Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Ariona]

Vilijams pie alas pamanīja Anniju.
-sveka, nezini, kur ir plātnes, cirvītis vai kaut kas tamlīdzīgs, kas varētu pildīt lāpstas funkcijas?

[Romija]

"Cirvis, re," Annija pasniedza prasīto. Viņa cilvi bija paņēmusi līdzi, ejot pie Vitas, bet nebija to atstājusi. "Un te kaut kur bija tā plāksne," viņa norādīja uz mantām, kur rēgojās gals lidmašīnas korpusa atliekas.

Pēc tam Annija turpināja gatavot vakariņas.

[Vēja dvēsele]

Laura pievērsās Annijai: "Ko Viljams ar lāpstu darīs? Kaut kas noticis? Atradāt kaut ko noderīgu, kas tagad jāizrok? Kā Vitai? Ā, starp citu, Pīters laikam lika, lai uzvāru priekš viņas ūdeni, bet es te nočammājos.. Vēl vajag? Vai varbūt labāk palīdzēt tev gatavot?" Izvēlusi pār lūpām visu šo jautājumu gūzmu, Laura dziļi ievilka elpu un vēlreiz negribīgi uzmeta īsu, tramīgu skatienu Selestei. Izskatījās, ka tā neko īpašu viņai šobrīd netaisās nodarīt, tāpēc meitene jau bija gandrīz nomierinājusies.

[Romija]

"Paga, paga. Mierīgi un pa vienam," Annija it kā atgaiņājās no jautājumu gūzmas. "Domāju, ka ūdeni viņai īpaši vairs nevajadzēs," viņa skumji piebilda. "Labāk uzmani uguni!"

Ieraudzījusi Lauras tramīgo skatienu Selestes virzienā, viņa nopūtās. Nebūs viegli ieskaidrot. Nebūs viegli.

"Vispār...," viņa iesāka, bet kaut kas ieķērās kaklā. "Vispār ... Vita vairs nav gluži tāda kā pirmīt. Viņa ir, nuuu, eee..." vārdi negribēja nākt pār lūpām, tāpēc Annija centās pamest pēc iespējas zīmīgāku skatu Selestes virzienā.

[Vēja dvēsele]

"Viņa ir -- kas?" Lauras neizpratnē sarauca uzacis. Izsekojusi Annijas skatienam, meitene vēl joprojām nesaprata. Tad sāka uzmākties nelāga nojauta, kas ar spēku izlauzās uz āru: "Viņa ir TĀDA? Tāda kā tā tur?" viņa izmisīgi iesaucās, pamezdama ar roku Selestes virzienā. "Tad kā?", viņa jau klusāk sacīja, cerēdama, kā kļūdās.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 16.03.2006 16:46

[Romija]

"Nu, to var mēģināt viņai pašai paprasīt. Kad atgriezīsies! Es domāju, ka viņa nāks uz alu," Annija noteica, pielika mīklai sāli un vēlreiz samīcīja.

[gone away]

Artruss visu laiku bija seedeejis un klseejis. Domaas aizkliidis taalu prom vinjsh pat nepamaniija apkaarteejo knjadu. Tikai tad, kad viirietis iztaaleem sadzirdeeja, ka Vita esot mirusi, vinjsh pieceelaas un, aizgaajis liidz vietai, kur vinja atradaas, paluukojaass uz priekshu un neticiigaam aciim ieraudziija, ka taa ir patiesiiba. Kaa izraadiijaas- ogas. Sarkanas un indiigas. Luukodamies apkaart viirietis pavisam negaidiiti kokaa netaalu pamaniija kaadu seezham. Neticami, tachu taa bija Vita. Ja gribam buut preciizaaki- vinjas spoks. V...Vita?! vinjsh neticiigi idvesa, luukodamies uz meiteni un tad atpakalj uz vinjas kkermeni. Kas, pie Velna, te notiek?! Kas shii ir par velniskjiigu salu?!

[Roviela]

(OOC - no alas līdz tai vietai ir pusstundas gājiens. Laiku, lūdzu, ierēķiniet)

[Ariona]

Vilijams paņēma cirvīti un plāksnesun aizgādāja tās līdz Pīteram.
-Atradu!
Vilijams pavēstīja. Skatoties uz līķi uzmācās pagalam depresīvas sajūtas. Tik muļķīgi...

[Riame]

Vita lēnām slīdēja uz priekšu. Gar acīm viss plūda uz priekšu, likās nereāli, ka tas ar viņu ir noticis. Bet to vairs nevarēja apstrīdēt, tā tas bija. Meitene bija pārvērtusies par spoku. Viņa necentās ieraudzīt uz kurieni gāja un arī necentās izdomāt, kas ar viņu tālāk notiks. Šajā brīdī viņa vienkārši...eksistēja un viss.
Pagāja krietns brīdis līdz Vita attapās, ka ir pielidojusi pie alas un, pacēlusi galvu, truli lūkojās uz tiem, kas te šobrīd bija. Meitene neizdvesa ne vārda. Viņa apsēdās uz kāda akmens alas priekšā un domīgi vērās tālumā...

[Aiva]

"Nu, tad rokam tepat..." Pīters nopūtās un paskatījās pēc vietas, kur varētu noguldīt Vitas ķermeni...

Tur pie kokiem, kur pusdienlaika saule apspīdētu zāli un auga kaut kādas tropu puķes, likās esam laba pēdējās atdusas vieta. Lai gan Vitai tā nebūs īsta atdusas vieta... ņemot vērā viņas pašreizējo stāvokli...

Pīters paņēma plātni, satina ap rokām kreklu un sāka kārpīties iekšā zemē.

Vēl viens iemesls, kāpēc to bija labāk darīt klajumā - mazāk sakņu...

Paliekot tumšam, viņs vēl nebija ieracies ne uz pusi tik dziļi, kā bija gribējis...

"Uguni no alas jau neiedomājies paķert," Pīters atlieca muguru un paskatījās uz Viljamu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 20.03.2006 15:07

[Ariona]

Vilijams smagi nopūtās. Uguns, protams! Kā tas nu nevarēja ienākt prātā...
-Diemžēl uguni ga neiedomājos paķert. Šķiltavas tev jau nav? Varētu tepat pamēģināt sakurt uguni.

[Roviela]

Pēc laika visi trīs puiši bija veiksmīgi tikuši galā ar necilajām bērēm.
Nupat apkārt bija pilnīgi tumšs. Varēja mēģināt iet atpakaļ pa tumsu - taciņa ir diezgan jau iestaigāta pa dienu, apmaldīties būtu pagrūti. Varēja pagaidīt pāris stundas, līdz uzlēks mēness, un iet tad, jo taciņa būs nedaudz apgaismota.

------------

Ja Vita sastopas ar Selesti, tad viņas abas atklāj, ka atšķirībā no lietām, kurām viņas slīd cauri, viena otrai cauri iziet viņas nevar.

------------

Annija bija tikusi galā ar mīklu, un Laura bija drusciņ tikusi galā ar pārsteigumu.

[Ungaarijas ragas...]

Nu tad jūs beidzot beidzāt? Veronika pajautāja uzlūkodama kapu. Rokās viņa turēja vairākus "groziņus" ar plūmēm.
Nu tad, ja jūs esat beiguši, varbūt palīdzēsiet šos, nenoteikts mājiens virzienā, kur zemē gulēja citi groziņi, tumsā nesaskatāmi, vispār viņi tur kaut kur guļ, aiznest uz alu?

[Romija]

Annija sāka cept plāceņus, gatavos likdama "šķīvjos" no lampu kupoliem.

Plāceņi jau bija gandrīz gatavi, bet neviens no palikušajiem vēl nebija atgriezies, tāpēc meitene uzsildīja arī no pusdienām palikušos, pēc tam pagaršodama no vienas un no otras porcijas. Njā, sāls ir laba lieta, tikai mums viņa drīz var pietrūkt...

[Ariona]

Vilijams domīgi nolūkojās uz kapu. Prātā šāvās tikai depresīvas, izmisuma un skumju pilnas domas. Viņš taustoties atrada dažus no groziņiem, paņēma tos un lēni devās uz alu. Šobrīd bija vienalga, vai citi arī jau nāk vai nē. Gribējās uz mirkli pabūt vienatnē ar savām domām, izjūtām.

[gone away]

Artruss klusēja. Vīrietis jutās nomākts un ne ar vienu nevēlējās runāt. Šajā salā bija pavadīts jau pietiekami ilgs likas, tomēr viņu vēl joprojām pārņēma vēlme atgriezties mājās, nevis censties pielāgoties. Vīrietis lēnā solī devās atpakaļ uz alas pusi un īpaši neskatījās, kur liek kāju. Viņa domas bija aizklīdušas svešādos tālumos.

[Aiva]

Pīters klusi nopūtās un sāka četrrāpus taustīties, kur Veronika bija norādījusi uz lapu groziņiem. Divus izdevās atrast, trešajam kāds bija pamanījies uzbrist, un spriežot pēc mikluma uz kājas, tas bija Pīters pats. Pabīdījis saspiesto tālāk, viņš piecēlās kājās.

Rīt atnākšu uzlikt kādu iemiņas zīmi, Pīters nosolījās sev, un tad pagrizās pret Veroniku.

"Ejam?"

Īpaši nerunājot, viņš aizdevās atpakaļ uz alas pusi, nesot divus groziņus un plātni.

[Roviela]

Visi gājēji laimīgi nonāk alā. Tur izskatās mājīgi.

[Romija]

Ieraudzījusi alā ienākam tos, kas bija palikuši parūpēties par Vitas ķermeni, Annij atviegloti uzelpoja, jo vismaz ar viņiem nekas nebija noticis. Paņēmusi no nācējiem plūmju groziņus, viņa salika augļus vienā no bļodām.

"Jūs droši vien gribat vakariņas," meitene ieminējās un norādīja uz bļodu ar vēl siltajiem plāceņiem. "Tur es sacepu vēl tādus, tikai šoreiz ar sāli. Bet mums būs jāpadomā par ēdienkartes dažādošanu. Tāpat arī par dzeramo, jo šobrīd varu piedāvāt vienīgi avota ūdeni," viņa it kā vainīga juzdamās noplātīja rokas, bet ar acīm slepus meklēja, vai kaut kur neparādīsies Vita. Ar Selesti bija savādāk, jo viņu Annija agrāk nebija pazinusi kā dzīvu cilvēku. Bet Vitu gan.