Noslēpumu dārzs [C], [ATD], [PZP], Rīta Rasas un Ungārijas Ragastes LS ^^ Opcijas

[Ļipa]

Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt.
Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā.
Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi.

Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu.
Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem.

[Immortal]

Jasmīna ar vīru un meitiņu nu bija ienākuši pa vārtiņiem un tuvojās abām māsām. Tubornu ģimene priecājās satik šīs mīļās radinieces. Jasmīna iedeva mazajai Narcisai dāvanas, kurās bija katrai māsai auskaru pārītis dažādās krāsās un pieskaņots gredzens. Lai jau meitiņai ir tas prieks apsveikt...
Beidzot arī Tuborni apkampa, sabučoja un apsveica Arfeju un Efiju.
svaikas mīļās! Apsveicam jubilejā! Jasmīna vispirms apskāva Arfeju un tad Efiju...

[Ļipa]

Krusttēvs bija sanemis milzumlielu paldies no Efijas un tagad tads tika arī Jasmīnai. Jā, jā, tepātās bija arī mazā Narcisā un veselu mūžību neredzētais Villijs. Lieliski. Tikai šķiet tantei Grizeldai neveicās tik labi, taisni vai saka tanti palikt žēl, tomēr meitene nesteidzās viņai talkā, jo pamest ciemiņus savā vaļā nebūtu labi. sevišķi jau tādā brīdī.
Kas jauns?
Viņa uzsmaidīja brālēnam un viņa sievai.

[eziic_miglaa]

Grizelda maniija gan, ko tas neaudzinaatais vecis dara, protams, vinju siis izdariibas nesajuusminaaja. Bet ko trakam padariisi. Lai gan...
Tante savulaik bija apguvusi visus iespeejamos kursus, kas vien bija aprakstiiti visos iespeejamajos augstaakaas sabiedriibas zurnaalos. Protama leita, lielaakaa dalja no studeejamiem materiaaliem taa arii palika neizvilkti no gultas apaksas, bet paaris teikumus no katra kursa vinja izlasiija gan. Piemeeram - reizeem der pretinieku paarsteigt ar vinja pasa ierociem.

Tante, kas kaadu briidi ciitiig bija ignoreejusi veci, kurs joprojaam skaitiijaas vinjas radinieks, noleema likt so padomu lietaa. Vinja piegaaja vinjam klaat.
Ak, ar teatraalu patosu vinja iesaka savu runu. Redzu, kaadam te ir liela apetiite... Vinja panjeema karoti un iekraava teevocha skiivii krietnu kaudzi salaatu. vai nav vienalga, kaadu, veel vairaak vienalga - vai nelgam tie garsoja. Ziniet, man vislabaak garso siis... Pat nepaskatiidamaas, kaadas maiziites pagraaba vinjas pieredzeejusii sauja un taadas pat, iemiiciitas un katraa zinjaa ne visai pievilciigas peec skata, uzkraava pa virsu salaatiem. Graafam de Saluaa arii bija taada kaite, daudz eest un piekraameet pilnu skiivi ziniet. Tiesa, peec peedeejaas izeesanaas vinjam atklaaja diloni un vins pats uzseedaas uz dieetas, kuru jau gadiem izmantoja vijna sieva. Runaa, ka tajaa vakaraa vinjs eeeda tiesi saadas oliivas... Apbriinojami iisos runas pluudus pavadiija mehaaniska rokas kustiiba, kas pa vienai vien kraameeja kaudzei uz skiivja pa virsu melnaas oliivas, kuras bija saliktas uz kaada skiivja kaa dekoreejosie elementi. Tad roka apstaajaas. Bija jaaseko kulminaacijai.
savukaart vinja meita bija pavisam jukusi, vinjai patika ieziesties ar putukreejumu, tas darot vinjas aadu skaistaaku. Ziniet, jums arii dereetu.. tante paskieleeja uz veci. Peec briiza vinja sejaa bija ieliets viss kaada meerces trauka saturs. tik tiesaam paliidz... tante novilka. Un kaa tad ne, tavu seju vairs neredz.. Panjeemusi no galda salveti, kur noslauciit rokas, vinja bez liekaam runaam, netipiski kluseedama aizgaaja nostaak.

[Ungaarijas ragas...]

Arfejai mute iepletās noraugoties tantes izrīcībā. lai nu ko, bet kaut ko tādu no tantes... Bet vēl jo labāk, Arfeja pasmaidīja un atstājusi tēvoci un tanti kārtos savas lietas, aizgāja pie vārtiņiem kopā ar Efiju sagaidīt pašus pēdējos viesus, un tad jau viesības varēja tā pa īstam sākties.
Ai, Narcisa! Arfeja plati smaidīdama notupās, un paraudzījās uz mazo brālēna meitiņu, Cik tu mums esi izaugusi liela! Nu īsta skaistule, gluži kā mamma!
Arfeja dūdoja, kamēr māsa bija pievērsusies vecākiem.
Gatavā siržu lauzēja, bet pagaidi, Arfejas rokās nez pa kuru laiku bija uzradies balts, pēc izksata trausls Lilijas zieds, ko viņa veikli pamanījās ievīt Narcisas matos, Paskat, tagad gluži kā meža feja!
Nu paskatieties, vai viņa neizskatās pēc fejas! Arfeja mirdzošām acīm paraudzījās uz pieaugušajiem.

[Margo]

Rolands neko tādu nebija gaidījis. Ar tikpat savādu sejas izteiksmi, kāds izskatījās ēdiens uz viņa šķīvja, viņš raudzījās Grizeldā. Mazajam vīrelim viņa smadzeņu podā akā bija iesprūdis spainis.
Tikai tad, kad šķīvis bija piekrauts onkulis atguva valodu. Bet nolicis šķīvi uz galda aizgāja neko nepateicis.

[Ļipa]

Izdzirdot māsas tik pazīstamo balsi, Efija pavērās uz to pusi.
Narcisa?
Viņa labpatikā izteica šo vārdu.
Mazs meža gariņš.
Meitene dzidri iesmējās un pieskārusies ziediem Narcisas matos nozuda, lai neuzkrītoši aiztaisītu dārza vārtiņus. Vienkārši un pašsaprotami.

[Eņģeļu gūstekne]

Narcissa pasmaidīja abām meitenēm... tēt rekur viņas ir... actiņās uzdzirkstīja liesmiņas un balsī parādijās sajūsmas nots... atrāvusies no tēta rokas viņa pieskrēja pie meitenēm un pasniedza zīmējumu kurā bija attēlotas viņas abas Narcissa, tētis mamma un dīvaina paskata suns kuram zobos bija liela dāvana... Cissija nosarka lūdzu... kā parasti mulsumā meitēns sāka virpināt čirkainos matu galus savos pirkstiņos

[Aiva]

Venrods biaj brīdi ļāvies smaržu burvībai...

Pavēris acis, viņš konstatēja, ka visi kaut kur pačibējuši, vienīgi Efija vēl nāk pa taciņu no vārtu puses.

"Paklau, dārgā," viņš pamāja Efijai, piesaistot viņas uzmanbību. "Pieskati manus mazos, ka nasavāra pārāk lielas ziepes. Es vēlāk piebruakšu viņiem pakaļ, sieva nejūtas īsti lāgā..."

[Ļipa]

Vārbūt, mēs ar Arfeju varam palīdzēt?
Izdzirdot krusttēva teikto Efija tā kā sarāvās, bet tas glītajai sejiņai pārslīdēja satraukuma ēna. Krustmāte nejutās labi un iespējams uztraukums bija izskaidrojams tieši ar šo faktu, ka šādā dienā kāds tuvs cilvēks nejūtas labi.
Tomēr Efija atrada spēku, lai uzsmaidītu mazajai Cisijai un apjūsmotu viņas zīmējumu.
Mīļā, drīkst zināt, kas slēpjas suņa zobos esošajā iesaiņojumā?
lai gan lielāka par Narcisu Efija tomēr arī vēl bija bērns. Bērns, kuram patika dzimšanas diena sun patika pārsteigumi.

Šo rakstu rediģēja riita_rasa: 22.04.2006 20:00

[Eņģeļu gūstekne]

nezinu, vienkārši dāvana... kuru atverot piepildītos kāda tava vēlēšanās... Narcissa pasmaidīja, bet tad atkāpās un ieķērās tēta biksē, šķiet ka viņa mazliet sakautrējās...

[Margo]

Viņa pretiniecei noteikti likās, ka viņa ir pieveikusi savu konkurentu, taču tā nebija.
Mazā vīriņa aka atkal darbojās.
Rolands aizčāpoja līdz pretējā galda galam, kur atradās augļi un paņēma vienu sarkanu ķirsīti.
Smaidīdams un jautri iedams, Rolands atgriezās pie sava šķīvja. Uzlicis ķirsi putkrēuma kalna galā viņš paskatījās uz Grizeldu un aplaizīja lūpas.
Mans mīļākais ēdiens! viņš nepdevās un ar smaidu uz lūpām notiesāja visu porciju.
Vēder jau protestēja. Arī seja bija gatava savilkties desmit mezglos, bet onkulis turējās kā mūris, līdz mutē nebija iebāzta pedējā olīva un ķirša kauliņš neatradās uz šķīvja.
Grizele, tev arī vajadzētu pamēģināt! Saka jau ka eksperimenti ar ēdienu padara jaunāku. Varbūt tad visi neuzskatīs, ka jau jāpērk bēru vainagi. viņš noteica lēni paejot garām Grizeldai. Likās, ka viņš triumfē, taču patiesībā viņš devās uz labierīcībām.

[Aiva]

"Nezinu, vienkāŗši tā paziņoja.... Varbūt tu vari aprunāties?" Venrods pamāja ar galvu uz attālāk stāvošo kundzi.

[Ļipa]

Tiešām?
Vai tiešām tas bija īsts pārsteigums, kas ieskanēja Efijas balsī, uzlūkojot Narcisu? katrā ziņā smaids tika veltīts gan mazās zīmējumam, gan viņai pašai.
Bet...
Viens "bet" tika veltīts krusttēvam. Tālāk Efija vienkārši netika, jo sirdsapziņa teica, ka derētu aprunāties ar onkuli Roloandu.
Sveiki!
Pienākot pie Rolanda Efija iesāka.
Man šķita, ka es un Arfeja vēl negrasamies mirt un bēru vainagi mums nav vajadzīgi!
Balsī ieskanējās tā kā sašutums, ka viņas dzimšanas dienā tiek runāts par nāvi.

[eziic_miglaa]

Grizelda vien paviipsnaaja, redzeedama, kaa Rolands tiesaa kirsiiti.
Buus paarskatiijies filmas ar kailskatiem un miileesanos... vinja pie sevis nodomaaja. Tur reiz raadiija vienu vieglas uzvediibas meichu, kas taa eezdama zemeni meeginaaja iekaardinaat cieniijama paskata viirieti. Un sitais tacu bija traks, bet trakie meedza sevi izteelot par visu ko.
Vinjam bizness iet uz grunti... veel nesaacies. Grizelda laiski noteica Efijas virzienaa, pat nepagriezdama galvu. Graafam Santonjii arii taa bija - mantoja lielu bagaatiibu, paardeva teeva biznesu, lai neseedeetu zem vinja lauriem. Bagaatiibas peitika tiesi cetriem biznesiem un vienai sievai. Bet sieva tikmeer guleeja ar daarznieku, to kurs sadziivoja beernu arii Haroldu jaunaakajai... Tante nu jutaas apskaidrojusi situaaciju un to, kas draud diivainim ar kreemu sejaa

[Ungaarijas ragas...]

Vai paldies, Narcisa! Arfeja iesaucās, Tad tu mums palīdzēsi vēlāk izdomāt vēlēšanos, labi?
Tad Arfeja piecēlās un piegāja pie krusttēva.
Krusttēv, varbūt tev nav jābrauc projām, vismaz pagaidām. Mēs aizgādāsim krustmāti uz mūsu māju, nepašaubāmi viņa tur jutīsies apmierināti. Varbūt pat vecmāmiņa varēs doties viņai līdzi, jo viņa teica, ka arī jūtoties mazliet sagurusi, laikam no brauciena, vai...
Visbeidzot viņa pievērsās pārējiem, īsi novērtējusi gaisotni starp Rolandu un Grizeldu, viņa apdomāja ko darīt. Galu galā viņas ar Efiju bija aizmirsušas par vienu sīku, bet svarīgu lietiņu.
Khmmm. Arfeja noklepojās un skaņā balsī paziņoja, Aizmirsām jūs brīdināt, ja kādam kādreiz viesību gaitā savajagās labierīcības, tad ejot pa šo nelielo taciņu uz priekšu, jūs nonāksiet pie koka namiņa ar sirsniņu uz durvīm, gaismas slēdzis ir ārpusē.

[Aiva]

"Varbūt patiesi tā būs klabāk," Venrods pamāja ar galvu, "Parādīsiet kurp doties?"

Venrods pavadīja savu kundzi - un arī vecmāmiņu līdz meiteņu norādītajām telpām.

"Palikt ar tevi, mīļā?" viņš atsēdās blakus sievai, kad trā atslīga dziļā atpūtas krēslā. "Varbūt atnest kaut ko dzeramu no dzīru galda, kādu limonādi? Efij, Arfej?"

[Eņģeļu gūstekne]

Lai notiek... Narcissa prieciigi piekrita abaam meiteneem un ljaava vinjaam iet un apsveicinaaties ar paareejiem viesiem... meiteens veel nebija atlaidis teeta bikshu staru tachu nu jau jutaas droshaaks

[Ļipa]

Nu, labi, lai veicas biznesā!
Efija zobgalīgi pasmaidīja, kad tante bija ierunājusies. Tomēr no turpmākās vajadzības runāt viņu iztraucēja krusttēvs. Efija piegāja pie galda, lai ielietu ūdeni glāzē.
Lūdzu, te būs!
Viņa to aiznesa līdz krusttēvam.
Kā, jūties, krustmāt?
Jautājums tika adresēts sievietei krēslā.
Eh, atkal atbildi nebija laika gaidīt, jo tie sasodītie vārtiņi iečīkstējās un atvērās ar skaļu blīkšķi.
Būs, jaaizslēdz...
Ielikusi glāzi Krusttēva rokās, skaļas nopūtas pavadībā Efija piesteidzās pie tiem un vienā mirklī aizslēdza ciet. Vis, punkts- nekādas čīkstēšana sun nepaklausības. Viesi taču arī visi jau bija sanākuši.

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenols stāvēja galda stūrī un vēroja pŗējos viesus. Sen visi nebija redzēti. Pat pārāk sen. Pats ar sevi esmu pārāk aizņemts, lai pat apsveicinātos. viņš nodomāja, atceroties savu ikdienas kārtību. Bet citiem arī droši vien daudz darbu. neliels rūgtums uz brīdi aprādījās klusajā smaidā, bet pēc tam izgaisa.

[Margo]

Rolands nomāja roku uz jubilāres pusi un noteica: Labi, labi...Iekšā kūsāja uzvaras kāre, bet šķiet, ka vēdera izeja bija stiprāka. Viņš neko neatcirta Grezelei.
Iešu apskatīt māju...viņš liedzās un iegāja iekšā pa parāds durvīm.
Īstenībā, tā bija dļa no plāna, kas sacās "Uz sirsniņmājiņu".
Ieiet iekšā un tad pa sētasdurvīm uz mazmājiņu...viņš domāja.