...Cauri Orlonai..., [PZP] [C] Opcijas

[Lucifer]

Orlona ir neieņemams tumsas cietoksnis,kas piedr varenajam lordam Densenam.
Melni kareivji apsargā lielo melno mūri aiz kā slēpjās lielā Orlonas pils. Melna kā biedēklis tā slējās tuksneša vidū. Pat zālīte neuzdrošinājās dīgt tai tuvmuā.
Bet pavisam netālā pagātē viss izskatījās citādi.
Pilsēta bija liela,skaista mīlestības pilna. Tā bija Orlona kādu elfi,cilvēki un maģiskās būtnes to veidoja. Tagad šie Orlonas būvētāji visi sēž nelaimīgi Orlonas pils pagrabos. Visi ir lorda Densena vergi,cilvēka,kas šo vietu padarīja par neko.
Kad Densens iekaroja Orlonu,pasakaino teiksmu pilsētu,viņš visus pilsētas iedzīvotājus padarīja par vergiem. Tie grūti,sūri strādāja gan Densena zelta raktuvēs,gan arī negribīgi pievienojoties Densena melnajam karapulkam,kas iekaro ar vien vairāk un vairāk zemju.
Neviens neuzdrošinās sacelties,vai pretoties,jo daudzie mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Visi bēgļi notiesāti ar nāves sodu,ko izpildījis pats Dansens ar saldu smaidu uz lūpām.

Sīkāk skatīt ATD,anketas var rezervēt ATD... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Lucifer: 23.09.2005 16:33

[Tinuviel]

Elarinja uzsmaidīja Rubijai un tad palūkojās uz Kimu, kas jau bija uzlaidusies augšā debesīs. Eņģelis pāris sekundes pastāvēja mierīgi un tad, pēkšņi, uzšāvās gaisā kā bulta. Nē, drīzāk gan kā vējš.. Drīz vien viņa bija pie Kimas un varēja paskatīties uz ciemu no augšas.
- No augšas skats man vienmēr ir licies iespaidīgāks..
Eņģelis izteica savas domas un pasmaidīja.

[Džea]

No augšas jau parasti ir savādāks.Arī Kima pasmaidīja un vērās uz pilsētu.Tiešām,Apbrīnojami.Taču tad meiteens uzmanību piesaistīja kautkas cits kas bija saistīts ar Elarniju.Nezin kapēc bet tas viņai iekrita acīs.Feja bija pamanījusi kautko melnu aiz kreisās auss un tas viņu radīja nemierīgu.Īsti pārliecināta viņa nebija Taču ja nu tā ir patiesība.Vajadzēja noskaidrot.Klau es vai es nekļūdos bet vai tev tiešām ir tetovējums.Kima nedroši jautāja jā nedroši,jo viņa bija uztraukusies

[Tinuviel]

Elarinja nedaudz izbrīnīti paskatījās uz Kimu.
- Tetovējums?
Viņa vēlreiz pārjautāja. Balss vienā mirklī bija mainījusi savu intonāciju. Tagad tā bija visai pārsteigta, domīga.
- Nu jā, man ir tetovējums..
Viņa atteica un ar kreisās rokas pirkstu galiem pieskārās vietai, kur aiz kreisās auss bija ietetovēts melns laukumiņš. Doma, kas Elarinjai tikko iešāvās prātā, likās pavisam muļķīga, bet tomēr..
- Tev arī tāds ir?
Eņģelis pēc mirkļa iejautājās.

[Džea]

Pārsteigums bija tik liels ka Kima gandrīz zaudēja līdzsvaru un nogāzās.Nevar būt...Pirmo rezi kopš tā brīža sastopu sev līdzīgu.Viņa murmināja°,tomēr tad attapusies arī parādīja savu tetovējumu.Pārsteigums bija tik liels ka Kima neko nespēja pateikt

[rudo lapu vilcēn...]

Nekadu iebildumu nav. kad Elarinja jautaja, elfs atbildēja.
Skatam vajadzētu būt skaistam, savā ziņā. Revends nedaudz pasmaidīja.
Viņš nesteidzīgiturpināja soļot.
Kādēļ jūs šeit ieradāties? nedaudz pagrieziesies pret Rubiju, elfs iejautājās.

Šo rakstu rediģēja Renīna: 11.11.2005 09:19

[Gilraen Anarion]

Neatceros.Tas bija kā sapnis,itin kā kāds man būtu pavēlējis,lai eju šurp.Neatceros.Rubija brīnījās pati par sevi un tikko manāmi grozīja galvu.

[Tinuviel]

Elarinja nezināja ko just. Prieku? Satraukumu? Nesapratni? Pārsteigumu? Vai varbūt skumt?
- Tātad tu esi no..?
Eņģelis jautāja, bet nepabeidza - beigas bija saprotamas. Viņa skatījās uz Kimu ieplestām acīm, tumšās acis tagad izcēlās vēl vairāk. Viņa pielaidās tuvāk Kimai.
- Tas ir.. neticami!
Elarinja beigās piebilda un centās pasmaidīt, nomierināties. Sirds krūtīs sitās tik stipri, ka sāpēja..

[Džea]

Jā esmu.Kima atbidēja.Man....Man likās ka vairs neviena tāda kā es nav.Vismaz nebiju tādu līdz šim satikusi.Kima klušītēm atbildēja.Tas tiešām ir neticami.Viņa sapurināja savus rudos matus un atkal paskatījās uz Elarniju.Nē drīzāk cieši viņu vēroja