Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Romija]

Rikki jau gribēja kaut ko indīgu izspļaut pretī, bet komentārs par biksēm viņu atturēja. Danni laikam bija redzējis, kā Rikki novelk bikses citušajam.

"Domāju, ka šo lietu varam sarunāt," viņa uzspīlētā nopietnībā atbildēja. "Bet par akmeņiem neuztraucies! Gan jau es zināšu, kā tos likt lietā!" Rikki uzsmaidīja.

[Roviela]

Tad sarunājuši! sargs ļoti nopietni atbildēja. Varbūt var vēl kādu lietu sarunāt? Par tām pašām neaizskaramajām biksēm. Tām vakar negaidīti uzradās gluži nevajadzīgs caurums, kur tas burvis ar dunci iemeta. Aizlāpīsi, ko?

Viņš atsmaidīja meitenei.

[Romija]

Rikki paskatījās uz Danni un ieķiķinājās. "Tad tev nāksies viņas novilkt un iedot man! Vai arī gribi, lai lāpu, kamēr tev viņas ir kājās?" meitene izaicinoši apjautājās.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 07.12.2005 16:23

[Ungaarijas ragas...]

Serīna uzmeta vēl reizi skatienu vietai, kur bija stāvējis koks un uzkāpusi zirgam mugurā sekoja pārējiem. Tiesa no prāta gan neizgāja dīvainais milzis un tas, kā viņš bija tik pēkšņi aizsoļojis. Dīvaini, viss bija tik dīvaini.

[Lia'angia]

Brunhilde galvu vien nogrozīja. Nu ir gan milži!
Tad viņa uzrāpās mugurā savam zirgam un sekoja pārējiem.
- Ser Boēcij, - viņa uzrunāja veco vīru:
- Vai jūs to milzi pazināt? Vai zināt, kas tas tāds ir?

[Roviela]

Vai tūlīt vai vilkt nost? Danni ne pārāk veiksmīgi izlikās par muļķi. Itin kā bailīgi paskatījās apkārt, bet neviena, izņemot ceļabiedrus gandrīz blakus, tur, protams, nebija.
Nu... varētu jau, bet labāk pagaidīsim mierīgāku vietiņu. Šitā, uz zirgiem sēžot, Tu man tās bikses pie saviem pirkstiem vēl piešūsi! viņš sāka smieties.
Ja apsolies ar adatu nebakstīties, tad vari arī uz kājas šūt! Danni gribēja, lai tonis ir visžēlīgs, itin kā valdnieks atļautu padotajam sev tupeli nobučot, bet kur nu! smiekli balsī bija labi saklausami. Īstenībā, ja neiedur, tas varētu būt jauki!

[Romija]

"Pacieties, nu, līdz pusdienām! Gan jau būs kāds brītiņš laika," Rikki atbildēja. "Ļauj taču saulei arī tikt pie savas kājas, savādāk galīgi bāls paliksi," meitene atjokoja. Rikki turēja savu zirgu blakus Danni zirgam. Laiks bija labs un nelikās, ka vajadzētu no kaut kā uzmanīties, tāpēc apkārtni viņa īpaši nevēroja.

[Roviela]

Danni, cik atļāva sēdēšana seglos, saliecās un nopētīja savu kāju, pareizāk, caurumu biksēs, bet neko jau īpašu neieraudzīja - kāja kā kāja, ne gluži tumši brūna iedegusi, bet balta arī nav. Slikti, ka var redzēt! Mjā... cerams, pusdienlaikā būs brīvs brīdis.

Tādu brīdi viņi jāja klusēdami, tad sargs iejautājās Kā Tu domā, kas tas bija par radījumu? Pārvērsts īsts koks, jeb tiešām aizmidzis ledus milzis?

[Romija]

"Man liekās, ka tas bija kāds labdaris, kam labpatīk atpūsties sasaluša koka formā, bet ikdienā viņš ir ledus milzis," Rikki nopietni atbildēja, tad iespurdzās. "Savādāk nemaz nevar būt, ja jau tik daudz skaistu akmentiņu atstāja," viņa uzsmaidīja sargam.

"Bet, ja nopietni," Rikki beidza smieties, "man šķiet, ka labi nav. Tas, ka viņš dažiem uzpūta, varētu būt tikai tāpēc, ka mednieks viņam iešāva. Bet tas, kas notika ar manu roku, kad es pieskāros, nekas labs nav. Es tiešām nezinu," meitene bija kļuvusi nopietna. Pat viņas sarkanās acīs izskatījās ļoti domīgas.

[Roviela]

Nu jā, vai Tu pati nebūtu dusmīga, ja tevi no miega pamodinātu viens nesapraša, kas izšauj pa Tevi bultu? Es vismaz noteikti būtu nikns līdz beidzamam! Danni bija par to pārliecināts.
Arī jau ķertu, kas gadās pa rokai un dotu pretī. Viņš varēja uzpūst elpu, ko arī darīja ar pirmo, kuru ieraudzīja. Bet gluži beigts uz vietas nebija neviens. Pavisam nejauks tas milzis nebija, re, kā sers Boēcijs viņu norāja, un viņš vienkārši aizgāja. Tiesa, arī īpaši gudrs neizskatījās, bet, iespējams, tas ir pat labi. Es jau gribēju miega dziesmiņu viņam uzspēlēt - iztraucējām gulēt!, bet no manām dziesmiņām nekāda lielā labuma nav. Reizēm žēl, bet ko var darīt. Sargs bija pārliecināts, ka milzis aizgāja snaust tālāk uz kādu citu vietu.

Par akmentiņiem nezinu... vai tie vispār ir īsti? Un kas tie ir - apburtas koka lapas vai kas cits? Varbūt rīt no rīta tie pārvērtīsies par ūdeni! Nav mums te neviena burvja, kam pavaicāt, arī žēl.

Jā, par to, ka nav labi... es arī tā domāju. Ja tas bija pārvērsts koks, tad kur ir tas, kas tādus darbus strādā? Un kam tas vajadzīgs? Ja īsts milzis - tad ko tāds te dara? Un vai viņš ir viens?

[Romija]

"Tuvumā vismaz nevienu citu nemana," nopietni piebalsoja Rikki.

"Varbūt dziļāk mežā bija vēl kāds, pie kā tad arī šis aizgāja. Bet zini, kas man liekas jocīgi? Man roka sasala, kad es pieskaros kokam. Tiārai arī laikam tas zariņš un tad roka. Bet kāpēc zeme palika tāda, kā bijusi. Ja jau sasalst viss, kas pieskaras, tad zemei būtu jābūt pirmajai," Rikki prātoja.

"Ja tas mednieks nebūtu izšāvis, tad varbūt tas koks vēl joprojām būtu koks. Redz, ka tas, ka mēs pieskārāmies, viņu nepamodināja. Pavisam dīvaini. Negribās zaimot, bet interesanti, kas notiktu, ja iešautu pa priesteriem? Viņi taču arī ir sasaluši!" Rikki ieminējās.

[Roviela]

Pa priesteriem? Danni brīdi padomāja.
Nē, man šķiet, ka tas nebeigtos lagā - tas bija koks, un viņš pārvērtās par dzīvu ledus milzi, bet priesteri joprojām izskatās kā cilvēki. Ja pārvērtīsies, tad jau viņi vairs nebūs cilvēki! Un tava roka? Priesteriem varēja pieskarties nesasalstot, bet šim te, pēc Taviem vārdiem, nē.
Pag, un putni? sargs prātoja tālāk, no kā tie vispār bēga? Ap Lūnas tempļa torņiem putni lidinās kā lidinājušies, nekur nebēg.

Atcerējies, ka tagad, ej nu sazini! viņi dodas tai virzienā, no kurienes pēc stāstītā lidoja putni, Danni sāka pievērst vaitāk uzmanības ceļam un apkārt esošajam.

[Romija]

"Nē, ar priesteriem bija savādāk. Tad likās, ka tas vienkārši ir ledus, bet ar šito bija... brrr. Tas nebija normāli," Rikki māja ar galvu, lai apstiprinātu savu teikto.

"Putni? Kādi putni?" viņa iejautājās. "Es kaut ko palaidu garām?" Bet, nesagaidījusi Danni atbildi, viņa jau sevi norāja: "Tā ir, ka guļ līdz brokastīm, miegamice gatavā. I tādas lietas noguļ!" Beigusi sodīties, Rikki atkal pievērsās sargam: "Kas tur īsti bija ar tiem putniem?"

[Roviela]

Nezinu! Danni diezgan bezrūpīgi atteica, Cik nopratu no mednieka, Serīnas un Brunhildes sarunas, tad no šīs puses esot lidojuši lieli putnu bari. Gauži lielā steigā no kaut kurienes bēguši. Sens un meitene devušies pārbaudīt, kas notiek, un atraduši to sasalušo koku. Pēc tam jau Tu zini. Bet no putni laidās, nav ne jausmas. Tu pamanīji, ka kokam apkārt bija ļoti kluss?

[Romija]

"Zini, man arī tādā aukstumā negribējās runāt," Rikki atbildēja sargam. "Kad zobs uz zoba neturās, tad nekāda labā runāšana nesanāk. Pag, tu jau nebiji viņam klāt, vai ne? Ne jau tikai koks bija auksts, bet viss apkārt arī. Varbūt tāpēc putni bēga. Kaut gan vienalga. Ja viņi dzīvoja kokā, tad šaubos, vai vienā kokā var sadzīvot tik daudz putnu. Un tad sanāk, ka tas koks ir nosalis pēkšņi," viņa domāja, pinās savās domās un beigās nāca pie secinājuma: "Nē, man šķiet, ka nelaimei vajadzētu būt kur citur!"

[Roviela]

Nu, jā! Un mēs tieši tai virzienā pašlaik jājam, Danni rezumēja.

Pēc tam, kad viņš bija aizgājis un Tu akmeņus lasīji, zeme vairs nebija auksta? Tu saki - koks pēkšņi nosalis? Bet kāpēc viņš atdzīvojās? Ar parastiem sasalušiem kokiem tā nenotiek.

Sargs tiešām nekad mūžā nebija redzējis koku vai krūmu, vai kaut vismazāko zāles stiebriņu, kas atdzīvotos tāpēc, ka sasalis.

[Romija]

Rikki paskatījās uz priekšu, bet neko bīstamu tur nemanīja. Tur bija tikai citu ceļabiedru muguras uz zirgu pēcpuses.

"Akmeņi bija vēsi," Rikki atbildēja. "Bet ne tā, kā tad, kad tas viss kopā bija sasalis koks. Un nezinu gan, vai viņš atdzīvojās tāpēc, ka bija sasalis. Varbūt viņš sasala tāpēc, ka bija atdzīvojies. Savādāk taču ziemā mežā vispār nevarētu iet, lai nesatiktu bariņu šitādu. Un varbūt tas nemaz nebija ne koks, ne milzis," Rikki ieminējās un paskatījās uz Danni, ko viņš par to teiks.

[Roviela]

Es par zemi runāju! Ka akmeņi bija vēsi, pamanīju, nez, vēl joprojām tie tādi ir? Danni novilka cimdu un iebāza roku kabatā, kur bija iemetis akmeni. (OOC - rezultāts? Vai akmens ir vēsāks par parasta akmeņa vai stikla vēsumu? Jeb akmens kā akmens?)

Drīzāk tur kāds cits vēl būs piepalīdzējis, tai sasalšanā un dzīvošanā. Godīgi koki paši no sevis tā neuzvedas, sargs atzinīgi noskatīja ceļmalā augošos kokus.

[Sindra]

OOC - Akmens kā akmens. Nav ne aukstāks ne karstāks par parastu akmeni.

[Romija]

OOC: A kā tur bija ar to zemi?