Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Kalevale]

Sveiks! Sofija uzsmaidīja Sebastianam! Princese, bet vai tad tu neesi princese? Kā tev var laupīt troni? Sofija ievaicājās, taču tad pamanīja, ka skaistā sieviete raud. Neraudi, amn tavu troni nevajag, es tikai gribu atpakaļ, prom no šjeienes, kopā ar saviem draugiem. Sofija pamāja uz bastiana un Ītana pusi. Viņas doma aizķērās pie šī fakta!Apgriezusies ap savu asi meitene iekliedzās! Kur ir pārējie? Kā jūs viņus drīkstējāt atstāt? Sofijas domas riņķoja nežēlīgā ātrumā...

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela šokēta nopētija Kalli kā tu vari būt tik po'''istisks es nesaprotu tu tā vienkārši ņem un zīmē un jā es esmu Andžela un tā siena te uzradās pirms desmit sekundēm meitene īgni sekoja Kallem ar domu es laikam nekad nebeigšu iekulties nepatikšanās tad wiņa ņēmās ar sewis žēlošanu es pati taisīšu waļā mašīnas durvis un iemācīšos darboties ar veļas mašīnu tikai daboniet kāds mani laukā no šī murga

[Margo]

OCC: Es taču solīju, ka varēsi izkliegties!

Princese mēģināja iespert Bastianam, kas viņu cieši turēja. Taču notika, kas pavisam cits.
Lejā notraucās sargi, kam no muguras nāca ķēniņš.
Tēvs...viņi mēģināja mani nogalināt! princese kliedza un norādīja zamē uz dunci. Keraļa skats bija bargs un arī skumjš.
Paskatīhies abos puišos viņš nokomandēja.
Ieslogiet viņus...visus trīs. viņš noteica un pagriezās. Pēc tam viņa baltais ietērps nozuda melnajā tunelī.
Es laikam maldījos... viņš vēl noteica.
Sargi bija sagrābuši Ītanu un Bastianu. Arī Sofija bija sagūstīta.
Princese nu bija brīva. Taču viņa nožēloja, ko pateica.
Kāpēc...es tā pateicu...viņa neko tādu negribēja... pēc tam arī viņa nozuda.
Sargi iesēdināja visus trīs vienā kamerā. Tajā bija viens sols.\
Pēc tam sargi aizslēdza durvis un arī nozuda.

[Kalevale]

O, jē! Kāda laime! Tu centies cilvēkam palīdzēt nezaudēt troni un tevi iesloga. Tas ķēniņš gan ir stulbs, pats savas meitas dunci nepazīst? Sofija bija saniknota un murmināja sev zem deguna. Vismaz labi, ka tas ķēniņš saprata, ka ir maldījies! Mani vairs negribēs nekur aizstiept! Sofija neviļus pasmaidīja!
Hei, ko jums tik drūmi ģīmji? Meitene iesaucās palūkojusies uz abiem puišiem. ītans izskatījās nobijies visvairāk. Sofija pie viņa piegāja un teica - Sveiks, plātīzeri, mans vārds ir Sofija!

[rudo lapu vilcēn...]

Es esmi mierīgs? Es degu nepacietībā redzēt ko jaunu. Kalle iesmējās un sāka soļot dziļāk ejā. Pasaule ir skasta. Jāiemācās visu uztvert mierīgi. viņš nodomāja. Sejā rotaļājās smaids un acis šķietami spīdēja.
Mirkli pagājis, puisis secināja, kašeit ir tumš.
Nezinu cik tālu mēs tiksim, bet laikam derētu sameklēt kādu gaismekli. puisis bija kļuvis nopietns.

[Eņģeļu gūstekne]

Beidzot tu sāc domāt ar galvu, bet ko jaunu tā siewiete izgaisa, izgaisa un putni tāpat!! Andžela nopūtās šķiet ka puiša mierīgums viņu nomierināja un iedrošināja arī viņa pasmaidīja, bet ne tik silti kā Bastianam jā wiņa atverējās Bastianu un iedomājās ka warbūt warētu piespiest viņu iemācīt wiņai sērfot

[Margo]

OOC: To gan no tevis nebiju gaidījusi, Kaleval'...

Ītans... nedaudz apstulbis teica zēns.
Viņš sēdēja uz sola galvu saņēmis rokās.
Protams viņš bija uztraucies. Sēdēt kaut kādā vecā, sapuvušā cietumā.
Idiotisms...viņš nodomāja.
Nu gan džekenīte...un es domāju, ka tādas primadonnas un t;adi notikumi ir tikai filmās un grāmatās...

[Darka]

Sākumā Tevi atvelk uz nolādētu vasaras "kūrortu", tad Tu aizej uz bāku un ieraugi spokus, tad Tu nokļūsti pazemē, tad Tu izglāb meiteni, bet Tevi iemet cietumā. Ideāli vienkārši ideāli! Sebastjans bija nolīdis vienā stūrī un pilnīgi sagrauts no iekšienes. Viņi atradās zem zemes ieslodzīti un viņu apvaino par slepkavības mēģinājumu. Sajūtas bija graujošas.
Vienīgā, kas izskatījās apmierināta ar situāciju bija Sofija, kas neizskatījās nopietni izprotam radušos situāciju.

[rudo lapu vilcēn...]

Nu un, ka viņi izgaisa. Man viņi palika šeit un šeit. puisis norādīja uz savu galvu un blociņu, ko bija iegrdis kabata.
Šeit kaut kur varētu mētāties kādas dēļu atlūzas. Palīddzi sameklēt, tad varēsim iet tālāk. Kalle noteica un sāa pārmeklēt zemi. Drīz viņa rokās nonāca kāds dēļa gals, pietiekami liels un pietiekami šaurs, lai noderēt par lāpu. Lampiņa vai kaut kas tamlīdzīgs būtu bijis ētāks. viņš nodom`ja izsliedamies un citā kabatā sataustīdams sērkociņus.
Drīz dēļa galā dega silta liesmiņa,kas lņām vērsāsplašāka. Ejam. izslējis lāpu pāri galvai, puisis apgaismoja eju un devās dziļāk.

[Kalevale]

Sofija piegāja pie Bastiana un notupās viņam blakus. Nebēdā. Viss būs labi. Es zinu. Šoreiz bija Sofijas kārta apsēsties blakus Bastianam un vienkārši būt blakus. Meitene izvilka no kabatas savu fotoaparātu un mēģināja piespiest to ieslēgties, taču, alikam elfs tomēr bija teicis taisnību, tas negribēja strādāt. Uz pāris sekundēm, tas bija ieslēdzies, taču pēc tam uzreiz arī atslēdzies. Meitene ielika to atpakaļ kabatā. Kādu brīdi sēdēdama blakus Bastianam Sofija ieslīga domās un pārdomās, par šo dienu un par dzīvi. Tad meitene strauji piecēlās kājās un jautāja: Nu, cilvēki, kā mēs tiksim prom? Kādas idejas?

[Darka]

Bastians apbrīnoja Sofijas enerģiskumu. Viņa ne mirkli nevarēja nosēdēt mierā. Bet tas viņā pašā iedvesa cerības uz glabiņu. Viņš piecēlās un sāka kaut ko meklēt gar sienām Parasti šādās vietās mēdz būt slepenas ejas. Tas izklausās muļķigi, bet kaut kas ir jādara. Viņš uzsmaidīja Sofijai, kas viņam lika saņemties.

[Margo]

Pazemes cietumā atkal atskanēja soļi.
Princese atkal bija nokāpusi lejā Viņa izskatījās nokaunējusies un skumja. Pacēlusi nazi no grīdas viņa devās pie kameras, kur bija ieslodzīta Sofija.
Piedodiet par manu rīcību!viņa noteica un naža galu iebāza slēdzenē.
Tā ar klikšķi atvērās.
Elfu princese runāja no sirds.
Tēvs ir pārskaities. Būtu labi ,ja jūs tagad dotos prjām. Un ātri. viņa teica un atvēra kameras durvis.
Es vēlreiz lūdzu piedošanu, tev Sofija. viņa teica un vēlreiz viņas acīs sakāpa asaras.

Šo rakstu rediģēja North_see: 24.03.2006 15:10

[Kalevale]

Sofija nebija pārsteigta, par šo pavērsienu. Paldies, kur mums jāiet? meitene jautāja, sa;nemot Bastianu aiz rokas. šobrīd viņa nevēlējās, lai kāds kaur kur noklīst. Šķita, ka elfa tiešām runāja no sirds, acīs pat sakāpa asaras. Parādi, lūdzu ceļu! meitene vēl iesaucās un tad sekoja princesei.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 24.03.2006 15:15

[Margo]

Pa eju jūs atpakaļ netiksiet. Tā dzzīvo savu dzīvi un aizveras, kad vien vēlas. princese teica un devās atpakaļ uz kāpnēm.
Bet pilī ir vēl kāda slepena eja. Tagad gan pastaidzieties. viņa teica un aši devās augšup.

Ītans gāja tieši aiz Sofijas un Bastiana. Sirdi plosīja greizsirdība. Sofija bija ideāls medījums medniekam, bet to bija ieguvis Bastians. Cik žēl...

~~~

Relesāra klīda pa labirintiem. Te izslīdot cauri sienai, te atkal ejot taisni pa eju. Pēkšņi viņa izdzirdēja balsis. Šeit bija nonākuši jaunieši.
Brīnims... viņa nodomāja un noslēpās aiz kādas sienas, lai viņus neizbiedētu.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela wēljoprojām īgni sekoja Kallem pie sewis lādēdamās Kalle mēs ejam weselu mūžību man sāp kājas un te ir auksts! meitene ietiepīgi atspiedās pret sienu kura bija mitra netālu varēja redzēt līkumu kurš īpaši newedināja Andželai wienu brīdi pat likās ka bez viņiem te ir wēl kāds bet tas ātri wien padzisa no viņas prāta

[Darka]

Sebastjans sekoja Sofijai pie rokas. Tagad viņa vadīja viņu. Pieliecies nedaudz tuvāk viņš čukstus pajautāja Kas ir tā meitene, kas centās Tevi nogalināt? Sebastjans patiešām bija pārsteigts par nepatikšanām, kādās bija iekūlusies Sofija.

[Kalevale]

Sofija pasmaidīja. Tā ir elfu princese. Viņa tāpat čukstus atbildēja, nepārstājot iet. Sofija pameta skatu atpakaļ, ītan, viss kārtībā? Puisis izskatījās sašļucis, likās, ka viņam labāk patika atrasties pazemes cietumā, nekā ceļā uz brīvību. Sofija vēl arvien skatījās uz atpakaļu, gaidīdama ītana atbildi. Nepatika viņai šis cilvēks, bet tādēļ jau nevarēja izturēties vienaldzīgi.

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle apstājās un sarauca pieri. Viņam itin nemaz nešķita, ka ietu vealu mūžību, bez tam aukstumu arī var`ja paciest. Nesaprotu par ko tu ņuadi? Vai tad tevi neinteresē, aks atrodas tālāk? Kalle pajautāja. Viņā pašā nepacietība kūsāja, cenzdamies izlauzties ārā.
Brīdi pastāvējis, viņš novilka tumšāļo kreklu un pasniedza to Andželai, pats palikdams tkreklā un šortos. Ņem, man auksti nav.

[Eņģeļu gūstekne]

Paldies ar tādu attieksmi man neko newaig un wispār es neņaudu ja nepamanīji es nēesmu dzīvnieks un mani jau nu noteikti neinteresē kas tur tālāk atrodas mani interesē tikai tas kā tikt prom no šī sasodītā murga, un ieslīgt džakūzī ar portatīvo datoru rokās un saldējuma kokteili priekšā! beidzot Andželai bija radusies iespēja pret kādu izlikt viņas raxturiņu jo tikai pret retajiem viņa izturējās jauki Es esmu premjerministra meita un tici man es nēesmu pieradusi pie kaut kādām bērnu spēlītēm puvušos pagrabos!!!

[rudo lapu vilcēn...]

Ar ņaudēšnu nedomāju tevi kā kaķi. tu vienkārši īdi un tas izklausās pēc kaķa ņaudēšanas. Kalle bija mierīgs. Negribi, nevajag. Varēji palikt arī tur augšā, neviens nelūdza tev nākt līdzi. puisis lietišķi atbildēja un uzvilka kreklu atpakaļ. Tad viņš sāka nesteidzīgi soļot prom.
Liela muiža, pjermerministra meita. Es esmu vienkārša cilvēka dēls. viņš nomurmināja, soļodams tālāk. A`tālinoties no Andželas, Kalles acis atkal ieguva savādo spīdumu un sāka mosties puiša aizrautība. Tev priekšā ir ceļš un vienīgais ierocis zīmulis. Tu pūķi pārvērtīsi par varoni un pagrabu par teiksmu pili. viņš vēl klusāk nomurmināja un pazuda aiz līkuma.