Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[gone away]

Artruss apdomāja Vitas sacīto un uzmeta skatienu Laurai, kura, likās, cieši guleja Vai būtu arī prātīgi atstāt viņu vienu pašu? Nevar jau gluži zināt, kas šajās alās notiek naktīs, janu viņai arī beigās vajadzēs palīdzību? Ko tad? vīrietis palūkojās ārā, kur spīdēja blāva mēness gaisma. Varbūt tomer derētu sagaidīt pārējos un tad tikai kaut kur doties savu variantu piedāvaja Artruss.

[Roviela]

Līdz alai cauri cikāžu nerimtīgajai zumoņai aizskanēja "..allo! ..āds ma.. ..ird? Ku.. esat?"
Artrusam un Vitai šķita, ka tas nāk ne gluži no takas, bet tā kā nedaudz uz labo pusi no tās, bet saucējs noteikti ir netālu.

[Ariona]

Klusums...Neko nevarēja dzirdēt...Vilijams nezināja, ko lai vēl iesāk. Vai turpināt maldīties? Varbūt vēl paaurot? Nošauties? Neee...lai nošautos laika pietiks, pašreiz jārūpējas, lai saglabātu dzīvību, vismaz pagaidām...
Ūūūūū!!! Hallo!!!
Ja nebūtu tik nožēlojami, tad šāda klaigāšana mežā klusumā jau sāktu likties smieklīga...............................................

[Roviela]

(OOC - sala nav klusa! Cikādes vien taisa lielāku troksni nekā sienāži vasaras pļavā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Un kur nu vēl papagaiļveidīgie un visādi citādi zvēri. Sala ir klusa tikai mazu brītiņu pēc saules rieta un mazu brītiņu pirms saules lēkta. Visādi citādi - nekāda klusuma.
Bet Vilijams (un visi pārējie) var teikt, ka klusa - starp visām daudzajām skaņām cilvēka radītu nav. Tikai ierēķiniet šo vienmēr esošo skaņu fonu.)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 30.01.2006 08:48

[Riame]

Vita pielika pie lūpām savu pirkstu un ieklausījās naksnīgajās skaņās. Viņai likās, ka kaut kur tālumā kaut kjas skan...
un patiesi! Likās, ka kāds sauktu pēc viņiem...
Artruss, Tu nedzirdēji? Likās, ka kāds sauc tālumā? meitene uztreukti jautāja.

[Roviela]

Vita nu jau skaidrāk sadzirdēja "Ūūūūū!!! Hallo!!!". Skaņa nepārprotami nāk no ārpuses un no takas pa labi.

[Soleisa]

Ieskanoties Annijas atbildēj, spoks nopētīja vēlreiz sieviete..nezin kāpēc likās,ka viņai šie apstākļi likās ļoti nomācoši..stress,bet labāk tomēr tā nekā būt mirušai..kaut arī nāve ir tikai sākums
Seleste ilgi domāja,kamēr pienāca pie tā ka viņai ši dīvaina sieviete patīk neskatoties uz viņas replikām.
Atnākusi pie tā Selete pasmaidīja,tā ir dzīve gan jau viss noskaidrosies..
"Hmm tā iepazinušās esam.Kādas tad jums klapatas?
un paskaidro lūdzu,kas tur tik nesaprotams ar mani?"Seleste ieinteresēti teica '
"'istenība es tik labi nezinu šo salu,es labi pārzinu tikai vienu tās daļu"spoks pebilda,atbildot uz Annijas neizteikto

Spoks pagriezas izdzirdot,ka ir vēl kāds kas varēs ar viņu runāt...tik lielas pārmaiņas Seleste nebija gaidījusi..viņa pat nespēja iedomāties,ka varētu vēl kādreiz kaut ko teikt.
"Marija Seleste, ''spoks atkartoja tad iesmejas''seriāls??"
Kaut ko tādu viņa dzird pirmo reiz,bet tas pat ir jauki uzzināt kaut ko jaunu..tā viņa šodien uzzināja par seriāliem un hologrammu mmm jā dīvaini
"Prieks iepazīties Pīter",Seleste smaidot teica,tada tcerējas,ka viņa pirmoreizi viņu atrada..pirmais ,ko viņa iedomājas bija tas,ka viņš ir miris..skatoties tagad uz Pīteru bija neiespējami iedomāties,ka viņš tik ātri padotos nāvei..
Nolaidusi galvu Seleste atbildēja"Es nezinu, cik ilgi es te esmu.Cik es zinu es te esmu viena,jo nebiju redzējusi vēl kādu "

Pieversusies tagad Veronikai,Seleste spēji nopētīja meiteni cik gan viņas ir atšķirīgas Annija un ši Veronika..
"Ak ja ,prieks iepazīties"Seleste attapusies teica
"Es nezini kā te gadījos vienkāši pamodos un biju te...tāds arī ir tas stāsts"spoks atbildēja
"Ja Pīter....protams aizvedīšu,tas nav tik tālu.."Seleste smaidot teica

Šo rakstu rediģēja Soleisa: 30.01.2006 10:40

[Romija]

"Klapatas?" Annija pārjautāja jau pielaidīgākā tonī, bet vēl joprojām saglabāja savu pozu. "Nu, kaut vai ar ēdamo. Šis tas jau ir, bet pagaidām pārāk maz, lai normāli paēstu. Un arī gulējuši mēs neesam. Un noguruši. Un mums nav katlu un pannu. Un mēs nezinam, kur esam," viņa uzskaitīja atvien skumjākā tonī. Gandrīz pašai sevis žēl sametās, kaut arī meitene zināja, ka padoties nozīmē zaudēt. "Nezinu, vai vari palīdzēt kādā no tām," viņa nopūtās.

"Bet, labi, varbūt jūs iesiet pēc tiem koferiem," Annija pagriezās pret Pīteru, vārdu "koferi" nosakot ar tādu kā nicinājumu. "Ja jau esam noskaidrojuši lietas. Es gribētu iet atpakaļ uz alu," viņa piebilda un paskatījās uz spoku. "Tev vienalga nāksies samierināties ar to, ka arī pārējie būs neizpratnē," viņa noteica. Balsī varēja dzirdēt tādu kā nopītu, it kā skumjas vai klusu samierināšanos.

[Aiva]

"Nu, negribētos gulēt atkal uz plikas zemes," Pīters kā taisnojoties piebilda. Galu galā tur bija arī viņa koferis...

"Bet kamēr ejam, tu varētu mums pastāstīt to, ko zini par apkārtni. Annij, iesi uz alu viena pati, kamēr vēl deg zars? Tad pabrīdini kas drīz var ierasties."

[Romija]

"Labi, jā," Annija atteica. "Jūs iztiksiet bez uguns?" viņa vaicāja un pavērās uz debesīm, kas kopš mēness uzlekšanas vairs nešķita tik melnas un tumšas.

[gone away]

Vīrietis ieklausījas un arī pats sadzirdēja, ka kāds tālumā skaidri sauc "Hallo"un tamlīdzīgi. Pieceldamies, viņš palūkojās uz Vitu Mums jāiet paskatīties...tikai, modināt Lauru, vai arī nē? Varbūt es aiziešu viens un Tu paliec pie viņas?

[Soleisa]

"Ēdamais,mmja jums tā ir patiešam problēma",Seleste teica.
"Es varēšu jums izlīdzēt",Selete apdomājusies bilda,tad sasita plaukstas,kā vienmēr ,un izklāstīja savu domu.
"Es varētu visu pieskatīt,kāmēr jūs guļat,man tāpat nav vajadzības ilgi gulēt.Un par tiem traukiem...te netālu,var atrast mālus no kuriem var taisīt traukus un pēc am apdedzināt tos ugunskurā"Seleste priecīgi klāstīja

"Ir vēl kāds?"Seleste pārsteigti jautāja,viņai vēl nebija ienācis prāta,ka te var būt ir vēl kādi cilvēki.

"Tad dodamies ceļā",Seleste teica.."Es nevārēšu īsti pastāstīt,kas uz šīs salas ir..pati vēl visu neesmu kārtīgi apskatījusi"..spoks iesāka
"Protams iztiksim",Seleste teica viņas stāvs iztaroja blāvu zilganu gaismu,bet ar to pietika,lai redzētu kurp spert soli.

Šo rakstu rediģēja Soleisa: 30.01.2006 11:32

[Romija]

Jā, par māliem doma nebija slikta. Annija vēl nebija devusies atpakaļ uz alu, viņa palika stāvam uz taciņas un aizdomājās.

"Jā, protams," meitene negribīgi atbildēja, kad spoks viņas pārdomas iztraucēja ar savu izbrīnu par citiem. Nez, vai tas bija prātīgi, bet tāpat jau viņa uzzinātu, Annija pati sevi mierināja. Viņa pamāja Pīteram un Veronikai, notica kaut ko gaidīsim-jūs-drīz-atpakaļ un devās pa taku uz alu.

[Aiva]

Pīters nogrozīja galvu par spoku, kas, iespējams, te bija bijis ilgi, bet visu nebij apskatījis.

Spriežot pēc tā ko viņš bija redzējis no klints smailes, ar mēnesi pilnīgi pietiktu izskaigāt salas džungļus krustu šķērsu, ja ne ātrāk.

"Ejam, jo ātrāk aiziesim jo ātrāk tiksim gulēt. Vai neatceries, tur netālu no tiem koferiem kādi augļi nebij atrodami, Seleste?"

[Ungaarijas ragas...]

Pamodos un biju te... Veronika nīgri paglūnēja uz spoku, kas jautri čaloja un acīmredzot priecājās par kompāniju.
Viņa bija gatava doties pakaļ Pīteram, jo šoreiz, jau nu neizlaidīs viņu no redzesloka, kamēr koferi nebūs kārtīgi noglabāti alā. Un vispār, ja jau viņa te bija uzteējusies velns viņu zin cik ilgi, kāpēc nebija izpētījusi visu salu!
Klau, te taču nedzīvo arī kaut kādi kanibāli ko? Veronika nedroši ieprasījās.

[Aiva]

"Nomierinies, Veronika," Pīters atbildēja, pie sevis cerot, ka spoks nesadomās stāstīt spoku stāstus... un tikko neiespurcās par šo domu. "Par nelaimi, ne neviena nav, pat ne kanibālu."

Viņš sekoja spokam pa taciņu, un drīz vien pēc diviem līkumiem - tobrīd Pīteram bija šķitis ka viņš noskrien vai veselu jūdzi, bet patiesībā tas biaj bijsi visai maz, viņi atradās pie krūma, izspārdītajām smiltīm un koferiem, kas vientuļi gulēja turpat kur bija pamesti.

Pīters uzmeta tos uz pleca, saviebās, salīgojās, tad izslējās tiasni un sāka soļot atpakaļ uz alu.

[Romija]

Annija lēnām devās atpakaļ uz alu. Pagale jau bija nodegusi visai daudz, taču to vēl varēja turēt rokā neapdedzinoties. Kaut gan jēga tai vairs nebija tik liela, jo mēness gaisma vismaz lielākās formas ļāva saskatīt bez problēmām. Meitene prātīgi kāpa pāri visam, kas izskatījās potenciāli bīstams, lai pakluptu, bet vēders arvien uzstājīgāk atgādināja, ka plūmes pusdienās nav nekas daudz. Jācer, ka palikušajiem būs izdevies kaut ko no kabača pagatavot. Un miegs nāca kā jonis. Acis knapi turējās vaļā, bet kājas automātiski mina ceļu.

OOC: Ja nekas pa ceļam neatgadās, tad Annija droši vien aizbrien līdz alai.

[Soleisa]

"Manuprāt,es tur redzēju kaut kādus augļus,tie ir apmēram bumbas lielumā",Seleste apdomājoties teica.
Tie gan bija dīvaini augļi vai tie vispār bija ēdami,cerams ,ka ir..Seleste prātoja,jo viņai negrībētos gan šķirties no tagadējiem biedriem.Kaut arī viņi nebija tik optimistiski.
Seleste smejoties pagriezās pret Veroniku un teica:"Protams te nav nekādu kanibālu,kur tu to rāvi?"
"Ja te būtu kanibāli,tie jau sen būtu jūs atraduši,"Seleste teica
Un te jau bija koferi,tie izskatījās tāpat kādus spoks tos bija redzējis pēdējoreiz.
"Vai nav par smagu??"Seleste jautāja Pīteram.
Viņasprāt būtu labāk,ja tos paceltu gaisā,un nevienam tas nesagādātu nekādas neērtības..
"Re skatieties augļi!!"spoks pēkšņi iesaucās

[Roviela]

Annija laimīgi nokļūst līdz alai, kur Artruss viņai pavēsta, ka viņiem ar Vitu izklausījies, ka kaut kur no labās puses kāds esot saucis.

----------

Augļi, uz kuriem norāda rēgs, karājas visai augstu kokā, knapi var saredzēt mēness gaismā, bet, ja acis neviļ, tad tie ir tie paši, kādus rādīja Annija un Nereons - handbola bumbas lielumā, ja būtu gaisma, tad, iespējams, varētu redzēt tumšzaļo mizu, bet tagad tie bija vienkārši melni.

[Romija]

"Balsis?" Annija pārjautāja Artrusam. "Diez vai tās bija mūsējās, jo mēs bijām apmēram tur," meitene noteica un pastiepa roku takas virzienā.

"Ei, mēs esam te!" Annija iesaucās. Viņa nez kāpēc ticēja spoka teiktajam, ka vairāk neviena te nav. Tātad - tie bija kādi no lidmašīnas pasažieriem, kas bija vienkārši apmaldījušies. "Hellloooooo!" meitene sauca vēlreiz. Viņai nepavisam negribējās vēl kaut kur brist. "Ja vēlies, vari iet meklēt, bet es gribu ēst! Ir taču kaut kas, vai ne?" Annija cerīgām acīm paskatījās uz Artrusu.