Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Romija]

Rikki vēl joprojām ik pa laikam pameta skatienu te uz vienu, te uz otru pusi, reizēm paskatīdamās arī gaisā. Neizskatījās, ka šis nolaupītājs būtu tepat saskatamā attālumā.

"Mani gan vairāk interesē, vai tas tīstoklis ir tas, kas no elfietes palika pāri, vai arī viņa vēl joprojām ir sveika un vesela, tikai kaut kur citur," Rikki pa ceļam balsī prātoja. "Jauks sievišķis bija. Nebūtu jauki, ja kaut kas pavisam slikts noticis."

[Lia'angia]

Brunhilde bija diezgan īgnā omā, jo lietus viņai nepatika. Tādēļ viņa jāja gandrīz pašās grupas beigās, ietinusies apmetnī, un elfietes pazušanu pamanīja tikai tad, kad tā jau bija notikusi. Satraukusies viņa piejāja klāt, bet no zirga nost nekāpa, vērodama, ko dara pārējie. Tas noteikti nebija labs tīstoklis, bet viņai kā dziedniecei ar tādiem nebija nācies saskarties. Rūķe pakasīja galvvidu, cerēdama, ka smadzeņu masāža palīdzēs atsaukt atmiņā, vai nav dzirdēts par kādu.. tipu ar šādu vārdu.
- Lai nu kā, viņš vismaz ir stādījies priekšā. Tātad uzskata, ka viņam nekas nedraud, - viņa norūca.
- Ja mēs šitā pa vienam vien zudīsim, beigās nepaliks vairs neviena, kas varētu pildīt Dievietes uzdoto. Manuprāt, mums būtu jādodas ceļā pēc iespējas ātrāk, jo to, kur ir elfiete, mēs varēsim uzzināt tikai tad, kad uzzināsim, kas ir šis Arkaīds. Un to mums var pateikt kāds, kas ar maģiju nodarbojas. Ser Boēcij, vai jūs te tuvumā nezinat kādu magu? - viņ vērsās pie vecā vīra.

[Romija]

"Nepaliks neviens, kas atcerēsies šī radījuma vārdu," Rikki piebalsoja. "Un tad neko vairs nevarēs darīt. Bet tā kā mēs arī šobrīd neko pasākt nevaram, tad laikam tiešām prātīgākais būtu atrast kādu, kas zina nedaudz vairāk kā mēs!"

[Sindra]

Brunhildei par lielu nepatiku lietus pieņēmās spēkā. Un pēc pāris stundu ceļošanas visi jau bija izmirkuši līdz ādai. Boēcijs bija tā aizsnaudies uz sava zirdziņa, ka nemaz nemanīja elfietes pazušanu un biedru ņemšanos ap dīvaino tīstokli.

Kādā brīdī krūmi palika arvien retāki un Boēcija zirdziņš sāka rikšot priecīgāk. Starp krūmiem iznira māja. Zirdziņš droši stūrēja mājas virzienā.

[Roviela]

Laikam tas būs tas Boēcija nams, Danni nosprieda, ta nu beidzot!
Viņam bija apnikušas slapjās piles, kas ik pa brīdim nopilēja no kapuces malas un aukstās ūdens straumītes, kas to pašu darīja aiz apkakles. Ka tik' flautai nekas nenotiek! sargs nedaudz uztraucās. Tāds slapjums, tas nav labi.
Cerībā tikt pie kāda sausa kakta, viņš vadīja Arri pakaļ vecā barda ķēvītei. Šķita, ka arī kara zirga oma nupat bija uzlabojusies, jo tas, lai joprojām paklausīgs, kā krietnam mācītam zirgam klājas, šķiet, arī bija sācis īgņoties par nejauko laiku.

[Romija]

Arī Rikki pamazām sāka just slapjumu. No sākuma uz pleciem un stilbiem, bet vēlāk jau tas sāka līst arī dziļāk. Palika vēsi. Jācer, ka somā, vismaz kaut kas sauss paliks. Nebūtu labi, ja slapjš būtu pilnīgi viss, bet arī nakts būtu jāpavada zem klajas un apmākušās debess.

Ilgodamās pēc saules stariņa, kas aizdzītu lietu, izžāvētu drēbes un iespīdētu akmeņos, Rikki pamanīja māju. Tas jau bija kaut kas! Tas solīja patvērumu, siltu kamīnu un informāciju. Prāts nemaz nenesās uz domām, ka tur varētu sagaidīt kaut kas nelāgs. Paskubinājusi savu zirgu, Rikki droši devās uz priekšu, gandrīz apsteigdama Boēcija Skariņu.

"Hei, izskatās, ka mums spīd tase siltas tējas," viņa dzīvespriecīgi uzsauca citiem un papurināja matus, lai tiktu vaļā no pilēm, kas nejauki tecēja pāri sejai un aiz apkakles.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna jāja nopakaļus citiem, izbaudīdama lietu par spīti tam, ka tas sūcās cauri apmetnim. Viņa raudzījās apkārt, kā daba pamazām norimst, akļaujoties lietus mierinošajiem glāstiem, kā lietus lāses rit pā zirga krēpēm un spalvu, viņas matiem.
Tomēr viņa priecājās, kad ieraudzīja namiņu, lai arī kā patiktu lietus, jāt ar slapjām drēbēm nebija patīkami.
Nez, kam gan tas namiņš pieder?

[Urdrunir]

Boēcijs pamodās. Pametis skatu uz priekšu starp lietus strūklām, viņš draudzīgi nočāpstināja zirgam un tas viegli pagriezās uz vienu mājas stūri. Pamazām skatam pavērās vēl viena ēka, tad vēl vienu un vēl viena. Visas sastājušās ap tukšu pagalmu. Tikai kāds suns skumju skatu raudzījās ārā no savas būdas, no kuras atskanēja pāris būkšķi, kad dzīvnieks laiski pāris reizes novicināja asti.

Boēcija ķēve nogrudzinājās. No vienas ēkas tai atbildēja vēl pāris zirgi. Tūlīt pat no tās arī galvu plecos ierāvis izskrēja kāds jauneklis un pienāca klāt Boēcijam. Samiedzis zaļās acis smaidā viņš pieturēja ķēvi, lai Boēcijs var nokāpt.

Sveiks, puika! Boēcijs pasveicināja. Pieskati, lai viesiem zirgi nepaliek lietū. Varat atstāt zirgus šiten puikam. Viņš izrīkos zirgupuišus. Iesim sausumā!

Un vecais vīrs, pārmetis pāri plecam seglu somas ar mandolīnu un pīrāgu saini, devās uz lielāko no ēkām. Bet zaļacainais jauneklis tikmēr ieveda viņa ķēvi plašā un sausā stalī, kur sāka tā muguru slaucīt ar sausas zāles kumšķi. Viņam palīgā izsteidzās vairāki zirgupuiši.

Tikmēr ieejot mājā kļuva dzirdama balsu murdoņa un paliela kņada no prāvas telpas ar kamīnu vienā pusē un lielu, garu galdu vidū. Ap to bija sasēduši vairāki pieaugušie un vesels bariņš dažāda vecuma bērnu. Visi bērneļi bija kustīgi, zaļacaini un vīteroja kā putnēni. Sievietes nupat uz galda krāva lielas bļodas ar karsti kūpošu dārzeņu sautējumu.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna viegli nolēca no sava zirdziņa un noglaudījusi tā slapjo kaklu, pateicīgi ierunājās: Vei, cik tu pacietīgs un labs, par lietu nesūrojies. Skat, tagad varēsi sausā stallī atpūsties, ar citiem zirgiem iepazīties!
Paņēmusi savas mantas, viņa sekoja seram Boēcijam uz māju, kas nemaz nebija tik maziņa, kā varbūt sākumā likās.

[Roviela]

Danni sekoja vecā barda paraugam un noleca no sava raženā zirga, pasveicinādams pienākušo saimi. Viņš noāķēja savu somu, pārmeta to pār plecu un draudzīgi noglāstīja Arres purnu, nododams to zirgupuišu gādībai.
Sargs pats sekoja saimniekam istabā, kur, kā pienākas viesim, sveicināja mājiniekus un, negribēdams pienest visu māju ar dubļiem un ūdeni un tādējādi sarūgtināt saimnieci, palika netālu pie durvīm gaidot, kad teiks, ko darīt tālāk, vai, vismaz, kur novietot slapjās mantas un apmetņus.

[Romija]

Atstājusi zirgu staļļa puišiem, Rikki devās uz māju. Pa ceļam viņa uzmeta Erno somu uz viena pleca un centās izspiest slapjumu no matiem.

"Sveicieni jūsmājās," Rikki jautri uzsauca ap galdu sēdošajiem. Kamīns un kūpošās bļodas vai aiz deguna vilka dziļāk. Uzskrējusi virsū Danni, kas nez kāpēc apstājās vēl ne īsti iekšā, meitene pagājās vēl pāris soļus un raudzīja, kur nolikt somu. Šķita tik dabīgi, ka viņi tūlīt tiks aicināti pie galda.

Pieklājība prasīja, lai namatēvs visus sapazīstina, tāpēc, lai arī grūti, Rikki pievaldīja mēli un apmierinājās ar visai bezkaunīgu galvas grozīšanu un telpas aplūkošanu, ik pa laikam uzsmaidot kādam no bērneļiem.

[Urdrunir]

Nāciet pie galda! Nemīdieties tur. Boēcijs ar rokas mājienu aicināja visus tuvāk un pats čāpodams uz galda gala pusi atstāja sirsnīgu, slapju sliedi aiz sevis. Pajauns blonds vīrietis, sarkanā burvja mantijā to redzēdams bez vārdiem pamāja kaktā pieslietai slotai, kura paklausīgi centās grīdu atkal nosusināt.

Boēcijs apsēdās galda galā un pamāja, lai daži jaunieši pavācas tālāk uz galda tālāko pusi un rādīja, lai viesi apsēžas.

Sēdieties, sēdieties! Tūlīt kaut ko siltu ieēdīsim. Jūs taču paliksiet pa nakti, vai ne?

Tad viņš pamāja uz vairākiem vīriešiem, kas sēdēja pretī viesu vietām. Viens no viņiem bija sirms vīrs, zaļām acīm un līdzīgs Boēcijam, tikai izskatījās nedaudz jaunāks un robustākiem sejas vaibstiem.

Tas ir Boēcijs, mans vecākais dēls. Un tas! Viņš pamāja uz jaunāko vīrieti, blondiem matiem un sarkano mantiju mugurā. Ir Boēcijs, mans vecākais mazdēls. Tas tur ārā pie zirgiem bija Boēcijs, mans vecākais mazmazdēls. Un tie pārējie ir mana ģimene.

Viņš nenoteikti pamāja ap galdu ar sejas izteiksmi, kas liecināja, ka iespējams viņš visiem vārdus nemaz neatcerējās.

[Romija]

Rikki nopriecājās, ka nav jāuztraucās par slapjumu, un sekoja Boēcijam pie galda.

"Domāju, ka tiešām būtu jauki palikt pa nakti, lai rīt varam doties tālāk ar jauniem spēkiem!" viņa atbildēja.

"Cik te ir mājīgi un silti," sarkanace smaidot ieteicās. "Nemaz ne tā, kā ārā! Un smaržo vienkārši debešķīgi," Rikki uzteica smaržīgo ēdienu.

"Prieks iepazīties, Boēcij," viņa atsveicināja Boēcija nosauktos. "Un Boēcij... un Bo...Jā, prieks jūs satikt! Rikki no Lūnas!" meitene iepazīstināja arī ar sevi.

[Lia'angia]

Brunhilde notrausās no zirga, paņēma savas mantas un iegāja mājā pārējiem nopakaļis. Viņa pierasti norunāja sveicinājuma un svētības formulu, un slapjo apmetni salocījusi un rūpīgi uzklājusi tik pat slapjajai somai, devās pie galda. Smaržoja gana labi, lai rūķe atcerētos, ka sen jau nekas nav ēsts... Jā paēst - tas būtu labi! Viņa pasmaidīja un piemiedza ar aci kādam no mazākajiem bērneļiem, kas vēroja rūķi, muti pavēris.

[Roviela]

Ja jau te ir tāda saimniecība, tad Danni arī vairs nesatraucās par slapjiem pēdu nospiedumiem, bet vienkārši nolika somu sienmalē, tam blakus izkarināja caurcaurēm slapjo apmetni. Un, mazliet padomājis, novilka arī bruņas. Izvilcis flautu, viņš to bažīgi nopētīja, vai nav kas slikts noticis. Bet nebija vis, un sargs aizbāza to aiz jostas. Tā atvieglojis sev dzīvi, viņš devās pie galda, kur, kā pienākas, sasveicinājās ar visiem Boēcijiem un citiem mājiniekiem, un stādījās priekšā - Danni Severe, Lūnas tempļa sargs.
Nosēdies, kur nu viņam sanak vietiņa, viņš gaidīja vakariņas. Ēsti gribas, ka vai ceptu akmeni varētu norīt!

[Ungaarijas ragas...]

Serīna mazliet nogaidīja un savu somu atstāja līdzās Danni somai un devās pie galda.
Prieks iepazīties, Serīna! viņa pasmaidījusi noteica un pārlaida skatienu telpai.
Lai arī cik jauki būtu lietū, bet šeit siltumā bija vēl jaukāk un tūlīt pārņēma viegls gurdums, kā tas gadījās mazliet pasalstot un pēc tam nonākot siltumā.

[Sindra]

Kad visi bija sasēduši pie galda. Galdā parādījās arvien vairāk kūpošu ēdienu trauki.
Vakariņas bija sātīgas un gurdas.

Boēcija dzimtas laipnība pret viesiem turpinājās arī pēc vakariņām.
Katram viesim tika ierādīta istabiņa, kur pārnakšņot.

Nakts pagāja pavisam mierīgi un biedrus atmodināja saules stari, kas iespīodeja pa logu.
Lietus bija mitējies un putni jautri čivināja aiz logiem savus rīta treļļus.

Boēcija dzimta jau skandinājās pa koptelpu. Bija dzirdamas sarunas, bērnu smiekli sētā un suņa rejas ik pa brīžam. No virtuves atplūda brokastu smarža, kas lika saausīties pat vislielākajam guļavam.

[Lia'angia]

Brunhilde ar tīksmi nomazgājās, noskuvās, noskaitīja rīta lūgsnas un devās uz brokastu telpu. Sausas drēbes un gardas brokastis - kas gan var būt labāks par šādu savienojumu tādā jaukā rītā! Jā, ja tikai ne priesterieņu sasalšana un biedru dīvainā pazušana... Brunhilde ar acīm meklēja Boēciju Mazdēlu, lai apvaicātos viānm par vakar dzirdēto vārdu. Mags varbūt varētu ko zināt un, ar tādu vectēvu, varētu varbūt kaut ko ietiekt...

[Romija]

Pēc gardajām vakariņām siltajā istabā miegs bija brīnišķīgs, tāpēc Rikki pamodās labi izgulējusies un spēka pilna. Šķita, ka arī citi jau ceļas.

Sasukājusies, saģērbusies un nopriecājusies par jauko sauli, Rikki devās uz ēdamistabu.

"Labrīt," viņa pieklājīgi sveicināja. "Šeit atkal smaržo vienkārši brīnišķīgi. Par tādu pavāru par valdniece priecātos," sarkanace izteica komplimentu.

[Roviela]

Saule no rīta pēc lietus vakardien bija gauži patīkami. Danni bija izgulējies un visādi citādi jutās mierā ar pasauli. Agri pamodies, viņš laiski pavāļājās ērtajā gultā, tad tikpat nesteidzīgi piecēlās, nomazgājās un saģērbās. Brokastu tuvumu jau varēja just, bet gluži klāt tas laiks vēl nebija, tāpēc sargs šo brīdi izmantoja, lai pārbaudītu savu apbruņojumu un citas mantas - vai viss ir kārtībā? Tā, rakājoties, viņš uzgāja vakar paņemto melno tīkstokli. Ak, es auns! un kur vakar bija galva, ka varēju pavaicāt, ko tas te nozīmē? viņš drusku nosodījās pie sevis un iebāza tīstokli kabatā, pirms doties brokastīs.

Priesteriene jau bija priekšā, tāpat daudzie Boēcija ģimenes pārstāvji un Rikki, kur tad bez viņas!
Padevis labu rītu visiem, it īpaši godbijīgi priesterienei, Danni apskatījās pēc burvja sarkanajā tērpā, kamēr vēl nav, kā vakar, aizmirsies pavaicāt par tīstokli. Šķita, ka līdz brokastīm to varētu pagūt.