Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Oi, oi, oi, nevajag jau tā satraukties. vīrs centās itkā nedaudz atgaiņāties ar rokām, tomēr smīniņš kļuva platāks. Tā vienkārši ceļotāja ziņkārība. viņš turpināja smīnēt, tomēr ik pa brīdim pamezdams skatienu uz pārējiem, ar kuriem bija kopā ieradies.

verbūt šoreiz labāk nevajag. nedaudz žēli ieskanējās krodzinieka balss.
Par mums uztraucies, Nikodem? Vari nebēdāt. vīrs turpināja smīnēt. gaisotne kļuva nedaudz draudošāka.

[Hikari]

Romiela turpināja vērot savādos vīriešus, kuri vel joprojām negribēja atmest savu tik ļoti iedomīgo izturēšanos. Dusmīga uz viņiem elfa lūkojās tieši vienam virsū, prātojot, kas gan viņi īsti varētu tādi būt.
Ceru patiesi, kas nekāds kautiņš neizcelsies! Romiela uztraikta nodomāja.

[Ungaarijas ragas...]

Arī Nereiss pasmīnēja, acīs kentauram iedegās velnišķas dzirkstelītes, taču tonis joprojām palika draudzīgs:
Hmmm, nesaprotu gan, kurš te daudz satraucas, ja nu vienīgi jūs...
Kentaurs pameta mierinošu skatu uz krodzinieka pusi, tad atkal pievērsās vīram, kuru krodzinieks bija nodēvējis par Nikodemu, un turpināja: Bet esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja radīsies domstarpības kādam ar kādu, tās tiks nokārtotas ārpus kroga. Es ceru, ka jūs apmierināsieties ar to atbildi, ko jums sniedza šis kungs.
Ar šo kungu bija domāts Vervols, kurš bija atbildējis uz vīra jautājumu.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 14.12.2005 16:52

[patija]

Kad sākās lielā runāšana, Tiharu sēdēja pie letes un klausījās, bet tagad bija mazliet pagriezusies raudzījās uz svešiniekiem. viņa arī gribēja kaut ko pateikt tikai neiejaucās.
-Viņi tomēr ir ļoti nepieklājīgi pret mums!
Pagriezusies pret letes pusi viņa palūdza krodziniekam glāzi sidra. Viņa tā arī sēdēja un nepievērsa uzmanību notiekošajam.

[mr Bl@ck]

Vervols bija ieslīdzis pārdomās viņu urdīja aizdomas un ziņkāre par to kas ir šie kā šķita mednieki. Bet viņi nav parasti.... Man te kaut kas nešķiet pareizi.... Eh kā vjag no viņiem ko izdabūt. Vervols turpināja prātot vēl krietnu brīdi dungošanai kļustot aizvien skaļākai.
Pēkšņi galvā viņam iešāvās doma.
Klusi kā ēna viņš izlavījās no kroga. Pamanījis sargus viņš mazliet samimstinājās .
Nē es te nerādīšos. viņš nodomāja viņš devās tālāk pa ceļu nonācis ciemata māju aizsegā Vervols pasauca Karlosu.
Klausies draugs tev ir uzdevums, Vervols klusi sacīja Redzēji tos zirgus pie kroga? Iztaujā viņus uzzini no kurienes viņi nākuši vai kas ir viņu saimnieki. Vervols turpināja skaidrot.
Karlos tikai pamāja ar galvu un pacēlās spārnos.
Vervols līdz krogam nokļuva bez starpgadījumiem un drīz vien atkal sēdēja savā stūrī un diezgan paskaļi dungoja elfu dziesmu.

[rudo lapu vilcēn...]

Redzēsim, redzēsim. tāpat smīnot vīrs aizgriezās un devāspie biedriem. Šķita, ka krodzinieks atviegloti nopūšas.
Vīri nedaudz pieklusa un sabāza galvas kopā, šķiet sačukstoties. Kāds ik pa brīdim pameta skatienu pie letes sēdošo pusi.

Iesaku no viņiem uzmanīties. Man viņi nepatīk. vulfore klusi noteica, paceļot glāzi pie lūpām.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss piekrītoši pamāja vulfores teiktajam un tad pagrieza ausi uz vīru pusi. Galu galā dzirde viņam bija krietni labāka par cilvēku un varbūt varēja arī kādu vārdu uztvert no runātāju puses. pats viņš izlikās cītīgi malkojam dzērienu.
Vienu brīdi viņš bija pamanījis, ka Vervols nozūd, bet tagad jau bija atpakaļ savā kaktā. Lai nu kā, kentaurs nosprieda, ka viņam būs bijušas pašam savas darīšanas.
Nereiss ar skatienu un galvas mājienu paaicināja tuvāk krodzinieku.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Nez,uz ko viņi ir padomā?...Bet nevajag jau būt tik aizdomīgai,meitēn.Visi jau nevar būt tik ļauni...varbūt viņi vienkārši ir neaudzināti labās ģimenēs?Klusi malkodama savu dzeramo no ````šķes vulfore nodomāja,bet neizrādot nekādu citu redzamu interesi par notiekošo.
Kaut tikai dzēriens nebūtu saindēts...tad gan būtu sviests..Pavisam klusi iespurdzdamās,meitene palūkojās uz Nereisu.

[rudo lapu vilcēn...]

Ārpusē jau valdīja nakts un klusums. Krogā skanēja jautri smiekli un runas. Vīri, pēc šķietamās apspriedes, ķērās pie kausu tuksošanas un jokiem.
Krodzinieks smaidot piegāja pie viesiem.
Ja vēlāties, istabas ir brīvas un varat doties pie miera.

Tie kuri piekrita, tika uzvesti augšā un viņiem tika parādītas vienkārši iekārtotas istabas, kurās katrā varēja atpūsties divas būtnes. Pajautājis, cikos ceļiniekus modināt un pasniegt brokastis, krodzinieks aizgāja, atstājot ceļotājus vienus.

[Hikari]

Romiela pamāja un piecēlās no sava sēdekļa. Elfa bija ļoti nogurusi, acis jau lipa ciet. Gribējās pēc iespējas ātrāk doties pie miera, satuntuļoties siltās segās un sapņot jaukus sapņus. Viņa, atvadījusies no visiem ceļotājiem, devās uz savas istabas pusi, vēl domās atvadoties no sava vienradža.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss novēlēja labu nakti biedriem un brīdi vēl pakavējās pie vīna kausa, pārdomājot notikušo.
Tad viņš izsoļoja no kroga. Kentaurs vienmēr izvēlējās nakšņot laukā, ja nu akurāt laika apstākļi bija draņķīgi, tad viņš sameklēja kādu aizsegu un jumtu virs galvas. Bet tagad...
Kentaurs iznācis ārpusē nopētīja apkārtni. Pie slitas stāvēja piesieti vairāki zirgi, tie varēja piederēt tiem bravūrīgajiem vīriem...
OOC: Renīn, kas ar to gūstekni, viņš ir ārā un kas vēl redzams bez zirgiem pie slitas?

[mr Bl@ck]

Vervols redzēdams ka Neiriss iziet laukā sekoja viņam. Apstājies viņam blakus Vervols klusi iesvilpās un no jumta kores nolaidās KArloss apsēdās viņam uz pleca un sāka kautko dedzīgi klāstīt.
Manas aizdomas bija pamatotas, tiem vīriem prātā ir netīri nodomi. Vervols klusu kentauru mēlē vērsās pie Neirisa. Spriežot pēc tā ko Karloss izdibināja no viņu zirgiem, visi šie lieliskie rumaki ir piederējuši bagātiem ļaudīm, kurus viņi ir aplaupījuši, ne viens vien ir vilcis karieti. Vervols mirkli apklusa un apdomājās. Es iešu parunāšu ar Vilriku. Esi uzmanīgs, ar labunakti. Vervols atvadījās no kentaura un pēdējo reizi ievilcis plaušās āra gaisu iegāja krogā un devās uzmeklēt viņu vadoni.

[patija]

Tiharu mierīgi sēdēja pie letes un malkoja sidra glāzi. Dažreiz paskatoties apkārt kas notiek, viņa ievēroja ka Vervols un Nereiss izgāja ārā, bet pēc brīža Vervols atgriezās. Protams ziņkārība viņu mocīja, bet fejas nav īpaši uzmācīgas vismaz šī feja nav. Piekususi viņa īpaši nebija pat varēja būt nomodā visu nakti. Tāpēc viņa tur sēdēja un domāja pa dzīvi un citām lietām.
-Šī nakts ir tik skaista,apskatoties ārā viņa teica. Nemaz negribas gulēt. Tikai par ko runāja Vervols ar Nereisu. Gribētos uzzināt, bet labāk nejaukšos tā nav mana darīšana.

[rudo lapu vilcēn...]

OOC: Renīn, kas ar to gūstekni, viņš ir ārā un kas vēl redzams bez zirgiem pie slitas?

OOC:Atvainojos. Kādu gūstekni? Neatceros nevienu gūstekni (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Vilrika bija palikusi sēžot pie letes. Neviens gan viņai uzmanību nepievērsa un, ja neieskatījās, tad nemaz tā pirmajā brīdī viņu pamanīt nevarēja. Šķiet vulfore bija aizslīdējusi kaut kur savu domu labirintos.
Krodzinieks steidzās pildīt tukšos vīru kausus, lai gan varēja redzēt, ka daļa no viņiem jau saldi šņāc uz galdiem un zem tiem. Pārējie šķiet tam nepievērsa ne mazāko uzmanības kripatu.

Ārā valdīja vēss nakts gaiss. Tie pāris vīri, kas bija atstāti pie zirgiem, īgni nopētīja kentauru un vulforu, bet īpaši nepievērsa viņiem uzmanību. Viņi turpināja kūpināt savas pīpes un klusi sarunāties, lai gan sejās, nakts krēslā varēja just īgnumu. Tas bija saprotams, biedri krogā pielakās alu, bet viņiem bija jāstāv ārā un jāsalst, pieskatot zirgus, kurus tāpat diezvai kāds iedomāsies pat pieskarties. Šejienieši viņus pārāk labi pazina.

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Sorr, Renīn, es laikam pārpratu to vienu postu mazliet (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Kentaurs ievilka nāsīs vēso vakara gaisu un viņa zirga daļa noskurinājās, kam tūlīt sekoja arī cilvēka puse, instinktīva reakcija. Vispār jau kentaurs pie vēsuma bija pieradis, bet tā iznākot no pieelpotā kroga, kur bija krietni siltāks...
Saspīcējis ausis, viņš klusu izmeta vulforam: Jauka naksniņa ne, tā vien gribas papļāpāt...
Nereiss paspēra vēl pāris soļus un draudzīgi pasveicināja vīrus: Labsvakars!

[rudo lapu vilcēn...]

Nopētījuši kentauru, vīri atburkšķēja Labvakar.
Zirgi rāmi vēcināja astes un krimta zāli, kas bija nomesta viņiem priekšā. Daži pacēla galvu un, ausis sasmailējuši, ieinteresēti noraudzījās uz kentauru, kas šķita radinieks, bet reizē arī nē.

[Haskija]

Rejons vel ilgi vēroja rumakus un to saimniekus gribeedams uzzināt ko vairāk.

[rudo lapu vilcēn...]

Pēc neilga brīža no kroga laukā izgāja visi savādie un aizdomīgie ceļotāji. Daži no tiem tika iznesti un uzsēdināti rumaku mugurā. Pēc neilga brīža uz ceļa atkal klabēja pakavi, un kāieradušies, tā aizgāja svešinieki.

Rīts atnāca svaigs un dzirkstījoš. Saules tari eilauzās istabiņās ap logiem un modināja gulētājus. Stallī skanīgi nodziedājās gailis, vēstīdams jaunas dienas sākšanos. Viņam atsaucās citi, no apkārt esošajām mājām.

Kroga zālē bez krodzinieka atradās tikai viena persona, Vilkusa. Nolikusi apmetni uz blakus esošā krēsla, viņa vēroja pretī esošo sienu un nesteidzīgi mielojās ar dārzeņu sautējumu,. ko krodzinieks bija piedāvajis brokastīm.

[Hikari]

Romiela pamodās līdz ar gaiļa dziesmu un, piecēlusies no gultas, atvēra savas istabiņas logu un ieelpoja svaigo rīta gaisu. Ārā spoži spīdēja saule un elfai rādījās, ka diena būs laba un jauka.
Saģērbusies un nogājusi lejā, Romiela apsēdās pie kroga letes un lūkojās pēc tā saimnieka, jo elfa bija ļoti izsalkusi. Pamanījusi Vilkusu, kura sēž pie letes, Romiela klsui sacīja Laburītu un labu apetīti!

[rudo lapu vilcēn...]

Laburītu arī jums. Pateicos. viegli palocījusi galvu, vulfore atbildēja. Kad visi sanāks, dosimies ceļā. Vairs nav tālu līdz Tirnai, diena, pusotra, atkarīgs no ātruma.viņa vēl piemetināja un tad pievērsās šķīvim.

Šķiet nedaudz saguris krodzinieks iznāca no telpas, kuras durvis vīdēja stūrī pie letes.
Labrīt jaunkundz. Vai ko vēlējāties. uzbūris sev sejā smaidu, viņš pievērsās Romielai.