Stontones parādīšanās Opcijas

[eyedam]

(IMG:http://private.livas.lv/jaanise/jaunum/imelda.jpg)

"Hampstead and Highgate Express" publicējuši rakstu par Imeldu Stontoni – aktrisi, kas "Harija Potera" filmās tēlos Ambrāžu.

--------------------------------------

Ja kādam ir tiesības dižoties, tad tā ir Imelda Stontone. Trīsdesmit gadu pēc tam, kad Imelda "izbēga" no klosterskolas "La sainte Union School" un tika pieņemta Karaliskajā dramaturģijas akadēmijā, viņa ir dabūjusi gan BAFTA balvu, gan Oskara nomināciju, gan Britu Impērijas ordeni.

Starptautisku atzinību viņa sāka gūt 1993. gadā, strādājot kopā ar Kenetu Brennu (Sirdsāķis), bet tieši Vera Dreika, nelegālo abortu veicēja ar zelta sirdi, bija loma, kas dabūja aktrisei BAFTA balvu, Oskara nomināciju kā arī pavēra ceļu uz Losandželosas sarkanajiem paklājiem. Pēc gadiem ilga izcila darba, kas nebija guvis šovbiznesa darboņu uzmanību, viņa pēkšņi kļuva par plaši zināmu mākslinieci, kas nopelnījusi sev Holivudas ievērību. Pašlaik Imelda filmējas nākamajā "Harija Potera" filmā, tēlojot Cūkkārpas lielinkvizitori Doloresu Ambrāžu – druknu sievu, kas "izskatījās pēc liela, bāla krupja".

Bet Stontone, protams, nedižojas. Viņa profesionāli pozē fotogrāfiem, pilnīgi bez nekādas iedomības. "Nē," viņa sauc, "es gribu, lai ir redzami visi mani pieci zodi!" Tomēr, lai kā viņa censtos, nevar noliegt, ka sākot ar brīdi, kad viņa sasukāja uz aizmuguri matus un uzvilka piecdesmito gadu priekšautiņu, lai kļūtu par Veru Dreiku, uzticīgo sievu un māti, kas "palīdz" nelaimē nokļuvušām meitenēm, viņa ir ieguvusi vietu literātu Hempstedā.

Aktrise raksturo Veru Dreiku kā labāko savas dzīves lomu. Uzņemšanas grupa pavadījusi sešus mēnešus, kopā ar režisoru Maiku Leigu radot tēlu, un vēl trīs – to filmējot. "Radīt personāžu no tā piedzimšanas brīža, to izdomāt un izdzīvot bija ārkārtīgi neparasti. Pēc tam paņemt scenāriju un skatīties kaut ko, ko izdomājis kāds cits, bija ļoti grūti."

Viņas vecāki no dzimtās Īrijas pārcēlas uz Londonu, un viņa ar sirsnību atceras dienas, kad uzauga kā vienīgais bērns, laidelējoties no "La Sainte Union" skolas uz savu vecāku dzīvokli un pie vecvecākiem Holovejā. "Viena sieviete dzīvoja pirmajā stāvā, mana vecmamma un vectēvs un divas meitas – otrajā stāvā un kāds vecs puisis vārdā Bils dzīvoja augšējā stāvā, kur tika glabātas ogles. Es runāju par mazu viendzīvokļu māju Holovejā, bet tur nekad nelikās saspiesti."

Tas viss atgriezās, kad viņa ar pārējo filmēšanas grupu rikšoja pa Ailingtonu, apstaigājot Dreiku ģimenes mazo pasauli. "Tā bija ļoti pazīstama vide, jo esmu tādā bijusi un zināju tās mazās, tumšās mājas. Man iejušanās piecdesmitajos gados notika uzreiz. Tādas lietas kā ēdiens, cilvēku runas veids – tas viss atplūda atpakaļ, tā bija kā tāda neapzināta atmiņa. Mēs mūsdienās runājam par strādājošajām mātēm, bet, Dievs, kā toreiz cilvēki strādāja..."

---------------------------------------

Visu rakstu lasi "Ham & High" mājas lapā. Paldies ilam par norādi!