Karaliste - Emena., (ATD);(C) Opcijas

[Darka]

Kā Tu zini, ka mūsu glābēji var atgriezties? dobja balss, kas plūda no gara melmataina vīrieša, ar jautājumu vērsās pie kādas ļoti vecas sirmgalves. Viņas seju klāja simtiem grumbiņu, kas liecināja par viņas garo un grūto dzivi. Viņi gāja caur mežu un vīrietis, kas bija daudz jaunāks par vecenīti, apstājās, lai palīdzētu viņai pārkāpt pār nolūzušu koku. Mežs bija pielijis un tumš, drēbes, kurpes un mati bija slapji. Tantiņa apstājās pie koka un, saņemdama palīdzīgu roku no jaunekļa, pārkāpa pāri kokam un apsēdās uz to.
Kā es to zinu? večiņa palūkojās jauneklī un ar nedaudz izsmejošu toni viņam sniedza atbildi Daudz zināsi ātri vec paliksi! Un tici man, vecam būt ir ļoti grūti. Viņa piecēlās un devās tālāk.
Lai gan tuvojās meža vidus, un tam vajadzētu kļūt biezākam, koki kļuva retāki, līdz viņi iznāca meža klajumā. Klajumā atradās pieci akmeņi, kas bija apsūbējuši un noauguši ar sūnām, vīteņiem un ķērpjiem. Esmu mežā pavadījis daudz laika, izstaigājis to krustu un šķērsu, es varētu teikt, ka pazīstu to, kā savu kabatu, bet šeit nekad neesmu bijis. Garā jaunēkļa acīs iedegās izbrīnas dzirkstis, par vietu, ko mežs no viņa bija slē````. Ah, puikiņ... Vai Tu domā to cauro kabatu no kuras Tev viss pazūd? Večiņa piegāja pie akmens, kas atradās četru akmeņu lokā, nolika savu tarbu uz tā, avēra to vaļa. Notās plūda silta gaisma. Večiņa izņēma kristālu, kas mirdzēja uguns sārtā krāsā. Lūk kā es zinu, ka durvis atkal var atvērt. Ir atkal sākuši degt visi četri atslēgas dimanti. Viņa piegāja pie akmens, kas izskatījās pēc sasalušām liesmām un dimantu ielika tajā. Tad viņa atkal atvēra tarbu un tajā atkal laistījās gaisma. Viņa izņēma zaļu dimantu, kas izstaroja miera sajūtu un uzlika to uz akmens, kas izskatījās pēc koka lapas. Tā viņa rīkojās vēl divas reizes,vienreiz izņēma ūdens zilu dimantu un nolika to uz viļņveidīga akmens, otreiz izņēma pelēku dimatu un nolika uz piltuveida akmens. Večiņa, balstīdamās uz spieķīti, atgriezās pie akmens, kas atradās četru akmeņu vidū. Tikmēr puisis izsekoja katrai večiņas rīcībai līdz ar tādu aizrautību, kā mazs bērns, kas vēro kā pa pļavu lēkā sienāzis.
Un šiem astoņiem priekšmetiem vajadzētu atsaukt astoņu valdnieku manteniekus. Večiņa no tarbas izvilka astoņus medaljonus, kas izskatījās pilnīgi vienādi, bet uz katru bija cits gravējums. Viens drošsirdībai, viens varenībai, viens kaislei, viens ticībai, viens taisnīgumam, viens vadīšnai un viens spēkam. Večiņa uz akmens uzlika astoņus vareno valdieku medaļjonus, kas bija atstāti Emenā, kā atslēga durvīm, kas reiz var atkal atvērties. Piepeši visi četri dimanti iemirdzējās vēl spožāk, tie pārvērta akmeņus uz kuriem atradās. Sarkanā dimanta akmens pārvērtās par uguns virpuli, kas uzšāvās debesīs. Zaļā dimanta akmens, pārvērtās par milzīgu koku, kas devās tur pat kur uguns virpulis. Zilais dimants akmeni pārvērta par ūdens viļņiem, kas uzšāvās debesīs. Bet pelēkā dimanta akmens nu trakoja tornādo izskatā.
Tagad tikai jāgaida, bet lai nebūtu ilgi jāgaida... večiņa no jakas kabatas izvilka maisiņu un pagrāba zaļu pulverīti un uzbēra to uz astoņiem medaļjoniem. Tas viņiem liks ātrāk tikt pie tām ierīcēm, kas atkal ir atļavušas atvērt durvis. Večiņa pasmīnēja par savu labo ideju, tikmēr viss, kas bija uzšāvies debesīs, vairs nebija redzams. Kas tās par ierīcēm? Melnmatis pārtrauca klusumu.
Cik esmu novērojusi Zemi, tad tos zemieši sauc par datoriem. Večiņa sniedza kodolīgu atbildi.

OOOC Jums Jūsu tēli ir jāaizvada līdz datoriem! Par pārējo parūpēšos es (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Darka: 21.02.2006 19:24

[rudo lapu vilcēn...]

Laimonas balss izrāva Kalli no apstulbuma. apmuslis viņš raudzījās uz meitenei, kas nu gulēja uz grīdas. Strauji piecēlies kājās, viņš ašiem soļiem pienāca tuvāk. Noliecies pār viņu, puiosis paŗbaudīja vai viss kaŗtībā.
Man šķita, ka kaķi krīt uz kājām. viņš nodomāja, neļaujot tuvāk nākt satraukumam un bialēm, neiziņai un apmulsumam.
Nometies turpat uz ceļien, Kalle paŗbaudīja Leimonas pulsu un uzmanīgi pieskārās galvai, raudzīams, vai tā nav paŗsista un neasiņo.

[Darka]

Leimonagulēja uz grīdas, asinis nekur nebija, pūlss bija nedaudz paātrināts, bet meitenes acis bija ciet. Kūtī ieskrēja dažas bezdelīgas. Apkārt valdīja klusums, tikai ārā varēja sadzirdēt dažas vistas, kas nebija vēl nomierinājušās no Leimonas olu paņemšanas.
Piepeši meitenes acis atsprāga vaļā. Viņa skatījās Kalles acīs.
Kas Tu esi? viņa klusi un samocīti jautāja.

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle atviegloti nopūtās. Šķita, ka ar kaķisko meiteni viss kārtībā.
Man šķita, ka kaķi krīt uz kājām. viņš skaļi ziteca iepriekš nodomāto, lai novilcinātu atbildi, kuru viņš nezināja. Un kā gan būtu varējis zināt? Viņš pats vēl īsti neizprata savu lomu šai spēlē, šai valstī.
Es zinu tikai to, ka mans sencis itkā ir bijis valdnieks šeit, Emenā, bet kas tādā gadījumā esmu es?
Uz tavu jautājumu, nevaru atbildēt. Redzi, es pats īsti nezinu, kas esmu. Pilnīgi skaidrs ir tas, ka esmu cilvēks vārdā Kalle, pirms kāda laiciņa bija filosofijas students un rakstīju kursa darbu, bet kopš nedaudzām stundām par to, kas esmu, vairs neesmu īsti pārliecināts. puisis runāja vaļsirdīgi. Neko daudz sacītais neizteica, bet varbūt ar to pietiks.

[Darka]

Leimona raudzījās puisi. Un viņas sejā parādījās samocīts smaids.
Es jau neesmu kaķis... viņa aizvēra acis un klausījās puiša vārdos.
Par ko Tu runā? Kas ir filo... nu kā Tu to nosauci? Meitene atvēra acis, bet nepaspēja saņemt atbildi, jo telpā ieskrēja Lestards.
Ko Tu te dari? Viņš uzklidza meitenei. Es teicu, lai Tu šeit vairāk nerādītos.
Leimona pielēca kājās un uzšņāca
Ko gribu to daru! Leimona ar naidu uzlūkoja Lestardu. Piegājusi pie Kalles viņa uzspieda vienu skūpstu uz viņa lūpām un tad skrējienā pārlēca pāri Lestardam un pazuda ārā. Varēja saklausīt kā viņa veikli uzlēc uz jumta.

[rudo lapu vilcēn...]

Filosofija, gudra spriedelēšana, tā to var nosaukt. viņš centās atbildēt.
Pēkšņi ieskrējušais Lestards, lika Kallem iztrūkties un skulpsts apstulbt.
Kad meitene pazuda no kūts un, šķiet, uzlēca uz jumta, Kalle nesteidzīgi piecēlās un notrausa putekļus un salmu galus no drānām.
Kas tālāk? Un kas viņa bija? Neko daudz nepateica. viņš uzrunāja Lestardu.

[Darka]

Lestards palūkojās uz Kalli ar iznīcinošu skatu. Uz jumta bija dzirdama tāda, kā šīkstoņa un tad iestājās klusums. Lestards aizgāja līdz tālākajam aizgaldam un palūkojās uz lēkājošo jēru. Viņam tas izdevās? Viņam tas patiešam izdevās? Jeb to izdarījaLeimona...
Lestards klusējot piegāja pie Kalles.
Es saprotu, ka viņa neko daudz nepateica, jo viņas mute bija pārāk aizņemta.... puiša sejā uzradās ironisks smīniņš. Vai Tu izdziedināji to jēru?

[rudo lapu vilcēn...]

Skaidrs. Kalle nomurimāna. Lestarda nelaipnais skatiens lika mulsumam atkāpties dziļā kaktā.
Ieminoties par jēru, Kalle tūlīt pagriezās uz to pašu pusi.
Izdziesdināju. viņš klusi atbildēja. Bet kā, nejautā. piemetinājis, puisis apgriezās un pārlaida skatienu paŗi telpai.
Un kas būs tālāk? Uzdevumu es laikam veicu. pēc šia klusuma brīža. Kalle ierunājās, atkal pievērsies Lestardam.

[Darka]

Lestards skatījās uz Kalli ar zināmu pārākumu, jo viņš zināja kaut ko tādu, ko nezināja Kalle. Pateikt viņam vai nē? Lestarda sejā parādījās smīniņš Labāk pateikšu, jo ja Argeda par to uzzinās...
Tālāk varbūt Tu varētu notīrīt lūpu nospiedumus... Tev sarkanā krāsa protams piestāv, bet nedomāju, ka Argeda priecāsies, ka esi sapinies ar Leimonu. Lestards smaidīja. Tev viņa iepatikās? puisis pajautāja Daudziem viņa tīk...

[rudo lapu vilcēn...]

Un tev pašam? pieskaŗies ar pirksitiem lūpām, viņš aši paŗbaudīja. Pēwc mirkļa izvilcis no kabatas kabatslakatu, viņš notīrija nospiedumus.
Viņai nav ne vainas, bet es par kaķiem īpaši nefanoju. Kalle atbildēja, liekot kabatslakatu atpakaļ kabatā. Un kas skaitās daudzi? viņš turpināja jautāt.

[Darka]

Argeda satvēra Leonarda roku. Un pavilka to uz priekšu nedaudz nostāk no atlikušajām divām jaunkundzēm.
Tavs uzdevums manu zēn ir noķert to trusi. sejā parādījās smaidiņš It kā tas būtu tik viegli... Kad noķersi to tad nāc uz māju, bet ja nē... Nu tad es domāju, ka es līdz vakaram te vēl atnākšu.
Argeda atlaida jaunā puiša roku un pagruda to nedaudz uz priekšu. Trusis sadzirdējis kustību atkal pameta zāles puduri. Argeda jau virzījās pie grupas, kad kaut ko vēl uzsauca puisim.
Iesaku to ievilināt mežā... Nevar aizmirst, ka mežš ir ēnaina vieta...
Un Argeda atkal pievienojās abām meitenēm un veda uz priekšu. Pašauro taciņu. Tā nepārprotami virzījās atpakaļ uz mājām.

***
[left]
Lestarda sejā parādījās viltīgs smaids.
Jā, man viņa patika, bet ar laiku šī patika izpleinē... Kad viņa katru dienu sāk Tevi vajāt un iznīcina daudz vistu vai uzsūta no meža vilkus, lai tie nokož aitas.
Ko nozīmē vārds - nefanot? puisis nedaudz naivi skatījās uz Kalli, kas viņa vīrišķīgajā sejā izskatījās pat nedaudz muļķīgi.
[/left]

[rudo lapu vilcēn...]

Nefanot? Kalles sejā parādījās smaids. Tas nozīmē, ka tev ne pārāk patīk kaut kas. Fano tad, ja tev tas atkal ļoti patīk. viņa sejā vizēja viegls smaids. Pieradis lietot ierasto leksiku, viņš bija piemirsis, ka neatrodas vairs mājās.
Laikam jādoas laukā raudzīt, ko teiks Argeda. Kalle devās uz durvju pusi. Šaubos vai tik viegli es tikšu cauri. Man pat nav ne jausmas īsti kā izdevās to jēru izdziedināt? smaids kļuva tikko manāmi skābāks.

[Hermija]

Leonards paveera muti, ko tuuliit arii aizveera. Es, es gribeeju zinaat kaa, bet ieraudziijis, ka trusis laizjas lapaas atmeta meegjinaajumam kaut ko pajautaat un skreeja tam pakalj. Kaa lai vinju ievilina mezjaa? puisis sasprindzis domaaja.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela pagriezās un atkal jau sekoja Argedai pie sevis pārcilādama dažnedažādas domas. Sākot ar spējām beidzot ar Lestardu.

[Darka]

Tuvojoties mājai Argeda pamanīja uz jumta zaļgano matu īpašnieci, tas večā radīja patiesas bažas, bet sākumā vajadzēja aizvest abas meitenes uz to uzdevumiem. Drīz vien zaļmate no jumta bija pazudusi, bet tas viņu nenomierināja.
Netālu no mājām Argeda apstājās pie kādas salmu čupiņas, kurai līdzās atradās zariņi un malka.
Tavs uzdevums, mana mīļā, ir iekurt ugunskuru. Argedas sejā rotājās smaids, bet acīs bažas, par redzēto personu. Bez kādiem palīglīdzekļiem - vienkārši koncentrējies...
Argeda ar Andželu uzsāka ceļu uz mājām un viņu visu laiku šaustīja bailes, par briestošajām nepatikšanām, ja Leimona būs atklājusi, kas ir Kalle vai kāds cits no viņiem.
Ko saka Tavas priekšnojautas? Argeda negaidīti vērsās pie skaistās karalienes mantenieces.

---------

[left]Trusi sadzirdējis kāda tuvošanos sāka drudžaini skriet uz pretējo virzienu, no kura nāca Leonards. Skrējiens bija paralēli mežam. Trusis apstājās atkal pie kāda zāles pudura un ausījās vajātāja soļos.
[/left]

Šo rakstu rediģēja Darka: 27.06.2006 07:48

[Eņģeļu gūstekne]

Atstājušas Stellu pie ugunskura, abas sieviešu kārtas pārstāves turpināja ceļu, Zaļmatainā meitene bija ieviesusi Andželā stipras šaubas, bet kad Argeda uzdeva jautājumu sieviete muļķīgi palūkojās uz večiņu Patiesību sakot es nezinu ko tām būtu jāsaka, ja nu vienīgi to, ka tai dīvainajai būtnei ir ir nelāgi nodomi attiecībā uz mums, un kaut ko viņa jau ir pieredzējusi.

[Darka]

Argeda pasmaidīja.
Tev ir pilnīga taisnība, es arī to jūtu, bet nelāgie nodomi pagaidām viņai ir tikai uz Kalli, jo viņa nezin, kas viņš ir. Argeda soļoja līdzās Andželai Ja, Tu būsi pamanījusi, tad man ir arī dotas līdzīgas spējas, kā Tev, bet Tavas var attīstīt daudz tālāk... Argeda nopūtās, vēl pārs metri un viņas jau būs atgriezušas pagalmā. Bet tas man liks palīdzēt Tev apgūt pamatus šīm spējām. Bet es tā skatos Tev ir talants...

[Eņģeļu gūstekne]

Īsti gan nezinu kas tas ir par talantu, bet vārdi pār lūpām nāca paši no sevis. Protams būtu jauki zināt no kā uztraukties no kā ne un tā tālāk, bet es nezinu vai esmu tik apņēmīga. Protams ar tādu skolotāju ja tā varētu teikt kā Jūs es to varētu mēģināt. Andžela kautri pasmaidīja un turpināja lēnā garā iet līdzi Argedai. Kur tā zaļmatainā būtne pazuda? Un kad visi pārējie atkal mums piebiedrosies?

[Darka]

Ar katru mirkli pagalms bija ar vien tuvāk. Varēja saskatīt jau Kalli un Lestardu, kas par kaut ko runāja. Argeda palūkojās uz Andželu.
Es skolotāja... Nekad par to neesmu tā iedomājusies, bet nu labi. Viņas sejā bija parādījies smaids. Tā bija Leimona, viena nešpetna rādība, kas pārvalda šīs zemes. Viņa izskatās naiva, jauna, skaista un koķeta, kāda viņa arī ir, bet viņai piemīt ļoti liels spēks un vienlaicīgi arī tik pat liela kaprīzes.
Viņas abas bija iesoļojušas pagalmā, kur stāvēja abi jaunie vīrieši.
Lestard, man vajadzēs Tavu palīdzību!

[b]









Šo rakstu rediģēja Darka: 27.06.2006 14:23

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela uzklausīja Argedas sakāmo, bet kad viņas abas iegāja pagalmā meitene nedaudz piesarka, tur jau atkal stāvēja Lestards. Ja jau Jums ir tāds pašas spējas kā man tad, Jūs pilnīgi noteikti spētu būt mana skolotāja turklāt domājams jums padotos man iebazūnēt galvā vajadzīgās zināšanas atiecībā uz spēju izzināšanu. Meitene sāka runāt nedaudz ātrāk nekā parasti, bet par iemeslu tam kalpoja pēdējais Argedas izteiktais teikums : Lestard, man vajadzēs Tavu palīdzību!

[Darka]

Lestards nedaudz apmūlsa, bet tuvojās meitenei. Īsti nezinādams, kur likt acis viņš tās šaudīja no vienas malas uz otru.
Kā varu pakalpot? viņš cieši raudzījās Argedā.
Tev vajadzēs darboties kopā ar Andželu, kamēr apstaigāšu citus. Pagaidiet mani šeit, es tulīt atgriezīšos, tiki aiziešu pēc kaut kā uz māju. Argeda lēnām čunčināja uz priekšu. Pagalmā bija palikuši trīs cilvēki - Andžela, Kalle un Lestards.