Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Ného]

Nereons pievienojās abiem(DFX un Lauwinjai) -Toties kādu tagad varēsi reportāžu uztaisīt, ja izdosies atrast palīdzību. Starpcitu mani sauc Nereons, piedod, ka neatbildēju iepriekš biju ļoti aidomājies.

[Romija]

Tā kā pagaidām neviens nesteidzās ar savas identitātes paziņošanu Annijai, tad viņa, pārliecinājusies, ka koferis ar ēdamo paliek redzeslokā, devās pie trim sēdošajiem cilvēkiem. Nereonu viņa jau pazina, tāpēc uzsmaidīja viņam.

"Sveiki, es te mēģinu saskaitīt, kas esam izdzīvojuši," Annija iesāka un notupās blakus trijotnei. "Ja jums nebūtu nekas pretī, tad jūs varētu nosaukt savus vārdus un uzvārdus, lai varu pierakstīt. Un, ja atceraties, ka kāds jums sēdēja blakus, ko šeit neredzat, tad, lūdzu, sakiet," viņa iekārtojās uz pierakstīšanu.

"Nereons, vai ne?" Annija sāka ar pazīstamiem.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 12.11.2005 12:55

[Ného]

Jā , Nereons! Viņš atbildēja meitenei un kamēr viņa pierakstīja citu vārdus, viņš noskatijās uz okeānu, cerībā ieraudzīt kādu kuģi, laivu vai ko citu tuvojamies šim nālādētajam nostūrim.

[Romija]

"Ļoti labi," Annija noteica un pierakstīja vārdu. "Un jūs?" viņa vērsās pie abiem pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 12.11.2005 13:27

[gone away]

Virietis palūkojās uz sievieti, kas viņu uzrunāja. Esmu Artruss un šī, ja nemaldos, ir Keilīna! viņš norādīja uz sievieti, kas sēdēja viņam blakus. Saki, kas te šobrīd notiek, un, vai Tavs vārds man paliks noslēpumā vai arī es to nesadzirdēju?viņš vēlreiz vērsās pie sievietes (Etasi).

[Romija]

"Piedod, esmu Annija," viņa pacēla galvu no lapas un pasmaidīja. "Es tikai domāju, ka mūsu saraksts varētu būt noderīgs glābējiem. Agrāk vai vēlāk viņi uzradīsies. Un līdz tam mums jātiek skaidrībā ar situāciju."

"Keilīna, ja?" Annija vēlreiz pārliecinājās, vai ir sapratusi pareizi, un pierakstīja arī sievietes vārdu. "Jauki! Vai jūs neatceraties vēl kādu, ko tagad neredzat? Kādu, kas varētu būt pazudis vai gājis bojā?"

[Lauwinja]

Jā, Keilīna Lengdona. Īsti nepievērsu uzmanību lidmašīnā esošajiem, tādēļ arī neko īpašu nesaskatu. Keilīna pateica Annijai un pievērsās Artrusam. Domāju, ja mēs izdzīvosim un nokļūsim atpakaļ pie civilizācijas tev varētu sanākt īsti labs un interesants raksts. Meitene pasmaidīja un palūkojās uz Nereonu. Tagat viņa jau dažus pazina. Keilīna ar pirkstiem iebrauca viegli siltajās smiltīs un nolūkojās uz ūdeni.

[Ariona]

Vilijams piegāja klāt pie dažiem cilvēkiem, kas sarunājās, ej nu sazini par ko(Keilīna, Nereons un Artruss) pie kuriem jau nu bija piegājusi klāt saraxta taisītāja, Annija laikam. Bija sasodīti garlaicīgi, normālos apstākļos varētu datorā noskatīties filmu, vai arī paklausīties mūziku, palasīt, ja māktu vientulība, bet tagad...Tagad jāmēģina uzsākt sarunu ar cilvēkiem, kam ar tevi nav nekādas saistības, kuri lai arī liekas sakarīgi diezgan, nu vismaz pāris no viņiem, diez vai arī kaut ko uzzinās par manu nodarbošanos, katrā ziņā es jau nebūšu tāds muļķis, lai sāktu to plaši apraxtīt...
Sveiki, laikam neesam pazīstami, mani sauc Vilijams....Laikam jau sanāx mums kopā kādu brīdi pavadīt...tad nu priecājos iepazīties.

[Sonrisa]

Neida piegaaja pie kaadas sievietes, kura, sskkiet, visus pierakstiija.
Sveika! Tu laikam mani pirmiit nepamaniiji. Esmu Neida! saciija sieviete un luukojaas uz paareejiem, kas patreiz staaveeja blakus.

[Vēja dvēsele]

Laura ievaidējās un pagriezās uz sāniem. Uzreiz mute un deguns piešļācās pilni ar ūdeni. Sprauslodama un klepodama meitene pieslējās sēdus. Atvērusi acis, Laura neko neredzēja, galva neciešami dunēja. Ik pa brīdim to caururba sāpes kā nokaitēts iesms.
Drīz asiņainā migla acu priekšā sāka izklīst. Laura sēdēja ūdenī, dažus soļus no viņas plājās gliemežvākiem piebērts liedags. Kur es atrodos? saķērusi rokās savainoto galvu, Laura sev vaicāja.
Ar joni atmiņā atausa šausmu kliedzieni, dūmi, liesmas, pēc tam ūdens. Visur ūdens, bailes, asinis. Tad viņai kaut kas smags bija uzgāzies virsū, laupīdams samaņu. Kā viņa šeit bija nonākusi, Laura nezināja.
Meitene četrrāpus ņēmās līst ārā no ūdens. Priekšā gulēja kaut kāds pelēks, slapjš priekšmets. Soma. Laikam jau viņējā. Sažņaugusi tās rokturi, Laura lēnītēm pieslējās kājās. Galvu atkal caururba asa sāpe. Meitene pacēla skatienu. Kādus simts metrus no viņas pludmalē rosījās bariņš cilvēku. Saņēmusi visus spēkus, Laura vilkās pie viņiem.
Aizslājusi līdz cilvēkiem, Laura nometa somu zemē un neskanīgi jautāja: Kas šī par vietu? Kā es šeit nokļuvu? Tad viņa palūkojās uz sevi. Viņa izskatījās pēc slapjas žurkas, džinsu svārciņi bija saplīsuši un uzrāvušies nepieklājīgi augstu. Nosarkusi meitene tos noraustīja zemāk. Atvainojiet, viņa nočukstēja.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 20.01.2006 10:11

[gone away]

Artruss uzlūkoja virieti, kurš nosauca sevi par Viljamu un pamāja ar roku viņam. Pēkšņi viņa skatiens kaut ko bija piefiksējis. Kāds nāca viņiem klāt un šis kāds izskatījās slapjs un savādi slims. Tā bija meitene.
Tevi mēs iepriekšnemanījām! Vai jūties puslīdz normāli? Tu izskaties čābīgi... viņs sacīja un piecēlās. Varbūt šī meitene vēl sadomās un kritīs...
Kā redzi, mēs te esam iestrēguši. Nevar zināt uz cik ilgu laiku. Ka Tevi sauc?

Šo rakstu rediģēja DFX: 12.11.2005 23:27

[Vēja dvēsele]

Laura. Laura Tanne. Nemāku pateikt, kā īsti jūtos. Kas notika? Iestrēguši? Kā to saprast? Laura nomurdēja un sagrīļojās. Tas bija krietni vien sliktāk nekā paģiras pēc studentu ballītēm. Brīnums, kā viņa vēl spēja puslīdz sakarīgi runāt.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 12.11.2005 23:32

[gone away]

Artruss pieskrēja pie meitenes un padeva viņai roku. Zini, Tu izskaties tā, ka Tev derētu apsēsties! viņs sacīja. Un notika tas, ka šitais stulbais verķis vīrietsi ar roku vēzienu norādīja uz lidmašīnu Nogāzās uz stulbas salas varbūt pat, ka nekurienes vidū. Mes esma iestrēgusi šeit tik ilgi, kamēr vien neizdomāsim, kā atrast mājupceļu. Pagaidām glābšanas brigādi izsaukt nevar- šeit nav zonas...

[Vēja dvēsele]

Laura pateicīgi uzsmaidīja svešajam vīrietim. Tad smaids pazuda. Nekurienes vidū? Meitene palūkojās apkārt un apsēdās, pareizāk sakot, sabruka zemē. Gar acīm sagriezās melni apļi un pazuda, skats atkal bija skaidrs. Viņa nopūtās. Un ko tagad darīt? Man laikam prātīgākais būs pārģērbties. Laura atkal piecēlās un grīļīgi aizgāja līdz tuvākajiem krūmiem, velkot sev nopakaļ somu. Meitene izvilka no tās melnas džinsenes un baltu, pieguļošu krekliņu. Tie bija pamanījušies palikt puslīdz sausi, jo Laura tos kā savus mīļākos apģērba gabalus bija pacentusies ielikt celofāna maisiņā, lai kaut kas neuzlīst virsū. Pārģērbusies viņa gausi devās atpakaļ un atkal atkrita zālē līdzās vīrietim, ar kuru bija sarunājusies. Vai var būt, ka vēl kāds nav atrasts? Visi šie cilvēki ir no tās lidmašīnas?

Šo rakstu rediģēja undomiel: 12.11.2005 23:52

[Nemriona]

Denīze izsteberēja krastā un nometa piekrāmēto koferi. Spēki bija izsmelti, jo sieviete peldes laikā bija ik pa reizei grimusi dzelmē tā kofera dēļ. Nokritusi sēdus smiltīs, viņa izgrieza pilošos matus. Tajos bija ieķērusies daža laba ūdenszāle, bet tā ilgi nedomājot tika ailidināta prom.

Pēc nelielas atpūtas, Denija sāka novērtēt situāciju. Šis bija apmēram kā vien filmā kur viņa tēloja realitātes šova dalībnieci. Viss norisinājās uz neapdzīvotas salas.
Toreiz filmēšanas laukumā jau bija viegli, bet šī bija realitāte. Realitāte, kura sievieti, par laimi, īpaši nebiedēja.

Pietraususies kājās un saņēmusi plaukstā koferi, Dena devās pie tiko pamanītā cilvēku bariņa.
-Sveiki! Vai izskaidrosiet man lūdzu mūsu šībrīža stāvokli? aktrise draudzīgi vaicāja sasniegusi tautu.

[Lauwinja]

Keilīna palūkojās uz meiteni, ar kuru runāja Artruss. Neizskatījās visai vesala šī meitene. Keilīnas kastaņbrūnās matu cirtas gandrīz jau bija izžuvušas. Papurinājusi galvu viņa ļāva, lai vējš mazliet arī palīdz pažāvēt. Keilīna vēroja, kā tikko uzradusies meitene apsēžas blakus Artrusam. Pie viņiem pienāca vēl viena jauna meitene. Keilīna nejuta vēlmi atbildēt uz jautājumu, tādēļ turpināja sēdēt. Meitene pamanīja arī vīrieti, kuru sauca Viliamss pievienojamies. Keilīnai palika vēl aukstu, jo viņa vēljoprojām sēdēja savā baltajā peldkostīmā un ar lielo dvieli aptinusies. Neviļus viņa nodrebinājās un palūkojās uz drēbēm, kas atradās krietni vien tālāk un cik varēja saredzēt nebija izžuvušas.

[Hikari]

Cilvēki, man laikam nāksies atgādināt vēlreiz JUms kas un kā. Lidmašīna ir sēklī, tajā nav ūdens!
Jūs esat pludmalē! Diena tuvojas vakarpusei, sāk krēslot. Jūsu mantas ir slapjas, tehnika nedarbojas un, ja kādam tā tomēr vēl ir dzīva,tad NAV ZONAS!
Jusu uzdevums ir visus apziņot, kāes skatos to jau daudzi dara.
Tālāk Jūsu uzdevums ir izlemt: Buvēt apmetni un dzīvot tā, vai arī nākamajā dienā doties izpētīt salu. Taču Jūms jābūt visiem kopā. Nekur nenoklīstiet pagaidām!

[Romija]

Annija pasmaidīja un ierakstīja savā sarakstā vēl divus vārdus. "Neida, ja? Pareizi? Un Laura?" viņa abām pārjautāja. Patīkami, ka saraksts papildinās.

"Mēs šobrīd neviens nezinām, kur esam nonākuši, tāpēc cenšamies pārlaist nakti, lai varētu rīt gaidīt glābējus. Domāju, ka kaut kad viņiem ir jāuzrodas!" Annija paskaidroja un, atvainojusies, pameta trijotni, nē, nu jau velesus piecus cilvēkus sēžam smiltīs. Dīvaini, kāpēc neviens no viņiem neko nedara lietas labā.

Ejot atpakaļ pie Pītera kofera, Annija satika vēl kādu sievieti (Vitu). "Es atvainojos, vai jūs nepateiktu savu vārdu, lai varētu jūs pierakstīt?"

[Lauwinja]

Keilīna palūkojās, kā Annija aiziet. Viņas vārdi radīja meitenei mazliet šaubas, par to, kā visi pārlaistu nakti. Bija kautkas jādara. Nevarēs tač palikt pa nakti uz aukstas zemes.
Vai kādam ir kādi ieteikumi, kā pārlaist nakti. Galu galā vakars jau klāt un naktis manuprāt šeit ir aukstas. Varbūt derētu palūkot kādu sausu koka gabalu, varētu iekurt ugunskuru, lai siltāk. viņa ierosināja un palūkojās apkārt.

[Sonrisa]

Laba ideja piekrita Neida. Mees vareetu abas kopaa pastaigaaties. Gan jau pludmalee ko atradiisim vinja pazinoja un pieceelaas. Paluukojusies uz Keiliinu vinja jautaaja Nu, vai naaksi ar mani?