Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[*Lidium Karry...]

Puisis stāvēja nedaudz nostāk un skatījās un Veronikas roku. Meitene gandrīz bija noasiņojusi.

Nu gan liela brēka... Dažas pumpas un viss... Bet kinozvaigznei jau laikam tas ir pasaules gals viņš domāja un noslaucīja pieri. Tā bija slapja.

Puisim ļoti gribējās ēst. Viņš pat īsti nesaprata kā bija visu šo ilgo laiku izticis bez tik nepieciešamas lietas. -Ēdiens...- viņš klusiņām novilka. Pēkšņi viņa ceļi sasļodzījās. Viņš grasījās ģīpt. Nē... puisis sevi piespieda, tika ne šeit.

[Romija]

"Nu, re! Vairāk vai mazāk mēs visi esam dzīvi un veseli!" Annija paziņoja, ar neizprotošu skatu paskatījusies uz Veroniku.

"Kamēr visi neesam beigti no slāpēm un bada, varbūt vajadzētu sākt kaut ko darīt? Kādiem ir jāiet apskatīt vismaz tuvāko apkārtni. Tas pārāk daudz laika neprasīs. Tikai ne pa vienam. Kurš nāk ar mani? Vēl kādu grupiņu varētu savākt. Un pārējie tikmēr lupina kokosriekstus un cenšas izveidot lielos SOS burtus," Annija ķērās pie organizēšanas, jo kļuva arvien karstāks, ļoti slāpa un gribējās ēst.

[Ného]

Nereons palīdzēja Annijai apstrādāt Pīteru, bet tad viņš vienkārši apsēdās ēnā un pārdomāja dzīvi. Kad Annija izteica savu piedāvājumu, viņš uzreiz atmodās kā no snaudas - Es esmu ar mieru iet līdzi!

[Romija]

"Lieliski," Annija nopriecājās, redzot, kas ir pieteicies. Viņa uzsmaidīja Nereonam.

"Vajadzētu vēl vismaz divus, kas var iet pretējā virzienā," viņa piebilda.

[Džea]

Ik pēc katra ieraudzitā krokodīla Neida centas kautkā no tiem izvairities lai tie neapēd vinu pašu.Atviegloti nopūzdamās viņa turpināja ceļu tacu jau pēc mirkla sajuta izsalkumu kam sekoja galvas sāpes.ārprāts,jatrod pārējie iekams nesmu nomirusi badā.Pēc kāda bririna blandīsanās vina beidzot samanija cilveku pūlīti caur kuriem sazīmeja savejos.Vina piesteidzas klāt Nereonam un pārējiem un atviegloti noputās.Uh beidzot esmu jūs atradusi

[Vēja dvēsele]

"Es vispār gribētu iet, bet kopā ar mani tad lai nāk kāds, kas gudrāks, kas vairāk zina kaut ko par tropiem, dzīvniekiem un augiem, kas te varētu būt un tamlīdzīgi. Nav tā, ka es galīgi neko nesajēgtu, bet... Un galvenais, lai viņam piemīt pietiekami labas orientēšanās spējas, jo es esmu spējīga apmaldīties piecās priedēs. Vai, pareizāk sakot, palmās. Patiesībā es labrāt ietu kopā ar jums abiem, bet laikam jau tev tomēr taisnība - jāiet uz otru pusi arī," Laura sacīja, klusībā vēlēdamās, lai par līdznācēju nepieteiktos Veronika. Mati sacēlās stāvus, iedomājoties viņu aci pret aci ar kādu džungļu zvēru. Tomēr laikam jau nebija, ko baidīties, jo, pēc Lauras domām, Veronika pašreizējā stāvoklī diez vai gribētu kaut kur doties.

[Romija]

"Kur tad tu biji?" Annija izbrīnīta vaicāja tikko pienākušajai Neidai. "Tu jau izpētīji apkārtni?"

"Tad redzēs, cik vispār būsim nākt gribētāju. Tad sadalīsimies," viņa uzsmaidīja Laurai. Ļoti labi, ka cilvēki sāk kaut ko darīt.

"Vēl kāds?" meitene uzsauca pārējo bariņam.

[Aiva]

"Es arī labāk eju," sapulcē pievienojās Pīters. Palikt tepat uz vietas Veronikas tuvumā šobrīd kaut kā negribējās, mocīja vainas apziņa, kā arī pārliecība, ka iet klāt šobrīd un kaut ko teitk izsauktu visticamākais tikai jaunu eksploziju...

"Atliek tad tikai izvēlēties kurš ies uz kuru pusi, un turēt acis vaļā," viņš nopūtās.

Pirms doties ceļā Pīters izdzēra sulu no viena no attaisītajiem kokosriekstiem, bet pašu un vēl vienu neattaisītu ielika no krekla sasietā ceļasomā ko uzmeta uz pleca. Līdzi viņš paņēma savu saliekamo nazi, šķiltavas un mobilo. Baterija gan rādīja ka akumulatora palicies 28% lādiņa, bet cik gan tālu varētu būt kāda apmetne? Tāpat no vairākiem kabatlakatiņiem tika sasiets kaut kas cepurei līdzīgs, ko uzmest uz galvas.

"Iesaku tāpat izdarīt arī pārējiem, kam nav pretiedeguma krēmu," Pīters pamāja uz pārējiem trim gājējiem.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 02.12.2005 14:12

[Romija]

Annija izvilka no somas lakatiņu, ko bija tur vakarā noglabājusi. Pieskaroties sarkanajiem matiem, varēja just, ka tie ir visai karsti. Un vairāk negribējās, tāpēc viņa apsēja to ap galvu.

"Nu, ko? Gatavi?" viņa uzsauca pārējiem trim visai dzīvespriecīgi un apņēmīgi. "Mēs varētu iet uz to pusi, vai ne?" Annija ierosināja Nereonam. "Un jūs uz otru. Vajadzētu aiziet vismaz tik tālu, ka neredz vairs šo vietu. Un pie reizes vajadzētu apskatīt ne tikai pludmali, bet arī tuvāko apkārtni. Es iesaku iet pa mežu vismaz kādu gabalu un tad pa pludmali. Ko sakiet?"

[Aiva]

"Es gan labāk turētos pludmalē," Pīters iebilda. "Pludmalē vismaz pa gabalu redzi, kas tur guļ vai stāv, bet džungļos tā tikai trūka kādam uz čūskas uzkāpt."

"Un ja te kaut kur ir tuvumā ciemats, viņiem noteikti jābūt okeāna malā, nevis salas iekšienē. es atceros to no National Geographic sērijām par Dienvidjūru salām," viņš paskaidroja. "Iedzimtie pārtiek no jūras."

"Ejam cik tālu varam šodien, kamēr atrodam kādu apdzīvotu vietu vai ieslēdzas mobilo zona. Paņemiet kāds jūs arī kādu mobilo kas vēl nav izlādējies."

OOG . Iespējams, ka Pīters gvelž muļķības, bet man tā liekas...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 02.12.2005 18:14

[Ného]

OOC:Pīteram izdevās labi pateikt - Iedzimtie pārtiek no jūras - (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
-Piekrītu - Nereons atbildēja Annijai un devās paņemt savu somu. Atnācis atpakaļ viņš paprasīja saviem bēdu biedriem - Vai kādam ir kāda tukša pudele?

[Romija]

"Cik tālu redzam, neviena ciemata nav," Annija iebilda. "Pie tam mums tagad ir svarīgi arī atrast ūdeni. Bet tas var būt arī dziļāk. Un, ja nekas tālāk nav, tad divreiz pa pludmali iet nav nozīmes. Pie tam tas ir karsti. Bet, nu labi, jāskatās no situācijas," viņa piebilda. Kasšķēties tagad nebija nozīmes.

"Pudele? MAn nav, varbūt kādam kāda ir. Pareizi, mums taču jāatnes ūdens, ja atrodam. Vai tev ir telefons?" Annija jautāja Nereonam. "Man nav. Man vispār nebija līdzi!"

Šo rakstu rediģēja Etasi: 02.12.2005 18:22

[Ného]

Telefona man nav un tas tāpat diez vai palīdzēs, man ir tikai fotoaparāts! Nereons atbildēja uz Annijas jautājumu un tad atkal vērsā pie pārējiem sakarā ar tukšām pudelēm.

[Romija]

"Fotoaparāts arī ir laba lieta. Ja būs kaut kas interesants, tad vismaz varēsim citiem parādīt," Annija pasmaidīja. Nē, nē, bildes "es-biju-te" stilā gan ne!

[Ného]

Interesants gan, bet tas bija samircis, nezinu vai maz strādās, baterijas arī iet uz beigām.... tā kā nu redzēs kā būs.

[gone away]

Artruss visu laiku bija tuvu bariņam. Paķēris savu somu, vīrietis piegāja visiem klāt.
Nu, tad mēs kur ejam vai tā stāvēsim? viņš jautāja un uzlūkoja karsto pludmali.
Nu, ūdens krājumu mums patiesi ir maz, tā kā, varbūt, sākotnēji vajadzētu uziet ko dzeramu. Būtu jau muļķīgi līst uzreiz džungļos, bet, man liekas, šajāgadījumāmums lielas izvēles nav.

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Kāpēc rodas tāda sajūta, ka visi kaut kur iet un neviens nepaliek lobīt kokosriekstus?


Veronika dzirdēju pārējos runājam par došanos kaut kur, sadalīšanos un vienu vārdu sakot - kaut kādu rosību. Viņa neskatījās uz to pusi, lai jau. Pirksti smeldza un viņa centās aizturēt asaras, kas visu laiku sariesās acīs. Viss niknums un vēl kaut kas bija pazudis, atstājot vien sāpes pirkstos un bēdas par to, ka viņa tagad ir palikusi par kropli, un atrodas velns viņu zina kur. Viņa arī varēja kaut kur iet, tikai nez kāpēc bija bailes. Šī vieta bija pārāk mežonīga, lai būtu kūrorts un normāli apsargi vai glābēji taču nepieļautu, ka tiek sakropļoti cilvēki!

[Vēja dvēsele]

Laura paķēra savu somu, kas bija mazliet notraipīta ar Veronikas asinīm. Viņa izmakarēja no tās baltu keponu un uzlika to galvā. Laikam arī Artruss bija sataisījies līdzi. Laura par to tikai priecājās. "Tā, es laikam eju kopā ar tevi," viņa sacīja Pīteram. "Tu arī nāksi ar mums, ne?" meitene uzrunāja Artrusu. "Ziniet, man arī nav mobilā, tas ir kaut kur pazudis. Bet ko vēl vajag līdzi paņemt? Varbūt vēl kādus kokosriekstus? Ja nu tur tālāk nekā jēdzīga, ko ēst nebūs?"

Šo rakstu rediģēja undomiel: 02.12.2005 19:34

[Aiva]

"Nu, spriežot pēc riekstiem, to te varētu būt pietiekami, bet kaut kas kur atnest ūideni atpakaļ gan nodeŗes. Var jau arī tukšās rieks'tu čaulās nest - kuras nav pārsistas un kodoli apēsti vēl. Es jau nu gan ceru, ka paejoties kādu gabalu mēs kaut ko atradīsim. Bet kāpēc es negribu līst džungļos - es neticu ka mēs jau pēc pirmajām 10 minūtēm pilnībā neapmaldīsimies."

[Romija]

"Nē, nē," Annija iejaucās. "Es nebiju domājusi tādu riktīgu līšanu dziļi džumgļos. vienkārši neaprobežoties tikai ar pludmali. Kaut vai palīst mazu gabaliņu, paskatīties, kā tur iekšā ir, un tad līst ārā. Vismaz te," viņa norādīja vizrienā, kur no rīta bija ielīdusi, " bija patīkamāk, jo saule tik ļoti nekarsēja. Kaut gan jāskatās katram pēc apstākļiem. Domāju, ka mums ir jādodas, nav ko ilgi gaidīt," Annija mudināja pārējos kustēties.

OOC: Annija vismaz plāno iet uz to pusi, kas sanāk pa kreisi, ja stāv ar muguru pret ūdeni. Nereons droši vien arī.