Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Ného]

Kamēr mēs te dalām atradumus savā starpā, vai nevajadzētu arī, kā Annija teica, par tālāko virzienu, vai nu jāatgriežas iepriekšējā nometnē vai arī jādodas tālāk. - Nereons paskatijās uzvisiem klātesošajiem un sāka pārskaitīt - Vai kāds no mums, kas bija kratsmalā trūkst?

[gone away]

Artruss uzlūkojaa augli un neziņā savilka plecus. Diemžel, man nav tā laime būt pazīstamam ar šādu augli vīrietis sacīja un vēlreiz uzlūkoja to. Viņa vēders neapmierinātībā noburkšķeja. Es, laikam, jau arī ar lielāko prieku to pagaršotu, ja jau ir ēdams. Esmu izsalcis kā vilks! viņs, ar smaiduy uz sejas atzina un cerēja, ka kāds iedos nlielu gabaliņu pagaršot.
Uz Nereona jautājumu Artruss pakratīja galvu. Visi, kas vēlējās nākt ir šeit. Par pārējiem- nezinu.

[Ného]

Tad mums laikam tomēr vajadzētu atgriezties atpakaļ, jo tur taču palika tā "pasaules naba". Vienīgi mums vēl vajadzētu ko ēdamu pameklēt un arī kaut kā ūdeni paņemt. Nu ko jūs sakāt? - Nereons pabeidza savu runājamo un skatijās, kā daudzi apsver viņa teikto.

[Roviela]

Annija un Nereons var pastāstīt, ka šur un tur pa ceļam viņi ir redzējuši vēl tādus kokus ar augļiem, kā Annija iedeva Keidai. Un tādus, kā nupat pētīja. Gar upi nekādi citi augļi nav redzēti.

Nereons ar prieku ievēroja, ka pirmajām dēlēm, acīmredzot, ir pieticis, tāpēc tās ir nokritušas, atstājot uz stilbiem asiņu taciņas. Nesāp, bet pretīgi.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 11.12.2005 22:10

[Romija]

"Te jau veel shur tur ir shitaadi auglji," teica Annija un skatiijaas, kaa paareejie apluuko augli. "Kas notiks veelaak, to nezinu, bet pagaidaam man nekas nekaish!"

"Kas ir uz to pusi, no kuras naacaat? Ja nekas interesants nav, varbuut ejam atpakalj uz pludmali, jo tur vismaz nav iespeejams apmaldiities!" meitene ierosinaaja.

[Džea]

Nu uz to pusi no kuras mēs nācām nav nekas īpaš ja nu vienīgi neizturams karstums un necaurejoši džungļi.Neida pateica un aplūkoja augli kuru tikko bija iedevusi Annija.Sieviete uzmanīgi pielika augli pie mutes un nokodās mau gabaliņu.

occ:gaidu kā tas auglis garšoja

Šo rakstu rediģēja buffy: 12.12.2005 16:38

[Roviela]

Auglis pēc konsistences ir līdzīgs hurmai, tikai daudz "miltaināks". Salds un garšīgs, bet daudz nevar ieēst - sātīgs. (OOC - tas ir tas augis, ko ēda Annija un Nereons, nevis "kabacis")

[Romija]

"Tur ejot," Annija parādīja virzienu, kur abi ar Nereonu bija atnākuši, "var gar upi tikt līdz pludmalei. Jāteic gan, ka vietām ir visai džungļains, bet varbūt varam vēl kādus augļus savākt. Vismaz kāda nianse kokosriekstu diētā," Annija iesmējās un paskatījās, ko Neida teiks par viņu atrasto augli.

[Aiva]

Laura nekustējās, tāpēc Pīters, kas jau bija paspēris pāris soļus uz priekšu, apstājās un atskatījās.

"Kas noticis?" viņš uzjautāja, lai gan jau bija sapratis. Arī viņš pats juta mežonīgu nogurumu, gan fiziski, gan arī morāli no tā, ka glābiņu tagad bija maz cerību sagaidīt tuvākajā laikā.

"Vēlies palikt pa nakti tepat alā?" Pīters pajautāja.

[Ungaarijas ragas...]

Veronika ar visiem augļiem beidzot izkūlās atpakaļ pludmalē. Viņa pārlaida skatu krastmalai, nevienas normālas dzīvas dvēseles. Viņa aizgāja kādas palmas ēnā. Kaut kur augšā čabinājās vējš, džungļos skanēja visādi trokšņi, bet citādi klusums...
Ne vēsts no tās cilvēku radītās kņadas, pie kuras viņa bija pieradusi. Gluži kā viņas vasarnīcas dārzā, bet tur bija vasarnīca, kur aiziet, tur bija telefons, pa kuru izsaukt ārstu, galu galā tur bija zāles pret sāpēm, galvas, savainojumu un visādām citām. Veronika sajutās neomulīgi, neomulība pārauga neizskaidrojamās bailēs, kas draudēja pārvērsties panikā.
Viņa atbalstīja galvu pret ceļiem un pāris reižu dziļi ievilka elpu.
Manis te nav, es sapņoju, esmu aizsnaudusies baseina malā un tur šalc pie manas mājas augošās palmas... Pie velna, man tur neaug nekādas palmas...Nu kāpēc tā... Kāpēc! Gribu mājās, gribu mājās, es tikai gribu sasodītajās mājas! Labi... Viņi droši vien atraduši apdzīvotu vietu un drīz parādīsies cilvēki... Tad es tur iedzeršu kokteili ar ledu, pēc tam sazināšos ar advokātu un tikusi kontinentā iesūdzēšu visu sasodīto valdību tiesā par nevērīgu izturēšanos pret nelaimē nonākušiem cilvēkiem! Mana roka, mani nabaga pirksti...
Veronika uzmeta skatu apsējam, kas jau bija nosmērējies, sūrstēja un ļoti gribējās noņemt to pārsēju, neciešami gribējās noņemt...

[Riame]

ooc: Ar Rowenny gādīgu atļauju.

Vita pamodās. Meitene no sākuma nesaprata, kas notiek un kur viņa atrodās. Tad viss nāca pār viņu kā zibens spēriens. Vita taču bija palikusi lidmašīnā un iesnaudusies. Lenam piecēlusies meitene jau gribēja doties atpakaļ uz pludmali, kad pēkšņi ieraudzīja, ka pa ūdeni, kurā atradās lidmašīna, laiski peldās krokodili. Atsprāgusi atpakaļ, Vita bailēs pieķērās viena no sēdekļiem. Tas nozīmēja tikai vienu- meitene bija šeit iesprūdusi. Cerams, ka viņu kads izdabūs laukā.
Vēlreiz lēnam palūkojusies uz pludmali, Vita tur nevienu neieraudzīja un saguma krēslā.

Šo rakstu rediģēja angell: 13.12.2005 19:10

[Roviela]

Pēc ne pārāk ilga laiciņa Vita pamanīja, ka krokodīli, šķiet, taisās izvēlēties citu apmešānās vietu, jo viens pēc otra laiski aizpeldēja projām, toties to vietā ierodas haizivis. Tādas nelielas, strupiem purniem un ne pārāk augstām astes spurām, bet - tās ir haizivis.
Lidmašīnā ir ērti, bet visai karsti un Vitai ļoti gribas dzert.

[Hikari]

Tātad, neliels kopsavilkums. Vairāk spēlētāju šajā spēlē citus aizstāt nevarēs. Visi, kas vel velas pieteikties, var to darīt sazinoties ar mani, taču līdz dalībai spēlē tad būs japagaida. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Kopsavilkums: Džungļos atrodas : Laura, Nereons, Artruss, Neida, Pīters, Annija, Keilīna. Krāstā palikusi Veronika, lidmašīnāsēž Marta Vita. Denīze(Nemriona) un Sandra(M_i*) ir pavisam izstājušās no spēles. Pagaidām vel nezinu, kas notiks ar Lonu bet, ja viņs neparādīsies tuvākajā laikā, tiks uzskatīts par mirušu. Tātad, Jūsu uzdevums ir visiem savākties pludmalē pēc kāda laiciņa (tas tā- vispārīgi, jo Jums vēl daudzi darib jāizdara). Un visiem, tas nozīmē, ka arīMartai Vitai, kas sēž lidmašīnāir jābūt klāt.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 14.12.2005 15:36

[Roviela]

Džungļos kopā ar Neidu, Keilīnu un Artrusu (tagad arī Anniju un Nereonu) vēl ir Vilijams. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Aiva]

"Paklau, es redzu, ka tev ir grūti, bet palikt te divatā nebūs prāta darbs, tomēr mums vajadzētu paziņot par šo te lietu pārējiem, jo tas kardināli maina visu mūsu izdzīvošanas stratēģiju," Pīters sacīja, vērojot klusējošo Lauru.

"Varbūt darām tā - tu pasēdi tepat ēnā, atpūties, es tikmēr paņemšu tās riekstu čaulas ko šeit paslēpu un aiziešu līdz alai, uzpildīt tās ar ūdeni. Kad atgriezīšos, mēs iesim atpakaļ uz nometni." Pīters pavērās uz saules pusi. Vakardienas straujā tumsa bija iemācījusi viņu neatlikt steidzīgas lietas līdz pēdējam.

Rieksti atradās turpat kur Pīters tos bija apstājis - starp palmu saknēm tepat krastmalā blakus žagaru bultām un SOS zīmei. Kopā ar tiem diviem, kas bija alā, būs četri kokosrieksti, kuros varēs mēģināt aiznest ūdeni uz nometni, bet kaut kas noteikti bija jāizdomā, ar to knapi sanāks pa malciņam katram, kas tur bija palicis, ja nu vienīgi pārējās grupas arī bija ko atradušas.

Pīters aizsteidzās pa taciņu uz alas pusi.

[Ariona]

Nu ja, par mani jau aizmirst... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
Vilijamam šķita, ka viss ir pārpārēm pieriebies, baigākā garlaicība, iezemiešus tā arī satikt neizdevās(tas gan laikam gan nebūtu nemaz bijis vēlami...) Atkal lielākā daļa bija sapulcējušies kopā, sadalīties nebnija bijis nekādas jēgas...

[Romija]

"Varbūt dosimies tālāk?" Annija ieminējās, jo izskatījās, ka vismaz pagaidām citu, labāku ierosinājumu nav. "Ja kādam ir kāda pudele paķērusies līdzi, vai vienalga, kāds trauks, varbūt paņemiet ūdeni. Pa ceļam pašiem gribēsies un varbūt vajag aiznest tiem, kas palika. Ko var zināt, kā Pīteram un Laurai gāja ar kaut kā atrašanu!"

[gone away]

Nu Artruss priecājās par to, ka paķēris līdzi savu pudeli. Paņēmis to rokās vīrietis pasmēla tajā ūdeni un pamājis palūkojās uz Anniju.
Vajadzētu tā kā iet gan atpakaļ... viņš piekrītoši teica.

[Roviela]

Brīdi parunājies par to, kurp tagad doties labāk, sešinieks novienojās, ka būs vien jāiet atpakaļ uz liedagu, tur, kur palika mantas un Veronika. Galvenokārt, mantas. Un ir krietni pāri pusdienlaikam. Tā vien būs, tā mierīgi līdz tumsai aiziet.
Tā kā viņi gāja pa Annijas un Nereona iestaigāto taciņu gar upi, tad līdz okeānam neviens lieki ūdeni uz muguras nestiepa, toties pa ceļam paķēra vēl pāris "kabačus", jo Annijai bija iesēdies galvā pamēģināt, kas notiks, ja "kabača" saturu pārstrādās, kā jau viņa pirmīt bija teikusi, pīrādziņos. Tāpat vairākiem želejveidīgajiem augļiem atradās vieta ceļotāju somās.

Pa ceļam vienā vietā pie upes viņi ieraudzīja iemīdītu taciņu, kuru Annija un Nereons iepriekš nebija pamanījuši. Tā gāja tieši šķērsām ceļotāju celiņam un tieši uz upi. Ja ieskatījās, to bija ieminuši radījumi ar nelieliem šķeltiem nadziņiem.
Vēl pa ceļam saticis pāris krokodīlu, kuriem, acīmredzami, bija pašiem savas darīšanas kārtojamas, sešinieks laimīgi nokļuva pludmalē.

----------

Pīters bez kavēkļiem sasniedza alu, kas joprojām bija patīkami vēsa un saulstaru nu jau savādāk izgaismota, atgādināja katedrāli. Alā neviena nebija. Pie alas starp kokiem ir savijušies kaut kādi vīteņaugi, pietiekami stipri un lokani, gandrīz kā tādas tievas virves.

[Aiva]

Pīters ātri pārskrēja alai ar skatienu. Tas bija pat jauki, mazliet atgadināja senās baznīciņas, ko viņš biaj apmeklējis savā pagājušajā atvaļinājumā Francijā. Tikai, interesanti, kā te ar caurvēju?

Taču īpaši apdomāties par to nebija laika, ātri uzpildījis riekstu čaulas ar avota ūdeni - diemžēl tikai divas, jo tās divas ko bija atnesis uz šejieni agrāk, Pīters jau bija pārsitis kodolu izņemšanai un par to paguvis aizmirst, un atcerējās tikai ieraugot atliekas - un padzēries, Pīters devās atpakaļ pie Lauras. Divas čaulas bija piepildītas ar ūdeni un iestutētas mugursomā tā lai daudz neizlītu, bet lielākajā no pārsistajām čaulām tika nests kāds malks ūdens Laurai.

"Nu, vai mazliet sanāca atpūsties?" Pīters paautāja, atgriezies pie Lauras krastmalas tuvumā koku paēnī. "Te būs mazliet ūdens ko padzerties, bet tagad gan ejam. Mūms jāatgreižas nometnē un jāaprunājas ar pārējiem par to ko uzzinājām."