Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Kalevale]

Kallem atkal tika atņemts blociņš un zīmulis, nebija īstais mirklis apstāties. Sofija izrāva vēl pāris lapu un aizdedzināja dēli atkal. Viņa apskatīja ītana roku, šķiet, ka nebija pat nekādu nobrāzumu... Tas ir dīvaini... Sofija nodomāja savā prātā... Bet, ja nu... ja nu šie mistiskie radījumi viņiem nespēja neko nodarīt? Tā bija diezgan fantastiska ideja, taču netika atklāta pārējiem. Meitenei tā vien kārojās iziet atpakaļ un pārbaudīt to, taču saprāts veda viņu prom, atkal tika izveidota ķēde, šķita, ka spoku lēdija ir pazudusi. Sofija atkal nostājās pašās beigās, atsākās ceļš.

[rudo lapu vilcēn...]

Nonākuši strupceļā, Kalle sparaucās atpakaļ. Viņš vēlējās aci pret aci satikties ar pūķi, lai arī ko tas maksātu. Īsts pūķis viņš nočukstēja, bet tad tika iazgrūsts atpakaļ.
Ei... viņš vārgi protestēja un ieplēta acis, redzot kā Sofija plēš laukā lapas. Tu... viņš spēja vien nomurmināt, kad rokās tika iespiests blociņš ar zīmuli. Tūlīt pat tika atšķirta juana lapa un rokai nedaudz drebot ātri tapa zīmējums, bet tad kāds viņu sagrāba aiz apkakles un iegrūda kādā sānu ejā. Lai arī bija pustumsa un redzēt neko tikpat kā nevarēja, puisis turpināja zīmēt, pēc atmiņas.
Pagaidi! viņš iesaucās, kad no rokām atkal tika izrauts blociņš. Es nepa... Nē! Viņš nepabeidza teikumu, kad Sofija atkal izplēsa lapas. Uz tām taču varēja tapt tik daudz ideju! viņš nikni izrāva blociņu no Sofijas rokām.

[Kalevale]

Neuztraucies, tavas daudzās idejas pagaidīs! Sofija dusmīgi iesaucās un atņēmusi blociņu iebāza to kabatā, citādi nevarēja Kalli dabūt uz priekšu. Sofija vēl arvien gāja pēdējā, Pieķērusies pie priekšā st'vošā viņa ik pa mirklim uzmanīgi palūkojās uz atpakaļu, šķita ka eja tiešām pūķim bija par mazu. žēl... meitene nodomāja. Varētu redzēt vai mana teorija ir pareiza... Tomēr, tad Kalle noteikti kaut ko savārītu, nē, tad aju labāk iet tā kā ir. Neuztraucies, tavā blociņā ir ļoti daudz tukšu lapu, vēl. Priecājies, ka tās nebija piezīmētas! Sofija noteica, sataustot kabatā blociņu, labi, ka šīs ēnas no skaistuma, nebija jāsadedzina.

[Darka]

Šoreiz Sebastjanam nebija iebildumu, ka meitene iet aiz viņa, jo sajutās vairāk vai mazāk droši. Viņam bija pilnīgi vienalga, kas bija noticis ar Ītanu tik pat labi viņam varēja nokost to roku, jo beidzot līdz viņa smadzenēm bija aizgājusi informācija, ka puisis lolo jūtas pret šo sprogaino rudmati. Tu nevēlies iet pa priekšu? Sebastjans ierunājās, vienkārši, lai būtu iemesls ar meiteni parunāt.

[rudo lapu vilcēn...]

Ne jau tagad es tās ieskicētu. viņš caur zobiem atbildēja Sofijai, kad atkal tika grūst uz priekšu. Žņaudzot rokās zīmuli, viņš valdīja niknumu. Katra lapa no blociņa, kas šobrīd atradās Sofijas kabatā bija domāta kādam darbam. Tieši kādam un kad tas taps, Kalle vēl nezināja, bet, ka tur kaut kam būs jābut, viņš to zināja.
Nedaudz rupji pagrūdis sāņus priekšā esošos un izrāvis Andželai no rokām lāpu, kas bija jau sarukusi, viņš lieliem soļiem devās uz priekšu, pats pirmais.

[Kalevale]

Nez... šķiet, ka tas radījums netiks šeit iekšā... saki, kas iet pašā priekšā? ...ja vien priekšā neesi tu... Sofija nedaudz ieķiķinājās par savu domu. Jā, ja priekšā ietu ītans, tad diezin vai viņi kādreiz tiktu ārā. Arī Andžela nebija īpaši patīkama doma. Labi, šķiet, ka tomēr iešu pa priekšu! Sofija ieteicās. Meitene priecājās, ka kāds ir pārtraucis šo ieilgušo klusumu. PAstāsti, kur tu dzīvo? Sofija vaicāja, cenšoties nokļūt ķēdes priekšā. Viņa negribēja, lai klusums atkārtojas atkal. Sofija ienīda tādu rupjību, kādu izrādīja Kalle. Pieklājīgāk, citādi sadedzināšu visu tavu blociņu! Sofija iekliedzās un pagrūda, atkal Kalli un gāja pirmā.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 28.03.2006 14:41

[Darka]

ooc: Ceru ka runā ar mani

Sebastjans palaida garām Sofiju un tagad atradās pašā aizmugurē. Esmu no Londonas. Un Tu? Sebastjans ar intresi gaidīja Sofijas atbildi.

[Kalevale]

OOC: jā, ar tevi, aizmirsu pierakstīt! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blushing.gif)

Es esmu no Birmingemas, bet dzīvoju Londonā, kopā ar tēvu! Sofija runāja, ik pa mirklim atskatoties uz aizmuguri, pārliecinoties vai visi ir. Nu, katrs, pastāstiet taču kaut ko par sevi! TAs drīzāk bija aicinājums Sebastianam, jo izskatījās, ka pārējie ir apvainojušies vai arī ienīst viņu!
Kas par to? Sofijas prātā nozibēja doma... Es jau neesmu vainīga, ka viņi nevar mani pieņemt tādu, kāda es esmu. Labi, ka vismaz Bastians, pagaidām,uz mani nedusmojas, kaut gan, ja jau visi, tad visi, drīz noteikti atkal kaut ko savārīšu! Viņa iedomājās, atceroties kā sēdēja pie dīvainā strauta un elfi uzrunāja iņu...

[rudo lapu vilcēn...]

Ļoti laipni no tavas puses. viņš norūca un pakāpās malā. Pagidījis, kamēr visi paiet garām, puisis apsēdās uz zemes. Viņs'rokā vēl aizvien žņaudza zīmuli, bet lāpu nometa zemē. Liela sjēgas no tās tāpat nebija, jo bija palicis vien neliels galiņš, kuru rokās bija teju neiespējami noturēt.
Liesmiņa apdzisa un iestājās tumsa, bet Kalle lēnām tajā nomierinājās. Rokā turēdams zīmuli, viņš skumji raudzījās grīdā.

[Kalevale]

Kārtējo reizi palūkojusies uz atpakaļu Sofija pamanīja, ka kāds trūkst! Protams, kurš gan cits! Trūka Kalles. Stop!Visi apstājās! Meitene iekliedzās. Viņa lika visiem palikt uz vietas, bet pati devās neduadz uz atpakaļu, meklēt KAlli. drīz vien viņas degošā dēle izgaismoja Kalles seju, kura lūkojās zemē. Piegājusi klāt, neteikusi ne vārda Sofija Saņēma viņa roku un vilka augšā. galvā pazibēja doma, ka varētu vēlreiz piedraudēt, bet vai tas ko dotu?

[Darka]

Sebastjans ātri pārcilāja visus faktus, kas ar viņu saistījās un izveidoja nelielu konspektu. Tātad esmu no Londonas. 15 gadu vecumā gadu pavadīju Havaju salās, kā apmaiņas skolnieks. Tad atgriezos dzimtenē, lai gan to nepārāk vēlējos. Sāku aizrauties ar hokeju un tiku iekļauts izlasē. Bieži laiku pavadu ar draugiem, manu labāku draugu sauc Eduards, bet manu... Sebastjans gandrīz pateica manu draudzeni, bet atskārtis kļūdu izlaboja Bet manu labāko paziņu meiteņu vidū sauc Aleksandra. Tas tā kā būtu neliels CV par mani. Un kā ar Jums? Viņš uzrunāja visus, bet arī viņa jautājums, bija domāts vairāk Sofijai.

[rudo lapu vilcēn...]

Vai atnāci parādīt pelnus? Kalle rūgti atbildēja, redzot kā viņu uz augšu sāk vilkt Sofija. Balsī skanēja rūgtums, bet ne jau tāds.
Manuprāt te pašai būs vieglāk, ja visu laiku neskriesi man pakaļ. Šie gaiteņi nemaz nav tik slikta mājvieta, ar visiem pūķiem piedevām. Atvieglosi sev dzīvi. viņš piecēlās kājās, bet nespēra nevienu soli tālāk. Balss bija kļuvusi mierīga, tāda kā vienaldzīga.

[Margo]

Ītans jutās tieši tā pat kā Kale. Arī viņā bija nostājies nelielā puslokā ap zēnu. Viņa skats bija vērst uz kedu kurpju auklām. Ik pa brīdim viņš slepenu skatienu veltīja Sofijai...
Es emu plātīzeris...nekas vairāk. Kaut viņa zinātu... viņš nodmāja.
Visi jautājumi viņam neinteresēja. Ītans nojauta, ka tie vairāk domāti Sofijai ne Andželai vai viņam.
Ja nebūtu Sebastiana! viņš domāja, taču nekal atriebības plānus. Viņš padevās...padevās...

[Hermija]

Liza vēl arvien turpināja sekot driādas kustībām. Ko tu no manis vēlies? meitene vēlreiz atkārtoja jautājumu.

[Margo]

Noslēpums! driāda nosmēja un metās jau aiz nākamā un nākamā koka. Dŗīz jau viņa bija patālāk no Lizas un atkal devās dziļāk mežā.
Seko...seko...cilvēk! Kī mudināja un atkal rotaļājās ap kādu koku.

Šo rakstu rediģēja North_see: 28.03.2006 17:50

[Kalevale]

OOC: Lūdzu, Kalle, nekavēsimies! Man tie tuneļi jau apriebušies! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Nē, tu te nepaliksi! Sofija apņēmīgi iesaucās un aizvilka KAlli atpakaļ pie pārējiem, pirms aiziešanas meitene vēl bija dzirdējusi Sebastiana jautājumu un tagad domāja, ko atbildēt. Nu, mans vārds ir Sofija, to jau lielākā daļa zina. Arī man savā ziņā patīk hokejs - tikai skatīties, jo slidot neprotu. Dzīvoju Londonā pie tēva. Trenējos un man ļoti patīk voleibols. Ak, jā, un, protams, keramika. Un vēl šis tas... Sofija noteica, atsākot maršēt pa tuneli, viņa visus atkal bija nostādījusi ierindā un lika iet. Pa brīdim viņa pameta skatu atpakaļ, skatīdamās vai ir visi. Ītan, Andžela, pastāstiet arī par sevi kaut ko! Sofija jautri ieteicās! Kalli viņa nolēma kādu laiku neaiztikt, jo bija skaidrs, ka viņš negribēja tikt iesaistīts nekādās sarunās!

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 28.03.2006 17:59

[Margo]

Nav ko daudz stāstīt... Ītans nomurmināja un sekoja ierindai. Drīz vien tunelis sāka mest līkumus un lēni virzīties augšup. Trepju nebija. Tikai bija tāds, kā uzbērums, kas vijās uz augšu.
Beidzot mēs tiksim ārā. nodomāja Ītans nomācot domas par Sofiju.
Bija dīvaini, ka nedzirdēja vairs pūķa rēcienus un arī tā lielos soļus. Tā bij jau kārtējā dīvainība, kas notika ar jauniešiem, taču ne pati lielākā...

OOC: Jūsu vēlmes...likums man (dažreiz...)! Vedu jūs ārā!

[Hermija]

Liza metās pakaļ driādai. Nu jau vairs ne valdzinājuma dēļ, bet gan pašas ziņkārības dēļ. Pagaidi, kas tas par noslēpumu, viņa sekodama Kī vaicāja.

[Darka]

Nav ko daudz stāstīt... Sebastjans savā galvā izķēmoja Ītana sacīto pirms iziešanas svaigā gaisā. Nekad nebūtu domājis, ka būšu tik laimīgs atrodoties te... Viņš pavērās visriņķī Bet kur mēs īsti esam?

[Kalevale]

Sofija iesmējās. Arī viņa pavērās apkārt. Viņa pāspēja pārdomāt Ītana vārdus. Kaut kas noteikti būs jāuzzin! Sofija apņēmās! Kad tiksim atpakaļ uz mājiņām! Nu, kā jūs domājat, uz kurieni iesim? LAukā bija krēsla, šķita, ka tūlīņ ausīs saule. Viņa pašķielēja uz Andželas pusi, viņa bija nosalusi, tas bija redzams. Tā jau vairs nav turēšanās pie saviem principiem! Tā ir klaja muļķības izrādīšana. Sofija pie tādām domāma arī palika, pirmais iespaids nespēja mainīties, viņai nepatika Andžela! No Ītana, sķita, vēl varēs dabūt kaut ko ārā, varbūt līdz vasaras beigām viņi kļūs par draugiem, bet ar Andželu... I don`t think so! Sofija netīšām nočuks'teja, domādama, ka saka to savā galvā!