Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Lia'angia]

- Nu izskatās, ka mēs laikam esam gan iekūlušies pamatīgā ķezā, - Baiba secināja.
- Ja es pareizi sapratu to vīrieti, no šejienes mums jāatrod kalni, no kalniem - cita pasaule, tur būs kaut kas jāizdara un tad mēs nokļūsim uz Zemes. Bet man nemaz nepatika tas, ka, kad mēs atgriezīsimies uz Zemes, tur būs citi laiki un musm būs jāģērbjas savādāk. Piedzīvojumi, protams, ir jauka lieta, bet man gribējās galu galā nokļūt atpakaļ savās mājās savā laikā, nevis pēc trīssimt gadiem, kā tiem, kas par daudz elfus saklausījušies, - viņa noteica. Taču neizskatājās, ka tas viņu dzītu izmisumā - par to domāsim tad, kad nonāksim tik tālu, tagad priekšā ir citas problēmas. Baiba klusākā balsī teica Ērikam:
- Man nepatīk, ka te ir tik sauss. Nekas, kur atrast ko ēdamu vai dzeramu, ja tikai tas neietilps "krājumos", ar kuriem mūs tik laipni apveltīšot. Man, teiksim, ir tikai divlitrīgā minerālūdens pudele un maisiņš ar trim sviestmaizēm.

[Roviela]

Man ir pusotrlitrīgā pudele, pāris sviestmaizes un divi banāni, Ēriks godīgi uzskaitīja savus krājumus.
Un man arī izskatās, ka tā, kā saki. Labi, neko darīt, varam pieņemt, ka esam vienīgie dzīvi palikušie kaut kur tuksneša vidū. Nemaz nebūtu labāk. Bet man nešķiet, ka šī pasaule tiešām visa ir tik nemīlīga. Gan atradīsim ūdeni. Un vai nu tās būtu kādas izpriecas tik sarežģītā veidā mūs te atgādāt, lai pēc tam paskatītos, kā mēs vienkārši nomirstam aiz slāpēm?
Ēriks daudz nejutās traucēts.

Bet, Baiba, viņš, nedaudz padomājis, piebilda, par tiem apģērbiem... Man šķiet, tas vīrs, vai kas tas bija, par to runādams domāja to pasauli, kur mēs esam tagad, nevis mūsu ierasto. Un, ja te ir, kā viņš teica, burvestības un viss kas tāds, varbūt arī elfi un citas būtnes, kas mums tikai no pasakām zināmas, tad tos apģērbus mums vajadzēs te, nevis atgriežoties. Un ši pasaule neatbilst mūsu ierastajam laikam, nevis mūsējā neatbildīs vēlāk, kad tiksim atpakaļ. Pagaidām vēl nav par ko satraukties.

Sauss gan un nekāda zaļuma... nemīlīga izskatās solītā brīnumu pasaule!

Iesim, būs izpriecas, kamēr vēl sapratīsim, kas kuram no apģērbiem pienākas un kā to visu dabūt mugurā! Nebūtu lieki ieskatīties arī solīto citu mantu krājumos, viņš aicināja pārējos.

Pagriezies lai ietu, viņš nevilšus piesita pie kabatas, kur parasti glabāja mobilo telefonu. Kabata bija aizdomīgi tukša. Ēriks, lai pārliecinātos līdz galam, iebāza tajā roku. Jā, tukšs. Lūk, to nozīmēja - "domājošie priekšmeti"!

Paklau! viņš tīri jautrā balsī uzrunāja pārējos, paskatieties, kas jums no tehnikas palicis! Man vairs nav mobilā un domāju, ka pulkstenis arī būtu pazudis, ja tas man nebūtu mehānisks! Es varu saderēt, ka ir noziedējis pilnīgi viss, kur ir elektronika!

Tad ķirurgs kaut ko iedomājās un gluži nopietni pajautāja
Kādam gadījumā nebija mākslīgais sirds stimulators, vai kas tamlīdzīgs?

[Fijusska]

Brr, baisi, es vēl joprojām neizprotu kas te notiek Kaira noskurinājās. Viņas āda palika vēl bālāka nekā bija. Kas tie par tērpiem, interesanti zināt, ja tādi tiešām ir, tad ceru ka tie būs pietiekami normāli, lai es tos varētu uzvilkt, man negribētos staigāt kā gaīgajai lupatlasei Sieviete atkal aizodmājās galvenokārt par to, lai neizskatītos nepiemēroti.

Tad Kaira iebāza bikšu kabatā roku, un mēģināja sameklēt telefonu. Mana telefona arī nav.. un peidžera arī ne. Viņa teica , pārmeklējot somu. Lai nu kā, bet man bail, kas šī par vietu, kad nav telefona? Ja nu notiek kas drausmīgs, vai gadās nelaime? Kā mēs varēsim sazināties ar policiju? Via varbūt mums to vajadžetu darīt jau tagad, ja nu tas vecis bija kaut kāds maniaks? Kaira sacīja.

[Ného]

Neliels ekskurs:

Tagadējā apkārtne: Visapkārt, cik vien tālu var redzēt plešas šis akmeņainais un smilšainais klajums, kurā nav redzamas nevienas dzīvības pazīmes, tas nozīmē, ka jūs šeit neatrīdīsiet ne tika augus, bet arī nevienu dzīvu radību, pat kukainīti. Šajā klajumā pilnībā ir bezvējš, tas nozīmē, ka te ir ne pārāk teicama gaisa maiņa un ar to sasitītas lietas. Tāpat šajā klajumā temperatūra ir nemainīga - 20 grādi pēc celsija, tas nozīmē, ka ir gana silts. Labi, pieļaušu mazu vējiņa iespējamību, bet pavisam maz jūtama. Jāsaka, ka gaiss nav ne mitrs, sutīgs, sauss. Debesis ir pilnīgi skaidras - tādas, kādas tās ir skaidrā dienā, bet atšķirība ir tāda, ka šeit nav redzama saule. tāpat šeit, no iepriekšējā teikuma izsecinot, diena nemainās ar nakti. Vārdu sakot šo vietu sauc par Vientulības klajumiem. Kalni, jums vajadzīgie, atrodas uz vienu pusi, uz to, kuru izvēlēsieties. Tie atrodas 5 dienu gājuma attālumā, ņemot vērā, ka jūs varētu iet kādas 6-8 stundas.

Papildu ekipējums: Jūs atradīsiet 8 (mugur)somas, kurās jūs atradīsiet pa divām ūdens ````šķēm, žāvētiem augļiem - āboliem un plūmēm - , mazliet riekstiem, un maizes, drīzāk sausiņi, kaut kas līdzīgs GP lembām. No ēdamajiem viss, kādu jauku brīdi jums nāksies iztikt bez gaļas. Katram paliek tas, ko viņš ir paņēmis līdzi, izņemot domājošās ierīces un izņēmuma kārtā mehāniskie pulksteņi.
Somām blakus atrodas drēbes, kuras vēl jūs varat nevilkt, līdz saniegsiet dzīvību. Tās katram ir pēc izmēra, bet tās jātrod. Drēbju skaitā ir - ādas puszābaki ar pacietu zoli, bikses un krekls (izturīgi), apmetnis ar kapuci, ar ko aizsargāties no vēja un citām nesaudzīgām dabas parādībām, pret kurām izmanto tādus apģērba gabalus. Drēbes ir brūnganos un zaļganbrūnos toņos, katrs var izvēlēties, ko katrs grib. Lai pilnvērtīgāk varētu saprats, kādas izskatās drēbes, iedomājieties viduslaikus.

OOC: ja ko jums interesējošu neesmu pateicis, tad to pasakiet ATD pavediena.

[Hikari]

Robina stāvēja klusēdama un lūkodamās uz saviem bierdiem. Apkārtne bija ļoti pelēcīga un drūma un sievietei pašai sametās tā padrūmi un nedaudz riebīgi ap sirdi- tā bija savāda sajūta. Gribējās tikt mājās no visas šīs maskarādes un kārtīgi atpūsties. Taču vīrietis bija runājis par to, kāds bija iemesls Robinas ierašanās šet- vīzijas. Vai tiešām mums ir japilda tas, ko saka tas ģeķis? meitene nogurusi domaja, nolūkodamās uz aizejošāvīra muguru. Vai patiesi nav citas iespējas? sieviete vienkārši, būdama reālistiska būtne, nevēlējās ticēt šīm pasakām...
Eh...ko lai dara. Laikam nekas cits neatliek... viņa noteica pusbalsī un devās meklēt to, ko vīrietis dēvēja par krājumu papildināšanu un drīzumā atrada somas. Tās izskatījās ganan ērtas ceļošanai. Ielikusi roku kabatā sieviete gribēja somā ielikt digitālo fotoaparātu, taču šausmās iztaustījusi visu savu apģērbu atskārta, ka tā nekur nav. Eu, man pazudis dārgs fotoaparāts! viņa sašuta un aplūkoja apkārtni, taču šeit nebija nekā, pat vājas vēja pūsmiņas. Tas bija pazudis un ziskatījās, ka pavisam. Nokārusi galvu, Robina nopūtās. Kas vel viņus šajās šausmās sagaida?

[Roviela]

Nu, ko es teicu? Ēriks piegājis tuvāk uzrunāja meiteni ar pirmīt ievēroto savādi pievilcīgo seju, kas laikam jau meklēja savu fotoaparātu, nav, vai ne? Ne miņas no elektronikas.

Viņš pieliecās, lai labāk apskatītu apģērbu. Cik viss neinteresanti brūngans... smilšu toņi. Vai kāds domāja, ka viņiem šajā sausajā tuksnesī būs jāmaskējas? Brīnumzeme, padomājies... viņš ar ironiju nodomāja.

Nedaudz īdzīgi Ēriks pameklēja, kas no apģērba viņam derētu. Piemetis ar aci, paņēma sev domāto kreklu, bikses, apmetni, kas nav par garu vai par īsu, piemērīja zābakus, līdz atrada sev domātos. Paskatījās apkārt. Vai zeķes, kaut vai kājauti ir, jeb te pieņemts apavus plikā pēdā vilkt?
Diezin vai viens otrs tā kaut stundu noies, tulznas būs uzreiz! viņš nodomāja.

Paskatījās, kas somā. Ēdamais, nu tā, drusku ir, izdzīvot varēs. Bet pat tējas nav! Ir gan skopuļi, patiešām...
Un pilnīgi nekā no tā, ko viņš pašlaik meklēja - kāds pārsienamais, kas noteikti būs vajadzīgs, ja tiešām nāksies staigāt plikām pēdām zābakos. Nekādu zāļu. Ek, tie dievi gan ir jocīgi! šitā piemirst, ka cilvēki ir ievainojami, un, vispār, arī mirstīgi. Tas viņu uztrauca. Ja kāds vai kādi pēc dienas dabūs iekaisumu kājās, un tas ir ļoti ticams, tad Ērikam nešķita, ka ar sev piederošo mazo aptieciņu, ko viņš vienmēr ņēma līdzi savām vajadzībām, pietiks visiem.

Nolēmis izmēģināt, kāda būs sajūta tādā ģērbā, viņš nometa savas drēbes, palikdams peldbiksēs, un uzvilka izvēlēto tumšzaļo kreklu un pelēkās bikses.
Par fotogrāfa skatieniem viņš nesatraucās itin nemaz, jo bija pārliecināts, ka kameras viņam noteikti vairs nav, ja vispār ir bijusi.

(OOC - ja kājauti vai zeķes tomēr ir, tad GM varētu informēt, ka Ēriks nav parakājies drēbju kaudzē pietiekami centīgi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )

[Lia'angia]

Baiba pikti secināja, ka arī viņas mobilais telefons un fotoaparāts ir pazuduši. Tad viņa devās nopakaļis tiem, kas meklēja somas. Njā, nekas dižs jau nu nebija. Vismaz badā tūliņ uz vietas jāmirst nebūs. Kaut gan vispār lietas izskatās gana praktiskas, bet viņa arī savās ādas biksēs jutās gana ērti. Viņa nosprieda atstāt savas bikses, bet uzvilkt vietējo kreklu. Liekas bikses nav liekas, ja tas ir vienīgais maiņas apģērbs, zīda blūze daudz vietas neaizņem, toties būs, ko pārvilkt, ja gadīsies salīt. Un zābakus arī jāpārvelk- viņas kovbojstila zābaciņiem ir skaistas, spīdīgas sprādzes un ķēdes, kas var ķerties visādos žagaros vai spraugās. Baiba viegli apmulsusi skatījās uz abām mugursomām - to, kas bija nupat nocelta no pleciem, un to, kas stāvēja viņai priekšā. Kā to visu sabāzt vienā?
- Eh, nu un kā lai izdomā, kas tagad ir nepieciešamība, bet kas - lieks smagums? - viņa retoriski vaicāja. Drēbju kārtu siltajam laikam droši vien var atstāt. Patlaban ir silts - droši vien arī vilnas džemperis ir lieks. Peldkostīmu gan jāpaņem - cik viņa zināja, viduslaikos cilvēki peldējās pliki vai garos kreklos, bet viņai nepatika ne viens, ne otrs variants. Turklāt tā lupatiņa daudz vietas neaizņem. Baiba aizdomīgi pablenza uz iešļūcenītēm:
- Kā jums šķiet, vai mūsu deguni drīz pārstās just, kā mēs ožam? - viņa ievaicājās.
- Ūdens mums ir knapi dzeršanai, zābaki kājās siltā laikā - kā mēs smirdēsim! - viņa nopūtās, bet iešļūcenītes nolika pie nevajadzīgajām mantām - nav ko stiept līdzi. Higiēnas priekšmetus gan ielika jaunajā somā.
- Diez, vai šitām somām nevarētu piemeistarot manas somas lences? Tās būtu ērtākas nešanai - viņa domīgi paskatījās uz savu mīļo, ietilpīgo, koši violeto mugursomu. - Es tā saprotu, ka ar tādu ērmu labāk cilvēkos nerādīties, - viņa teica un, ļoti smagi nopūtusies, nolika pie atstājamajām mantām savu ādas jaku. Viņa klusi iespurdzās, atcerējusies pasaku filmu par desmito karaļvalsti, kur goblini stiagāja tieši tādās ādas jakās ar spīdīgiem rāvējslēdzējiem un garām bārkstīm. Jakai sekoja grāmata par senajām civilizācijām, bet kladi un zīmuli viņa gan ielika pie līdzņemamajām mantām, kam pievienoja arī tievas neilona virves saišķīti, nazi ādas makstī un šķēres, kas vienmēr atradās viņas mugursomas priekškabatā.
- He! - viņa apmierināti piemiedza ar aci Ērikam: - Re, kas man ir! Ja kas, varēsim vismaz kādu brūci nodezinficēt! - viņa norādīja uz abām Latvijas Balzama pudelēm. -Esi dzēris?

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 13.01.2006 22:55

[Fijusska]

Kaira aizdomīgi skatījās uz svešajām drēbēm.
-Kā jūs domājat, vai tiešām mums obligāti jāvelk tās drēbes? Es domāju, tie zābaki tiešām varbūt ir par traki, ir taču diezgan karsts. Un apmetņi? Kādā jēgā? Es labprāt staigātu mazāk drēbēs, bet šeit jau ir tādas biezās drēbes. - Kaira sūkstījās, un skaļi domāja.
Un vispār, vai mēs nevaram iet ar savām somām? - viņa vaicāja, lai gan zināja, ka pārējie droši vien zn tikpat maz ka'vina. Bet kaut ko taču šajā bezsakarīgajā situācijā bija jādara. Tāpēc Kaira darīja to, aks viņai vislabāk padevās - tarkšķēšana.
Ak, ceru ka mēs nomazgāteis varēsim. Ja nē, es nezinu vai spēšu izturēt čāpodama vairākas dienas smirdot. Turklāt kādi vēl kalni? Vai tad mums viņos būs jākāpj? sieviete tikai turpināja arvien ātrāk runāt. Un vispār kas tas par ēdienu? Nu man gan nav iebildumi, bet tomēr dzeramais ir kaut kāds prastais un vispār viss izskatās pēc suņu barības. Lai gan garšīgas suņu barības viņa peibilda, paskatoties, ks ir somās.

[Hikari]

Robina uzlūkoja Ēriku, kad vīrietis viņu uzrunāja. Mjā, es tikai ceru, ka varēšu to atgūt atpakaļ. Man tik dārgas mantiņas nepieder, tās ir mana darba šefa fotoaparāts. sieviete nopūtās un palūkojās uz drēbju čupiņu, kura atradās tieši pie somām. Cik neinteresantas krāsas. Būtu kas zils... Robina dievināaj zilo krāsu, taču izvēles lielas nebija, tāpēc viņa, vēlreiz visu aplūkojusi, paķēra ko zaļu un uzlika uz sev izvelētās somas.
Robina palūkojās uz Kairu. Pieļauju, ka drēbju ziņā mums izvēles nav. Bet tu jau vari visu uzreiz nevilkt. apmetni pamēģini iebāzt somā. Saistībā ar kalniem man arī īsti nav saprotams, kas tur un kā. Iesim un gan jau viss noskaidrosies, es gan nezinu, izskatās, ka te būs ilga iešana... sieviete palūkojās uz tuksnešaino klajumu. Šķiet, ka ar ēdienu arī būs jāsamierinās... šoreiz viņa to teica gan vairak sev, tomēr arī pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 14.01.2006 10:57

[Roviela]

Ēriks sēdēja zemē centīgi mēģinādams apaut kājas. Kad tas puslīdz bija izdevies, viņš piecēlās un drusku palēkāja, lai noskaidrotu, vai būs ērti vai nē. Hmmm... nemaz ne tik traki! Zābaki bija ērti un labi elpoja.
Gan kaut kur atradīsim ūdeni, lai nomazgātos! Es ceru. Nevar zināt, cik ilgi mums līdz tiem kalniem jāiet. Spriežot pēc pārtikas daudzuma, dienas četras, varbūt arī sešas, bet tad gan vairs nebūs nekā, ko grauzt. Bet zābaki ir ērti, nudien! Ēriks vēl pamīņājās paskaļi izsakot savus secinājumus.

Tagad varēja pievērsties somu pārkrāmēšanai un meitenēm. Pareizāk otrādi - vispirms meitenēm, tad somām.
Nē, nav gadījies. Kas tas ir?, viņš pavaicāja, ieinteresēti nopētījis nekad vēl neredzētās brūnās dzeramā pudelītes, ko rādīja Baiba. Ķirurgs nupat bija pārkrāmējis iedotajā mugursomā visu savu mantību, ieskaitot kāpšanas aprīkojumu un savus uzticamos kalnu zābakus, un nosūkstījies, ka nav paņēmis pietiekami daudz zeķu.

Otras meitenes, nez' kā viņu sauc? komentārs par suņu barību Ēriku sasmīdināja. Nav gadījies redzēt suņus, kas ēstu žāvētus augļus. Vīnogas gan. Bet Ērikam pašam suns nekad nebija bijis, tāpēc skaļi viņš to neteica. Var nebūt tiesa.
Gan iztiksim ar to, kas ir. Žēl, ka nav nekā no olbaltumiem, mēs būsim zvērīgi pārguruši pēc tās garās iešanas. Žāvētu augļu diēta ir laba, bet ne tad, kad vajag daudz un aktīvi kustēties, un vitamīnu arī tur nav nekādu, tāpat minerālvielu maz. Pat sāls mums nav, jeb, varbūt, ir kādam? Ēriks cerīgi paskatījās uz ceļabiedriem.

(OOG - ja skatās, tad citi redz, ka Ēriks mugrsomā iekrāmē vēl arī šo un to no drēbēm, to, kas viņam bija mugurā, labu nazi, maziņu aptieku (iesaiņotu, var neatpazīt, ka tā ir aptieka), un divus futrāļus (vienā ir ķirurga instrumenti, otrā - personīgās higiēnas priekšmeti), un ēdamo, cik viņam ir, ieskaitot minerālūdens pudeli)

[Miss Doherty]

Kamēr citi ņēmās ar mantu pārkārtošanu, ceļa pārspriešanu un uzturvielu un to trūkumu uzskaitījumu, Magnus stāvēja un vienkārši vērā uz saviem nu jau biedriem. Nu un ko ganc itu viņam - nekādu mantu viņam nebija un tās nedaudzās, kas bija nu bija nozudušas.

Nē, viņš neticēja rūķīšu pasakām un arī grāmatas daudz labprātāk lasīja par Romas impērijas beigu periodu nevis fantāzijas romānus Tolkīna stilā, tāpēc arī tagad viņš neticēja, ka ir nonācis kādā savādā pasakā. Viņš pieņēma visu notiekošo kā reālu, bet joprojām meklēja tam izskaidrojumu. No veča stāstītā viņš neko nebija sapratis.

Lai nu kā - bija jādodas ceļā un šķiet, ka nekādi dievi šoreiz nav viņu pusē, ja reiz bija atsūtījuši tādu neskarīgu vāvuļotāju par gidu, kas tagad bija jau aizlaidies, atstājot vien dažas somas ar ēdmaņu un vēl šo to. Apģērbs. Nē, paldies. Magnus itin labi jutās savās viegli ekstravagantajās panckās, lai vēlētos pārģērbties, tomēr rezot, ka citi to dara, viņš uzskatīja par lietderīgu paņemt dažus apģērba gabalus. Tā kā pārkrāmēšanas rezultātā bija atbrīvojušās dažas somas, viņš paņēma Baibas violeto (lillā?) un izbēris visu tās saturu (ja nu tur vēl, kas bija iekšā) un ielika tajā zābakus, bikses un kreklu.

Tu tak neiebilsti, dārgum?

[novemberunge]

Lupatas! Mika priecīgi iespiedzās, sameklējusi kaudzē vismazākās, kas derēja viņas īsajam, smalkajam augumiņam kā uzlietas. Tiesa, brūnzaļie toņi neko neizcēla, vien viņas krāsotos, rudos matus, kas aizvien bija sasieti divās meitenīgās astītēs.
Tā nu mēs katru dienu staipam līdzi sāli. japāniete paņirgājās un atvēra savu somu, kas bija nomsta uz zemes. Protams, fotoaparāts pazudis, tāpat telefons un plaukstas dators.
Man ir kola un siera sausiņi. viņa skaļi pavēstīja, izvilkusi puslitra pudeli un mazu plastmasas maisiņu.
Bet ar to jau nepietiks, ne? sekoja padrūma piebilde, tomēr jaunajā sejiņā aizvien rotājās smaids.
Mēs te ilgi krāmēsimies? Jo ātrāk iesim, jo ātrāk nokļūsim tur, kur vajaga! Cerams, ka šeit naktis nav kā īstajos tuksnešos- tad pat ar šiem zābaciņiem un apmetņiem nepietiks.

[Ného]

Tātad, pēc sarunas ar vienu spēlētāju (kuram par ieteikumu jāsaka ļoti liels paldies) nolēmu jums pateikt, kāds mērķis ir šai spēles daļai. Jo jums var šķist šī daļa pat ļoti neinteresanta, jo nekādi dižie notikumi vēl nav sagaidāmi. Un arī palūgšu jums man piedot šo haotiskumu, kas te notiek.
Kā jau minēju apkārtnes aprakstā, tad šo vietu sauc par Vientulības klajumiem. Jums vajadzētu saprast kādēļ. Pirmais spēles mērķis ir parādīt jums, jūsu tēliem, to, ko nesastapt uz zemes - pilnīgu vientulību no apkārtnes puses. Kā domāju, tad cilvēkiem būtu grūti šādu vietu šķērsot, ja tas būtu tuksnesis, bet te ir normāli apstākļi. Bet tas var neatvieglot psiholoģisko spiedienu, kas rodas, no apziņas, ka apkārt nav nekā, ka nekas nemainās un paliek tā kā tas ir bijis iepriekš. Tāpat jums ir visiem pamazām jāaprod vienam ar otru, kas, manuprāt, šādos apstākļos ir labi izdarāms. Jums jāsāk vienoties par to, kur un ko tālāk darīt, jūs tagad esat "ono for all, all for one". Bet jūs nedrīkstat pamest kromleha apkārtni, pirms es to nebūšu atļāvis, jo kāds no jums saņems vēstījumu un uzzināus uz kuru pusi ir kalni, tas varētu notikt pirmdien, jo rīt netikšu klāt internetam. Šīs daļas laikā, tas ir kamēr nokļūsiet līdz kalniem, un tas nenotiks ilgi, jums to apsolu, bet tas protams ir arī atkarīgs no tā, kā jūs reaģēsiet uz vientulību(par to jums vajag padomāt vismaz vienu reizi vienā postā un salīdzināt šo vietu ar savu pasauli), daži no jums iepazīs sev dotās iespējas uzklausīt lietas, parādības utt.

Tas tāds mazs paskaidrojums. UN lūgums jums katram, izteikt savas domas, pretenzijas ierosinājumus.

[Lia'angia]

- Tas ir Latvijas melnais balzams, samērā stiprs alkoholisks dzēriens, spirts, nostādināts uz dažādiem ārstniecības augiem - skaidroja Baiba, mīlīgi noglāstījusi pudeli. - Šito labprāt dzer arī ārzemēs. Garšīgs, un es saaukstēšanās gadījumā iedzeru piecdesmit gramus šitā balzama ar upeņu sulu - palīdz. Bet, tā kā tas ir uz spirta bāzes, domāju, ka ar to var arī dezinficēt.
Viņa domīgi skatījās, kā Ēriks krāmē savas drēbes iekšā jaunajā somā.
- Kā tev liekas, ņemt ādas jaku līdzi? Patlaban ir silts, bet man kalni saistās ar kaut ko, kur ir vējš un auksti, - viņa vaicāja Ērikam. Viņš noteikti zina labāk, ja jau reiz kāpj kalnos.
Pēkšņi viņai klāt pienāca dīvainais fotogrāfs un pagrāba viņas somu, izberot ārā mantas, kuras viņa bija nolēmusi atstāt.
- Ei, cienītais! - viņa sašutusi izsaucās, kad biezā, ilustrētā grāmata nokrita uz zemes, saburzoties vairākām lapām.
- Es iebilstu gan, lētum! Re ku visiem ir ceļa somas, ņem kādu no tām, nevis piesavinies svešu īpašumu! Es jau saprotu, ka māksliniekiem prāts virzās pa citām sliedēm, kā parastiem cilvēkiem, bet tu tak angliski, šķiet, saproti? Tas baltais ērms skaidri pateica, ka šite mēs nevaram staigāt apkārt mūsu drēbēs, un droši vien arī koši lillā sintētiskie "Everesti" te apkārt nemētājas! Vai arī tu vēlies iepazīties ar šejieniešu tiesu sistēmu kā aizdomīgs klaidonis dīvainās drēbēs? Mums jau te esot jurists, bet es šaubos, vai viņš spēs ko ieskaidrot fanātiskam pūlism, kas ir ieņēmies galvā, ka noķēris citplanētieti vai ļauno garu, - viņa teica, nopētījusi fotogrāfa bez šaubām stilīgo un dārgo, bet nekādi ar viduslaikiem nesaistāmo apģērbu. Bet gan atstātās drēbes, gan baltā vīra vārdi par maģiju viņai saistījās ar viduslaikiem - tieši tā mēdza ģērbties visi fantasy grāmatu varoņi, un viņai bija nelāgas aizdomas, ka nupat viņus arī kāds ir pataisījis par fantasy varoņiem. Ja vien, protams, tas nav kāds īpaši stilīgs joks ar slēptajām kamerām, kāds izcili tizls realitātes šovs "Idioti, kas vēl tic pasakām". Bet fotoaparātu un mobilo pazušana šo teoriju stipri vien apgāza.
Kāds stulbums, nu kas mēs par varoņiem!, viņa pikti nodomāja, un tūliņ pat pakalpīgā atmiņa pasvieda ainu par Frodo žēlošanos Gendalfam Morijā un vecā burvja atbildi, sak, ja nu mēs esam izredzēti, neko padarīt, jādzīvo vien tālāk. Nu, tad jau redzēs, Baiba nosprieda.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 15.01.2006 11:32

[Roviela]

Oho! Ēriks uzsmaidīja Baibai, izklausās jauki, bet ārējai dezinfekcijai nederēs vis. Spirta procents būs par mazu. Toties iekšēji noderēs, ka nemetas.

Žēl, ka nevienam nav sāls, viņš nodomāja, skatīdamies uz sīciņās jāpānietes ar tādu pompu rādīto kolas pudelīti. Kola neder nekam, rada tikai lielakās slāpes. Pats viņš sen jau neņēma līdzi kalnos kolu, tikai minerālūdeni. Svīst sanāk daudz, sāļi izskalojas gribot, negribot. Tie ir jākompensē. Ja ````šķēs ir tikai tīrs ūdens, pēc dažām dienām kāds var sajusties gauži slikti. Ek, būtu vismaz sāls, ko piebērt ūdenim! Bet tā mazā nerimša jau to nezin, viņa noteikti nav no tiem, kas vientuļi klejo mežonīgās vietās.
Ētikam nepatika šī japāniete. Viņš bija savulaik pusgadu stažējies Japānā, un bija paguvis puslīdz ielauzīties japāņu tradīcijās. Bija uzreiz redzams - viņa nepiederēja ne augšējai elitei, un pat ne vidējam slānim. No zemākajiem.

Tad viņš kritiski nopētīja latvietes rādīto ādas jaku.
Zini, ja nav smagi nest, tad ņem gan. Jaka nav izteikti moderna, cik es no tā vispār saprotu, varētu vēl noderēt. Un, jā, tajos kalnos, ko es zinu, mēdz būt gan vējš, gan auksti. Bet te, viņš parādīja ar roku visapkārt, man nav ne jausmas. Te izskatās, ka nekas nav mainījies no pasaules sākuma un nemainīsies arī. Ne gaisma, ne siltums, nekas. Mums, kā tas vīrs teica, jāiet līdz kādam pleķītim, kur būs savādāk. Kā tieši, es nezinu. Varbūt tur būs ziema, varbūt vasara, varbūt lieti un vēji. Ņem jaku! Ja neiet somā, tad manējā vēl ir vieta, dod šurp, panesīšu. Un, galu galā, izmest liekās mantas var vienmēr.
Pats pēc savas runas ķirurgs pēkšņi kaut ko iedomājās. Ja jau te nekas nekad nemainās, ja tiešām tā ir, tad arī bārdām nevajadzētu augt, vismaz ne tik ātri kā parasti. Viņš neparko nevēlējās staigāt apaudzis kā mežonis, un nekādi nespēja izdomāt, kā to panākt bez ierastajiem higiēnas priekšmetiem. Nu labi, mazs bārdas nazis viņam bija, bet uz karstu ūdeni, vismaz pagaidām, neizskatījās, ka varētu cerēt.

(OOC - Ēriks ir pieradis pie vientulības. Vienmuļība, protams, ir nomācoša, tāpēc viņš tagad raizējas par praktiskām un reālām lietām. Bet vientulība - sīkums. Viņš ir nedēļām klejojis viens pa klinšu grēdām. Drīzāk viņam var pa šo laiku sākt krist uz nerviem ceļabiedri, kas nav tik pieraduši kā viņš pats (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
Viņš noteikti neko pašlaik nevar palīdzēt ar vīzijām - zvaigžņu nav.)

[Lia'angia]

- Nē, nē, paldies, manā somā vēl vietas pietiek - pateicās Baiba un, paķērusi no izbērto mantu kaudzes savu jaku, iebāza to somā, rūpīgi nogludinādama gar muguru - lai minerālūdens pudele nespiežas mugurā.
- Par to balzamu - es atceros, kad manai māsasmeitai bija vējbakas, daktere teica, ka var ar šo balzamu apsmērēt, - viņa paskaidroja, iebāzdama abas pudeles blakus minerālūdenim un no otras puses nopolsterēdama ar maisiņu, kurā glabāja maiņas veļu.
Kad Ēriks ieminējās par apkārtnes nemainību, arī Baiba rūpīgāk palūkojās apkārt. Tiešām, vieta izskatījās tāda pamirusi, sastingusi... Neomulīgi.
- Jā izskatās tā, it kā šī vieta gulētu. Vai, ka tā vēl nav līdz galam radusies. Es šādi vienmēr iedomājos planētas, uz kurām nav dzīvības - tikai akmeņi un smiltis. Bet no kurienes gan nāk gaisma? - viņa atgāza galvu un veltīgi centās saskatīt sauli, vai vismaz kaut kādu gaismas avotu.

[Roviela]

- Kā vēlies, - Ēriks neiebilda pret Baibas vēlmi nest savu jaku pašai, - pret vējabakām? Mjā... tur varētu līdzēt gan, tikai tas nav iekaisums, ne dezinfekcijai lietots, bet ārstēšanai.
- Gaisma... nav ne jausmas! - viņš paraustīja plecus, - varbūt, tur, aiz tiem mākoņiem ir saule, kas nekad nenoriet. Mēs jau neesam vairs savā zemē, te var būt citādi.

Ēriks bija sakrāmējis savas mantas, lai mugursoma nespiestu muguru un plecus, un, vispār, varētu tā kā doties. Tikai uz kurieni?
- Jums kādam nav nojausma, vai vīzija, uz kuru pusi būtu jāiet? - viņš iejautājās. - Es nezinu, te nav zvaigžņu, kurās man, ja es to sapratu pareizi, būtu jāvar lasīt nākotne un notikumi.
Ēriks pirmo reizi pateica skaļi, ar ko saistīta viņa vīzija, kā viņš to juta - ar zvaigznēm. Varbūt citi arī pateiks? Būtu interesanti!

[Miss Doherty]

Magnus izlikās nedzirdam Baibas urkšķēšanu, tā pat arī nelikās zinis par pārējiem - viņu nodarbināja jautājums, kuru tagad skaļi izteica arī blondīnis - kurp doties?!

Es teiktu, ka jāpaliek uz vietas. Ja šī ir kaut kādu traku vīziju jeb pasaku pasaule, tad ainava pārvērtīsies pati, ja šis vairāk līdzinās filmai "iznīksti līdz nāvei", tad neredzu starpību kur to darīt. Viens gan - ejot tikai nogurdināsim paši sevi. Ierosinu palikt. Nogaidīsim. Nedomāju, ka ir vajadzība kur steigties. Varbūt tas Cilvēks Baltā uzradīsies vēlreiz. Varbūt mums vajadzētu par to meditēt?

[Hikari]

Robina salasīja sev derīhgās drēbes un darīja, kā daudzi- dažas ielika somā, lai nebūtu pārak karsti, dažas uzvilka murugā un nosēdās uz zemes. Viņa klausījās vienā vīrietī, kurš izteica savu ierosinājumu nogaidīt tepat un nekur nedoties. Bet, tas vīrietis sacīja, ka mums ir jākustās prom. Un kāda jēga nīkt šeit? sieviete diezgan apjukusi jautāja, vairak gan sev, tomēr vēršoties pie vīrieša, kura vārdu gan vēl nezināja. Es esmu vairāk par to, ka kaut kas ir jādara...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 15.01.2006 22:02

[Fijusska]

Kaira vēl joprojām mēģināja izlemt, ko darīt ar drēbēm. Šo to viņa uzvilka, piemēram blūzi, bet nedaudz pārveidojot, piemēram sasinot tās galus, lai nebūtu tik karsti, un neaiztaisot līdz galam. bikses viņa pagaidām ielika somā. Arī apmetni.

Nu labi, man šitā uz vietas kasīšanās sāk krist uz nerviem, tuklāt te ir drausmīgi karsti, neesmu radusi pei šāda karstuma, tāpēc manuprāt vajadzētu iet. Kaira sacīja pārējiem. Es arī esmu par to, ka kaut kas jādara. Jo kāpēc gan mums viss šis iedots? uz vietas sēdēšanai?