Noslēpumu dārzs [C], [ATD], [PZP], Rīta Rasas un Ungārijas Ragastes LS ^^ Opcijas

[Ļipa]

Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt.
Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā.
Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi.

Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu.
Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem.

[Ungaarijas ragas...]

Paldies, paldies, Ardi! Arfeja iesmējās, brālēni viņai no tiesas patika, lai arī sen neredzēti, hmmm, bet baidos, ka ar dāvanām tev būs jānokrauj krēsli, jo galds jau ir nokrauts ar viskaut ko citu. Bet ej tik iekšā - liekas Efija ir tur un viņa tev ierādīs visu.
Arfeja pamāja ar roku vārtiņu virzienā.


OOC: Top piedots (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 12.04.2006 14:52

[rudo lapu vilcēn...]

Nav par ko māsīc. Ardenols palocīja galvu. Ņemšu vērā tavu teikto. Meklēšu krēslus. viņš pasmaidīja un devās uz vārtiņiem.
Ejot pa celiņiem viņš labpatikā uz mirkli pievēra acis. Gaisā smaržoja ziedi un vējš dvesa svaigumu, ik pa brīdim liegi izskriedams cauri dārzam. Drīz viņš samanīja priekšā pāris stāvus un viegli pasmaidīja.
Nesteidzīgi iesoļojis plašajā laukumā, kur vajadzēja norisināties svinībām, viņš ar skatienu sāk meklēt otru māsīcu, kuru, viņš nezināja, abas bija grūti atšķirt, tādēļ viņam abas bija māsīcas. Pie reizes viņa skaitens arī emklēja piemērotu krēslu, kur novietot grozu, kura saturu āluts atklāt būs tikai mašīcām.

[Margo]

Sabāzis rokas bikšu kabatās Rolands īgni soļoja paceliņu.
Vēl nāksies skūpstīt otru māsu... viņš nodomāja un tad domas atkal aizveda pie visādiem niekiem, kas viņu izveda no pacietības vēl vairāk. Satikšanās ar radiem viņam diez ko nepatika, tāpēc noskaņojums bija divtik īgnāks, ja ne trijtik īganāks kā parasti.
Un ja vēl viņi ko bildīs par Žaneti...nu un ka viņa aizlaidās uz reiz pēc kāzām... domas virpinājās ap šo tēmu.
Tad Rolands apstājās. Viņš nezināja kurp iet, tāpēc nācās gaidīt, kad kāds parādīs ceļu.
Sizdams ar kāju ritmu, onkulis gaidīja, kad parādīsies kāds no viņa sen neredzētajiem rada gabaliem, kas viņam varētu parādīt galdu, kur kartīgi piestūķēt māgu.

[Moskjis]

Uz meža taciņas,
Zem egļu jaciņas,
Guļ sapnītis, guļ sapnītis,
Guļ meža zemenītes saldais sapnītis..

Mazas gaismiņas zemē, divas māsas, divas dievietes mēness pielijušā zemē.
Un tik sasodīti līdzīgas savai mātei... Mana Dārgā, mana Dārgā tieši tādēļ nevēlējās braukt. Mūsu mazā meitiņa..

Show me the way
To the next whiskey bar
Oh, don't ask why
Oh, don't ask why

For if we don't find
The next whiskey bar
I tell you we must die
I tell you we must die
I tell you, I tell you
I tell you we must die

Oi, šī būs atmiņu nakts.

[Ļipa]

Viss kārtībā!
Nez no, kurienes māsas priekšā, smaidā atsedzot itin glītu zobu rindu, iznira Efija. Tik vienādas kā divas ūdenslāses, ja vien tās nepaliek zem mikroskopa zinātnieks.
Acu pāris pārslīdēja rūpīgi iekārtotajam dārzam. Viņas bija centušās, pat ļoti centušās. Jā, tomēr radi bija tik dažādi, ka nevarēja zināt, kas kuram patiks vai nepatiks.

[berserks]

Tālumā parādījās kāda mašīna. Tas bija, lai gan mazliet noputējis, sarkans pikaps. Tas ieripoja pa iebraucamo ceļu un apstājās blakus pārējām mašīnām. No tās izkāpa Villijs. Viņš aizgāja mašīnas otrā pusē, lai attaisītu sievai durvis. Mazliet uzspēlēti un ar humoru:"Lūdzu, mīļā." "Un arī tu, Cissij," viņš teica meitai.
Mašīnā uz aizmugurējā sēdekļa, blakus Narcisai, atradās pāris sainīši un puķes uz tiem.

[Džea]

Oi,vecais īgņa arī te?
Armands nodomāja pamanot Rolandu
Labdien Roland
Armands savilka savas lūpas smaidā kas puisim diezko labi°nepiestāvēja.
Un es jau cerēju ka šis neatbrauks.
Armands sarūgtināti nodomāja cerot ka Rolands neatcerēsies atgadījumu ar pulksteni.Tapēc puisis steigšus pagaja viņam garām dziļāk skaistajā dārzā

Šo rakstu rediģēja buffy: 13.04.2006 16:45

[Margo]

Armand... Rolands atņēma labdieas un pagaidījis kamēr radinieks ieiet dārzā arī sāka soļot turp.
Beidzot noskaidrošu, kas īsti tur notika ar to sasodīto pulksteni...īsti jau no tiem stāstiem saprast nevar... viņš nodomāja un lačoja dziļāk, dziļāk dārzā.
Beidot varēšu kārtīgi pieēsties...ceru, ka būs arī kādas delikateses kā kalmārs un melnmie ikri...kaut gan...to naudiņu jau arī varēja ieguldīt manas mājiņas remontā'... viņš nodomāja savelkot seju nepatikas grimasē.

[Džea]

Tomēr neatceras.
Armands atviegloti pasmaidīja manot ka Rolands neko vairāk nejautā.
Viņš nemužam neuzzinās ka es to sasodīto pulksteni noslīcināju tajā duļķainajā dīķī kur mēs visi bijām piknikā.
Armands neviļus pasmīnēja.Un lai nerastos tālāk jautājumi devās meklēt ieeju savrupmājā lai varētu to pēc iespējas labāk izpētīt

[eziic_miglaa]

Grizelda Veneranda Kukuu bija ieradusies visaa savaa godiibaa. Un protams, paarlieciiba, ka tiesi vinja ir ieradusies vispareizaak un vispiemerotaak, bija liidzi, taadas lietas maajaas neatstaaj. Tur bija atstaata paarmociitaa grimase peec cetru stundu pavadiisanas sarezgiitaa un laikietilpiigaa vispiemeerotaakaa davanu lentas puska siesanaa. Protams, vieglaak buutu bijis aiznest daavanu sainjotaajai, samaksaat un panjemt gatavu, bet vai tad nu vareeja tik svariigu lietu uzticeet skukjim, kam 30 gadu vecumaa jau cetri beerni, bet viirs - viens vieniigs un tas pats - ne visai lietojams un pavisam ne bagaats. JA jau viiru nevareeja izveleeties, vai nu speetu atrast vieniigo un pareizo puski svariigajai daavanai, ar kuru bija jaapaartrumpu veselas dzimtas veltes taam divaam vientuleem?
Grizelda bija paarliecinata, ka taas abas aptiesiibaa sleepaas tikai taapeec, ka piekopa divainus rituaalus un noteikti izskatiijaas vell diivainaak. Ne velti vinjas nebija tikusaas tik ilgu laiku. Un skaidriibas labad jaapiemin, ka vinja ar so izcili ziimiigo paraadiibu (proti, ka vinjas rados ir biistamas raganas, kas turklaat ir dviines) bija iepaziistinaajusi tiesi sesu maaju iedziivotaajus jeb visus, kas dziivoja 3 km traadiusaa no vinjas majas.

Izraapusies no savas izcilaas masiinas, kura nu jau bija tik antiika (un taatad tik klasiska veertiiba), ka nosaukumu atcereejaas vien soferis, vinja izvilka iesainjoto daavanu un tiiksmiigi ieelpoja gaisu. Tad saviebaas. Aciimredzot, kaada no pukjeem nezinaaja, ka etikjete prasa, lai taa smarzotu peec rpzeem, vijoliiteem vai vismaz kaut kaa dizciltiiga.

Vinjai prieksaaa jau bija barinsh cilveku, visi skaitiijaas vinjas radinieki, bet ja godiigi, tad diez kaa vinja sai domai negribeeja piekrist.
Laba diena, miiljaas namamates! Grizelda sveicinaaja, pat iisti nepaluukojusies, vai maasas tur vispaar ir. Prieks juus redzeet!

[Snorkes Jaunkund...]

Darina ejot blakus Mei ar smaidu jautāja: Vai tad es kavējos? Man šķita ka tu par ātru aizskrēji. viņa pasmaidīja un skatījās uz visām pusēm. Tad viņa piegāja pie tēta. Čau,tēt. nezini, kur mums jāiet? Vakariņas būs ārā vai iekšā? viņa jautāja Venrodam.

[Ļipa]

Manot, ka kukū ir ieradusies, Efijas vaidziņš uz brīdi apmācās, tomēr manot tanti tuvojamies, smaids meitenes sejā atkal tika uzburts.
Paldies, mīļā tante!
Efija iesāka tēlotā sajūsmā.
Kā klājas?
Nez, varbūt, ka viņa pārcentās ar tēloto pieklājību?

[Hikari]

Mei gāja blakus Darinai un iesmējās savus dzirkstoši jautros smieklus. Laikam jau Tev taisnība, māšel, es vienmēr esmu nepacietīga! viņa atzina un turpināja lūkoties apkārt. Šeti patiesi izskatījās tik burvīgi skaisti. Abas māsaas bija no sirds pacentušās!

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Neparedzēti apstākļi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Tante, Grez... Grizelda! iesaucās Arfeja, vispirms notēlodama, ka aizrijas, lai slēptu, ka gandrīz pārteikusies.
Tiešām prieks jūs redzēt, kā Efija jau teica, meitene uzmeta skatu māsai.

[Snorkes Jaunkund...]

Darina sāka smieties un sacīja:
Nepacietīga nav īstais vārds. Tu jau esi drīzāk ziņkārīga, mērķtiecīga, spītīga un tikai tad nepacietīga. Lai nu paliek. Es vienkārši domāju, ka tu esi tiešām... viņa apdomājās, kāda tad īsti māsa ir.
nepacietīga. un pati sāka smieties.

[Hikari]

Mei iesmējās. Laikam jau māsai bija taisnība. Meitenei vienmēr bija paticis fakts, ka viņai ar māsu bija labas attiecības. Uzsmaidījusi viņai, Mei lēnā solītī devās tālāk gaidot, kad viss beidzot tā pa īstam sāksies...

[eziic_miglaa]

Taa, te nu vinjas bija... Abas divas. Tuvu. Tiesaam liidziiigas. Grizelda nebija speejusi atskirt abas pat tad, kad bija jauna... NEe, tas nenoziimeeeja, ka sobriid vinja sevi uzskatiitu par loti vecu, nee, ne tuvu. Savu vecumu atceeejaas vien tad, kad kaads bija jaapamaaca vai arii tad, kad naacaas to piemineet saistiibaa ar kaadu dizciltiigu, bet diemzeel vecu vai sen mirusu paziistamu radiibu.
Taatad, abas liidziigaas... Nekad neatskirtaas... Un tagad, kad vinja aiz spiits (un lielas veeleesanaas izskatiities jauna un cieniijama) neneesaaaja stipri vajadziigaas brilles, askirt bija veel gruutaak.
Un galu galaa, daavana bija abaam kopiiga, divi fantastiski izsmalcinaati, mezgiinoti, liidz kaklam ar snoreeem savelkami balti naktskrekli. PIlnuiigi vienaadi, identiski. Un vienaa kaarbaa. Kaada starpiiba, kura kuru uzvilks...
Neesat jau taadas kaa mana otraa viria maasas - viena tieva, otra resna.... Vinja pie sevis purpinaaja. Tacu ieraudziijusi abas maasas, izdzirdeejusi taas vismaz aptuveni uzvedamies, kaa pienaakas, vinja greizi pasmaidiija. Apsveicu, juus, manas jaunaas leedijas, sajaa svariigajaa briidii... Taads tomeer pienaak tikai reizi muuzaa... Vinja ar izteikti izsmalcinaatu izteiksmi skaljaa balsiii teica. Taapat kaa paareejaas dzimsanas dienas... Kam taas vispaar vajadziigas... vinja klusi pie sevi snodomaaja.
Grizelda sniedza skaistu, tumsi suunu zalju kasti, paarsietu ar ziida lentu un greznotu ar sudrabotiem niekiem. Nenoliedzami, iesainjojums bija izdevies...

[Ļipa]

Paldies, mīļā, tante!
Efija sāka iejusites lomā un tantes slavēšanā, tomēr acis šaudījās apkārt meklējot pārējos radiņus, uz, kuriem tika liktas lielas cerības atpestīšanas jomā.
Māsai gandrīz bija pasprukusi kukū tantes viena no iesaukām, kas lika Efijai nesavaldīties un izplūst smieklos, kas caur asarām tika maskēti milzīgā klepus lēkmē. tik milzīgā, ka varētu domāt- kādam ir piemeties dilonis! Nu nebija viņa vēl iepraktizējusies palikt nopietna un ieinteresēta visās jomās.

[Immortal]

Jasmīna izkāpa no mašīnas, kuras durvis bija pavēris viņas vīrs. Jasmīnai bija labs garastāvoklis un viņa smaidīja. Viņa ar vīru paņēma no aizmugurējā sēdekļa dāvanas priekš abām vīra māsīcām un jaukā ģimenīte sāka kustēties uz skaistās mājas pusi.

[eziic_miglaa]

Grizelda maniija gan, ka vinjas radagabaliene smiin un smaidaas un iemesls tam vareeja buut tikai viens. Ha, un ja nu tas skukjeens iedomaajas, ka nepamaniita var iesmiet par savas nabaga (bet tomeer bagaataas, varenaas un pavisam noteikti augstaakajaa sabiedriibaa ietilpstosaas) tantes sii riita neveiksmi? Protams, ka cepures spalva bija ieliekusies! Bet protams! Kaa gan citaadi vareetu izskatiities spalva, kas iecirsta masiinas durviis, cirstaas no visa speeka... Bet situaacija bija jaalabo.
TAnte saaka smieties. Tie bija siiki, pat kikinosi, bet liidz peedeejai niansei treneeti un izstraadati smieklinji, kuri glabaajaas nodaljaa "iipasi stulbaam situaacijaam nenoziimiigu radu lokaa".
Neskaties uz to spalvu taa, zinot cik diivaini taa izskataas peec siiriita lielaas neveiksmes, tas man liek muslt. Bet tu jau gan zinaasi, ka es neesmu taada kaa graafiene... eee... nu taa graafiene, kuras deelu sasaava mediibaas, un kuras otrajam viiram piedereeja taa lielaa ruupniica pa celjam no N. pilseetas uz M. ciematu... Tiesa, taa gan tas bija. liidz vinji skiiraas, tad vinja pievaaca visu sev.. Nu jaa, no taadas bagaatiibas var ne tikai piecas cepures liidzi vadaat, taa jau katru dienu var taas piecas arii nomainiit... es gan taa nevaru... Viena cepure dienaa, un siisdienas cepure diemzeel sabojaajaas jau no pasa riita. Cik neveikli un nepiedodami tik izsmalcinaatai daamai kaa man...
Un to teica sieviete, kam naudas kaa spalju un kas ar visu savu hobiju", sauktu par "naudas teereesanu" nespeeja vien teereet regulaaros ienaakumus, par iekraajumiem nemaz nerunaajot.
Un miiljaa... vinja atkal pieveersaas radiniecei. Tev buutu jaaapguust labaakas manieres. Man nepatika, kaa tu pateicies par daavanu. Taa kaa tu to dara tikai to kaiminju hercogu deeleens, nu taa bagaatnieka mazdeels, kas ar degunu ar maakonjus, bet skolaa tiek paarcelts tikai pret attieciigu naudas summu...