Noslēpumu dārzs [C], [ATD], [PZP], Rīta Rasas un Ungārijas Ragastes LS ^^ Opcijas

[Ļipa]

Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt.
Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā.
Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi.

Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu.
Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem.

[Eņģeļu gūstekne]

Narcissa uzsmaidiija teetim un panjeemusi no loga ziimeeejumu izkaapa no mashiinas teet kur ir meitenes mazaas acis staroja priekaa un vinja sanjeema Villija roku... veel piekaartodama tumshi zilo kleitinju...

[Ungaarijas ragas...]

Ak dieniņās, Arfejai likās, ka viņas žokļus no pūlēm nesmieties savilks krampis - tante domāja, ka viņas uzjautrinās par to spalvu! Jāatzīst izskatījās jau diezgan jancīgi. Tagad Arfeja notēloja šķavas, lai apslēptu spurcienu, pirms saņemties. Galu galā kāds no malas tiešām varētu padomāt, ka abām reizē piemeties kaut kas nelāgs.
Bet māsa bija jāglābj no tantes nagiem. savilkusi ģīmi sajūsminātā smaidā, Arfeja lēnām un aristokrātiski noteica: Ak, dārgā tante, dāvana tiešām ir apbrīnojama un, esmu pilnīgi par to pārliecināta, tieši tāpēc arī mana māsa varbūt neizteicās tā kā pieklājas. Redziet, ir tik grūti, kaut ko pateikt par kaut ko tik lieliksu, ja nav iespējams atrast pareizos vārdus, kas līdzētu izpaust patiesās jūtas.
Taču ticiet, mēs jau esam novērtējušas šo pagodinājumu no jūsu puses, ierasties pie mums. Ak...
Arfeja pieklājības robežās nošņaukājās, it kā Grizeldas ierašanās un dāvanas pasniegšana, viņu būtu saviļņojusi līdz sirds dziļumiem.
Tikām ar acs kaktiņu viņa pamanīja, ka ieradušies arī pēdējie viesi un drīz pavisam drīz viss varēja sākties.

[eziic_miglaa]

Tante paskatiijaas uz vienu maasu. Taa veel bija ciesama.
Tante paskatiijaas uz otru maasu. Un taa nu bija jukusi. Vai arii neaudzinaata. Labaak gan pirmais... praata truukumu veel var attaisnot ar iedzimtiibu, bet neaudzinaatiibu... vinja pie sevis nopukojaas, veerodama to, no abaam, kura tik ciitiigi pateicaas par veel neatveerto daavanu. Vismaz no iesainjojamajiem papiiriem vinjas ko sajeedz... tante tikko manaami pasmaidiija. Vinjai pasai tas likaas ljoti galminieciski un augstmaniigi, citiem vareeja izskatiities arii peec neveiklas skobiisanaas...
Ja buutu veerteejusas, tad nebuutu daarzu paartaisiijusas par karnevaalu vai cirka nometni... vinja atrauca uz glaimiem un sajuusmas izpausmeem. Daarzs vinjai likaas aarpraatiigs, taas abas noteikti nebija izskirstiijusas jaunaakos augstaakaas sabiedriibas zurnaalus ar eksterjeriski interjeriskiem padomiem, kaa arii informaaciju, kur, ar ko un cik reizes augstaakaa sabiedriiba tikusies un kaa iekaartot daarzu, lai tiksanos nemaniitu augstaako sabiedriibu laulaatie.
Tur var izlasiit visu... tante nopuutaas. Es tikai nesaprotu, kaapeec tam nelietim Tomam Geertijam, kuram, ja kas, jau ir triis miilaakaas, vinja uzmeta ziimiigu skatienu maasaam, noraadiidama, ka vinjaam buutu jaapaklausaas savaa gudrajaa, pieredzeejusajaa un cieniigajaa radiniecee, vajadzeeja ceturto Un turklaat Betiju Meju! Taa Meja meitu, kuram deels pazinjoja par dzimuma mainju taa vietaa lai saderinaatos... Juus tacu buusiet to dzirdeejusas!?!

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenola skatiens ātri trada kādu nomļu krēslu, uz kura viņš uzmanīgi novietoja narcišu pušķi un grozu, ar paslēpto dāvanu. Ceru, ka viņām patiks. puisis nedaudz skumji pasmīnēja un tad atkal atplauka smaidā.
Pēc mirkļa viņa skatiens jau klejoja pār galdiem, uz kuriem bija sakrauti neredzēti (un redzēti) gardumi un cienasti, kas jebkuram gardēdim liktu atplaukt platā smaidā. Brīdi vilcinājies, viņš apgriezās. Jāpagaida pārējie radiņi. viņš nomurmināja, uzgriezis galdam muguru un ar sktienu vērsamies uz takas galu, aks izveda šai dārza stūrī.

[Ungaarijas ragas...]

Nu pagaidi tik, kad tu dārzu ieraudzīsi visā tā krāšņumā, tad tu ne desmito daļu neesi redzējusi! Un nemaz vēl neesi iekšā iegājusi.... tikai tādas domas lika Arfejai savaldīties un savilkt neticīgu ģīmi.
Nevar būt! Arfeja izsaucās, Kas to varēja iedomāties, ka viņš izvēlēsies TO MEJU! Kur gan iet pasaule...
Vēl viena teatrāla nopūta.
Paga, ko viņa tur izteicās par lasīšanu? Atkal skaļi domā?

[Aiva]

"Spriežot pēc smaržām gaisā, ārā," Venrods atbildēja meitas jautāumam, izklaidīgi skatoties pēc otrās no māsām. Aha, tepat jau bija.

Viņš devās turp ar tādu mērķtiecību ar kādu dzinējsuns nesas pa pēdām.

"Sveika Efij! Griezies kā vāvere ritenī? Piestāj ka uz mirkli, man priekš tevis ir viena neliela dāvana, cerams ka patiks."

Efijai rokās nonāca paliela, toties plāna paciņa.

OOG Ragaste saņēma bildes ar abām dāvanām, šī ir tā otrā, Arfejai bija tā no akmens.

[eziic_miglaa]

Es jau arii to pasu saku... Grizelda kaismiigi iesaucaas. Turpat kaiminjos tam eezelim tacu mitinaas Liizhuks... Buutu paaris gadu pacieties, mulkjis taads, buutu pratiigu meiteni dabuujis. Bet nee, Noteikti bija jaaprec Betija... tante pukojaas uz vella parausanu. Un juus abas? Jau esat skiirusaas, ka atkal divataa dziivojat? Laiks jau nu taa kaa buutu...
Bija jaazina vai vimaz jaapcensas uzzinaat visu. Taada bija tantes deviize.

[Ungaarijas ragas...]

Arfeja uzmeta māsai skatu un piemiedza ar aci, un satvērusi tanti pie elkoņa, nemanāmi vedināja dārzā, tā it kā starp citu, uzticot Efijai sagaidīt atlikušos viesus.
Ak, jūs jau zināt, sēras pēc vecāku nāves, ko gan cilvēki padomātu, ja mēs tā ņemtu un tajā pat laikā, vai tūlīt pec tam. Turklāt māja, ārzs, vecāku atstātā atbildības nasta. nē, es jau nesūrojos, nē... Tomēr tas viss diemžēl licis mums mazliet nobīdīt malā khmmm.... precību jautājumus... Arfeja klāstīja tantei, bet tad paliecās uz viņas pusi un sazvērnieciski nočukstēja, bet domāju, ka pēc šī vakara viss atrisināsies un mēs varēsim beidzot darīt to, kas jādara...

[eziic_miglaa]

Tante izraavaas no tveeriena un nostaajas taisnaak, stingraak un katraa zinjaa nelokaamaak par elektriibas stabu. Vinja gan zinaaja, ko taa meicha grib. Vinja zinaaja, ka abas ir raganas un par burvestiibu upuri, lai kaadas taas arii buutu (un muusdienu traki smaitaatajaa pasaulee taas noteikti bija veel samaitaataakas), Grizelda kluut negribeeja pavisam.
Paliksim nu tepat daarzaa.. vinja noskaldiija taa, lai skuljim nebuutu nekaadu saubu par vinjas viedoklja pareiziibu. Tad atgriezaas pie iesaaktaas teeemas. Nu nu, sitaadaa vecumaa jau sen bija vismaz saderinaataam jaabut. Citaadi taa arii paliksiet viena ar otru salaulaatas. Tantei vienmeer viss bija zinaams labaak. Zini, tai pasai Betijai Mejai bija maasa. Visas meitas kaa meitas, sapreceejaas uz nebeedu, tikko palika tie pilngadiigie gadi. A shii saka, veel esot laiks... Taa ari bija laiks. Kad nu laiks pienaaca, pirka vien kakji un geraanijas. Visi bija nopreceeti. Zini kaa, muusu pusee jau viiriesu vienmeer ir bijis mazaak... kaarteejaa visziniigi gudraa fraaze.

[Margo]

Nekur tālu neaizgājis Rolands atskatījās...
Grezele... viņš nosmīnēja. Nekad vinš nebija šo veceni cietis.
Īstenībā viņš pats par sevi bija daudzkārt labākās domās par viņu, bet Rolands ar Grizeldu bija vienā laivā metami. Šad tad, kad abi tikās apriešanai un kaitināšanai nebija ne gala, ne malas.
Drošiem soļiem viņš atkal devās uz stāvvietiņas pusi, kur stāvēja Arfeja ar veco Grezeli.
Grezele, Grezele... viņš sevī nosmīnēja un uz sejas parādījās smaids. Priekšā iemirdzējās zelta zobs, kurš kā saulīte uzmirdzēja tikai, kad onkulis bija patiesi priecīgs.
Jau nākamais plāniņš kā izvest no pacietības veco radu kundzi.
Sveika Gri...tas ir Grezele... viņš līksmi uzsauca nākdams tuvāk. Es jau domāju, ka tevi nesatikšu! Kapa vietu jau esi sarunājusi? Es jau beidzot gribētu to zārku biznesu uzsākt!
Kaut arī Rolands zināja, ka tante namaz nav tik veca, lai grasītos mirt, šie "jociņi" vienmēr trāpija desmitnieā.
Tik "mīļa" apkampšanās un viss rit kā pa diedziņu.

[Moskjis]

I can't see your face in my mind
I can't see your face in my mind
Carnival dogs consume the lines
Can't see your face in my mind

Don't you cry
Baby
Please don't cry
And don't look at me with your eyes

Ienirt dārzā, ienirt un pazust... Vismaz uz pāris minūtēm, vismaz uz sekundi.
Trokšņi visapkārt, pārgudras balsis un nicinājums. Tiešām, šeit vīdēja arī nicinājums un egoisms.
Eh.. es laikam vairs nespēju paciest sabiedrību.

Ieniru dārzā. Smaržas, ziedi.

….ir akāciju palags
Vai tu gribi tādā gulēt?
Vai tu negribi, vai gribi
Būs tev akāciju palags.
Vai tu negribi, vai gri…

[eziic_miglaa]

Grizelda ieskiibi paskatiijaas uz to jampampinju, kas izlikaas par vinjas radinieku. Lai cik nozeelojams bija bijis vinjas pirmais viirs, pat vinjam diez vai vareeja buut taads radinieks. Vins noteikti ir adopteets... tante nosmiineeja pie sevis, citiem nemanaami. Iekseejais smaids un paaraakuma apzinja vinju uzmundrinaaja un tajaa pasaa laikaa nedeva mieru. Ar neraatniem puisheljiem naacaas tikt galaa ik pa laikam.
Tavs mazais kantoriitis nemaz nevarees atlauties uztaisiit taadu zaarku, kaads pieklaajas tik cieniijamai daamai kaa man. Grizelda izsleejaas. Vinju tiesaam kaitinaaja cilveeki, kas uzmaacaas tad, kad vinji nebuut Grizeldu nebija ieintereseejusi par savaam necilajaam personiibaam. Un manis noskatiitajai kapavietai taadus smurguliigus atpalikusus un absoluuti bezmanieriigus tipaazhus nelaiz ne tuvumaa. Vinji vispirms paarbauda speeju labi uzvesties. Ja esi pieklaajiigaaks par veco sargsuni, tad tiksi ieksaa... Taa ka tev ir meerkis, peec kaa tiekties... garlaikotaa un neizteiksmiigaa, stipri monotonaa tonii vinja novilka. Vareetu jau pastaastiit, ka tas suns ir gudraaks par savu saimnieku, kas savukaart ir peec skata dikti liidziigs tev, bet lai nu paliek... Grizeldai nebija veelmes kaskeeties ar katru pretiimnaaceeju.

[berserks]

Paņēmuši dāvanas un puķes Tuborni lēnām devās uz vārtiņu pusi. Varēja redzēt, ka, šķiet, lielākā daļa, ja ne visi, jau bija ieradušies. Nu nekas ... Villijs nodomāja vismaz nesabrien visi uzreiz un pasmaidīja. Narcisa bija pieķērusies viņam pie rokas (tā viņa vienmēr darīja, ierodoties jaunā vietā, kā jau bērns) Gan jau tur tālāk satiksim viņš norādīja uz dārza pusi viņām daudz darba - sagaidīt ciemiņus un viss pārējais ... Villijs skaidroja meitai. ... Skaistas debesis viņš noteica, itkā Jasmīnai, itkā nevienam gluži kā būtu radītas speciāli šim vakaram ... tāds nozvaigžņojies ... iespējams, var palikt arī vēsāks ...

[Ļipa]

Paldies, Dievam māsa viņu bija atbrīvojusi no apdauzītās tantes un līdz ar to netīkamām frāzēm, kas varētu pasprukt pietiekami nesavaldoties.
O... Krusttēv!
Meitene sajūsmā izsaucās un saņēma dāvanu. Dāvanas viņai allaž gāja pie sirds. nu un, ka tie bija tādi nekur liekami nieciņi, papriecāties jau varēja.
Paldies!
Efija pasmaidīja, bet skatiens aizslīdēja līdz vārtiņiem, kuriem tuvojās brālēns ar savu ģimeni. Taisni vai gribējās skriet pretī.

[Margo]

Redzot, ka Grizelda mierīgi uzņem viņa nelieos jociņus, Rolands ķērās pie plāna- b.
Ak, redz, kur tas suns aprakts! viņš īpaši uzsvēra vārdu suns.Būs jau grūti, patiesi grūti tevi kārtīgi va pat vispār izvadīt, jo, redzi, sargsuns taču nelaiž iekšā arī aizdomīgus tipiņus... Rolands nosmīkņāja un ar rokām rādīja tantes kontūras, kas simtreiz pārsniedza viņas īstās.
Un tādai lielai dāmai viņš atkal uzsvēra. Ar uzvārdu, kas atgādina, ka galvā pilnīgs "kukū!"... viņš pārtauca runāt un saldi iesāka smieties.
Patiesi dīvaini! Grezele Kukū....njā...būs jāsāk gatavotkapakmens... viņš noteica un pasniedza Grizeldai elkoni, lai dotos uz dārzu.

[eziic_miglaa]

Tante saviebaas.
Vinja zinaaja, sim viirelim, kas peec pases datiem bija ne visai jaunaaks par vinju pasu, ar galvu nekad isiti nebija bijs viss kaa naakas. Bet nu jau prasiijaas peec aarsta un nopietnas kopsanas istabaa ar posltereetaam sienaam. Grizelda domaas parskaitiija savus fondus, kas zina, varbuut var atlauties samaksaat par vinja aarsteesanu...

Tiesaam, kapu sarga mopsis krietni parspeeja sito tipinju praata speejui zinjaa, pat njemot veeraa, ka vieniigais ko tas prata bija kert savu asti. Un reizeem aprakt kaulu, bet apraksana tomeer bija vinja profesija.

Daama pamaniija pastieptu elkoni. Luuk, tas nu bija izsmiekls, Grizelda bija gatava apvainoties visu dzentlmenju vietaa apr tik nepareizi un neatbilstosi etikjetei pasniegtu elkoni. Veelreiz padomaajusi un nospriedusi, ka ar so cilveeku sodien vispaar labaak nekomuniceet, vinja izsleejaas veel staltaak, un aizgaaja viena pati, ignoreedama jebkaadas diivainiisa izdariibas.

[Ungaarijas ragas...]

Lai arī kā Arfejai patika klausīties tevoča un tantes vārdu pārmaiņā, bet šī taču bija viņas un Efijas dzimšanas diena un tāpēc...
Ak, nu ko mēs te runāsim par kapiem, kad jums abiem un arī mums ir gana tālu līdz tam. Labāk es gribētu jūs paaicināt novērtēt mūsu jaunās pavāres sniegumu. Redziet, pavisam svaigi pieņemta, viņai šīs viesības īstas ugunskristības un mēs ar Efeju ļoti gribētu dzirdēt jūsu abu viedokli!
Iesim te, tur jau var redzēt galda maliņu! Arfeja vīteroja kā tāds mazputniņš, vedinādama abus radiniekus uz to pusi, kur stāvēja galds, uz kura rēgojās visādas kārdinošas lietas un plūda gardas smaržas. Nu un, ka patiesībā tās jaunās pavāres bija viņas ar Efiju. Kurš gan to zināja, neviens, izņemot viņas abas. Arfeja uzsmaidīja Grizeldai un Rolandam.

[Margo]

Labi, labi... atņurdēja tēvocis, jo sāka rūkt vēders.
Grezele vēl vakara laikā dabūs... viņš nosmēja, jo bija trāpījis tieši 10 ar viņas aizvainošanu.
Par to vēlāk...tagad..pie galda! sasitis rokas tēvocis nodomāja un aizsteidzās garām tantei vēl nedaudz "piestājot" un nododot kaut ko līdzīgu armijas sveicienam.

[eziic_miglaa]

Tante nudien vairs nesaprata, ko tas viiriskis grib panaakt. Leekaa kaa taads suns ap kkoku, kuraa uzskreejis kakjis - labi zina, ka klaaat netiks, bet rej un leekaa. Kaa taads... Grizeldas plasajaa vaardu kraajumaa aptruukaas vaarud, kaa to nosaukt, un tas nu bija katastrofaali rets gadiijums...
Vinja vien pasmaidiija par vinja sveicienu, un nojauta, ka vecis skrien paaraak aatri, lai buutu veerts staastiit par izcilo leitnantu, kas ar tik energisku saluteesanu bija atstaajis bez samanjas kur tur no visiem generaaljiem...
Luuk, te jau arii bija galds, uz kuru bija noraadiijusi jubilaare.

[Margo]

Kamēr "pretinieks" steberēa uz galda pusi, Rolands jau bija paķēris šķīvi un dakšiņu, lai varētu uz šķīvja sakraut vai pusi no tā, kas ir uz galda.
Viņš labi zināja, ka Grizeldai tas nepatiks un viņa noteikti izspers kādu dzēlību, tāpēc viņa galvā jau strādāja mazais vīriņš, kas no dziļās smadzeņu pazemes akas zvejoja ārā visas labākās domas un idejas.
Galds bija kā nosēts ar visādiem labumies, ka vecais īgņa pat nezin āja, ko lai pirmo krauj uz šķīvja.
Par to, k tas varētu būt nepieklājīgi, onkulis pat neaizdomajās. Galvenais, ka tas nepatika Grezelei...