Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[patija]

Pēc iepriekšējās nakts Tiharu ļoti labi gulēja.
No rīta viņa viegli piecēlās, saģērbās un gāja lejā ēst brokastis.
-Labrīt visiem šai skaistajā un dzidrajā rītā! viņa laimīgi noteica. Izskatījās, ka viņai bija labs garastāvoklis. Bet kāpēc tā bija neviens nezin pat arī viņa. Ir daži minējumi, bet vis piemērotākais ir tas, ka ir labs rīts. Tas viņai uzlabo omu.

[Hikari]

Romiela pasmaidīja krodziniekam savu smaidu, kurš bija pilns labestības un sirsnības un sacija Es labprāt nobaudītu ko ēdamu, ja nav grūti. Esmu izsalkusi. viņa sacīja un tad, dzirdējusi Tiharu sveicienu, pagriezās pret viņu Tev arī to pašu! novēlēja elfa un pasmaidīja.

[rudo lapu vilcēn...]

Tūlīt būs. krodzinieks šķiet sajutās možāks. Pēc mirkļa viņš pzuda nelielajā blakus telpā, lai vēl pēc neilga brīža, atgrieztos ar šķivi sautējuma, dažām maizītēm un kruzi tējas.
Jums arī jaunkundz? viņš pievērsās tikko atnākušajai Tiharu, nolikdams atnesto elfas priekšā.

[Ungaarijas ragas...]

Klausīdams Vervola padomam, ka jābūt uzmanīgam, Nereiss tā arī iepriekšējā vakarā neko vairāk par laba vakara vēlējumu nebija uzsācis. lai gan varbūt bija vērts. Bet, ja bija vērts, tad liktens gādās, lai tā būtu, to kentaurs bija novērojis, ka agrāk vai vēlēk tika dota otra iespēja.
Iznācis no staļļa, kur bija pavadījis itin jauku nakti, jau ar nelielu gaismiņas svīdu, un izstaipījies, Nereiss palēkšoja pa tuvāko apkārtni un devās atpakaļ uz krogu. Ieraudzījis pāris ceļiniekus viņš jautri noteica Labdien! un piegāja pie krodzinieka.
Labdien! Varētu dabūt kaut ko brokastīs. Jā un vēl, vakarā es jums uzdevu jautājumu, bet liekas, burzmā jūs to nedzirdējāt... Nereiss pieklusināja balsi. Es vēlētos ko vairāk uzzināt par tiem vīriem, kas te bija iegriezušies.

[rudo lapu vilcēn...]

Tūlīt. krodzinieks jau grasījās pazust, kad nākamais Nereisa jautājums viņu atturēja. Sarauktu pieri, viņš brīdi stāvēja, bet tad atgriezās smaids.
Atļaušos jums atbildēt nedaudz vēlāk. un krodzinieks pazuda blakus telpā, lai pēc miķļa atgrieztos ar paplāti, kuras saturs bija aptuveni tāds pats, kā pārējeim, kas bija pasūtījuši brokastis.
Lūdzu. Jūs vēlaties uzzināt, kas bija tie vīri, kas vakar šeit bija ieradušies? Nu , pilnīgi skaidrs tas nav nevienam. Viņi mīt tepat pakalnos un mēdz ierasties vakaros krogā, parasti saceļot diezgan lielu jezgu, ja kāds bez viņiem vēl šeit ir. Vakar viņi bija mierīgāki. Nekas daudz tas nav. krodzinieks nedaudz sāji pasmaidīja.

[Hikari]

Romiela, gaidot viņai paredzētās brokastis, palūkojās uz ienākušo Nereisu un pamāja kentauram un mīļi viņam uzsmaidīja, bet tad, pamanījusi, ka viņam ir savas darīšanas novērsās un palūkojās sapņaini ārā pa logu, lai pamanītu spožos saules starus.

[patija]

Tiharu atbildēja uz Nereisa sveicienu ar vienkāršu -Labrīt!
Pēc tam viņa pievērsās krodziniekam.
-Jā, man lūdzu arī kaut ko ēdamu. To pateikusi Tiharu mierīgi nopūtās un noliekusi galvu raudzijās kas notiek krogā.
Nekā īpaša vēl nebija tikai arā pa logu spīdēja saulīte un mākoņi laidās pa debesīm.

[mr Bl@ck]

Vervols šamirkšķināja acis izgaiņādams pēdējās miega paliekas, juzdamies atkal svaigs un vesels. Viņš vēljoprojām atradās stūrī kurā bija aizmidzis iepriekšējā vakarā sēdēdams krogā. Manīdams ka citi jau rauga brokastis Vervols pienāca pie krodzinieka un pasūtīja maizi sviestu biezpienu un tēju.
Pēctam pienāca pie Vilrikas un čukstus sāka stāstīt, par Karlosa izlūkgājienu.
Draugi Vulfors ierunājās Vakar vakarā es aizsūtīju Karlosu izprašņāt vakarējo ciemiņu zirgus. Kā liekas šis bariņš ir kaut kādi laupītāji jo viņu zirgi stāstīja ka viņi ir vilkuši bagātu cilvēku karietes. Viņi vēl pieminēja ka ganījušies kaut kur netālu meža pļavās. Es diemžēl nezinu šo apkārtni bet ceru ka tas ko pavēstīju noderēs. Vervols apklusa un gaidīja Vilrikas atbildi

[rudo lapu vilcēn...]

Tūlīt. pārtraucis sarunu ar Nereisu, krodzinieks aizsteidzās un pēc mirkļa atgrižās, atnesdams visu pasūtīto. Labu apetīti. noliekot katram priekšā atnesto, viņš novēlēja.

Interesanti. noklausījusies Vervola stāstīto, Vilkusa noteica. Tomēr ne negaidīti viņa turpināja. Šī apkārtne ir diezgan bīstama laupītāju dēļ, bet šobrīd mums nav laika nodarboties ar viņu medībām. pabīdot tukšo šķīvi prom, viņa nobeidza.
Pateicos, cik par visu esam parādā? vulfore pievērsās krodziniekam.

[rudo lapu vilcēn...]

OOC: Domāju, gana būs muļāties uz vietas. Pavilksim laiku uz priekšu.

Visi, kas bija vēlējušies, iebaudīja brokastu maltīti un, samaksajuši krodziniekam, devās ceļā. Saule t;ikami sildīja gājēju muguras un galvas, darot šo dienu omulīgu un siltu.
Aina nesteidzīgi mainījās, kļuva aizvien lēzenāka un iekoptāka, aizvien biežāk varēja samanīt atdalāmies šaurākus ceļus uz neleiliem lauku ciematiem un zemnieku mājas.
Sauleio rietot aiz pamales, skatam pavērsās lēzenu mūru ieskautā Tirna.

[Hikari]

Romiela sakravāja visas savas mantas un devāss ceļā. Viņas vienradzis bija krietni atpūties, jo tiādiem dzīvniekiem ilgu laiku nevajag, un bija spēka pilns. Ceļiniekus, un arī jauno elfu, pavadīja labs laiks dienā un pret vakaru, kad saule sārtoja debess pamali, Romiela beidzot ieraudzīja kādas pilsētas mūrus. Viņa nezināja, kur atrpodas, tāpēc pievērsās vulforei, kas vadīja viņu ceļu Kūr mēs īsti tagad esam? elfa klusi un laipni jautāja vulforei.

[rudo lapu vilcēn...]

Pie Tirnas. vulfore atbildēja.
Ceļotāju skatienam bija atklājusies plaša un šķiet varena pilsēta, lai gan ne tik liela kā Osma. Aiz mūriem, plašajā uzpē varēja samanīt poāris kuģu mastus un buras. Pati pilsēta atradās zaļojošu pļavu ieskautā laukumiņā pie Ninojas ietekas Tirnā.

Saule strauji laidās lejup aiz pamales, kamēr ceļotāji nonāca Tirnā. Namiņi aiz mūra bija nelieli, pamatā vienstāvu ēkas ar niedru jumtiem. Katram namam līdzās zaļoja vismaz viens koks, tā kā pilsēta bija patikami zaļa. Veinīgi pašā pilsētas centrā, pie lielākā laukuma, atradās nelielas sētas ieskauts nams. Plašs un gaišs tas bija paslēpies zem parka kokiem.
Mēs šovakar pat varam doties pie pārvaldnieces, via arī izvēlēsimies nakšņot kādā krogā? nesteidzīgi soļojot pa pilsētas ielām, ievaicājās Vilkusa.

[Haskija]

Pēc svešinieku aiziešanas, Haksu bija nolīdis kādā siena zārdā, kas atradās netālu no ciemata, un saldi nosnaudies. No rīta viņš bija sev pats sameklējis brokastis un tad nogūlies pie kroga durvīm, šķiet garlaikots, lai gan pilns nepacietības.
Pa dienu Haksu īpaši neko nedarīja, vien sekoja pārējiem un reizēm, saodis kāda zaķa pēdas, satrūkās, bet nolēmis, ka tas var pagaidīt, devās tālāk.
Tagad viņš līdz ar pērējiem soļoja cauri pilšetas ielām, reizēm iebāzdams degunu kādas mājas pagalmā un pasveicinājies ar saviem sugasbrāļiem, kas gan par to īpaši ieinteresēti nebija.
Izdzirdis Vilkusas jautājumu, Haksu saausijās.
Un kas tāds mums būtu pie pārvaldnieces jādara? viņš šķietami nevainīgi iejautājās.

[mr Bl@ck]

Godīgi sakot es priekšroku dotu iešanai uzreiz pie pārvaldnieces, tas ir ja tas ir iespējams... Vervols sacīja. Šobrīd viņš jutās ielīksmots skaistās pilsētas dēļ. Ar prieku viņš varēja secināt ka pilsētnieki ļoti cienīja dabu. Vismaz mazliet kā mājās... viegls smaids rotāja viņa lūpas. lai gan otra puse prāta apdomāja kādās briesmās viņš bāza galvu bet tomēr skaistā apkārtne un miers apklusināja šo prāta daļu un iedvesa domu ka lai kādus upurus šis nodoms prasītu tas bija tā vērts

[rudo lapu vilcēn...]

Jāiegūst informācija. Vilkusa atbildēja rejonam. Tirnas pārvaldnieces namā šobrīd mīt viens no tiem nedaudzajiem izlūkeim, kas atgriezās no Trahtijas un paziņoja vēsti, kuras dēļ esam devušies ceļā. vilciskajā purnā vīdēja neleils smaids.
Mēs tur jau tiekam gaidīti. skanēja atbilde Vervolam. Vienīgi kādam iespējams ir vēlēšanās nedaudz atpūsties un sakopties, ali stātos pārvaldnieces priekšā.

[Hikari]

Romiela klausījās biedru sarunā un sacīja pēc brīža : Es gan vēlētos uzreiz doties pie pārvaldnieces. Vai te kādam ir īpaši jāatpūsas un jāsakopjas? To vai tad nevar darīt arī pēc tam? elfa ieminējās un pasmaidīja klusu smaidu.

[rudo lapu vilcēn...]

Protams vulfore pagriezās pret elfu, vienkārši tiek piedāvāti izvēles varianti, ja nu kāds nav gluži mierā. vulfore pasmaidīja pretī.

Drīz ceļotāji nonāca pie aizslēgtiem vārtiem, kas šķita esam vienīgā ieja, kas savienoja parka ieskauto ēku ar pilsētu. Vārti bija skaisti, smalks metāla kalums, kam cauri varēja redzēt smalkiem akmentiņiem klātu piebraucamo ceļu. Līdžas vārtiem atradās sarga namiņš, ieslēpies krāsņa ievas krūma ēnā.
Vulfore pegāja pie vārtiem un padauzīja ar plaukstu pret vārtu arkas malu. Skaņa nebiaj skaļa, bet šķiet dzirdama, jo tūlīt no vārtsarga namiņa izsteidzās kāds pilsētas žandarms,'tērpies zaļā uniformā.
Sveiconāti. Ko meklējat? caur aizvērtajiem vārtiem svešiniekus uzrunāja sargs.
Mēs esam ieradušies no Osmas, Lativkraftas uzdevumā pie Tirnas pārvaldnieces. vulfore rāmi atbildēja. Sargs aizdomīgi nopētīja aiz vārtiem sapulcējušos un negribīgi atslēdza vārtus.
Tim, aizsteidzies pateikt, ka pārvaldnieci grib sastapt kādi Lativkraftas sūtņi no Osmas. sargs uzsauca vēl vienam, kas bija iznācis no namiņa. Tas aizsteidzās pa ceļu tālāk uz priekšu.

[Haskija]

Haksu ieinteresēts klausījās sarunu, kas notika pie vŗtiem. Pelēkais purns ziņkārīgi raudzījās pa kādu vārtu spraugu. Varbūt drīz tiksim pie vakariņām. rejons nevilšus aplaizījās.

[patija]

Visi mierīgi stāvēja pie vārtiem, kamēr Tiharu bija turpat aizmugurē un noklausijās sarunu. Tā nebija īpaši interesējoša tāpēc viņa paika turpat kur bija un noraudzijās uz visu no malas.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss laiski soļoja pakaļ pārējiem un vēroja namiņus. Viņā mierīgi varēja to niedru jumtus aizsniegt ar rokām. Viņš ar ievilka nāsīs gaisu, pilnu ar ūdens un vakara smaržām, kas uzsāka savus klejojumus. Ausis modri kustējās līdzi katrai skaņai, kas līdz tām atplūda, bet acis vērīgi slīdēja apkārt cenšoties uztvert katru sīkumu.

Tad viņi nonāca pie vārtiem, kentaurs piegāja tiem klāt un ar plaukstu pārlaida smalkajam kalumam - viņa tēvs prastu novērtēt šādu kalumu. Nereiss novērtēja, kāda prasme un veiklība bija ieguldīta, lai radītu kaut ko tādu. Gabaliņš kalēja dvēseles.
Kad atsteidzās sargs, kentaurs paskatījās uz viņu un ieklausījās īsajā vārdu pārmaiņā.