Hariju Poteru gaidām nevajag Opcijas

[ils]

Skolotāja Rudīte Urbacāne bērniem māca rūpēties par sevi un ierauj piedzīvojumos

Mēs aprakām skolotāju! — pa skolas kāpnēm aizelsies jož mazais Kaspars un sajūsmā kliedz. Skolotāja Rita uz mirkli zaudē valodu un seko zēnam uz skolas pagalmu. No kļavlapu kaudzes smaidot izlien "apraktā" — skolotāja Rudīte Urbacāne, Elkšņu pamatskolas angļu valodas un zīmēšanas skolotāja. Neatkarīgi no gadalaika viņas sirdslieta ir skautu un gaidu vienība. "Ja esi mūsu Rudītei pie rokas pieķēries, tev paveicies: daudz redzēsi, piedzīvosi un iemācīsies," vēstulē raksta kolēģe un kaimiņiene Rita Sirmanoviča.

Skrapšķi un dimanti

Melna nakts. Pat savu roku redzēt nevar. Meža taka izgaismota ar dažām svecēm, ir nedaudz baisi. Dodamies meklēt Brīnumputnu. Hapc — ejot pār tiltiņu kāds saķer aiz kājas un atlaiž. Vai tikai izlikās? Jāsatver stiprāk drauga roka un jāiet uz priekšu. Knakts — mežā noskrapst sauss zars. Jāiet uzmanīgi, lai mošķi nenorauj no rokas aproci, citādi dzīvība zudusi. Kas tur? Brīnumputns izdējis kaudzi olu! Lielas, oranžas un smaržo pēc apelsīniem!

Tas ir tikai viens vakars no skautu un gaidu nometnes, ko Rudīte rīko savās Mazormaņu mājās. Maijā piemājas pļaviņā skauti un gaidas saslej pāri simtam telšu, mācās kurt ugunskurus un taisīt pavardiņus, gatavot ēst, slēpjas štābiņos un ierīko no plastmasas pudelēm ūdensvadus. Cērp aitas un mācās slaukt govi. Cērt krūmus un cep pankūkas.

Laikrakstā Diena raksta Ieva Alberte.

[Hēbe]

Es labrāt ietu tādā nometnē,jo vienmēr alkstu iemācīties ko jaunu.Pat ja tas nozīmētu,ka būtu jāmācās tīrīt cūku kūtis ,jo ar labu sabiedrību visu varu padarīt- "Acis darba izbijās,rokas darba nebijās".
Es gan neatbalstu domu,ka būtu jāmāca maziem bērniem aprakt cilvēkus,jo tas var ļoti sabojāt bērnu psihi(piemērs:meitenītei paziņo,ka viņai mirusi mamma.Meitenīte:"skolā mums mācīja,kā aprakt cilvēku,apglabāsim viņu dārzā pie mana nosprāgušā kāmja").