādēļ tevi pasauca."Viņš turpināja.
"Ja godīgi- nav ne jausmas"Harijs neziņā noraustīja pllecus un paskatījās uz fēniksu. Tas rāmi gulēja pie liela grāmatplaukta.
"Ak, tā..."domīgi novilka Dumidors,."Ja godīgi, nezinu ar ko lai sāku!"
"Varbūt pastāstiet kas tas par torni!!" iestarpinājās profesore.
"Labi, labi..."Dumidors noteica un apsēdās.
Harijs nesaprašanā skatījās te uz Profesori, te uz Dumidoru."Nu, jūs kaut ko teiksiet??"Harijs neizturēja garo klusuma brīdi.


"Tātad..." Dumidors iesāka stāstīt.
"Pirms apmēram 14. gadiem pie manīm griezās kāda izmisusi burve ar bērniņu uz rokām. Viņa teica, ka šo bērnu vajagot paslēpt. Neko vairāk nepaskaidrojusi viņa aizlavījās prom no pils. Pēc trim dienām pienāca ziņa, ka ir atrastas šīs burves mirstīgās atliekas.
Mēs protams bijām satriekti un nezinājām ko darīt.
Kādu dienu mazā meitenīte gulēdama gultā sāka raudāt. Kad profesori ieskrēja istabā, virs mazulītes gultiņas atradās Voldemorta zīme..."
Profesore Makstūra nedaudz nodrebinājās.
"Turpiniet, lūdzu!"Iesaucās Harijs.
"Kur es paliku? Ā...pie tās zīmes.
Tā nu mēs uzreiz sapratām kas par lietu! Vēl pirms mums bija ieradusies nelaiķe- tās meitenītes māte, atlidoja arī kāds burvis un mūs brīdināja, ka viņa sieva pēc kāda laika atnesīs bērnu. Voldemorta meitu.
Mēs protams par viņu smējāmies...un tā tālāk...bet tas vīrietis runāja pavisam nopietni.
Viņš izstāstīja, ka ar to sievieti- Rozmēriju, tā viņu sauca, kopā dzīvo jau 13.gadus. Viņi aprecējās, kad Rozmērija bija stāvoklī."
Dumidors atkal apstājās un ievilka dziļu elpu.
"Tad tā bija taisnība? Tā bija Voldemorta meita? Kas ar viņu noticis??"Harijs jautāja cik spēdams.
"Jā...viņa tiešām ir Voldemorta meita, un viņš to grib padarīt par ļauno burvi! Iedomājies tikai, cik tā meitene būtu spēcīga nonākusi mums pretējā pusē- pie ļaunajiem!!"
"Bet kas ar viņu ir noticis?"Harijs aši izmeta jautājumu.
"Mēs meiteni slēpām tajā tornī. Apbūrām to tā, lai tas kļūst neredzams, bet kā pats redzēji- šodien tas kļuva pavisam normāls."
"Redzams...."novilka Harijs un piegāja pie loga.
"Un ko tālāk?"Viņš pajautāja.
"Tālāk mēs domājam šo meiteni uzdot par citas skolas skolnieci un *iefiltrēt* starp skolēniem!"Atbildēja profesore.

Šo rakstu rediģēja Arwen: 13.06.2004 18:22

[sinda]

OOC:Me-girl, es varētu piedalīties šajā lomu spēlē! tikai lūdzu iesaki, kas es varētu būt? varbūt.... Voldija meita? ja saprotu, tad viņa būs turpmāk skolniece, vai ne? varu būt arī Hermione, taču man vairāk gribētos būt par Voldemorta meitu. tikai pasaki, kādai viņai jābūt - ļaunai vai pieklājīgai vai dzēlīgai un kur;a tornī viņa būs! es domāju, ka šī kā LS būs ļoti interesanta!

[Me_girl]

OOC-Jap, es arī tā domāju!! Viņai te jābūt kā skolniecei!
Tu jau vari būt viņa, bet iesūta jau parasti ko grib un kā grib!Vari būt gan Harijs, gan Hermione...nju nezinu kā lai pareizāk pasaka....Vienkārši veido sižetu! Atsūti tā piem...Harijs teica"***"
Hermione atbildēja"***"
Voldija meita piebilda"***"
Nu tā kaut kā....ceru, ka no mana murgojuma kaut ko saprati! :blush2:
Es biju domājusi viņu kā labu...laikam būs jāiesūta apraxts.
Beigās viņa un vēl daži varētu duelēties ar Voldiju!!

[Me_girl]

OOC1- Sorry par dubulto postu, bet nebija iespējas tekstu rediģēt!


OOC2-Jap, es arī tā domāju!! Viņai te jābūt kā skolniecei!
Tu jau vari būt viņa, bet iesūta jau parasti ko grib un kā grib!Vari būt gan Harijs, gan Hermione...nju nezinu kā lai pareizāk pasaka....Vienkārši veido sižetu! Atsūti tā piem...Harijs teica"***"
Hermione atbildēja"***"
Voldija meita piebilda"***"
Nu tā kaut kā....ceru, ka no mana murgojuma kaut ko saprati! :blush2:
Es biju domājusi viņu kā labu...laikam būs jāiesūta apraxts.
Beigās viņa un vēl daži varētu duelēties ar Voldiju!!

:

Vārds: Feita
Dzimums: sieviete
Rase: Cilvēks(burve)
Augums: 1.70
Vecums: 14 gadi
Ddzīvesvieta: Kopš viena gada vecuma-Cūkkārpas pilī, piektajā tornī-Fēnikons( Reja Fēniksa vārdā)
Ģimene: Māte, pustēvs miruši, bet īstais tēvs ir Voldemorts(paši zināt kas)
Speciāli spēki: pārvalda ļoti daudz burvestības, jo tornī vienai pašai dzīvojot nebīja ko darīt. Feita ir izlasījusi ļoti daudz grāmatas, vienīgais ko viņa neprot ir- lidot...
Ieroči: zizlis un īpaša kaklarota, ko māte Feitai, pirms atdeva Dumidora gādībā, aplika ap kaklu. Tā izstaro īpašu enerģiju, kuras rezultātā Feitas apģērbs mainās uz...(to uzzināsiet tālākajos postos)
Dzīvnieki: katru vakaru viņa pa logu saskatās ar diviem neparastiem vilkiem. Feitai likās, ka viņi saprot, kad meitene ir skumja vai ir priecīgi...viņai pat liekas,ka tie jūt Feitai līdzi
Bilde:

Šo rakstu rediģēja Me_girl: 07.02.2004 21:04

[sinda]

OOC: nu tad es būšu Voldija meita, labi?

Feita vientuļi sēdēja savā gultā un skumji nolūkojās uz pārējo Cūkkārpas torņu mirdzumu. visus šos 14 gadus viņa bija vēlējusies būt kopā ar saviem vienaudžiem, tur, siltumā. visus šos gadus viņa bija ieslodzīta šajā tornī, tik vientuļa viņa bija jutusies. viņas acis piepildījās ar asarām, kad viņa lūkojās, ka zēni un meitenes bariņā draudzīgi dodas uz maģisko būtņu kopšanu. viņi pat nenojauta, ka ir arī piektais tornis. vienreiz gan kāds mazs puisēns bija ieskrējis ar pieri torņa sienā. Feita bija dzirdējusi šī zēna vārdu, kad pārējie puikas - viens ar kraukļmelniem matiem un rētu pierē, otrs ar ugunīgi rudiem matiem, Nevilu sauca. pēkšņi noklikšķēja daudzās tornim piekārtās atslēgas, kāda balss nočukstēja buramvārdus un durvis atvērās. tur stāvēja vienīgais cilvēks, ar kuru Feita savā mūžā bija runājusi. profesors Dumidors viegli pielieca galvu un Feita nočukstēja:''labvakar, profesor Dumidor!''

[sinda]

OOC: pastāsti, par Feitas kaklarotu, kas tā par burvestību?man vajag to zināt, jo Feitai vajadzēs kravāties uz Cūkkārpu (kad viņa pametīs 5. torni)!

[Me_girl]

[OOC: Par to kaklarotu- kad Feita izjūt lielu kādu lielu spēku, enerģiju( kā pemēram lielas dusmas vai neciešamas sāpes) viņa kļūst stiprāka. Tas izpaužas ar pirmkārt- lielāku spēku, un otrkārt kā jau pieminēju- viņai mainās apģērbs!! ( tā varētu būt vai nu kāda balta, mežģīņaina kleita-ļoti skaista, varētu arī kāds mangas tērps!! T.i. tādas drēbes kā piem. japāņu samurajiem vai karotājiem!! Kaut kas tamlīdzīgs! ]

"Sveika, Feita!" Dumidors ienāca telpā, kuru šī meitene sauca par mājām.
"Man tev ir lieliski jaunumi!"Viņš pateica un ar roku norādīja uz durvīm. Pa tām nedaud bremzēdams ienāca Harijs( kuru iekšā stūma prof. Mikstūra).
"Ko..ko viņš te dara?"Meitene nesaprašanā iesaucās.
"Teiksim tā- Harij, panāc šurpu!"Dumidors pasauca ne mazāk izbrīnijušos zēnu.
Feitas un Harija acu skatieni sastapās un tikpat ātri arī novērsās.
"Tā, Feita..."Turpināja Dumidors."Harijs būs tavs pavadonis un viņš tev izrāds skolas telpas."

Šo rakstu rediģēja Arwen: 13.06.2004 18:24

[sinda]

''Harijs?''Feita apstulbusi pajautāja. kas gan šis ir par zēnu? un Feitas atmiņā uzausa kāds notikums, kur kraukļmelnmatains zēns ar rētu pierē sauca zēnu vārdā Nevils...uzmetusi skatu zēna pierei, viņa pamanīja zibensveidīgu rētu, kuru zēns velti pūlējās noslēpt. paskatījusies uz rētu, Feitu satrauca kāds spējš milzīgs jūtu vilnis, un Feita nokrita bezsamaņā..............................................................


atvērusi acis, Feita atradās kādā baltā istabā. viņu vēroja spožu aceņu pāris. ieskatījusies rūpīgāk, viņa apjēdza, ka tas ir tikai profesors Dumidors. pietraukdamās sēdus viņa ar bailēm lūkojās apkārt, censdamies saprats, kur viņa atrodas. viņa drebot pavaicāja Dumidoram:''profesor, kur es atrodos? un kas ar mani notika?''

[Me_girl]

"Tu zaudēji samaņu."Dumidors mirīgā balsī atbildēja.
"ja vari, tad piecelies, jo tev jāiet uz koptelpu.
Uz Grifidoru koptelpu."Viņš piebilda, "jo Harijs ir tajā tornī."
Dumidors palīdzēja feitei piecelties. Medmāsiņa meitenei bija uzvilkusi skolas formu.
Feita jutās kā sapnī.
"Vai tā tiešām ir īstenība..."viņa neticīgi novilka un kopā ar Hariju izgāja ārpus slimnīcas spārna.
Gaitenī viņi gandrīz nemaz nesarunājās.
Pie Grifidora torņa Harijs pateica paroli:"Spilleti kero!" un glezna pavēra ceļu uz koptelpu.
"Pagaidiet, pagaidiet!!"viņiem pakaļ skrēja kāds mājas elfs.
Viņš aizelsies pieskrēja pie abiem un pieklusinātā balsī teica:"Dumidors lika pabrīdināt, ka tu- Feita, esi jaunā skolniece no Ziemeļiem!"
"Labi."Atbildēja Harijs, viņam nekas cits neiešāvās galvā, tādēļ kopā ar Fieitu turpināja iet uz koptelpu.
Pie tās durvīm meitene nedaudz saminstinājās.
Viņa vēlreiz paskatījās uz Hariju un centās neieraudzīt TO rētu.

[sinda]

Feita klusi visu appētīja. beidzot, beidzot viņas sapnis bija piepildījies! beidzot viņa varēs atrasties starp vienaudžiem.... piegājusi pie kādas gleznas, viņai pretī vērās cilvēks - ne cilvēks, bet ģindenis. Feita ieskatījās viņa acīs, tās bija sarkanas un gailējošas. kaut kas Feitai likās pazīstams šajā acu skatā, viņa tajā saskatīja.....sevi. Harijs pagriezās un pamanīja, ka Feita ir atpalikusi. ''nu nāc taču, un šo gleznu es tev ieteiktu nepētīt, tur ir attēlots Vold..... paši zināt kas,'' Harijs saminstinājās. Harijs pa portreta caurumu iekāpa koptelpā un Feita viņam neveikli sekoja. iegājusi koptelpā, viņa bailīgi parāvās sāņus - desmitiem acu pāru pievērsās Feitai. šķiet, Feita pirmo reizi vienuviet manīja tik daudz cilvēku kā šeit, jo visu savu dzīvi viņa bija pavadījusi tornī. Harijs iznāca koptelpas vidū, aiz rokas velkot Feitu, kura bailīgi skatoties apkārt, viņam sekoja. svinīgi savilcis ģīmi, Harijs teica:''šī ir mūsu jaunā Grifidore Feita. viņa nāk no Ziemeļiem, cerams jūs pret viņu izturēsities labi un cienīsiet viņu tāpat kā jebkuru skolēnu. un Hermione, vai tu nebūtu tik mīļa un neierādītu Feitai meiteņu guļamistabas?'' Feitas roku paņēma kāda meitene, kuras galvu pilnībā nosedza brūnu matu mākonis. uzkāpusi meiteņu guļamistabā, viņa kopā ar Hermioni sakārtoja mantas un tad viņa teica:''iesim lejā, nosvinēsim tavu ierašanos!'' Feita mazliet bijīgi atbildēja':''nnnē, es labprāt atpūstos.'' Hermione paraustīja plecus un nokāpa lejā. Feita apsēdās uz gultas malas. viņai mieru nedeva tā glezna. klusi nokāpusi lejā, viņa aizslīdēja garām Grifidoriem, kuri neko nemanīja. izkāpusi pa portreta caurumu, viņa piegāja pie gleznas un klusi vaicāja:''kas tu esi?'' cilvēks ar sarkanajām acīm, kuru Harijs bija nosaucis par pats zini ko, paskatījās uz Feitu. viņa acis iepletās, tad uzreiz samiedzās mazās šķirbiņās. Feita neizpratnē lūkojās cilvēkā. cilvēka seju pārņēma smaids un viņš pazuda no gleznas. ''laikam drevās kaut kur,'' Feita nodomāja un apsēdās. viņa gribēja sagaidīt kad cilvēks gleznā atgriezīsies.

[Me_girl]

Rons izgāja gaitenī un ieraudzīja Feitu.
"Sveika! Mani sauc Rons, Rons Vīzlijs!"viņš centās atstāt patiesi labu iespaidu uz jauno un diezgan simpātisko skolnieci.
"Es tevi redzēju!" viņš piebilda, jo klusums bija pārāk garš.
Feita paskatījās uz zēnu tik tiko manāmi pasmaidīja.
"un es redzēju tevi..." viņa pateica un atkal pievērsās *skatīšanai uz gleznu*.
Rons ziņkāri izsekoja Feitas acu skatienam, līdz arī zēna skatiens pievērsās...:"tev nevajadzētu te atrasties. Nāc labāk atpakaļ uz koptelpu."Viņš jau nopietnāk teica.
"Ej vien pats..."Feita nedaudz vēsi noteica.
"Labi, kā gribi!"Rons negribīgi atbildēja un aizskrēja atpakaļ uz koptelpu.
"Harij, Hermion!!" Zēns sauca, "Kur viņi ir kad vajag?" Rons nodomāja un sāka pūlī meklēt dragus.
Atradis Hariju viņš sāka stāstīt:"Re, kur tu esi!"
"Kas noticis?"Harijs pajautāja.
"Tu redzēji ko dara tā jaunā skolniecīte? Sēž pie Paši Zināt Kā gleznas!!"
"KO??" iesaucās Harijs un aizskrēja pie Feitas.

[sinda]

Harijs aizelsies metās cauri portreta caurumam, gandrīz paklupdams pieskrēja pie Feitas un Rons mazliet apjucis viņam sekoja. ''ko tu te dari?'' Harijs strupi viņai jautāja.
Feita aplūkodama Hariju vēsā balsī teica:''aplūkoju gleznu, vai tad tas ir tik grūti pamanāms?''
Harijs nepacietīgi paņēma Feitu aiz rokas gribēdams Feitu aizvilkt prom no gleznas, taču Feita iecirta Harijam sejā pļauku. ''vai vari mani reiz likt mierā?'' viņa dusmīgi vaicāja un atkal pievērsās gleznai. tās iemītnieks beidzot bija atgriezies. Feita vēlējās palikt vienatnē ar gleznu, taču Harijs un Rons nekustēja ne no vietas.
''Dumidors nevēlētos, lai tu pētītu šo gleznu,'' Harijs klusi teica, berzēdams ar roku vaigu, pa kuru Feita bija iesitusi.
''un man ir vienalga ko Dumidors vēlas vai nevēlas,'' Feita asi teica, pie sevīm nodomādama, ka tā nav taisnība.
''ja tu tūliņ neatgriezīsies koptelpā...'' Rons draudīgi teica, bet teikumu nepabeidza.
''ņu, kas tad būs?'' Feita mēdīdamies noteica. liekas, šī glezna viņu kaut kā iespaidoja, jo Feita pēc sava prāta tā nekad nerunātu. mazliet padomājusi, viņa teica:''labi, es iešu uz koptelpu.'' taču pie sevīm apņēmās vēlreiz šonakt pie gleznas atgriezties.

[Me_girl]

Harijs un Rons priecājās, ka izdevās Feittu pierunāt. Trijotne atgriezās koptelpā.

[sinda]

visi, kas atradās koptelpā, svinēja Feitas ierašanos, taču Feita vientuļi sēdēja malā. paņēmusi vienu šokovardi, kas atradās uz galda, viņa noslīga uz paklāja pie kamīna. visi līksmoja, izņemot Feitu. Hermione pienāca meitenei klāt un līdzjūtīgi jautāja:''kas noticis? ko tu tāda bēdīga?'' Feita uzmeta Hermionei niknu skatienu un Hermione tūliņ devās prom. Feita piecēlās un piegāja pie loga. pie Aizliegtā Meža divi vilki skatījās tieši uz šejieni. Feita mazliet pasmaidīja un viegli pamāja vilkiem. tie skumji iegaudojās un pazuda me''zā.

Šo rakstu rediģēja sinda: 22.02.2004 16:39

[Me_girl]

Harijs vēlreiz sadūšojā un mēģināja ar meiteni parunāt...izrunāties.
"Sveika!"viņš piegāja pie Feitas un uzsāja sarunu.
"No šejienes paveras skaists skats uz Aizliegto mežu..."Herijs turpināja.
Feita tikai novilka kaut ko līdzīgu...nja...un turpināja skatīties tālumā.
Harijam pat likās, ka Feitas acu skatiens sniedzas pāri mežam..tālu prom.

[sinda]

Feita nogurusi atslīga blakus logam. saule bija norietējusi un viss bija tumšs. visi pazuda guļamtelpās, arī Feita nolēma tur doties. atslīgusi gultā, viņa aizvēra acis. Feita dzirdēja, ka Hermione klusi nočukst:''arlabunakti, Feita.'' bet Feita klusēja. kad Hermione uztraukusies piecēlās un palūkojās uz Feitas pusi, viņa atviegloti noslīga atpakaļ. Feita gulēja.

[Me_girl]

Parasti Feita sapņoja, un savus sapņus ''loti labi atcerējās...bet šis vakars bija savādāks. Meitenes miegs bija tik ciešs..likās, ka nekas to nevarētu pārraut. Bet te pēkšņi:"Mosties, Feita!! Tu jau kavē stundas!" sauca kāds mājas elfs, purinādams meiteni. Feita gari nožāvājās un izberzēja acis.
"Jau...?"viņa novilka un iztuntulējās no gultas. Meitene izsūma no gultas elfu, aizvilka aizskaru un pārģērbās.
Tikai pēc mirkļa viņa uzsauca:"Pagaidi, ludzu! Es nezinu, kur man jāiet!!"

['Natsy]

Izgājusi no guļamistabas koptelpā, kura bija pilnīgi tukša, Feita devās uz portretcaurumu un atkal nonāca pie gleznas, tur stāvošais cilvēks viņai uzsmaidīja un izskatījās, ka aicina līdzi. Feita sekoja Paši-zināt-kam, kad viņš parādījās citā gleznā tās iemītnieks nekavējoties nozuda, beidzot Feita, ar uzgleznotā Paši-zināt-kā palīdzību, bija nonākusi pie kādām durvīm. Meitene lēnām vēra vaļā durvis un iegāja telpā. Tā izrādījās profesores Maksūras klase; visi sēdošie pievērsās ienācējai. Maksūra dīvaini paskatījās, bet nekavējoties mīlīgi Feitai uzsmaidīja un teica:
-Āā, ļoti jauki, ka tu mūs esi atradusi. Nāc, sēdies.













P.S. Es ceru ka drīkstu rakstīt šeit un, ka nevienam nebūs iebildumi.

Šo rakstu rediģēja 'Natsy: 27.02.2004 21:54

[Me_girl]

Feita iegāja klasē un apsēdās brīvajā vietā pašā klases stūrī. Bet tad profesore uzreiz iesaucās:"Nē, nē...tā nevar! Nāc sēdi blakus Hermionei! Lai viņa tev var palīdzēt, ja ko nesaproti!"
Feita aizgāja pie Hermiones un apsēdās.
Meitene uzsmaidīja jaunajai solabiedrenei un Feita atsmaidīja.
Stunda bija jau pusē, tādēļ Feita nācās cītīgi klausīties un piefiksēt visu ko saka profesore.

['Natsy]

Skolotāja kaut ko stāstīja par formu maiņām un citām lietām. Blakus sēdošā meitene ļoti cītīgi klausījās un kaut ko pierakstīja...