Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[Idril]

Jūsu paša labā.. Es dotu priekšroku spiegšanai. Viņa pasmīnot noteica. Tas būtu visnotaļ amizanti. Tā, kā tagad viņa gāja kopā ar princi, loģiski, ka viņam visi deva ceļu un līdz ar to iešana bija daudz vieglāka un mazāk bīstama. Mans vārds jums arī nav jāzin. Viņa īsi atteica, viņa nevēlējās atklāties pilnībā. Iedomīgajam princim nenāks par ļaunu, ja būs kas tāds, ko viņš nespēs dabūt.

[mr Bl@ck]

Elkars apskatīja pārējos dalībniekus kuri iegāja vai tika ienesti. Dažam labam paveicās mazāk Elkars nodomāja skatoties kā kādai dāmai sdziedē diezgan nejauka paskata pušumu kājā.
Elkars novilka savu tuniku un sadabūjis apmetņa atlokā nolsēpto adatu pāris veiklos piedājienos aizšuva lielākos caurumus ciet.
Tad viņš ievēroja ka princis ienes kādu smagi savainotu stāvu. Paveroties ciešāk Elkars atpazina prinča pretinieci.
Varbūt tomēr tas princis nav tik liels ```` kā es domāju vismaz kaut ko no uzvedības normām iemācījies Viņs nodomāja turpmāk nolemdams ka paturēs to pārīti acīs. Elkars nezināja kas viņam to lika darīt ziņkāre vai varbūt kāre iekulties nepatikšanās.
Redzēdams ka viena no dalībniecēm dodas prom Elkars mirkli pavilcinājies sekoja. Izgājis no telts viņš pacēlās spārnos un pēc pāris minūtēm jau bija blakus demonei un sveiciena vietā vienkārši palocīja galvu. un ātri paslēpa seju zem apmetņa kapuces arī vērdamies pūlī.

[Darka]

oooc: Noprotu, ka atlidoji pie manis.

Karma iegrima ugunīgās lavas rotļās ar akmentiņiem, kurus pati viņa meta tajā. Piepši viņa pamanīja Enģļpuiku, kurš nolaidās blakus un palocīja galvu. Pieklājīgs enģelīts Karma nodomāja un uzrunāja viņu. Sveiks! Karma pasmaidīja tā izrādot, ka uzrunā viņu labu nolūku vadīta Vai Jūs neziniet, kas ir paredzēts tālāk? Karma to pajautāja gan intreses vadīta, gan, lai vienkārši uzrunātu enģeli, jo likās, ka enģelis ir informēts par tālāk paredzētajiem notikumiem.

[mr Bl@ck]

Taisnību sakot nezinu. Bet domāju ka drīz to uzzināsim Eņģelis atbildēja. Tā kā iespējams ka mūsu ceļi vēl krustosies vai man būtu tas gods uzzināt jūsu vārdu? Elkars runāja klusā balsī taču to tik un tā varēja lieliski saklausīt par spītti pūļa troksnim.
Tas pūlis ir viens nesaprātīgs radījums.... Elkars piepeši sacīja acīm iezibsnījoties un nodziestam piepešā sašutumā.

[Darka]

Karma palūkojās uz enģeli un tad uz pūli Jā, tas ir viens nešpetnu radījumu pūlis, kas nemaz nedomā par citiem. Bet tad atkal pagriezās pret enģeli un atkal uzsmaidīja tā, ka atmirdzēja viņas pērļu baltie zobi, kas šoreiz neizskatījās nemaz tik asi, kā cīņā ar Lorīnu.
Jā, protam, Jūs drīkstat uzzināt manu vārdu. Mani sauc Karma. Un Jūs? Karma ar patiesu intresi pavērās eņģelī. Visnotaļ pieklājīgs ir šis Eņģeļpuika, daudz tādi nav satiekami mūsu jaukajā pilsētā. Karma nodomāja un gaidīja enģeļa atbildi.

[mr Bl@ck]

Man vārdā ir Elkars Elkariona dēls. Nosaucot savu tēva vārdu Elkars mazliet saviebās ko mazajā gaismā ko meta lavas upe nemaz nevarēja pamanīt. Galu galā kāpēc tu viebies tas taču ir tikai vārds Elkars lika sev pie sirds. Vēl joprojām ar cīm urbdamies pūlī viņš turpināja. Šis pūlis ir masa gluži kā māli kurus var mīcīt un tas pakļaujas. Un viens radījums šajā pūlī var izcelties Elkars iemeta upē akmentiņu un noskatījās kā tas peld TAču agri vai vēlu viņš kļūs par daļu no pūļa Tai mirklī akmentiņš izkusa un pazuda lavā.
Taču nebrīnieties par šo lekciju man tikai patīk domāt. Elkars piebilda

[Darka]

Karma vēroja katru viņa kustību un pat izprat viņa vārdus. Šis enģelis nudien bija inteliģents. Vēl nekad nebiju satikusi nevienu, kura vārdos būtu vērts ieklausīties. Karmu piesaistīja šis enģelis ar savu runu un uzvedību, un varbūt arī tas, ka viņa nekad vēl nebija satikusi nevienu eņģeli, bet tikai par tiem dzirdējusi, un nejau tās labākās lietas.
Pēc neilga klusuma brīža viņa pameta savas domas un atkal pievērsās Elkaram, un sniedza roku spiedienam Prieks iepazīties Elkar Elkarion!

[mr Bl@ck]

Arī man ir prieks Karma. Eņģelis sacīja paspiezdams pasniegto roku. Elkars bija paspējis ievērot to ka viņa vārdi bija atstājuši zināmu iespaidu uz dēmoni. Lūk arī atklājas viens no ieročiem kas ir tikpat nāvējošs kā bultas.
Man būtu tikai viens lūgums jums Karma nekad nepiesaukt mana tēva vārdu. Elkars piebilda mazliet stīvākā balsī jo piepešas dusmas un skumjas bija viņā uzliesmojušas.

[Darka]

Kāpēc nevar pieminnēt tēva vārdu? Tas taču ir tik cēli, ka Tu varipateikt, kādas dēmona asinis rit Tevi... Ah tagad es saprotu viņā ir arī citas asinis, asinis, kuras dēmoni nīst - enģeļa asinis. Lai gan vairums dēmoni nīst enģeļus un vēl pietam jaukto asiņu enģeļus, drīzāk jau jāsaka, ka visi nīst, tomēr Karma nudien vēlējās iepazīt šos dīvainos radījumus tuvāk, jo nevar taču ticēt visam ko saka vecāki.
Es atvainojos, ja aizskāru Jūsu jūtas! Es to nevēlējos. Karma lūkojās enģelī un nosprieda, ka atrodas, kādu laiciņu šī radījuma sabiedrībā, bet viņš neko neparastu nav izdarījis, ja nebūtu šo neparasto spārnu, viņš būtu pavisam vienkārš dēmons. Un par ko visa šī ažiotāža sacelta ap eņģļiem?
Un tad atkal pameta savas domas un pievērsās Elkaram. Es iepriekš redzēju, kā Tu cīnījies, tas bija visnotaļ labi... Es taču drīkstu Jūs uzrunāt uz Tu? Ar šo jautājumu viņa vēlējās noskaidrot tikai vienu, vai Eņģeļpuika nav gadījumā neparasti iedomīgs. Varbūt eņģeļu sliktā slava nāk no viņu iedomības.

[mr Bl@ck]

Tas nekas Elkars atbildēja Par cīņu runājot neko sevišķu es neizdarīju. Lai gan par cīņu runājot jātzīst arī tu necīnījies slikti. Elkars veikli mainīja sarunas tematu. Tas ierocis ko izmantoji tas ir šķēps vai arī kas cits. savos klejojumos neesmu tādus redzējis.

[Demiurgs]

Gorthorogs briidi raudziijaas uz Rubeenu, vinjsh bija iegrimis domaas. Peec briizha vinjsh apgriezaas un saaka iet uz lavas upes pusi, tachu paspeeris paaris soljus vinjsh strauji apstaajaas gluzhi kaa kautko atcereejies. Vinjsh pagrieza galvu un teica
--Varbuut tiekamies apbalvoshaanaa, skjiet ka jums shobriid paliidziiba lai paietu nebuus vajadziiga.--
Balls bija salta un vienaldziiga uzrunaajot Rubeenu, Gorts bija apdomaajies, vinjsh saprata to ka bija ljaavies mirklja vaajumam, neskatoties uz to ka shiis nelielaiv mirklja vaajums bija ljoti patiikams.
--Varbuut veelaak veel atgrieziishos pie shii mirklja vaajuma vaardaa Rubeena, ne tagad???--
Vinjsh nodomaaja, pasmaidot un turpinot iet uz apbalvoshanu.

[Darka]

Neko sevišķu neizdarīji? Man personīgi sevišķs ir viss, kas saistīts ar lidošanu, jo, kā jau būsi pamanījis, man nav spārnu, bet ģimenē visiem tie ir, tāpēc varētu teikt, ka spārni man vienmēr ir likušies, kaut kas sevišķs. Ah es laikam par daudz runāju... Karma nudien mēdza runāt daudz un izjusti, it īpaši ar personām, kas viņu interesē. Hmm... tātad eņģļi nav pat iedomīgi, bet, kas tad viņiem nav kā mums? Karma nudien šajā gadījumā neizprata nostāju pret eņģeļiem. Viņš ir pieklējīgs, galants, nav iedomīgs, labi cīnās... Kapēc dēmoniem ir tāda nostāja pret eņģeļiem? Varbūt drīz es to uzzināšu.
Ah, Jūs pamanījāt manu dzimtas ieroci... Karmas sejā atkal atplauka smaids. Pirms pārs gadiem man to atdeva māte, savukārt to viņai viņas māte un tā no paaudzes paaudzē. Tas ir kaldināts no visizturīgākās dzelzs rūdas, un svētīts ar uguns maģiju, lai būtu neparasti viegls tā īpašniekam, bet smags pretiniekam... Es nudien daudz runāju un noteikti Tevi garlaikoju. Karma atkal veltīja eņģelim savu smaidu. Kādos ceļojumos Tu esi bijis, es, piemēram, neesmu... Jau atkal es sāku runāt par sevi...Labāk pastāsti Tu par sviem ceļojumiem?
Karma nudien aizrāvās ar runāšanu un nu raudzījās eņģelī ar ziņkāri acīs, jo nekad viņa nebija bijusi ārpus pilsētas sienām.

[Ragana]

Lorīna bija nolēmusi iet uz torni, cerēdama tur satikt kādu turnīra dalībnieku, kam varētu pavaicāt, kas notiks tālāk. Dažus viņa bija redzējusi, taču viņai nebija ne mazākās vēlēšanās traucēt princi glābjam savus ienaidniekus no nāves briesmām...
Princis mēģina savaldzināt sekubu...
Kad Lorīna ieraudzīja meitenes sakropļoto seju un dzirdēja, ko tā teica sekubai - prinča pretiniecei, viņa visu saprata...
Silvans gan laikam nebija tik attapīgs.

Pēc dažam minūtēm, kad Lorīna bija nonākusi pie lavas upes, viņu pārņēma pēkšņs nespēks un viņa, teju noģībstot, noslīga pie kāda akmens.
Mikstūras sekas... Tas bija rakstīts uz tā papīra, viņa rūgti nodomāja, jo spēka nepietika, pat lai pieceltos.
Taču no šās vietas varēja saredzēt dīvainu ainu - demons runāja ar enģeli...
Tā bija Karma un enģelis, ko Lorīna vēroja turnīra cīņas laikā.
Lauva un jērs,Lorīna pie sevis noteica.

Šo rakstu rediģēja Ragana: 29.01.2006 19:13

[mr Bl@ck]

Tradīcijas kas apvij ieroci padara to vēl stiprāku... Elkars noteica. Hmm šī dēmone šķiet nejūtas pazemota sarunājoties ar mani. Drīzāk ieinteresēta. Elkars pēkšņi ievēroja.
Pārlaidis skatienu pūlim viņs pēkšņi pamanīja kādu stāvu guļam zemē. Tas nebūtu nekas īpašs bet viņš nevarēja nepalīdzēt, tā bija viņa vājība viņš nespēja atņem dzzīvību ja vien necīnījās kaujā vai aizstāvējās vai arī nepalīdzēt kādam vajadzībā, arī vēl kas piesaistīja viņa skatienu zemē guļošajm stāvam pie drēbēm mirdzēja sudrabā izšūts numurs.
Paskat izskatās kādam dalībniekam laikam vajadzēs palīdzēt. Elkars sacīja.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 29.01.2006 19:35

[Darka]

Karma pagriezās virzienā, kurā skatījās Eņģeļpuika, un atpazina šo guļošo cilvēku - tā bija Lorīna, kas bija viņai norāvusi ķiveri. Viņai vajadzēja nokrist tieši tagad un te? Karma patiesi vēlējās uzzināt kaut ko par Elkaru un viņa ceļojumiem, bet nu izskatā, ka būs vien jāpalīdz pretiniecei.
Es viņu zinu... Tā ir Lorīna, mana pretiniece. Mums būtu viņai jāpalīdz... Karma nedaudz nomākti novilka. Bet Tev vienalga būs japastāsta par saviem ceļojumiem! Un atkal uzsmaidīja Elkaram.

[mr Bl@ck]

Tava pretiniece nu gan... Elkars piegāja pie nokritušās meitenes redzēdams ka viņa ir pie samaņas Elkars noķēra aiz auss vienu no impiem un piedraudēja ka izpeldinās viņu lavā ja drīz ņeatvedīs dziednieku. Tad ar Karmas palīdzību aizvilcis meiteni nostāk no pūļa lai viņu nesamīda atgriezās iepriekšājā vietā.
Laikam būs jāpastāsta par klejojumiem. Es parsvarā klejoju tais vietās kas ir rietumos no pilsētas un tās nav tās jaukākās vietas. Tur bieži ieklīst gaismas klejotāji. Atpakaļ atgriežas daži neteiksim ka viņi uzskata mani labāku par dažu labāku dēmonu.
Tālākajās desmit minūtēs Elkars turpināja stāstīt par dažādām dēkām kas bija viņu piemeklējušas.

[Darka]

Satriecoši! Un kāpēc dēmoni viņam līdzīgos nievā!? Karma raudzījās Elkarā un ķēra katru viņa vārdu, bija tik patīkami dzirdēt par ārpasauli. Un nudien viņa Elkara sabiedrību neuzskatīja par sliktu, drīzāk, jau pat par patīkamu. Bet, ja mamma būtu redzējusi, ka sarunājos ar eņģeli... Nu es negribētu, lai viņa mani redz... Bet viņam taču nav nevainas... Varbūt viņš ir savādāks, bet tas viņu padara tikai īpašu? Karma pasmaidīja par savām domām.
Es ceru, ka es Tevi neapgrūtinu ar sviem jautājumiem, vienkārši neesmu nekad bijusi ārpus pilsētas. Un ārpusē viss liekas tik.. tik.. tik aizraujoši. Karma sapņainām acīm pavērās Elkarā. Viņš ir tik daudz pieredzējis... Bet pirms turpināja savu domu pavedienu viņa vēlējās kaut ko noskaidrot Tu taču domas neproti nolasīt? Karmai tas iešāvās prātā, jo negribētu, lai viņš zinātu visas viņas domas par pasauli, par dēmoniem un galvenai par viņu.

[mr Bl@ck]

Nē neprotu. Lielā ko daļu manu spēju tu esi redzējusi. Elkars sacīja Bet ārpasaulē jā tur ir interesanti bet arī pilsētā. Daudz kā intesesanta. Reiz biju iegriezies kādā krodziņā škērsieliņa gandrīz pie vārtiem. Ļoti smieklīgas anekdotes stāstīja tur viens dēmos. Žēl labs puisis bija Elkars mazliet nopūtās. Patiesībā to puisi sakpaāja par to ka viņš netīšām aizvainoja vienu apmeklētāju. Nevajadzīga vardarbība.

[Darka]

Ar vien lielākā neizpratnē Karma slīdēja, jo nesaprata, kāpēc dēmoni viņam līdzīgos nīst? Viņi pat nav pacentušies viņu iepazīt, lai ko sliktu teiktu. Ik pa brīdim viņa pamanīja, kā daži dēmoni noskatās uz viņu un sačukstas. Tas ir kaitinoši. It kā mūsos visos nebūtu kādu trūkumu... Karma uzmeta dēmoniem skatu, bet tie tulīt novērsās un pazuda pūlī.
Es arī kādu dienu došos pasaulē. Es vēl nezinu kad un kur bet es došos... Vai to atļaus mani vecāki vai nē bet es vēlos redzēt gaismas klejotājus un visu pārējo, kas piederas ārpasaulei! Karmas sejā varēja nolasīt apņemšanos un sapņus, kurus viņa īstenos.
Bet tad atkal viņas sejas izteiksme atguva ierasto izskatu ar smaidu un pērļbaltajiem zobiem. Man prieks, ka Tu nespēj nolasīt domas, jo domu lasītāji mēdz būt pārāk bīstami, izmanto Tavus sapņus un bailes ko Tu apslēp dziļi savās domās.... Ah jau atkal es aizrunājos! Tevi tas noteikti kaitina.

[Ragana]

Izsīka teju visa viņas būtība...
Lorīna jutās kā izsūkta, it kā viņu pārņemtu kāds cits... - tukšums.
Ka tik nebūšu ko piesaukusi...
Lorīna pat nevarēja parunāt, lai pateiktos enģelim...
Es taču nevaru tagad nomirt... Man par kaut ko jādomā!
Domu sauciens skanēja viņai neparasti spītīgi.
Labi, es par kaut ko domāšu...Tikaiesnezinuparko
Nu gan Lorīna zināja, ko darīt - ko darīt, ja dzīvība mata galā...
Atlika visļaunākais, bet cita nekā nebija.