![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Valara ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 ![]() |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#81
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.01.06 Kur: zaudētava ![]() |
Vispār man baaaaAigi patīk Jāņa Plotnieka dzeja.
Bet te daži dzejoļi. : J.Plotnieks Tevi lūdzu Jūras dziesmā mūsu dziesma radās, Jūras balsī bija mūsu balss. Tomēr dziļā ziemā reizēm gadās - Pāri jūrai ledus salst. Tevi lūdzu - piedod man ja vari, Tev par visu klusi pateicos. Manī dzīvos tavas saules stari, Pāri mūžiem tavu gaismu dos. Atmiņām un vējiem līdzi maldos, Ziedos sasalusi rasa lās. Jāsatiek man kāpu kalnos baltos Mūsu tikšanās un škiršanās. Kaut gan neticu, bet jūras krastos Cilvēki vēl ilgi redzēs mūs, - Diviem sapņu kuģiem divos mastos Vienu ilgu vienāds karogs būs. Tevi lūdzu - piedod man ja vari .. Tev par visu klusi pateicos.. Vēlviens J.Plotnieka dzejolis Tevi Meklēju Veco ledu, vecās kupenas samalis, Marta viesulis aizmieg ābeles zarā. Ilgi vēroju sniegā ietīto pamali - Tu man putenī pagāji garām. Tomēr atkal tevi sameklēt nosolos. Visas debesis rieta ugunīs pielās. Tavu attēlu redzu mākoņu ozolos, Tevi mekēju sniegotās ielās. Savām ilgām, savam nemieram paklausu, Mani aicina divas vilciena sliedes, Tavu atbalsi bērzu birztalās saklausu, Tevi meklēju Jūrmalas priedēs. Vienmēr ceļā vienu cerību paņemu : Varbūt vasara tavu adresi iedos. Tikai atbildes vietā ceriņus saņēmu Tevi meklēju zilajos ziedos. Dienas rudeni atved dzeltenā pavadā, Salnā nosirmo vecās ābeles zari. Tomēr viena nojauta pavada: Tevi satikšu vēlākais parīt. Nu ta bij vēl daudz foršiņu dzejoļu, bet man tagadiņ' nav laika. |
|
|
![]()
Raksts
#82
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.10.03 Kur: lielceļš ![]() |
Aleksandrs Čaks
Vai tā bij laime Abi Uz dīvāna cieta un zaļa kā kaska. Un labi. Tumsa smaržoja vāri pēc vaska. Plauktos Grāmatās runājās burti, Un putekļi, Putekļi slīka uz pasauli smagi un gurdi. Meitenes sirdi Es dzirdēju pukstam uz saviem pirkstiem. No viņas lūpām Asinis kāpa uz mani kā smaržas. Laime? Vai tas bija klusums, Vai viņas acis brūnās, Vai skūpsti, kas dusēja, lūpās kā šūnās. Laime? Mākoņi slīdēja pāri tikzemu, Ka valgumu paņēma līdzi no acīm Un satvēra elpu kā putnu. Laime? Bet kāmdēļ es nespēju aizmirsties, Aiziet projām no visa, No telpas, No izstabas, kurā mēs bijām, Paklājiem. Kāmdēļ vēl pasuli jūtu es smadzenēs dziļi kā nazi? Laikam tāmdēļ, ka vārgs vēl es biju Un nespēju to, ko es gribu Un tad es sapratu labi: Viss, Viss, ko es daru, Tikai nieki. Un laime? Logā ieniris putna spārns, Reibums, Siengs. Un tad es sapratu labi. Pagalmā vējš Spēlēja sēri uz mēness dzeltenās dombras, Peļķēs gulēja laternu zeltainās astras, Un kaut kur tālumā Drūmi Auga jau skumjas kā Momblāns. |
|
|
![]()
Raksts
#83
|
|
Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.08.05 Kur: Turpat, kur parasti! ![]() |
Man patiik taadi baisaaki dzejoļi
Jānis Rainis Pirmie upuri Kā aizturētas elsas kaklu žņaudz, Un sirdi plosa nesakāmas žēlas: Tik daudz to kritušo, tik daudz, tik daudz, Vēl viņu vātis čūlo sarkanjēlas. Jums versmē dusmas tvīkst, sirds krūtīs klaudz, No smiltīm dārgās asins sasmelt vēlas, Kas mēmā stingumā pēc soģa sauc. Kā draudot izmisušas acis skatās, No stīvā skata miesas šalkās krātās. |
|
|
![]()
Raksts
#84
|
|
Gāž podus mikstūrās ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 16.03.05 Kur: ormaņu iela ![]() |
Ojārs Vācietis
DABŪJIS Dabūjis pasi un kļuvis cilvēks. Saskaitījis naudu un kļuvis bagāts. Nopircis mašīnu un kļuvis ātrs. Nopircis binokli un kļuvis tālredzīgs. Nodzīvojis dzīvi un kļuvis... Neteiksim, ka gluži nekas, bet diez kas nav. Kļuvis. ~~~ Ojārs Vācietis IZGLĪTĪBA Manam draugam bija laba oma, laba pidžama, laba kafijas krūzīte uz melnas tasītes. Vēl viņam bija laba alga un pavirša informācija, ka Zeme ir apaļa. Mans draugs ar kuģi apbrauca apkārt Eiropai. Tagad arī informācija viņa bija laba: viņš atgriezās tieši tai vietā, no kuras izbrauca, - pie labas omas, labas pidžamas un labas kafijas krūzes uz melnas tasītes. ~~~ Inga Gaile *** Ja es iekļūtu savās smadzenēs, tās izpurinātu, iztīrītu un nostādītu uz kājām, ievilktu tīru elpu bez laktozes, nikotīna un menstruāciju smaržu nogulsnē, tīru, dzestru rītu ievilktu smadzeņu plaušās, ja es tiktu uz kājām, ja manās smadzenēs kā Augeja staļļos staigātu tikai saules stari un pavasara vējš, ko tad? jautājums - ko es iesāktu tad? ~~~ Inga Gaile *** Dzeltenzila elpa - piedošana, krūtīs ir krabītis un grauž, bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas, lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž. Kāda pilsēra, kam draudot noslīkšana, saceļ brunčus, dejo renstelēs, aizbrauc mūsu sapņi, dienu laivinieki, zivju zelta zvīņām dzinkstot strēbelēs. |
|
|
![]()
Raksts
#85
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
Tā kārtīgi nezinu vai jau nav bijis, cik skatījos nebija, be ko es zinu.?! Nu vispār man šitais dzejolītis ir viens no mīļākajiem
Raganas rūgtie vārdi Tev vairs nekad nebūs labi, Jo es tā gribu. Tev negūt šai saulē Vairs mīlestības. Tu mūžīgi tikai skumsi, Jo es tā vēlos. Neviens tev nebūs, kas glāsta, Kas žēlo. Tev saule pelēka ausīs, Jo es tā buršu. Un uguni, pat tev nosalstot Neiekuršu Mūžīgi tevi nīdīa, Sāpīgi urdošā spītā Man mīla pret tevi, Mana atraidītā. /Māra Zālīte/ |
|
|
![]()
Raksts
#86
|
|
Bēg no sera Kedogena ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.12.04 Kur: Valmiea ![]() |
Ārija Elksne
PILNĪbA Man patīk skatīties kā tauriņš gaisā plīvo, Es domāju - lūk, cik viņš brīvi dzīvo! Bez domu smaguma, bez pienākuma važām, No smaržas un no medus lāsēm dažām. Man patīk skatīties kā puķe ziedēt taisās, Es domāju lūk drusku silta gaisa, Un drusku valguma, un smilšu siekas, Un viņa pārvērtīs to skaistumā un priekā! No tauriņa un puķes mācīties es nespēju, Nav spārnus devis Dievs, Un mantu dalīdama māte daba, Nav piešķīrusi spārnus man, ne saknes. Tik saprātu, kas mani liec un loka, Un pretstata gan dzīvniekam, gan kokam, No dabas harmonijas ārā plēš, Dzēš instinktus un tomēr nenodzēš. Un kaut kur pusceļā uz ideālu, Es kādu dienu aizaugšu ar zāli, Uz kurieni mēs ejam - es un tu, No dabas pilnības, uz sapņu pilnību? |
|
|
![]()
Raksts
#87
|
|
Cep speķi Dūdijam ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 05.02.06 Kur: virtualitātē ![]() |
Jānis Vēveris - dzejolis no grāmatas "Spoguļu vīns"
Sniedz pirmam sniegam roku un aizvirmo ar to jā aizvirmo bez mokām lai tevi nesastop. Bet negribas virmot ar sniegu Tas ir slikti, bet tā tas ir. Nesaredzami diegi Šuj pie zemes un neatirst. Reiz ar puteņu virvēm patiešām biju es pie ik mākoņa piešūts Tagad mani tur - kas? Vienkāršs diegs kad tik baismīgi balti snieg. K. Bindemanis *** Tu esi rubīns Kas laistās man pelnos Starp tavām lūpām Sārts mēness dzimst Starp sarkaniem un baltiem traipiem Palagos melnos Gultā, kur ik nakti Kāds naktstauriņš mirst. |
|
|
![]()
Raksts
#88
|
|
Sēž zem Šķirmices ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 23.04.05 Kur: @ my PC, Rīga, Kuldīga ![]() |
A. Čaks
(fragments no dzejoļa) "... Es nezinu, un iešu, jo man jāiet- Pat smarža savu ceļu noiet prot. Lai notekās pie smakām glābjas vājie, Es nemācīšos ubagot." |
|
|
![]()
Raksts
#89
|
|
Gāž podus mikstūrās ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 16.03.05 Kur: ormaņu iela ![]() |
Māra Zālīte
Ko godīga mute var viena darīt, ja godīgas mēles nav, kas viņai kalpo. Es noņemu katlam vāku kā skalpu un iedomu ēzelī jāju pa Alpiem. Līst decembra lietus ar jūniju gēnos, un koki dej kaili kā aborigēni. Kāds šovasar atkal augs indīgā sēnē, kāds šovakar atkal notēlos Mēnesi. Bet tu laikam mēms esi, nevarot sacīt par baļķi, ko skaidri saskati acī. Ko godīga mute var viena darīt, ja godīgas mēles nav, kas viņai kalpo. Man solīja sudraba mēli likt mutē, bet izrādās tā ir karote, alpaka. ~~~ Ojārs Vācietis No kaut kādas iesāktas vietas man ir šī zeme, šīs bēdas un prieki, šī saule un ūdensrozes un šie bezgala ziemeļu lieti, un cilvēki - līdzinieku, un to ir ti daudz, ka nāve ir papīra puķe. Es auļoju vakar uz vienīgi trakumu griboša zirga no kaut kādas iesāktas vietas uz... kaut kādu iesāktu vietu. Zirgam no muter zelta gundegās krita kā mākoņi putas, tāpēc, ka itin nemaz un itin nekam nav beigu. Mākoņu kleitas un grūsno ābeļu svētītais skatiens man apsolīja, ka turpinās. ~~~ Ojārs Vācietis Ne ar saknēm, bet ar kvadrātsaknēm daudz savā zemē ieaug prātiski. Viņus dzīve reizinās un dalīs kamēr beigu beigās atņems matemātiski. Uzdevums būs atrisināts, zeme kustēs, it kā nekā bijis nebūtu. Zināt, nebija jau uzdots uzdevums, bet rēbuss. ~~~ Inga Gaile No vienas bezgalības uz otru mēs raudam - Briesmoņi, enģeļi, kūstošas lāstekas Zemeņu smaržā pirms saullēkta. Mans mīļais, kā šovakar snieg, Debesis sārtas, sniegs balts, un mēs esam kopē Manā sirds dunoņā. Šorīt es pamodos tumsā, un mana adrese bija mainījusies, Manas acis bija divi narkotiku indifikatori Un rokas, valša satvērienā. Princeses dala skūpstus, es tos vācus Pa sētmalēm, notekcaurulēm un aizaugušiem dīķiem. Tu kādu brīdi panās man līdzi pārgājienā pēc 100 baltiem zirgiem Un paliec iededzināts kakla iedobē kā lilijas zīme. |
|
|
![]()
Raksts
#90
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 18.11.03 Kur: starā par dzīvi ![]() |
Klāvs Elsbergs
* * * viņa gāja gar jūras malu un viņas soļi ir debesīs skaista slaida un gandrīz kaila un viņas soļi ir debesīs stindzinošajā rīta velvē maigi spēlējas vēja gars vienīgais cilvēks kurš viņu ir redzējis ir kāds noklīdis saules stars viņa gāja gar jūras malu viņa gāja gar debesu malu tu jau tiecies pēc viņas smeldzes tagad tu sekosi viņai no dzelmes viņas soļi ir debesīs tavi soļi ir debesīs jaunekļu neiepazītās meitenes klusi kopā ar viņiem gaist nokritīsim uz ceļiem šai brīdī kad jūra un debesis netiekas vairs viņa gāja gar jūras malu un viņas soļi ir debesīs viņas mati un viņas lūpas un viņas glāsti ir debesīs |
|
|
![]()
Raksts
#91
|
|
Gāž podus mikstūrās ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 16.03.05 Kur: ormaņu iela ![]() |
Inga Gaile
*** meitene nes arbūza daivu, pār ielu brauc kuģinieks čīkstošu laivu, un saule ar asfaltu slinku triec. kāds burinieks, kāds teicamnieks, kāds ēverģēlīgs leijerkastnieks, kāds suns bez balss, kāds kaķis bez astes, kāds kaimiņš un kāds dusmīgs pastnieks - it visi saskrien skatīties, kā meitene cauri aplim ies, caur saules degošām cigaretēm, car plastmasas meldiju klarinetēm - vai pieskarsies? vai pakārsies? vai novērsīsies un brīnīsies? bet laivinieks svelpj pīpi un mana pār ielu dziedādama un meitene nes arbūza daivu, no mēness brauc nakts ar asaru laivu, balts zirneklis plakstus aizvirpina, pret uguni zāles nobirdina, kā lietū mērcētas lūpas spīd, varbūt parīt, bet varbūt jau rīt, kāds burinieks, kāds teicamnieks, kāds ēverģēlīgs leijerkastnieks, kāds suns bez balss, kāds kaķis bez astes, kāds kaimiņš un kāds laimīgs patsnieks, vienā virtenē savērpsies, caur kuru meloņu meitene ies un apaļās acis birdinās, un mazus zvirbuļus dzemdinās uz laiku maiņu, un drošāku maņu, uz cauriešanu, uz palikšanu meitene nes arbūza daivu pa asfalta stariem uz miega laivu, pirms nakts pie miega steķiem stās, kāds skatītājs vārdu uzzinās un dūrītē čukstēs, pirm satumsīs, bet mēle mulsīs un neklausīs, pret zobu režģiem tā sitīsies, un nejaukas svepstošas vērpetes sēs, kad kaklā jau burzguļos ceļa vējš, kas naktī caur asinīm izrausies un meklēt meitenes laivu ies. Tad dauzīs slēģos un plosīsies, uz parketa dēlīšiem jūras lies, kāds burinieks, kāds teicamnieks, kāds ēverģēlīgs leijerkastnieks no miega dimdoši pietrūksies, pie acu logiem lornetes stieps un sūtīs maņas uz pār Daugavu, lai redzētu kuģu pienākšanu. |
|
|
![]()
Raksts
#92
|
|
Izrāda pirmās maģijas pazīmes ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 16.02.06 ![]() |
Shitas dzejolis ļoti mīļš:
Valda Mora Svētā naktī Šai svētā naktī zem' un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas, Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo, Par visu miera siltie spārni klājas. Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas, Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot, Šī nakts ļauj aimzirst visas, visas bēdas Un māca tevi mīlot visu piedot. Šī nakts ir debess vārtus atvērusi, Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku, Un naktī šai uz katra galvas klusi Dievs svētot uzliek savu mīļo roku. |
|
|
![]()
Raksts
#93
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.06.04 Labākais GP atdzejotājs 2007 ![]() |
Kikōne.
uz šīs netīrās ielas kanalizācijas vākiem sauļojas ceļu policisti elektrība sprakšķ un cilvēkiem rauj nost rokas, kas gan ir rokas, ja norauj veselus ķekarus siržu: dāmas elegantiem suņukiem pastaigājas JO VIŅAS IR INTELIĢENCE jo viņas ir elite JO VIŅĀM NERŪP ROKU PASTIEPUŠAIS IZSALKUŠAIS jaunieši ar drediem pīrsingiem grebenēm pulcējas un spriež par drediem pīrsingiem grebenēm JO VIŅI IR JAUNĀ PAAUDZE jo viņi izliekas nejūtam sāpes JO VIŅU DZĪSLĀS TEK STILS aiz mājas stūra netīrs pagalms bērni spēlējas ar smiltīm un smilškastēs suņi kakā JO VIŅI IR SUŅI jo viņi nezina kas ir pokemoni JO VIŅI SMILTĪS ROK KAULUS aiz šalles aizslēpies klīst brīvdomātājs un izdomā nevienam nevajadzīgas domas JO VIŅŠ IR FILOZOFS jo viņš ir brīvs JO VIŅŠ NEZINA KUR NOPIRKT LĒTĀKO PIENU ogļrači nāk mājās melni kā purva dzintars JO VIŅU JĒGA IR KĻŪT PAR OGLI jo viņi naktīs neguļ JO VIŅI IZVARO ZEMI atslēgu meistars darina atslēgas tās visas ir domātas atslēgu meistariem neviena nav derīga uz šīs netīrās ielas JO VIŅŠ DARINA NO METĀLA jo viņš nezina sevi JO VIŅŠ NAV IZKALIS SIEVIETI DZELZĪ krogū nodzeltējušām oficiantēm iekrīt acis glāzes kļūst netīras sulas sarūgst JO VIŅAS LIETO KĀ SIRDSZĀLES jo viņas ir sakaltušas kā lašmaizītes uz apputējušās letes JO PAR ILGU NEJĀJ BALTIE PRINČI diriģents steidz mājās pabarot sievu un trīs mazās mutes JO VIŅAM NEPIESTĀV BALTIE CIMDI UN LOCIŅŠ jo vairāk viņā ir neapēsto cerību neizdzerto sapņu JO KAIMIŅI IENĪST KLASISKO MŪZIKU parkos pīles peldas ūdeņos un bezpajumtnieki mazgājas JO VIŅU VAKARIŅAS IR CEPTA PĪLE jo pīles nomazgājas tīrākas JO JĀDZĪVO TĀLĀK LAI BAROTU SAULI un pārējās sirdis atņirdz zobus un kož viena otrai JO NEVIENS NESAKA KUR IR IZEJA JO LAIKI MAINĀS BET VISS PALIEK PA VECAM JO DĀRZNIEKI NEMĀK SPĒLĒT ŠAHU JO SKUMJIE SAKAUJ ZVAIGZNES JO NEVAR NOMIRT SAULAINĀ DIENĀ JO IZLIETOTI CILVĒKI JĀIZMET MISKASTĒ JO ESAM PRET VIDES PIESĀRŅOJUMU JO NEVAR PAMEST SAVU TERITORIJU JO IEROČUS NEMĀKAM LIETOT KĀ KIJAS JO ZIŅAS PAR KARA UPURIEM IZSAUC TIKAI ŽĀVAS JO UZMANĪBU: GANDRĪZ PAR VELTI BRĪVĪBA JO KOMUNISTI NESASKATA KOMUNISTUS FAŠISTOS JO KAD PALIEK BAISI VAR AIZVĒRT ACIS JO KAD PIETRŪKST ELPAS VAR ATŅEMT TO CITAM JO KAD BĒRNI SALAUŽ SAVAS ROTAĻLIETAS TĀS VAIRS NAV TIKAI ROTAĻLIETAS JO ŅEM 3, MAKSĀ PAR DIVIEM JO VAR SMIETIES UN SMIETIES ZOOPARKĀ JO ZVĒRI TAČU IR BŪRĪ JO KUR PALAISTUVES TUR SILTI JO VAIRS NENOSLĒPT UGUNI KAS PLOSA JO SIRDĪ IETETOVĒTAIS KAROGS IZBALOJIS JO BAILES NORAUJ ZĪDĪTĀJĀM PIENU JO TIKAI ***,* $ MAKSĀ MANA DRAUDZĪBA JO DEMONSTRĀCIJĀS IET TIKAI PAR ZOBUPASTAS MARKU JO NEKUR NEAIZBĒGT NO SEVIS JO DZĪVAM SEJĀ NEUZDRĪKSTAS SPĻAUT JO PAT UZ BEZPALĪDZĪGIEM PUTNĒNIEM KĀPJ AR ARMIJAS ZĀBAKIEM JO NOMALES TUALETĒS IR DAUDZ VIENĀDA AR TO KO DRĪZ AIZMIRSĪS SAUKT PAR DVĒSELI JO SKURSTEŅSLAUĶI TIKAI KRĪT BEZ LAIMES JO KUR {EQ TUR ARĪ GBPLF JO BĒRNOS MANTOJAS IZGĀZTUVES JO VĒJI NĀK BET MEITENĪTEI TĀDS SMAIDS JO ROZĪNES BEZ KAULIŅIEM NAV ROZĪNES JO MĀTES RAUJ DZIMUMZĪMES NO SAVA BĒRNA MIESĀM JO SKAIDRĀKS PRĀTS JO TUVĀK NĀVEI JO SKAIDRĀKA SIRDS JO TUVĀK MĪKLAS ATMINĒJUMAM JO SEVIS PIEPILDĪJUMS IR ĒRKŠĶI JO NĀVI PANKIEM JO SKVOTOS DZĪVO TIE NETĪRIE UTAINIE ŽŪPAS JO MANA DZĪVE IR MANA VĀRTRŪME JO POLICISTI IR LABIŅI JO TV RĀDA VARDARBĪBU JO HUMPALĀS TIRGOJAS AR PAGĀTNI JO KAD PIRKSTU GALI NOSALUŠI APJĒDZ KA TEV IR SILTI JO PULKSTEŅU PENDELES VISUIZSAKOŠIE SOĻI IR PASAULES ROŅI KAS IZNIRST STARP 3 VAĻIEM LAI SAPLUINĪTU GAISMASTUNEĻAGALĀ BALSIS JO PUTNI DZIED DZELZSBETONA BALSĪ JO JO JO JOŅOJAM TĀLĀK SAMINOT VIENS OTRU TIECOTIES VIENS PĒC OTRA Šo rakstu rediģēja rakitins: 09.03.2006 15:24 |
|
|
![]()
Raksts
#94
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: HPētnieki Pievienojās: 19.10.04 Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus Tulks 2009 ![]() |
Aleksandrs Čaks
---Tramvajā--- Tramvajā svārciņus augšup ceļiem ar acīm es pacēlu augstāk. Bet viņa sēdēja pretī tik auksta kā tramvaja misiņa margas divdesmit grādu salā. * * * * * * * * * Jaunkundze, ai, kaut jūs zinātu, ka mana sirds pukst gluži tik ātri, kā jūsu pirkstiņi uz Royal rakstāmmašīnas, pārrakstot ministra pavēli. * * * * * * * * * Bet viņa sēdēja pretī tik auksta kā tramvaja misiņa margas divdesmit grādu salā. * * * * * * * * * Kāda tai daļa gar subjektu žokeja cepurē un nodrāztos zābakos. * * * * * * * * * Viņa brauca uz viesībām, kur tā saldi sūks liķieri, dejos čarlstonu un ap četriem no rīta tumsā atdosies lepni frakotam jauneklim. Imants Ziedonis Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp (1965) Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp, Pats visas elles var paciest. Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp Un kad viņš skatās tev acīs Un mēmi klusē, un nelūdz nekā, Lai sāpju smagums tiek dalīts. Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp Un tu nezini, kā lai palīdz. Jānis Rainis Pazudušais dēls Līst lieti, vēji pūš un vakars vēls. Viņš vienās skrandās ģērbts un basām kājām. Jūs domājat, ka pazudušais dēls Nāk sagrauzts atpakaļ uz tēva mājām? Bet vai jūs neredzat, ka viņa tēls Ir lepni nesalauzts, ap viņa vājām Un kuslām miesām skrandains purpurkvēls? Nē, nenāk viņš, lai jūgā plecus liektu, - Viņš nāk kā tiesātājs, lai jūs iz tempļa triektu. |
|
|
![]() ![]()
Raksts
#95
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 18.11.03 Kur: starā par dzīvi ![]() |
Ronalds Briedis
Es tevi mīlu Tevi mīlu es Mīlu es tevi Tevi es mīlu Es mīlu tevi Mīlu tevi es |
|
|
![]()
Raksts
#96
|
|
Cep speķi Dūdijam ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 05.02.06 Kur: virtualitātē ![]() |
***
Kauns stāstīt, Bet tā tiešām bija. Mēs toreiz rumu dzērām, Ārā lietus lija, Tu mani gribēji, Es teicu - nē, Bet rums un lietus lija, Līdz rokas atkusa Un smalkus tīklus vija. Nakts karsta sprēgāja, Slapjš suns aiz loga Mūsu smieklus kāri rija, Mums visiem trijiem drusku Bēdas dzija. Rīts nāca ar sauli, Šo to vēl pielāpija - Es gāju mājās. Un vai tad slikti bija? *** Es nezinu, nezinu, nezinu, Manī asinis vai sarknais vīns, Bet gribu, lai šonakt ar mani Esi maigs, esi mežonīgs. Es nezinu, nezinu, nezinu, Gribu ziedēt es vairāk vai mirt. Mirt tevī, ar tevi, no tevis Līdz rītam lai apstājas sirds. Es nezinu, nezinu, nezinu, Tas ir kliedziens vai pirmatnīgs prieks. Vari atstāt man krelles ap kaklu, Viss pārējais šobrīd ir lieks. Es nezinu, nezinu, nezinu, Kas vēl ir tik brīnišķīgs! Sarkans vīns, nakts dejas un tu, Tik maigs un tik mežonīgs. *** Tu gribi vēl apskaidrību Un debesu augstāko dziesmu. Gribi sievieti melnās zeķēs Un viskija pudeli klāt. Tu gribi vēl alkaini dzīvot Un gribi mazliet arī mirt. Tad gaidi mani. Es nāku Mazliet tevi mierināt. (Ramona Vazdika) Šo rakstu rediģēja Laya: 03.05.2006 17:28 |
|
|
![]()
Raksts
#97
|
|
Pārvērš vaboles par pogām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.03.04 Reģis 2008 ![]() |
Marts Pujāts
Es uzcelts stāvu, Un kukaiņi pa mani iet. Es gatavots no rāvas, Un manī kaut kas vaļā, kaut kas ciet. Un tas, kas vaļā, tas pa mani klejo, Tas manī iet un manī paliek ejot, Tas grib, lai nāktu kāds pa sazaroto taku, Lai nāktu kāds un uzceltu man Tevi blakus. Kārlis Vērdiņš PASAKA PAR TRĪS SIVĒNTIŅIEM NIF-NIFS SĒDĒJA VIĻŅĀ SALMU MĀJIŅĀ NAF-NAFS SĒDĒJA RĪGĀ SPRUNGUĻU MĀJIŅĀ NUF-NUFS SĒDĒJA TALLINĀ AKMENS MĀJIŅĀ UN AIZ STŪRA GAIDĪJA VILKS Šo rakstu rediģēja trobelius: 14.05.2006 15:57 |
|
|
![]()
Raksts
#98
|
|
Bēg no sera Kedogena ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 13.05.05 ![]() |
Klāvs Elsbergs
neatvadīsimies rūgts ir ne tikai analgīns bet arī dzīve ziniet nevajag zaķi nesteigsimies neatvadīsimies asara zirnekļa tīklā tāds ir mans liktenis ziniet bet nevajag notraukt vienalga neatvadīsimies Imants Ziedonis Es esmu es pats. Es esmu pīlādzis. Ap mani uguns ķekariem Pasaules strīdīgie domu strazdi Salaižas baros. Kādēļ tu gribi Ozolu zīles kārt manos zaros? Es esmu kartupeļa zieds. Kādēļ tu gaidi no manis Neļķu un rožu dvesmu? Kādēļ tu gaidi, Lai es neesmu tas, kas es esmu? Mans, kā tu saki, puiciskais skats - Tas esmu es pats. Mans pirmais sirmais Un pēdējais sirmais mats - Tās nedzēšamās slāpes, Tas neremdināmais dvēseles bads Un ātruma prieks, Un apstāšanās sāpes - Tas esmu es pats. Pie tavām kājām es neesmu kritis, Caur tavu mīlu es neesmu cēlies - Ko tu no manis vēlies? |
|
|
![]()
Raksts
#99
|
|
Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas ![]() Grupa: Dienas Pareģis Pievienojās: 29.07.03 Kur: Rīga Dienas Pareģis 2009 ![]() |
http://www.lu.lv/laikraksts/skatuve/50/index.html
Arī šeit ir dzejoļi, daži pavisam labi. |
|
|
![]()
Raksts
#100
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Tulkotāji Pievienojās: 06.10.04 Kur: Pie sienas. Mūžīgā opozīcijā ![]() |
Veronika Strēlerte
Jērs Mazais un priecīgais jērs, kas pārskrējis tikko no lauka, Pienāk man draudzīgi kāt, rožainu purniņu sniedz, Patīk tam cilvēka roka, ja smagi tam muguru brauka, Nelaižas klātu viņš tiem, rājas kas allaž un kliedz. Ko gan tu iesāksi tāds šai pasaulē rupjā un ļaunā ? Senajos audeklos tev apkārt dzied eņģeļu pulks - Redzu to dienu, kad šausmās tev nodrebēs dvēsele jaunā, Miesnieka nazis un maks būs tavas mūžības tulks. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.05.2025 10:30 |