Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Romija]

"Es gan shaubos, vai gribu to eest," Annija saviebusies novilka. "No taa piiraagus vareetu uzcept, bet ne eest zaljaa veidaa."

Meitene nebija veel pamaniijusi paareejos, kas tuvojaas, taapeec runaaja visai skalji un briivi.

[Aiva]

Pīters labu brīdi sēdēja kalna virsotnē kopā ar Lauru un apsvēra savas izredzes. Sasodīts... Šī paradīze draudēja stipri samazināt viņu pulciņu jau pāris pirmajās dienās...

Trīs mirušie ierašanās brīdī...

Loms un Veronika kam arī tagad draudēja nopietnas briesmas...

Nedrīkstēja tā sabrukt, lai cik sliktu nejustos... Tāpat jau viņš šķietami bija galīgi satriecis meitēnu, ar ko kopā bija nācis šurpu.

"Tālāk... Tālāk notiks tas, ko realitātes šovos par robinsoniem nerāda..." Pīters nopūtās. "Izdzīvošana. Tā ala, kuru mēs uzgājām, laikam būs labākais variants mūsu mītnei. Tur ir ūdens, un aizsegs no laika apstākļiem. Būs jānorīko dežūras un šeit vai kāda citā augstā klintī jāsanes signālugunskurs, bet pludmalēs jāsaliek SOS zīmes. Agrāk vai vēlāk kāds kuģis vai lidmašīna parādīsies salas tuvumā un mūs izglābs."

Tad Pīters iedomājās, kā Veronika uzņems domu par vairāku mēnešu pavadīšanu uz salas, un viņam kaut kā negribējās būt tam, kas viņai šo prieka ziņu pavēstīs. Par pārējiem arī nebija skaidrības...

[Ného]

Njā šito kaut kā negribas nogaršot un nav zināms vai tik šis "objekts " nav indīgs. - Nereons arī izteica domas par šo ķirbveidīgo augli un kuru visu laiku skatijās, tāpēc arī viņš nepamanīja kas notiek aiz viņiem.

[Aiva]

Pīters sapurinājās un paskatījās uz sauli.

"Labi, nāksies vien doties strauji atpakaļ pie pārējiem, lai varam iekārtoties uz nakti kaut kur tur kur nestaigā pāri kaudzēm krabju." viņš sacīja.

Atpakaļceļš šķita esam daudz smagāks, kaut arī tāds pats, tomēr šobrīd trūka tās cerības, ka tepat aiz nākamā līkuma būs kāda viesnīca vai vismaz kāds bungalo...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 10.12.2005 13:56

[Vēja dvēsele]

Viņi lēnām vilkās atpakaļ.

"Mums nevajadzēs atstāt kādu zīmi pie tās taciņas, kas ved uz alu? Tā bija diezgan grūti pamanāma," Laura, kaut arī pagalam sašļukusi, mēģināja izlikties optimistiska un nedomāt par iespējamo drīzo bojāeju. "Citur uz salas nekādu klinšu taču nebija, vai ne? Mēs tātad esam vienīgie, kas apzinās šito diezgan bezcerīgo stāvokli. Un tā kā citi neko nav atraduši, jo, kā zināms, nav jau nemaz ko atrast, viņi, visticamāk, vēl klaiņo pa salu. Un klaiņos droši vien ilgi, ja cer kādu atrast. Kā tad lai mēs viņus sadabūjam rokā?"

[Ariona]

Izskatās, ka tie nav mūsējie, ko daram? Klusi nočukstēja Vilijams.

[Romija]

Izskatās, ka tie nav mūsējie, ko daram? Klusi nočukstēja Vilijams.

OOC: Emm, esi pārliecināta? Annijai ir sarkani mati. Un man šķiet, ka jūs tieši Anniju un Nereonu redzat, tikai viņi neredz vēl jūs.

[Aiva]

OOG Jā, mīļākā GM izprieca uzlaist vienus spēlētājus otriem, turklāt tā lai viņiem nepielec kas īsti ir pretī. Pats šitā vienreiz smagi uzrāvos vienā spēlē senā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Un man pieleca, aks tie par augļiem,b et man vajadzēja trīs dienas, kamēr pieleca... Nedomājas ka Pīteram vajadzēs mazāk...

"Nu, zīmi es tur atstāju, zarus saliku bultas formā," Pīters atbildēja. "Un nemaz tik liela tā sala nav, pati redzēji, tā ka vēlākais pēc dienas arī pārējiem tas taps skaidrs..."

Pats viņš jau apsvēra izdzīvošanas iespējas. Nebija nemaz tik traki, vareja būt arī ļaunāk. Bija ko ēst, un pa kādam zvēram, jūrā pilns ar zivīm, un arī krabjus principā varēja ēst - novārītus. Tagad nāksies parūpēties par izdzīvošanu jau daudz nopeitnāk, nekā tobrīd, kad tika domāts, ka pēc dienas vai divām visus izglābs.

[Vēja dvēsele]

ooc: Šausmas, man gan neaiziet, kas tie par augļiem. Ir gan tāda nelāga aizdoma, ka man tas būtu jāzin... Varbūt no tā, kas mācīts ģeogrāfijā.

"Njā, droši vien tev taisnība. Gan jau vismaz kādu laiku izvilksim, pārtiku sadabūsim, ūdens ir... Tā švakāk ar apģērbu, kas drīz šajos džungļos noplīsīs, jāatrod būs arī ar ko aizstāt, teiksim, katlus, pannas. Zini, vēl nesen es sūkstījos par garlaicību un tiešām gribēju zināt, kā ir uz neapdzīvotas salas. Tikai savās fantāzijās es nekad nebiju pilnīgi pazudusi, bet drīzāk kā "Robinsonos". Bet tagad... Nu, vismaz tik ļoti priecīga es nejūtos gan," Laura samocīti iesmējās. Lai neteiktu vairāk, viņa nodomāja.

Tā viņi gāja vēl ilgu laiku, kājas vairs lāgā neklausīja. Beidzot Laura apstājās pie iezīmētās taciņas un palūkojās biezoknī.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 10.12.2005 17:14

[Džea]

Neida pietuvojās abiem pārejiem un vēroja sarkano matu ērkuli.Kautkur redzēts.Viņa klusi noteica.Paga kuram īsti bija sarkani mati.Neida mēģinjāja atcerēties un pēc britiņa iekliedzās.Anija

[Aiva]

"Nāksies kanibalizēt lidmašīnas apšuvumu," Pīters pavīpsnāja. "Alumīnijs ir un paliek alumīnijs, tik daudz to draņķi mēs nesaēdīsimies lai nomirtu, un krāsu nodedzināsim uz ugunskura. Ar pannu lielu problēmu nebūs, ar katlu gan varētu būt, bet tur būs jāpameklē kas gatavs no korpusa..."

Pīters pats arī bija reizēm fantazējis par dzīvi uz neapdzīvotas salas, bet ... njā, sapņos viņš tomēr tur bija parasti divatā, un banāni ar cepešiem un vīnu radās paši no sevis...

"Apģērba vietā mēs te drīz visi skraidīsim niedru svārkos," viņš turpināja, "Un galu galā, ja jau reiz mūsu pilots te lidoja, gan jau ka parādīsies vēl kāda lidmašīna. Mums tikai jābūt uz to gataviem."

Kad Laura apstājās pie takas norādes, Pīters noraidoši paurināja galvu.

"Labāk ejam atpakaļ pie avārijas vietas. Iespējams, ka pārējie jau ir tur."

[Roviela]

Neidas kliedziens bija pietiekami skaļš, lai to sadzirdētu gan Annija, gan Nereons, kas aizrautīgi bikstīja dīvaino, sīvi smaršojošo "kabaci".

[Romija]

"E?" Annija pēkšņi pārtrauca pētīt atrasto augli un paskatījās kliedziena virzienā. "Ak, tie esat juus!" viņa avieglota skatījās, kā caur bambusiem pamazām šurp laužas daži jau pazīstami cilvēki. "Mēs gājām pa pludmali un atradām šo upi, pa ko nolēmām sekot," meitene paskaidroja. "Izskatās, ka vismaz ūdens mums būs!"

[gone away]

Artruss palūkojās uz Anniju un atviegloti nopūtās. Vīrietis bija apmierināts ar to, ka vismaz tie nebija neķadi ienaidnieki.
Prieks Jūs redzēt. Nu jā- re kā negaidīti satikāmies. mēs jau bijām tie, kas džungļos bija ielīduši... Artruss pasmaidīja.

[Lauwinja]

Annija un Nereons izrādījās šie cilvēki. Izspraugusies un nonākusi pie viņiem meitene viegli pasmaidīja. Jauki, ka tie neizrādījās kautkādi tur kanibāliski iezemieši. Tik tiešām, kā Artruss teica, prieks jūs redzēt.

[Džea]

Neida atviegloti nopūtās kad tie tiešām izrādijas Nereons un Anija.Piegajusi abiem klāt viņa uzsmaidija.Es ceru ka pludmalē jums vismaz klājās vieglāk neka mums džunģļos.Tacu tad viņa pamanija auglus.Pēkšņi viņa pamanīja augļus un sajuta izsalkumu.Vai,vai jūs nezinat vai tas ir ēdams?Vina nedroši jautaja jo nekad neko nevarēja zināt

[Romija]

"Nezinu vis," Annija atbildēja Neidai. "Šito es vēl nepamēģināju. Vari apskatīties," viņa sniedza savu "kabača" daļu otrai sievietei.

"Uz kuru pusi nu?" Annija vaicāja pārējiem.

[Ného]

Nereons bija izbrīnīts un arī reizē atvieglots, ka ir parādījušies citi. Viņš izvlka no somas vienu hurmīgo augli - Re šitais arī ir ēdams, vismaz mēs vēl esam dzīvi un bez jebkādām problēmām ar kunģīti.

[Romija]

"Jāteic, ka daudz viņu gan ieēst nevar," piebilda Annija un padeva iepriekš ēsto augli Neidai. "Vari pamēģināt, bet neiesaku uzreiz daudz ēst. Varbūt kāds zina, kas tas ir par augli," meitene vaicājoši paskatījās uz pārējiem pienākušajiem.

[Ariona]

Pārņēma atvieglojums, ka tie neizrādījās ķerti iezemieši, vai varbūt ne ķerti, bet cilvēka gaļas alkstoši iezemieši...Katrā ziņā bija prieks satikt jau pazīstamus cilvēkus, kas laikam gan nebija kanibāli, protams, nekad jau nevar zināt...