Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Sindra]

Ja jau ļaudis nevēlas runāt, tad varbūt viņus nevajag piespiest. Vecākais vīrs vīrs palūkojās uz Danni. Un jums pašiem labāk būtu tikai vairs nekad nesastapties ar šo dzimtu. Patiesībā, uzzināju, ka notikusi liela nelaime, viņu jaunākais dēls ir gājis bojā. Tas ir slikti. Viņš noplātīja rokas, kurās bija jaušams izmisuma žests.

Jaunākais puisis pasmaidīja.
Es īsti nemāku taisīt kaklarotas, domāju, ka cienītajai priesterienei tas sanāktu daudz labāk. Es tikai atpazīstu akmentiņus. Tos likt kopā greznumlietās, īsti neesmu mācījies.

Taču puķe, kuru meklējam, par to es gan šo to zinu. Tā vienā vietā zied tikai vienu reizi. Un ir pazīmes pēc kurām var noskaidrot, kur tieši puķe ziedēs. Bet mums kaut kā neveicas ar atrašanu. Puķei ir dziedinošas spējas.

Viņa skatiens aizklīst līdz Tiārai.

Meitene no tempļa, viņš pamāj ar galvu uz Tīāras pusi. Viņai ar šī puķe var interesēt..

[Roviela]

Gājis bojā? - Danni bija patiesi izbrīnīts, - kas un kā, nav zināms? Un kāpēc tas būtu tik slikti? Nē, ne par piespiešanu runa, bet par to, ka vismaz es nespēju un nevaru palīdzēt nevienam, pirms nesaprotu, par ko ir runa. Un tā kā es nesaprotu, tad velti prasīt palīdzību man, ja vien tas nav malks ūdens izslāpušajam vai maize izsalkušajam, kur viss ir skaidrs tāpat. Ja es nesaprotu, es neiejaucos. Nekad. Un tāpēc viņš manis pēc varēja iet uz visām četrām debesu pusēm. Jo es nebūt neticu, ka tas, ko vēlējos zināt, bija noslēpums vispār. Un ja tā, man būtu pieticis, ja kāds pateiktu - tas ir noslēpums, es to nevaru teikt. Un vēl - ja ļaudīm kaut ko vajag, tad viņi to var arī paprasīt, nevis šaut no slēpņiem un pie tam cerēt, ka pret viņiem pēc tam izturēsies laipni un maigi.

Viņš nogrozīja galvu. Nu, kur tas dīvainis aizmaldījās? Kādas viņam bija savas darīšanas tik steidzamas? Būtu piekritis iet kopā, nekas nebūtu noticis. A tagad - pagalam!

[Romija]

"Ja jau pazīsti akmeņus, tad varbūt vari pateikt, cik vērtīgs šis ir," Rikki nerimās. Ja sudrabsmilga bija puķe nevis sudrabs, tad tas viņu tik ļoti neinteresēja kā akmeņi.

[Sindra]

Nē.. tik sīki es nezinu.. vecais vīrs atbildēja Danni. Tikai šorīt tā uzzināju, ka viņš gājis bojā un ka viņa tēvs par to ir ļoti saniknojies. Un vecais sers nikns, tā nav joka lieta. Patiesībā, tapēc mēs arī šeit uzturamies. Lai viņš mūs nevarētu tik viegli atrast. Vecais vīrs ielēja vēl tēju Danni.

Jaunais puisis palūkojās uz akmeni un tad uz Rikki. Nu ja tas nezaudēs savu spozmi, tad tas ir visai vērtīgs, bet ja tas savu mirdzumu zaudē un ātri, tad jau nekas īpašs. Ja Tev tāds ir jau sen un vēl joprojām ir tikpat mirdzošs, tad jau jaunkundze par akmeni varētu dabūt kādu kaudzīti zelta. Viņš pasmaidīja un Rikki pēkšņi likās, ka viņš nemaz tik ļoti vairs no viņas acīm nemulst.

[Romija]

"Es gan nezinu, cik ilgi viņš tā mirdzēs, jo tikai pavisam nesen viņu dabūju," Rikki noteica un pacēla akmeni pret gaismu. "Kaut gan skaists viņš ir vienalga," viņa pasmaidīja.

Nolaidusi roku, Rikki atkal paskatījās uz jaunekli. "Vai es arī varētu dabūt mazlietiņ tējas?" viņa nevainīgi apjautājās un pamirkšķināja acis.

[Roviela]

- Vai drīkst vaicāt, kas ir viņa tēvs, un kāpēc tas būtu tik nopietni? Redziet, mēs pilnīgi neko nezinām, un ar de Rekālu problēmām sastapāmies tikai vakar, iedami pilnīgi citā uzdevumā, kā jau jūs teicāt, kas, manuprāt, mums ir gauži svarīgāks par kaut kādu dzimtu savstarpējām attiecībām, vismaz cik es spriežu no šobrīd zināmā. Pagaidām nekādi neredzu iemeslu nogriezties no sava ceļa, lai tur iejauktos tīšuprāt. Turklāt par šo dzimtu es kopš vakardienas esmu gauži sliktās domās un kaut kā nemaz nekāroju iepazīties tuvāk vēl ar kādu tās pārstāvi - jau tas vien, ka viens no viņiem, burvis, aizmuka, atstājot to pašu jaunāko acīmredzama pārspēka ielenktu - vai kaujā biedri tā dara? nekad! -, kur nu vēl tāpēc nepildīt to, kas ir pašam pienākums, bet risināt viņējās lietas! Nav ko slēpt, tā tas ir. Un kā tad tas skar jūs?

Tad Danni attapās, ka nemaz nav stādījies priekšā
- Es atvainojos, - viņš piecālās no celma un palocījās, - mani sauc Danni Severe, es esmu Lūnas tempļa sargs, piedodiet, ka uzreiz nestādījos priekšā, kā pieklājas.

Viņš atkal apsēdās, paņēma savu tēju un gaidīja atbildi.

[Ungaarijas ragas...]

Kad jaunais puisis pieminēja, ka puķe varētu interesēt Tiāru, Serīna mirkli uzmenta meitenei skatu. Nu, jā uz brīdi bija piemirsies, ka Tiārai patika eksperimentēt. Tomēr mierā vis vēl viņa nelikās.
Ja vien tas nav noslēpums, es varētu uzzināt, kādiem mērķiem jūs to meklējas? Serīna atkal vērsās pie jaunā puiša.

[Sindra]

Jā, protams.. puisis pasmaidīja Rikki un pastiepa viņas virzienā savu krūzīti, tad mirkli padomājis mazliet apmulsa. Bet vai jaunkundzei nav nekas pret, ka tā nav tīra? Mums nav daudz tīru krūzīšu... Parasti nesastopam viesus pa ceļam... viņš mazliet piesarka.

Jauneklis nespēja atraut skatienu no Rikki acīm un nemaz nesadzirdēja Serīnas uzdoto jautājumu. Viņš lūkojās sarkanajās acīs un gaidīja meitenes atbildi.

Vecais vīrs nedaudz paklanījās Danni.

Es esmu Ranats Angars un tas ir mans dēls Orass. Viņš pamāja ar galvu uz jaunekļa pusi. Mēs esam alķīmiķi. Rekāla dzimta domā, ka mēs zinam atbildes uz jautājumiem, uz kuriem viņi labprāt iegūtu atbildes, bet pat ja mēs tās zinātu, tad diez vai teiktu, pat ja to cenu būtu dzīvība. Rekāla dzimta ir nekromanti. Ar tumšu maģiju nodarbojas. Neviens nevēlas uzturēties viņu māju tuvumā. Ja jau reiz esat šķērsojuši viņu ceļu, tad gan jau iepazīsieties arī tuvāk. No ta neizbēgt.

Kamēr vecais vīrs runāja, pēkšņi no krūmu puses atmirdzēja spoža gaisma. Tās vidū atradās Tiāra un Sens. Meitene bija paņēmusi rokās puiša plaukstu un ap viņu rokām staroja trīs krāsas. Zaļa, sarkana un zila. Spilgtā gaisma atmirdzēja vēl spožāk visus apžilbinot. Un izdzisa tikpat pēkšņi kā bija parādījusies. Sena un Tiāras vairs pie zirgiem nebija.

Kad acis atkopās no žilbinošās gaismas, vecais vīrs paskatījās uz Sena zirgu, kurš nervozi mīņājās un lūkojās pēc cilvēkiem, kuri tikko bija atradušies blakus. Tad pagriezās pret Danni.

Aizteleportējās. Ar gredzenu maģiju. Jaunā Tiāra laikam atradusi trešo gredzenu, viņš noteica it kā tas nebūtu nekāds pārsteigums. Cerams, ka viņa pirms tam noskaidroja uz kurieni gredzeni nogādā.. Nu ja. Tiktāl par piedzīvojumiem.

[Roviela]

Man prieks ar jums iepazīties, Danni atbildēja. Alķīmiķi! Cik interesanti.

Uh! Tas bija viss, ko Danni spēja uzreiz pateikt pie tik pēkšņas Tiāras un Sena nozušanas.

Nu gan! Nē, viņa nebūs neko atradusi un diezin vai zina, kur viņi nonāks. Man jau bija aizdomas, bet tagad tās ir konkrētas, viņš pēc neliela pārdomu brīža nolēma pastāstīt par tām. Trakums... būs jāmēģina tikt šiem pakaļ, ja vien izdosoes noskaidrot, kur viņi ir.
Tiārai bija divi gredzeni - zilais un sarkanais. Ja ir vēl viens, tad tas bija puisim. Nemanīju, ka viņam tāds būtu bijis, toties pamanīju dīvainus skatus un dzirdēju savādus vārdus sakarā ar kādu mantu, kas varot būt gan svētība, gan lāsts un izpildot vēlēšanos, no jaunā de Rekālu dzimtas pārstāvja, ar kuru tikāmies.

Danni paskatījās uz Rikki, un, noklusinot balsi, turpināja, redziet - viņa arī vakar pēkšņi ne no šā ne no tā sāka runāt par gredzeniem, un salīdzināt tos ar gredzenu, ko redzējusi vīzijā. Cik tādu gredzenu ir pavisam? Un ko tie var, ja ir visi kopā? viņš bija pārliecināts, ka gudrais alķīmiķis zinās atbildi.

[Romija]

"Nekas," Rikki žilbinoši atsmaidīja puisim. "Toties tā ir silta," viņa piebilda, atcerēdamās pārsalušās rokas. Redzēdama puiša skatienu, Rikki nesamulsa, jo tā nebija pirmā reize. Viņa labi dzirdēja vecā vīra teikto, kaut arī nenolaida acis no viņa dēla. "Orass? Interesants vārds! Esmu Rikki!" meitene sniedza roku puisim, otrā turēdama krūzīti ar tēju.

[Urdrunir]

Un kurš par lopiņiem parūpēsies? Boēcijs pikti nomurmināja, nedaudz apžilbis no teleportācijas radītās gaismas. Viņa zirgs piekrītoši atbubināja kaut ko pretī. Ka tik kaut kur pa pasauli paskriet! Iet vajag! Vēlams ilgi, kādu mēnesi. Un tad atrod īsto ceļu un nonāk tur, kur vajag. Tā vismaz darīja tad, kad es biju jaunāks. Bet tagad...

[Ungaarijas ragas...]

Acīmredzot puisis bija tā aizrāvies, ka nedzirdēja Serīnas jautājumu. Sieviete pie sevis pasmaidīja un pavirzījās nostāk, lai jau... Tā vietā, lai vēl ko prasītu, viņa pievirzījās tuvāk vecākajam vīram un ieklausījās viņa un Danni sarunās, pamezdama skatu uz pārējiem. Tieši laikā, lai pamanītu kā Pazūd Tiāra un Sens.
Serīna satrūkās un paraudzījās vai pārējie to pamanījuši. Izskatījās, ka jā, turklāt Ranats sāka ar Danni runāt par gredzeniem.
Gredzeni, Serīna attapās, ka bija palaidusi garām to mirkli, kad Tiāras īpašumā nonāca trešais gredzens. Sieviete centās atcerēties kaut ko šajā sakarā, bet nekas nesanāca.

[Roviela]

- Laikam jau atkal es! Kā visu šo rītu, - Danni, joprojām grozīdams galvu, atsaucās seram Boēcijam. Šobrīd viņš bija vienisprātis ar cienījamo bardu. Nekādas kārtības! Tikai viņš to domāja drusciņ citādi. Danni nebija iebildumu iet veselu mēnesi. Vēlams - ar pilsētām un krogiem, un mierīgi, rāmi un ar mūziku. Nekādi blīkšķi, sprādzieni un pēkšņas izgaišanas! Uzbrukumi un kautiņi, tas nu tā, tas piederas pie dienas kārtības.
- Es, nejēga, pamanījos nosolīties mūsu galvenajam staļļmeistaram arī zirgus pieskatīt! Tie ir paši labākie Lūnas tempļa zirgi.
Viņš pakasīja vaigu, tā kā apjucis paskatījās uz meiteni ar krāšņajām bizēm, kas nupat bija pienākusi tuvāk, un pamāja viņai, lai sēžas blakus, pirms vērsties pie alķīmiķa ar vēl vienu jautājumu:
- Godātais, vai nav iespējams kaut kā noskaidrot, kur tagad atrodas mūsu neapdomīgie ceļabiedri?

[Ungaarijas ragas...]

Es jau arī varu palīdzēt pieskatīt zirgus, ierunājās Serīna pametusi skatu uz sera Boēcija pusi un plati pasmaidījusi.
Tad viņa paklausīja Danni aicinājumam un apsēdās viņam blakus. Skatu viņa atkal pievērsa alķīmiķim, ieinteresēti gaidīdama atbildi.

[Sindra]

Orass pasmaidīja un pieliecies pie Rikki rokas to viegli noskūpstīja.

Ranats tikai nogrozīja galvu.
Man nav ne mazākās nojausmas, kur viņi nokļuva. To burvji varētu noskaidrot. Šādas lietas nav mana specialitāte.

Viņš mirkli apdomājās.
Gredzeni pavisam kopā ir septiņi un es ceru, ka tie nekad visi nesatiksies.
Tā būtu pārāk liela vara. Dievišķa vara.

[Romija]

Rikki ieķiķinājās. Bija jauki saņemt tādus uzmanības apliecinājumus.

"Kur jūs tagad pēc brokastīm iesiet?" viņa vaicāja puisim, ik pa brīdim iemalkodama tēju. "Varbūt mums ceļi sakrīt?"

[Sindra]

Puisis mazliet piesarka un kautrīgi nolaida acis.

Es nemaz nezinu. Kur tēvs liks, tur būs jāiet...

[Roviela]

- Tā... - Danni novilka, noskatīdams ceļabiedrus visus pēc kārtas. - Tad es nezinu, kā mēs varam noskaidrot, kur viņi palika! Neviens te nav burvis, cik man zināms. Ja nu vienīgi svētītā Brunhilde varētu mēģināt uzzināt, kas un kā.

Viņš nedaudz aizdomājās. Septiņi gredzeni. Ja Rikki ir taisnība, tad vismaz viens vēl ir pie Rekāliem. Protams, ja vīzija rāda neapšaubāmu patiesību. Un vēl trīs, par kuriem nav zināms, kur tie ir. Jā, bet kādā sakarā tas viss ar nelaimi, kas piemeklējusi priesterus? Viņš nevarēja saprast. Gredzeni būtu vienīgā iespēja? Tad vismaz jāmēģina noskaidrot, kur tie ir.

- Cienītais, - Danni vēlreiz uzrunāja Ranatu, - vai nav zināms, pie kā glabājas gredzeni? Par trīs tā kā būtu skaidrs, par ceturto arī ir doma, bet ir vēl trīs, vismaz es tā sapratu pēc jūsu vārdiem. Redziet, es tā iedomājos, ka, ja tie visi nokļūtu Lūnas templī, tad priesteriem noteikti būtu palīdzēts.

Tempļa sargs pat neiedomājās, ka viņš varētu gribēt gredzenus izmantot pats. Nē... viņam nevajag nekādu varu, pietiek ar to, kas ir. Ir tikai viena lieta, ko viņš gribētu, pareizāk, no kā gribētu tikt vaļā, bet tur ar gredzeniem nekādi līdzēts nebūtu tāpat.

[Romija]

Rikki saprotoši pamāja Orasam. Viņa paskatījās uz puiša tēvu, ar ko Danni runāja.

"Ļoti garšīga tēja," viņa uzslavēja un atdeva atpakaļ tukšu krūzīti. "Ceru, ka neļaunojieties, ka izdzēru visu. Tiešām ļoti gardi bija," Rikki smaidīja.

[Urdrunir]

Jā, jā, rūpēties! Bet, ja, nu, šie neatgriežas? Līdzi taču nevazāsim?

Boēcijs tomēr nolēma purpināt tālāk. Ne katru dienu gadījās iespēja paīgņoties uz jaunatni, tādēļ vajadzēja to izmantot. Viegli glāstīdams zirgus viņš tos it kā novērtēja un centās noskaidrot cik daudz rūpju ar tiem būs. Beigās tomēr izskatījās, ka viņš ir kaut ko izlēmis un pats ar savu ideju ir ļoti apmierināts. Darbīgi berzēdams rokas un mādams pats sev ar galvu viņš nāca pie pārējiem.

Aizvedīsim līdz mājām un tad puika aizjās atpakaļ uz Lūnu.