Karaliste - Emena., (ATD);(C) Opcijas

[Darka]

Kā Tu zini, ka mūsu glābēji var atgriezties? dobja balss, kas plūda no gara melmataina vīrieša, ar jautājumu vērsās pie kādas ļoti vecas sirmgalves. Viņas seju klāja simtiem grumbiņu, kas liecināja par viņas garo un grūto dzivi. Viņi gāja caur mežu un vīrietis, kas bija daudz jaunāks par vecenīti, apstājās, lai palīdzētu viņai pārkāpt pār nolūzušu koku. Mežs bija pielijis un tumš, drēbes, kurpes un mati bija slapji. Tantiņa apstājās pie koka un, saņemdama palīdzīgu roku no jaunekļa, pārkāpa pāri kokam un apsēdās uz to.
Kā es to zinu? večiņa palūkojās jauneklī un ar nedaudz izsmejošu toni viņam sniedza atbildi Daudz zināsi ātri vec paliksi! Un tici man, vecam būt ir ļoti grūti. Viņa piecēlās un devās tālāk.
Lai gan tuvojās meža vidus, un tam vajadzētu kļūt biezākam, koki kļuva retāki, līdz viņi iznāca meža klajumā. Klajumā atradās pieci akmeņi, kas bija apsūbējuši un noauguši ar sūnām, vīteņiem un ķērpjiem. Esmu mežā pavadījis daudz laika, izstaigājis to krustu un šķērsu, es varētu teikt, ka pazīstu to, kā savu kabatu, bet šeit nekad neesmu bijis. Garā jaunēkļa acīs iedegās izbrīnas dzirkstis, par vietu, ko mežs no viņa bija slē````. Ah, puikiņ... Vai Tu domā to cauro kabatu no kuras Tev viss pazūd? Večiņa piegāja pie akmens, kas atradās četru akmeņu lokā, nolika savu tarbu uz tā, avēra to vaļa. Notās plūda silta gaisma. Večiņa izņēma kristālu, kas mirdzēja uguns sārtā krāsā. Lūk kā es zinu, ka durvis atkal var atvērt. Ir atkal sākuši degt visi četri atslēgas dimanti. Viņa piegāja pie akmens, kas izskatījās pēc sasalušām liesmām un dimantu ielika tajā. Tad viņa atkal atvēra tarbu un tajā atkal laistījās gaisma. Viņa izņēma zaļu dimantu, kas izstaroja miera sajūtu un uzlika to uz akmens, kas izskatījās pēc koka lapas. Tā viņa rīkojās vēl divas reizes,vienreiz izņēma ūdens zilu dimantu un nolika to uz viļņveidīga akmens, otreiz izņēma pelēku dimatu un nolika uz piltuveida akmens. Večiņa, balstīdamās uz spieķīti, atgriezās pie akmens, kas atradās četru akmeņu vidū. Tikmēr puisis izsekoja katrai večiņas rīcībai līdz ar tādu aizrautību, kā mazs bērns, kas vēro kā pa pļavu lēkā sienāzis.
Un šiem astoņiem priekšmetiem vajadzētu atsaukt astoņu valdnieku manteniekus. Večiņa no tarbas izvilka astoņus medaljonus, kas izskatījās pilnīgi vienādi, bet uz katru bija cits gravējums. Viens drošsirdībai, viens varenībai, viens kaislei, viens ticībai, viens taisnīgumam, viens vadīšnai un viens spēkam. Večiņa uz akmens uzlika astoņus vareno valdieku medaļjonus, kas bija atstāti Emenā, kā atslēga durvīm, kas reiz var atkal atvērties. Piepeši visi četri dimanti iemirdzējās vēl spožāk, tie pārvērta akmeņus uz kuriem atradās. Sarkanā dimanta akmens pārvērtās par uguns virpuli, kas uzšāvās debesīs. Zaļā dimanta akmens, pārvērtās par milzīgu koku, kas devās tur pat kur uguns virpulis. Zilais dimants akmeni pārvērta par ūdens viļņiem, kas uzšāvās debesīs. Bet pelēkā dimanta akmens nu trakoja tornādo izskatā.
Tagad tikai jāgaida, bet lai nebūtu ilgi jāgaida... večiņa no jakas kabatas izvilka maisiņu un pagrāba zaļu pulverīti un uzbēra to uz astoņiem medaļjoniem. Tas viņiem liks ātrāk tikt pie tām ierīcēm, kas atkal ir atļavušas atvērt durvis. Večiņa pasmīnēja par savu labo ideju, tikmēr viss, kas bija uzšāvies debesīs, vairs nebija redzams. Kas tās par ierīcēm? Melnmatis pārtrauca klusumu.
Cik esmu novērojusi Zemi, tad tos zemieši sauc par datoriem. Večiņa sniedza kodolīgu atbildi.

OOOC Jums Jūsu tēli ir jāaizvada līdz datoriem! Par pārējo parūpēšos es (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Darka: 21.02.2006 19:24

[Darka]

Argeda palūkojās pārsteigti uz Andželu viens pārsteigums bija tas, ka meitene bija neparasi aktīva un izpalīdzīga, otrrs, tas ka meitene diezgan labprātīgi lūkojās uz jauno Lestardu un trešais, tas ka viņa nemanīja, ka uz galda jau stāv sķīvji... Bet pārsteigumu sejā nomainīja silts smaids, kas ar acu palīdzību norādīja, ka galda piederumi jau atrodas galda labajā pusē, netālu no pavarda.
Savukārt Lestards atkal izskatījās nedaudz apmūlsis, viņš nenolaida no meitenes skatienu, viņš atsmaidīja Andželai pretīm un ar spēcīgu rokas tvērienu satvēra katlu.
Neuztraucies, es pats to spēju izdarīt! Apsēdies, Jūs esat viešņa un... Lestards paskatījās uz Argedu, piepeši viņā atkal atgriezās pašpārliecība un dumpīgais gars, kas Andželas klātbūtnē, nez kāpēc pārvērtās par mulsumu. ....un nākamā valdniece. Lestards nedaudz pielieca galvu, bet skatienu nenolaida no Andželas.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela apmulsa brīdī kad Argeda norādija uz traukiem Šausmas cik tas bija neveikli. Meitene sastostījās un diezgan nedroši piegāja pie galda un apsēdās lūkodamās uz Lestardu. Valdniece vai nē, bet vienalga tikai sieviešu kārtas pārstāve. Viņas sejā iezagās tāda kā nesapratne par Lestarda uzvedību, kas ik pēc brīža mainījās- te kautrīga te dumpinieciska. Turklāt man vienmēr var ko jautāt ja vajag palīdzību jo es nekad neatteiktu un man patīk piestrādāt un piepalīdzēt. Un arīdzan es vienmēr esmu atvērta sarunām.

Šo rakstu rediģēja eXplode: 27.05.2006 12:56

[Darka]

Lestards paskatījās uz Andželuun pasmaidīja par viņas teikto, viņa galvā radās domas, ka varētu gan prunāt ar jauno meiteni, bet līdz ko viņā parādījās šī doma, Argeda nikni uz viņu paskatījās. Lestards ignorēja šo skatu un katram salēja zupu. Pats viņš apsēdās tieši pretī Andželai.
Labu appetīti! Argeda noteica un lēnām sāka ēst zupu. Zupa bija karsta, tā lika asinīm dzīslās tecēt straujāk. Pēc mirkļa šķīvis bija tukšs. Un Argeda vēroja kā citi vēl ēd. Kamēr Jūs ēdat argeda iesāka teikumu, bet to nepabeidza, jo kaut kas klauvēja pie durvīm.
Lestards pielēca kājās un palūkojās uz Argedu.
Atver manu zēn! Argeda novilka. Lestards pārs soļos bija pie durvīm un nospieda čīkstošo rokturi. Durvis atvērās, bet ne ko nevaēja redzēt, jo tās aizsedza skatu. Bija dzirdama tikai balss
Mēs esam ieradušies ēc nodokļiem. Kāda zema balss nomurmināja. Tā bija tumša balss, kas uzdzina šermuļus pat tādam, kas tos pazīst jau sen, kur nu vēl jaunpienācējiem.
Jā, jā mēc atnācām pēc nodokliem.... Kāda hiper aktīva nožēlojama balstiņa atkārtoja sacīto Mums ir nepieciešama naudiņa... otrā balss atkal sāka kaut ko murmināt.
Argeda piecēlās Bet es jau samaksāju pagājušo nedēļ. Viņa noteica. Aiz durvīm parādījās kāds metru augsts neradījums, kas bija bāli dzeltanā krāsā. Tas atgādināja noskūtu kaķi, kas ir bijis sakrustots ar suni. No tā mutes tecēja siekalas un zaļās acis šaudījās kur nu kurā, jo kopā tās bija astoņas.
Valdniece rīko balli un viņai ir nepieciešama nauda! Uz Argedu uzkliedza zemās balss īpašnieks, kas palika apslēpts.
Jā, jā naudu... Balle... dīvainais radījums ieskrēja telpā un ošņāja gaisu... garšīgi... viņa mēle izlīda no mutes u veiklā lēcienā tas uzlēca uz pusdiengalda.

[rudo lapu vilcēn...]

Paņēmis drēbes, Kallle uzgāja uagšā un ātri paŗģērbās, mirkli minkstinājies apr Argedas klātbūtni. Apakšveļu taču nost nevilkšu. viņš apts sev aprāja un pārvilka drānas. Nākot augšā Andželai, krekls pa daļai jau atradās biksēs un ko uzvilkt atlika vien vesti.
mirkli viņš vēroja Andželu, bet tad pievērsās atkal ģērbšanās procedūrai.
Pasniedzis Argedai arī savas drēbes, lai noglabā, puisis pēc uzaicinājuma apsēdās pie galda.
Zupa bija garda un Kalle nesteidzīgi mielojās.
Atskanot klauvējienam pie durvīm, puisi nedauz satrūkās un brīdi klausījās sarunās. Ieraugot radījumu, kas uzlēca uz galda, viņam uz mirkli aizrāvās elpa. Bet to atguvis, viņš iekaisa.
Es atainojos, bet kas tās aprt manierēm, lēkt uz pusdienu galda? viņš mazliet īgni iejautājās.

[Eņģeļu gūstekne]

Paldies Andžela pateicās Lestardam par zupu un nedaudz to papūtusi sāka ēst. Brīdī kad viņa taisījās apēst pēdējo karotīti pie durvīm kāds pieklauvēja. Meitene uzmanīgi nolika karotīti ar visu tās saturu un lūkojās uz durvīm pie kurām piegāja Lestards, kad durvis bija vaļā pa tām bija dzirdama šausmas iedvesoša balss. Andžela noskurinājās un viņas bālo ādu pārņēma zosāda. Balss prasīja naudu un kāds daudz nenozīmīgāks cilvēks vai dzīvnieks nebija izprotams piebalsoja. Radījumu monologs kurā ik pa brītiņam iejaucās Argeda lika šausmināties, taču Andžela daudz vairāk apmulsa kad neradījums kas stipri vien atgādināja noskūtu kaķi iemetās telpā un uzleca uz galda siekalodamies un draudīgi zibinot 4 pārus acu. Kas pie svētās Marijas ir tas? meitene klusītēm ieminējās un uzmanīgi pabīdija krēslu no galda, nezin no kurienes meitenē uzzibēja neiedomājamas dusmas un viņā izspļāva Vācies no galda tu te visu piesārņo un kas pie velna tev ir vajadzīgs? Siekalainais izdzimtenis. Andžela nemanot bija piecēlusies kājās un sagrābusi savu zaļo amuletu, dzintarbrūnās acis naidīgi uzlūkoja neradījumu, pāris melno matu šķipsnas bija sakritušas pār seju tādejādi radot meitenes skatienu nedaudz draudīgu un mīklainu, jo visvairāk par visu Andžela necieta tādu nepieklājību vienalga kas būtu miera traucētājs.

[Darka]

Mošķis bija piķēries pie viena no zupas šķīvjiem u to strēba, kad izdzirdēja jaunā puiša sacīto. Visas astoņas ais pievērsās Kallem. Radījums lēnām pietuvojās puisim. Tā seja atradās nieka piecu centimetru attālumā. Tas pavēra muti, pirmais ko varēja pamanīt bija briesmīgā elpa, kas oda pēc vecām olām, kas nu nedaudz sajaucās ar zupas aromātu. Bet pēc pirmā iespaida, acī iekrita 3 asu zobu rindas, starp kurām sulojās zaļas siekalas.
Ah tad lauķis pieklājību vēlas. acis iepletās vēl platākas un mošķis pretīgi gaudošā balsī noteica. Es Tev varētu palūgt pieklājību!!! Neaizrādi valdnieces kalpiem!!!!! Mosķis kliedza un siekalas šļācās virsū Kallem.
Argeda tikai neapmierināti nogrozīja galvu.

[rudo lapu vilcēn...]

Radījumam pievēršoties viņam, Kalle uz mirkli apmulsa, tomeŗ pretīgā elpa, daudzās acis un zobu rindas lika viņam saņemties.
Lauķis vai ne lauķis, vai arī karalienes kalps, pieklājība ir vienkāršas normas, kas jāievēro civilizētā sabiedrībā, ja nevēlas lai viņu uzskata par mežoni. Kalles balss bija mierīga un droša. Tādā viņš aprasti eisāka aizstāvēt savu viedokli diskusijās. Ar šo radījumu, kāviņstursau-nesauc, diskusija diezvai izdosies.

[Darka]

Mošķis iešņācās un ar labās ķepas nagiem atstāja Kalles sejā četras asiņojošas svītras.
Kā Tu ar mani runā... radījums novilka spiedzošā balstiņā... Nolēca no galda un to apgāza, trauki saplīsa un zupa izlija. Par laimi jaunās meitenes kliedzienus viņa vājā dzirde bija palaidusi garām.
Mums laiks iet. Zemā balss aiz durvīm noteica, nepievērzdama nekādu uzmanību jandāliņam. Nemanot Argeda bija iedevusi balss īpašniekam 10 zelta monētas.
Radījums palūkojās uz durvīm, tad uz apgāsto galdu un izmetās pa durvīm ārā, aiz sevis atstājot nekārtību un sliktu aromātu.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela tikai tagad sāka apjaust kā viņai bija noveicies kad radījums nedzirdēja viņas "cenzētos" izteicienus. Meitenes skatiens pievērsās Argedai ar pamatīgu jautājuma pieskaņu, viņa noliecās pie saplēstajiem traukiem un sāka lasīt lauskas garajai tumši brūnajai kleitai valkājoties pa zemi. Kas viņi bija? Un kādēļ viņi tā izrīkojās? Pec neilgas klusuma pauzes Andžela pievērsās Kallem kuram sejā bija ielaisti cetri asi nagi Ar tevi viss būs labi? Ja kas es labi pārzinu medicīnu un varētu piepalīdzēt.

Šo rakstu rediģēja eXplode: 27.05.2006 14:30

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle nepaspēja attapties, kad paŗ seju nobrauca četri asi nagi. Pēc mirkļa radījums jau aiznesās prom. Uzmanīgi pieskāries rētām viņš centās novērtēt cik dziļas tās ir un cik nopietnas. Nebija jēgas sākt sarunu. Tas vairāk ir dzīvnieks nekā cilvēciska radība. viņš nodomāja brīdi veroteis uz asins lāsēm, kas bija palikušas pie pirksiem pieskaroties rētām.
Kas tie tādi bija? Šķeit nodokļu vācēji, bet es vēlētos uzzināt sīkāk. viņš vērsās pie Argedas, taipašā laikā veltīdams uzmanību arīr rētām. Daudzus mocīs ziņklaŗība, ka'ds kaķis mani sakrāpējis. tikko manāms smaids pārskrēja pāri puiša sejai, iedomājoties kursabiedrus un profesorus.
Uz mirkli viņu no pārdomām atsauca Andžela. Pagaidām ne. Bet paldies par piedāvājumu. puisim vajadzēja šo to apskaidrot savā prātā.

Šo rakstu rediģēja Rudens bērns Renīna: 27.05.2006 14:34

[Darka]

Argeda raudzījās uz Kalles seju. Pakratīja galvu un piegāja pie kumodes, atvērusi vienu atvilkni viņa izvilka nelielu burciņu, kurā atradās zaļa ziede.
Es parūpēšos par viņu Andžela. Veča noteica un piegāja pie Kalles. Atskrūvējusi vāciņu viņa uzzieda ziedi uz savas rokas un tad maigi uzklāja uz Kalles seju. Ievainojums momentā sadzīja, palika tikai rētas.
Vismaz viens labums tam ir, tagad Tu pats uz sevi varēsi mācīties dziedināšanu, lai tiktu vaļā no rētām. Argeda pacilājošā balsī uzsauca Lai gan rētas rotā vīrieti. Argeda uzsita viegli pa Kalles seju, lai gan brūce bija sadzijusi, tik un tā vieta bija jūtīga.
Lestard vai Tu nevarētu... argeda norādīja uz apgāsto galdu.
Lestards piesteidzās pie galda un to atgrieza ierastajā vietā. Tad piesteidzās pie Andželas un palīdzēja vākt lauzkas, ik pa brīdim uzmezdams skatu meitenei.
Jā tie bija nodokļu ievācēji. Viņi kalpo šīs zemes valdniecei, kas mēdz rīkot dārgas viesības par kurām ir jāmaksā mums, lai gan neviens no parastajiem ļaudīm uz to netiek. Argeda bija apsēdusies uz vienu no krēsliem.

Šo rakstu rediģēja Darka: 27.05.2006 14:47

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle pacietīgi gaidīja abildi. Argedai aprūpējot viņa seju, puisi nedaudz saviebās.
Paldies. viņš nomurmināja un sarāvās, kad večiņai uzsita pa rētām.
Mācīties es varēšu, tkai kā. viņš pie sevis pavīpsnāja un neviļus satvēra pirkstos amuletiņu.
Kas ir šīs zemes valdniece un kāpeč viņa rīko tādas viesības. Vienkārši izkalidei? puisis nolēma noskaidrot sīkumus.

[Eņģeļu gūstekne]

Es teikšu ka tā saucamajai valdniecei ir patiesi interesanta pieeja attiecībā uz laba iespaida atstāšanu. Andžela aizkaitināta novilka, jo lai gan viņa neko par šo "valdnieci" nezināja viņai derdzās šāda augstprātība, iedomība un egoisms... Visticamāk ka viņa ir kaut kāda nožēlojama blusa. Kā tauta viņu spēj paciest? Es šejieniešu vietā uztaisītu mežonīgu boikotu un parādītu ko nozīmē pakalpināt. Andžela noskurinājās un aizlikusi kādu nepaklausīgu matu šķipsnu aiz auss uzsmaidīja Lestardam un nolika lielākās lauskas uz galda, tad atkal pietupās un turpināja tās vākt.

[Darka]

Izklaidei... Argeda novilka Tikai un vienīgi izklaidei. Viņiem nav citu rūpju kā tikai izklaides, intrigas un nepieklājīga uzvedība. Argeda skumji noteica.
Tev nevajadzēja jautāt, kas ir šī valdniece, jo no tā Tev nebūs nekāda labuma, bet Tev vajadzēja jautāt, kas šī par zemi. Argeda uzsmaidīja, bet atbildi nesniedza. Viņas domas maldījās uz nākotnes notikumiem, kas bija saistīti ar balli.
Lestards tikmēr bija savācis lauzkas un ielicis tās bļodā, tad paņēma lupatu un uzslaucīja grīdu.
Boikotu? Argeda noteica Neviens neko tādu neuzdrošinās, jo valdnieces pakļautībā ir šīs zemes nezvēri, kas ar vienu mājienu spētu iznīcināt visu zemi.
Lestards tikmēr pievērsa savu skatienu Andželai un nedaudz piesardzīgi pasmaidīja.



Šo rakstu rediģēja Darka: 27.05.2006 15:00

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela pakāpās nostāk kad Lestards uzsāka slaucīt izlieto zupu. Tādā gadījumā kas šī pa zemi kurā ir tik drausmīga uzvedība pat valdniecei? Meitene uzdeva jautājumu Argedai tādejādi izsitot viņu no škietamām pārdomām.

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle pacietīgi gaidīja atbildi un to seņēmis, pavīpsnāja. viss, kas nepieciešams, kaŗtīga izklaide. Nez, šai valstī arī izvirtība ir augstās robežās (vai bez robežām). viņš klusi pie sevis pārodmāja.
Ziņkārība uzrdīja jauno puisi. Lejā taču bija arī balles tērpi. Varbūt... domu viņš centās nepabeigt, bet reizē arī igandrīz izmisīgi prātoja, nepieversdams uzmanību Andželas un Argedas sarunai.
Kur šī balle notiek un kas tajāparasti ir ielūgts? viņš ātri izšāva, lai nostiprina'tu pārliecību, ka ideja, kas lēnām ausa prātā, ir bezjēdzīga.
Kaut kad jāsāk darbōties un kāpēc ne tagad?

Šo rakstu rediģēja Rudens bērns Renīna: 27.05.2006 15:04

[Darka]

Argeda pievērsa skatienu Andželai, kas līdz šim bija tik pārdroša un aktīva. Patīkami bija vērot, ka šie cilvēki nebija vienaldzīgi.
Šī ir Moleila, jeb bijušās Spartaka zemes. Argeda paraudzījās uz Vitu. Visu Emenu pārvalda pieci briesmoņi, no kuriem vienma pieder pilnīgā vara. Neviens galveno valdnieku nav redzējis sejā un ja arī ir tad nav palicis dzīvs, lai par to kādam pastāstītu.
Argeda palūkojās uz Lestardu, kurš bija beidzis mazgāt grīdas unpiecēlās kājās. Un nu es vēlētos palīdzēt apgūt Jūsu spējas, jo līdz ballei ir palikušas tikai trīs dienas.

[Eņģeļu gūstekne]

Tātad Spartaka zeme. Andžela klusībā nomurmināja un pasmaidīja Jūs domājat, ka mums vajadzētu ierasties ballē? Ja tā tad manuprāt mēs varētu sākt savu spēju apgūšanas procesu tūlīt pat. Meitenē dzirkstīja kas līdzīgs atriebības kārei, kas visticamāk izstaroja no katras vismazākās šūniņas un bija radusies mežonīgajai radībai izjaucot tik mierīgo sarunu kas varēja izvērsties interesantā apspriedē

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Vita bija tikai vērojusi grautiņu, un neiesaistījusies sarunā, līdz Andžela kaut ko piedāvāja.
-Ierasties ballē? Pa trim dienām, ja mums ir šīs spējas, tās nevarēsim uztrenēt. Vajag nogaidīt līdz nākamajai - Argeda jau teica, ka pagājušo nedēļ tāda notika. Tātad, varam secināt, tā valdniece vai kas viņa ir, tās rīko regulāri.-
Sieviete mugurā bija pelēcīga kleita, ar kādu parasti staigā viduvējie - tie, kuri nav bagāti, bet var atļauties labas drēbes. Uz galvas viņai bija lēta cepure, lai kaut cik piesegtu baltos matus.

[Hermija]

Leonards klusēdams stāvēja istabas stūrī, tur, kur pavīdēja kaut mazliet ēnas. Puisis, izrāvies no pārdomām par to, kas ir pārējie ļaudis un par to, vai šis ir viņa liktenis, piegāja mazliet tuvāk pārējiem. Tātad mēs dosimies uz balli un apgūsim savas spējas? viņš ieinteresēts noprasīja, Bet vai tas būs iespējams 3 dienās?