Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Romija]

"Man somā ir viens no tiem kabačiem," Annija atsaucās. "Bet es nezinu, ko no tā var pagatavot. Ja nu tu proti..." viņa paraustīja plecus un piegāja pie savas somas, attaisīja to un izņēma augli. Meitene to pasniedza Artrusam. "Lūdzu, te ir! Veiksmi pavārmākslā," viņa nedaudz ironiski noteica un devās ar visu somu uz alu. Vajadzēja tā kā sākt iekārtoties.

[Ungaarijas ragas...]

Es laikam palikšu tepat, kaut kā nelāgi jūtos... Veronika aizgriezusies izdvesa un viņa tiešām nejutās labi, kājas smeldza, roka smeldza un... Jā, arī migrēna bija klāt un tā Annija laikam bija ķerta, ja gribēja vēl vilkties dies vien zin a cik tālu atpakaļ, lai paraudzītos vai Pīters nāk vai nenāk. Dieniņās, viņš taču bija vīrietis un izskatījās visai sprigans, vismaz, kad Veroniku iesvieda ūdenī, tad tāds bija pavisam noteikti.
Vai tiešām vēl tik neliels laiks pagājis, kopš tā drausmīgā notikuma? Ja jau tagad laiks velkas tik lēni... Ellē ratā, es to neizturēšu... Paga... Nu protams, protams, tā bija sazvērestība... Pret mani! Viņi jau pavisam noteikti gribētu tikt no manis vaļā... Par vienu konkurenti mazāk! Nelieši, viņu dēļ, man tagad jātarkšķ šajā sasodītajā neapdzīvotajā salā! Veronika pati neapzinājās, kā niknumā piemiegtām acīm nekustīgi raugās vienā punktā un apsver pēdējo domu, ko viņai piespēlēja pagurušais prāts.

[Romija]

Pēc Veronikas atbildes Annija atcerējās, ka gribēja taču iet skatīties, kur pārējie. Bet, tā kā pamazām visi sanāca, tad viņa nolēma nodarboties ar ko derīgāku - proti, alas apgūšanu.

Vajadzēja atrast vislabāko vietu ugunskuram un gulēšanai. Labi, ka strautiņš tecēja pa vienu alas malu, jo tad ugunskuru mierīgi varēja ierīkot apmēram vidū. Paskatījusies uz augšu, meitene redzēja, ka vietām nemaz jumta nav - pa caurumiem redzami augi un nedaudz debesis. Tieši šādā vietā ugunskuru labi kurināt - ja līs, tad netecēs tik ļoti iekšā. Un arī dūmus vilks ārā. Nedaudz caurvējš bija visur. Tāpēc vajadzēja arī atrast vietu, kur gulēt, lai nebūtu no rīta jāpieceļas ar vēl sāpošāku kaklu. Annijai kakls pārsvarā sāpēja no rītiem pēc pamošanās. Pa dienu šķita, it kā paliktu labāk. Tāpēc viņa negribēja savu stāvokli vēl vairāk pasliktināt.

Skatoties apkārt, Annija ieraudzīja kādu nišu, kas gan nebija pārāk dziļa, toties aptuveni atbilda viņas izmēriem. Lai arī pamatne nebija pilnīgi gluda, to varēja labot. Meitene to apskatīja arī tuvāk un atzina par labu esam. Viņa tur nolika savu somu, lai aizņemtu vietu, un atgriezās pie alas izejas, lai paskatītos, kas notiek ārpusē.

[gone away]

Vīrietis, saņēmis šo savādo, kabačveidīgo augli no Annijas, palūkojās uz meiteni un jautāja Ka tas vispār garšo? un aplūkoja to cieši ar skatienu. Verzdamies pie sanākušajiem, Artruss jautāja Kāds nevēlas nākts palīgā? Varbūt kāds ir labs pavārs? jo pats vīrietis tik vien kā mācēja sevi normāli pabarot, nevis ko no viena šitāda uztaisīt.

[Romija]

"Smaržo tā dīvaini. It kā būtu nesarūgusi mīkla," Annija atbildēja. "Varbūt viņu var izcept kaut kā," meitene ieminējās.

[Vēja dvēsele]

"No manis gan nekāda dižā pavāre nesanāks," Laura paziņoja. "Tik vien man tās mākas, kā kojās makaronus izvārīt vai kartupeļus uzcept un vēl šo to. Ja vien kādam nesagribas mani apmācīt..."

Meitene palūkojās uz Anniju un sadomāja ņemt piemēru no viņas, kamēr vēl visas jaukākās alas nišas nebija aizņemtas. Pastaigājusi apkārt, viņa atrada tādu padziļāku tuvumā tai, ko bija aizņēmusi Annija. Nebija jau gan tik plata, kā gulta mājās, tāpēc meiteni nedaudz biedēja iespēja izvelties no tās. Iesviedusi nišā somu un keponu, viņa devās pie pārējiem.

[Riame]

Vita palūkojās uz runātājiem un padomaja par savas pavārmākslas gadiem skolā un īpaši universitātē un iesmējās, klusi un slapēti. Varbūt es kā varešu līdzēt. Ir kādam uguns un ir idejas, kur tyo visu var pieklājīgi pagatavot? meitene jautāja apkārtējiem.

[gone away]

Artruss uzlūkoja Vitu Uguns man ir. Bet par to trauku. MJā, šaubos, ka kādam no Jums līdzi ir kas tamlīdzīgs, tapēc, kas iesaka, kur vel var ko pagatavot? Varbūt kāds mācētu ko izveidot? Varbūt vienkārši to izept uz uguns vai ka tā? vīrietis piedāvaja.

[Aiva]

OOC. ROTFL!! LOL!!! Piedodiet, nevaru! Labākais komentārs šajā brīdī, Vita... Cika tminos, neviensm nav ne poda, ne katla, ne vispār kaut kā uz kā gatavot. Uguns gan vajadzētu būt, kaut kas smēķēja.

Smaržoja pēc dārgām smaržām. Laikam jau Mērija atkal izmēginājusi kādu jaunu franču parfimērijas brendu... Drīz būs tusiņa sākums.. dejas, un šašliks, un salātiņi... un karbonādes šķēles, sautēts tītars, augļi... Jā, šampānietis arī, bet tās lašmaizītes tai milzīgajā tornī uz paplātes... Ja vien boss nekavētos ar to runu tik ļoti... Pīters sāka nemanāmi virzīties uz galda pusi, cerībā paķert šo to no tā pirms vēl pārējie arī metas turp... Tikai kaut kā, lai kā stieptos, galds vienmēr bija par tālu... Nāc atpakaļ! Tā taču nedrīkst!

[Vēja dvēsele]

"Nu, mēs tā kā norunājām rīt no rīta iet atpakaļ pie lidmašīnas. Es pieteicos palīdzēt Pīteram pameklēt kādus traukus lidmašīnā vai vismaz mēģināt kaut ko izveidot no lidmašīnas paliekām. Smaga dieniņa rīt, bet šodien varam izcept vien augli, tik, cik uz koka iesma ugunskurā, ja kādam ir vēlme apstrādāt kādu zaru." Laura noteica. Sāka uzmākties miegs. Un kur tas Pīters bija aizķēries? "Ei, kāds pa ceļam Pīteru neredzēja?" meitene uzsauca.

[Romija]

"Dārzeņus uz iesma parasti necep," Aninija iejaucās pavārmākslas apspriešanā. "Visai gardi sanāk, ja cep ugunskurā, to visu ievīstot mālos. Nezinu, vai te tuvumā ko tādu var artrast, bet gar upi varbūt arī ir. Tā gandrīz sautējumu var pagatavot bez traukiem. Par šo kabaci gan es nezinu, kas no viņa sanāks, kad jebkā pagatavos, bet varam vismaz pamēģināt."

[Roviela]

Tuvāk pataustot kabača iekšu konsistence tiešām ļoti atgādina parastu rauga mīklu, tikai smarža ir sīvāka.

(OOC - a akmeņu jums nav vai?)

[Ungaarijas ragas...]

Veronika attapaas no jaunaas idejas, kas vinu bija paarneemusi un paskatiijaas apkaart. Atnaakusie bija sapulceejusies baraa un par kaut ko sprieda. Lai jau, vinai bija cita probleema - galvassaapes. Veronika nonema no pleca somu, ko visu laiku bija staipiijusi liidzi un saaka ar veselo roku tajaa mekleet pretsaapju liidzeklus. Beidzot vina atrada balto pudeliiti ar jaukajaam kapsulaam.
Veronika no saakuma izkratija vienu kapsulu, tad briidi padomaajusi izkratiija otru. Norijusi tass, vina viebjoties ar plaukstu upiitee pasmeela auksto uudeni un uzdzeera virsuu. Tad vina pagaajaas nostaak un skeptiski noluukojusi peec izskata sausaaku un tiiraaku vietu apseedaas zemee, turpinaadama ar vienu aci veerot paareejos un zeelot sevi.

[Riame]

Vita klausījās Annijas spriedumos un pārdmāja. Par tiem māliem ideja ir ļoti laba! Tikai, vai Jūs gribas tagad iet un tos meklēt? Mēs jau tā esam noguruši- jāizdomā kas cits...

[gone away]

ja nu Jūs beigāš noņemtos ar pagatavošanu, es varētu atī tiem māliem pakaļ aizdesot. Esmu vēl pietiekami spēcīgs, taču tad padzeršos vispirms. piedāvāja Artruss un palūkojās uz meitenēm.

Šo rakstu rediģēja DFX: 14.01.2006 17:02

[Vēja dvēsele]

"Kā jau teicu, man ar to gatavošanu tā pašvakāk, ja gribi, varu desot līdzi. Bet vai līdz tai jūsu upei nav baigi tālu? Man liekas, mēs taču varētu arī akmeņus izmantot. Kaut kas tak ir dzirdēts par gatavošanu karstos akmeņos," Laura sacīja Artrusam.

[gone away]

Es jau tikai piedāvāju, redz... vīrietis sacīja Laurai Nu, patiesībā, es nezinu, cik ir līdz upei, bet akmeņi šķiet tomēr labāka doma. Es aiziešu salasīt tos, tepat pie alas ir daudz. Kur kursim ugunskuru- alā vai tepat- alas priekšā? Pieļauju, ka alā būtu labāk... Artruss sprieda.

[Vēja dvēsele]

"Nu jā, droši vien, ka alā. Tad tu izej pameklēt tos akmeņus, mēs tikmēr palūkosimies pēc kādas jaukas iedobes grīdā, virs kuras būtu caurums. Tādu jau te netrūkst," Laura atbildēja. Tad viņa jautāja pārējiem: "Kāds kaut ko tādu jau te ir atradis?"

ooc: Annijai kaut kas tāds nepatrāpījās?

[Riame]

Es ar varu nākt līdz- ko ta te nīkt vienai! Vita garlaikota sacīja. Patiesi- meitenei gribējās izkustēties, kaut ko padarīt, un tam bija jābūt jēdzīgam un noderīgam. Nu ko, ejam? Sameklēsim akmeņus, bet Tu, Laura, sameklē tad to iedobi vai ko nu tu tur pieminēji, labi?

[Vēja dvēsele]

"Nu labi," Laura atteica. Tā kā neviens nelikās dzirdam viņas jautājumu, meitene devās palūkoties uz savu roku. Drīz vien atradās jauka, lēzena bedre alas grīdā un tieši virs tās bija arī gandrīz pilnīgi apaļš caurums. Cerams, tie dūmi sapratīs, ka tiem jāiet pa turieni laukā, nevis jākrājas alā, Laura prātoja. Tad viņa atkal gāja pie pārējiem. "Hei, aizejam sameklēt kaut ko malkai līdzīgu. Nāks kāds līdzi?" Laura uzsauca.