Gilfa [C], [BP]. [ATD] Opcijas

[mallest]

Pirms stundas uzlēkusī saule spīdēja jo spoži, bet no tās siltuma nebija ne miņas. Arboriešu sirdīs valdīja satraukums par priekšā esošo dienu. Neviens nezināja ko gaidīt.
Karaļnams tika izgreznots par godu drosmīgajiem, kam šodien bija jāierodas te. Vārtus un durvis rotāja vainagi un gaiteņu sienas bija noklātas ar zilu zīdu. Kaut pils izskatījās grezna tās iemītnieku sejās nebija tāds pats lepnums, kā tai.
Lai tiktu uzgaidāmajā telpā, kur vajadzēja pulcēties, bija jāveic noteikta cermonija. Bija nepieciešams nodot uzticības un padevības zvērestu karalim. Tas aizņēma aptuveni stundu.
Pēc cermonijas, drosminieki tika aizvesti uz atsevišķu telpu, kur viņiem bija jgaida līdz tiks izsaukti pie karaļa.
Uzgaidāmā telpa nebija liela. Sienas rotāja lielas gleznas. Visas attēloja jūru, dažās tā bija rāma, citās - trakoja. Gar telpas sienām bija sakārtoti krēsli, apšūti ar zaļu un sarkanu samtu. Tās bija vienīgās mēbeles stabā. Krēsli izskatījās aicinoši un ērti, bet apsēžoties, tā vairs nelikās. Grīdu apsedza biezs paklājs. Tas izskatījās vecs un izberzts, bet vismaz tīrs. Iespējams kalpones vakar vakarā te tupējušas uz ceļiem un kārtojošas to. Istabai bija viens logs no kura pavēras skats uz pilsētas ziemeļiem un mežu aiz tās. Debesis krāsojās balti pelēkas, par spīti tam, ka līdzās bija saule.

[Ungaarijas ragas...]

Sveiki, sveiki! iesaucās Irvins, kad pirmais izbrīns bija pāri, vērdamies uz vīriem, viņš Selīnai atbildēja, Pēc visa spriežot, viņiem jāved mūs pie karaļa, bet vai tad pie karaļa neved pa kārtīgām durvīm ar visu kā tas ir?
Halflinga sejā bija vaicājošs smaids, kamēr acis raudzījās pagalam aizdomīgi.
Sen neesmu pilī bijis, tapēc ir nezinu, kā te ar tradīcijām. Tiešām tagad pie karaļa uz pieņemšanu ved pa šādām ejām? Cik intersanti... Irvins nevainīgi vērsās pie visiem trim vīriem. Pagaidām sekot viņš tiem negrasījās.

[Ausminta]

Kaut kas beidzot patiesi notika, pie tam - negaidīts. Kad sienā aiz gleznas (ko viņa bija apskatījusi tikai pavirši) parādījās eja, Mrai saspringta pielēca kājās, cieši sagrābusi nūju. Uzvēdīja pelējuma smaka, nepatīkama, neiederīga. Tie, kas parādījās, nebija nekādi snauduļotāji pēc brokastu galda. Nē, sevišķi trešais ar auksto skatienu. Tomēr viņa skatienu izturēja nenovērzdamās, saraukusi uzacis. Ko viņi gribēja? Vai pārbaudīja? Kas tas bija par stieni? - tādi jautājumi šaudījās Mrai galvā.
Pēkšņi logā ietriecās putns. Nabaga putns, varbūt apjucis no briesmīgās klimata maiņas. Bet Mrai pārsteidza līdz šim tik neietekmējamā izskata vīra spējā stājas zaudēšana tāda nenozīmīga traucējuma dēļ. Varbūt tikai viņasprāt nenozīmīga?
Turklāt šis nemaz neizskatījās pēc ceļa pie pie valdnieka. Ja vien valdnieks nebija kādā no pagrabiem. Viss te bija savādi. Aizdomīgi.
Vai viņi tomēr tiks pie Guna? Jautājums jau bija uz mēles, bet Irvins ierunājās pirmais. Mrai tikmēr noskatīja visus trīs ienākušos, joprojām saraukusi uzacis, gaidīdama atbildi.

OOC: es tā īsti nesapratu, tas putns ietriecās stiklā no ārpuses? jeb ielidoja telpā no ejas?

[~SweetIrony~]

Marsela bija nedaudz sabijusies, kad atvērās eja, un iznāca trīs vīri... Viņi visi bija diezgan baisi, mēģinādama nezaudēt savaldību elfa mierīgi nopētīja viņus visus, kad viņas skaties sastapās ar trešo, Marsela viegli nodrebēja, bet turpināja skatīties uz vīru. Elfai palika nedaudz baisi skatoties uz eju un nezinot, kas tājā ir... Cik noprotu tagad mēs dosimiespie karaļa... Elfa nodomāja... Pēkšņi logā ietriecās putns, sķiet tas visus nedaudz nobiedēja, pat viens no vīriem uz mirkli izskatījās sašutis un kā no sledēm izsists, bet tad atkal ātri savācās un bija tik pat nopietns kā iepriekš Kāda noslēpumainība... nodomāja Marsela un sāka lēni virzīties tuvāk ejai...

[Ausminta]

Blondajai elfai, šķiet, gan nekas te aizdomīgi neizskatījās - viņa jau bija gatava gājēja. Ahh...
Mrai cieši satvēra elfas elkoni, kad tā centās tikt garām. "Kur skriesi. Lai šie vispirms paskaidro," viņa nošņāca, uz Marselu pat nepaskatīdamās, joprojām pētīdama trijotni.

[~SweetIrony~]

Marsela bija nadaudz pārsteigta par Mrai uzvedību, neko neatbildēdama viņa apstājās un turpināja lūkoties uz trīs vīriem...

[gone away]

Daniels bija apklusis un aizdomājies lūkojās uz pārējiem telpā sanākušajiem. Viss likās ļoti dīvaini, neparasti, neizprotami. Daniles nemaz nebija pārsteigts par triju vīru iziešanu no ejas. Tas likās gluži pat jau...paredzami kaut kā. Nez kāpēc. Redzēs, kas būs tālāk.