Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Ariona]

Nu, ko tālāk daram, uz kuru pusi ejam? Vilijams uzrunāja Artrusu. Starp citu, tev ar deeli palīdzēt nevajaga?

[Romija]

"Man bumbiņmešanā bija visai vājš četrinieks," Annija sakautrējās. Viņa pacēla kādu sprunguli un sniedza to Nereonam: "Bet tu droši drīski mēģināt!"

[Ného]

Nereons paņēma Annijas doto sprunguli, notēmēja un meta - metiens sanāca šķībs un sprungulis aizlidoja garām kokam, pie tam par zemu nekā bija mērķēts. Otrais metiens jau trāpīja pa koka stumbru, bet vēl joprojām par zemu. Tad viņš meta trešo reizi un šoreiz trāpīja pa vienu augli, bet tas notrīcēja un palika karājamies.

Šo rakstu rediģēja Nero: 06.12.2005 18:02

[Romija]

"Vai nu viņi tik vienkārši nekrīt, vai arī vajag kaut ko smagāku," secināja Annija un sāka skatīties, vai kāds lielāks sprungulis neatrastos. Tur jau viens bija! Izvilkusi to no krūma apakšās, meitene nokratīja lapas un pasniedza Nereonam.

[Ného]

Nereons paņēma šo sprunguli un meta, tas atsitās pret zaru tieši tajā vietā, kur bija augļi. šoreiz trieciens par laimi izrādijās gana stiprs, lai augļi atdalītos no koka.

[Romija]

"Labs metiens," Annija uzslavēja Nereonu. Tagad tikai vajadzēja salasīt, tāpēc meitene sāka meklēt augļus starp zāli un krūmiem. OOC: kādi tie augļi ir?

"Domā, tie ir ēdami?" viņa vaicāja, vienu grozīdama rokās.

[Ného]

Nezinu, jāpaskatās, kāds tas izskatās iekšpusē. Nereons izvilka savu nazīti no somas un pārgrieza vienu augli uz pusēm.

OOC: te nu mums noderētu mātes dabas pieskāriens

[gone away]

Artruss sāka kratīt kāju vēl sparīgāk, pat pieliecās, lai kaitinošo radījumu noņemtu ar rokām.
Eh, ja Tu zini, kā ar šitādiem tiek galā, tad neatteiktos vīrietis, palūkojies uz Vilijama pusi, sacīja un centās izmisīgi dabūt radījumu nost no kājas.

[Džea]

Neida drumi palukojas uz savām saskrapētajam kājām un rokām.Klau vai kāds zina kādas tad īsti būtu drēbes sim ceļojumam.Viņa pieversās ceļabiedierm tacu tad palūkojās uz Artussa dēli.Piedod bet man ar šiem rapuļiem pieredze nav

[Vēja dvēsele]

Pēc tam, kad Laura bija padzērusies un apšļākusi ar auksto ūdeni seju, viņa sajutās krietni labāk. Puni pierē bija rimuši pulsēt un gandrīz aizmirsušies. Piesardzīgi meitene vērās apkārt, bet jutās diezgan droši blakus Pīteram, kas neapšaubāmi bija daudz gudrāks un vērīgāks par viņu.

"Man liekas, mums tagad nav jēgas iet stāstīt pārējiem, jo ko tad mēs te iesāksim bez pārtikas, turklāt varbūt tālāk atrodam ko labāku! Varbūt mēs sākumā varam tepat apkārt palūkoties pēc kādas ēdmaņas, paieties pavisam mazliet uz kādu citu pusi no šejienes. Varam mēģināt aizlauzt zariņus vai atstāt citas zīmes, kas norādītu uz šejieni, ja jau mēs baidāmies apmaldīties. Bet sākumā nekur tālu neiesim, tikai tepat tuvumā," Laura ierosināja. "Vienkārši mēs varētu apskatīties, vai tiešām te nekā ēdama nav, jo šī ala ar avotu ir vērtīgs atradums. Bet vai tu gribi uzreiz doties tālāk? Vai tu nejūties noguris?"

[Roviela]

Augļi, ko Annija ar Nereonu nodabūja no koka, krītot mīkstajā pamežā nebija sašķīduši. Tie bija lieli - apmēram rokasbumbas bumbas lielumā, iegareni, ar koši tumši zaļu grumbuļainu virsu. Kad Nereons vienu uzšķērda, gaisā uzvēdīja salkana, bet vēl ne šķebīga smarža. Mīkstums bija līdzīgs tam, kāds ir hurmai. Izskatās ēdami.

[Romija]

Annija iebakstīja ar pirkstu Nereona pāršķeltajā auglī. "Smaržo labi. Un izskatās līdzīgi tam... nu, kā viņu sauca," vārds pēkšņi bija izbiris no galvas. "Hurmai!" Viņa atcerējās. "Hurmas ir garšīgas, tikai pēc kāda laika nomizojas zobi. Tad vajag saldējumu uzēst pa virsu," Annija teica un iesmējās. Tad viņa iebāza pirkstu mutē, lai pagaršotu, pēc kā auglis garšo.

OOC: Vai garšo arī pēc hurmas?

[Ného]

Nu nezinu, man hurma tā ne visai, bet ja ēst gribās, tad neko nepadarīsi. Nu kā garšo. - Nereons paskatijās uz Anniju, pie reizes ar nazīti nogriezdams gabaliņu.

[Lauwinja]

Keilīna palūkojās uz Artrusa kāju, pie kuras bija dēle. Pieredzes nebija, bet palīdzību sniegt žēl nebija, ņemot vērā, ka pašai kājas bija saskrāpētas. PIegājusi pie vīrieša meitene palūkojās uz dēli vēlreiz. Domāju, ka varētu pamēģināt to noraut, bet šaubos, vai būs nesāpīgi. Viņa nedroši ieminējās šaubīdamies.

[Roviela]

Dīvainais zaļais auglis garšoja gluži labi. Tāds saldens, krietni miltaināks nekā hurma, un nemaz nav sūruma piegaršas, kas ir tik raksturīga negatavai hurmai. Nešķita, kas tas varētu nomizot zobus. Sātīgs! Tādu daudz neapēdīsi.

[gone away]

Artruss uzmeta skatienu sievietei un pamāja. Vīrietis bija gatavs gandrīz vai uz jebko, lai tikai atbrīvotos no šā radījuma.
Tas nekas, ja sāpēs vai vēl kā tā. Man, patiesībā, vienalga. Mēs īsti neesam tādos apstākļõs, kad varētu sūdzēties par mazu sāpīti. Vismaz es to darīt netaisos Artruss sacīja un nosēdās, lai vieglāk būtu tikt galā ar nejauceni.

[Romija]

"Garšīgs vispār," Annija ieteicās. "Iedod man arī kādu gabaliņu, no sulas vien neko īsti saprast nevar!" viņa palūdza Nereonam nogriezt.

"It kā jau ir arī visādi indīgi augi, kas speciāli garšo labi. Varbūt uzreiz nevajag saēsties pārāk daudz. Pakošļāt. Ja nekas slikts nenotiek, tad ēst vairāk," Annija ieminējās.

[Aiva]

"Tas tiesa, no alas jēga būtu tad, ja mēs sadomātu te robinsonus tēlot." Pīters iesmējās. "Varbūt tad atvelkam mazliet elpu, skatos ka tu esi aizkususi tomēr, un patlaban pēcpusdienas saule cepina ne pa jokam. Es attaisīšu un pārsitīšu tos divus kokosriekstus, ko paķēru pludmalē, uzēdīsim, atpūtīsimies te paēnā, varbūt pat ir vērts apieties lejāk pa strautiņu un pasklatīties, vai nav vietas kur nomazgāties pilnībā, un pēc tam paiesimies tālāk pa pludmali...."

Iestatījis pirmo riekstu starp akmeņiem, viņš sākumā noplēsa tam nost spalvaino ārpusi un tad atkal sāka urbināt caurumu čaulā, uzšķērdis arī otro, Pīters pasauca Lauru uz padzeršanos, bet pēc tam ar akmeņiem uzmanīgi pārsita pušu čaulas un izņēma kodolus.

Nevar teikt ka kokosa diēta Pīteru vilinātu, tomēr tas bija droši, un dažs tropu auglis varēja būt arī indīgs, bet kas tieši, Pīteram nebija ne mazākās nojēgas. Ja nu vienīgi banānus viņš vēl varētu droši patiekt, kas tie tādi, bet pārējie eksotiskie augļi bija redzēti tikai veikalā vai arī augļu salātos, sagriezti gabaliņos.

[Ariona]

Vilijams noluukojaas, kaa meitene paliidzeeja Artrusam tikt valaa no deeles, izskatiijaas drankiigi. Brrr....Kaa var buut tik riebiigi radiijumi kaa deeles.

[Roviela]

Strauli paraujot dēle ar nepatīkamu paukšķi atdalījās Artrusam no kājas, diemžēl tajā atstādama savus žokļus un beigu beigās izjukdama Keilīnas pirkstos. Brūce asiņoja joprojām. (OOC - ek, jūs! Kuram tur bija cigaretes? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
Uz kuru pusi - pa straumei vai pret - iesiet tālāk? Tas ir būtiski. Lūdzu, kad izdomāsiet, tad uzrakstiet.)

----------

Pīters un Laura sēdēja klints ēnā pie avotiņa un ēda kokosriekstus. Te bija ērti, vēsi un patīkami, un varēja labi pārredzēt taciņu, pa kuru viņi bija te nokļuvuši no pludmales. Tāpat alas puskrēslā varēja rūpīgāk nopētīt nagaiņu pēdas pie baseiniņa un sienas.

Veroties uz taciņu, vietā, kur sākās lielāki koki, tagad, no klinšu spraugas puses, varēja pamanīt divus kokus, vai, varbūt to bija vairāk? kuriem bija augļi - tādi zaļi, resnām desām līdzīgi, kas karājas pagaros kātiņos diezgan tuvu zemei. Var aizsniegt.
Laurai iešķeltie pēdu nospiedumi pie baseina kaut ko atgādina... kaut ko redzētu, bet tās, ko viņa ir redzējusi, bija daudz lielākas... bet kur? fermā? laikam...
Pīters ievēro, ka vienā sienā netālu no grīdas ir tāds pamatīgs spīdīgs iedobums, nu taisni vai izlaizīts, kā spīd!

----------

Pēc pāris pirmajiem kusmosiem Annija atklāja, ka auglis ir visai sātīgs, tiesa, pēc tam mutē paliek tāda kā miltu garša, bet tas nav nepatīkami.