Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Ungaarijas ragas...]

Serīna pārsteigta noskatījās uz veselo roku, jo pēc dzirdētā, tai bija jābūt savainotai. Tad viņa izdzirda zirga soļus un ieraudzīja, ka Sens jau dodas prom.
Uzmetusi Tiārai skatienu - 'interesanti, bet par to tiksim skaidrībā vēlāk', viņa uzlēca Rasegara mugurā un viegli paskubinājusi drīz vien panāca Senu.
Klusēdama viņa palaida, lai dzīvnieks seko Sena zirga pēdās. Jautājumus par to, kas tur īsti bija ar Tiāras roku, viņa pagaidām atlika malā.

[Sindra]

Kad Sens un Serīna ceļā bija pavadījuši aptuveni kādas 10 minūtes, viņu priekšā pavērās pavisam neredzēts skats. Kāds koks mežā izcēlās pavisam dīvaini. Tas bija pilnībā sasalis. Ap to virpuļoja mazas saltas sniegpārsliņas. Liels un varens ledus koka stāvs stāvēja starp pārējiem kokiem, kuru sala aukstā dvesma nebija skārusi. Sniegpārsliņas tikai virpuļoja un virpuļoja. Vai nu tās radās no jauna vai arī tās nemaz nekrita zemē, tikai virpuļoja ap koku, tā kuplo, taču sasalušo lapu vainagu.

Ja kokam iet klāt tuvāk, pārņem nepatīkama aukstuma sajūta.

_____________________________________________________________________________

Tiāra paskatījās uz Devu.

Tev laikam beidzās sardze un tagad bija jāsargā Senam? Nu Tu vari iet pagulēt. Es pieskatīšu nometni. Viņa pasmaidīja puisim.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna sastinga un nevilšus apturēja zirgu. Skats bija iespaidīgs, kaut ko tādu viņa nebija redzējusi, prātā ienāca sasalušie priesteri. Bet... Sieviete apjuka, viņs nolēca no zirga un apmeta tā pavadu ap kādu zaru, tad lēnām tuvojās kokam.
Palika vēsi, Serīna paspēra vēl dažus soļus uz koka pusi un apstājās, viņai nerādijās, jo tuvāk gāja, jo palika vēsāk. Tāds nepatīkams aukstums, kas iesvēla viņā pagalam dīvainas sajūtas. Viņa paskatījāsuz Senu: Neko tādu vēl nebiju redzējusi.

[Lich]

Jāāā.... Man ar nav gadījies, teica Sens, no mugurpuses pienākdams Serīnai klāt.

Brīdi viņa prātam pārskrēja doma pamēģināt aizšaut kādu bultu koka virzienā, lai paskatītos kas notiek, taču viņš atturējās. Es domāju mums par to vajadzētu pastāstīt citiem, jo vismaz es no šādām pārdabiskām lietām neko nesaprotu.

Sens vēl kādu laiciņu, pavēroja koku un sniegpārsliņu kustības, mēģinādams saprast kas tur notiek, bet tad nosdrebinājās un sāka doties atpakaļ pie sava zirga.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna vēl nedevās pie sava zirga, tā vietā viņa sāka piesardzīgi iet ap koku, brīžiem pieiedama tuvāk, brīžiem atiedama nost. Viņai gribējās to nopētīt kā nākas.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 09.11.2005 16:37

[Sindra]

Koks izskatās ļoti skaisti. Klāts kā ar tikko veidotu sniega segu, kura vēl nav sablietējusies un sniegpārsliņas katra pati par sevi izskatās skaista un smalki veidota. No koka staro aukstums, patiešām stindzinošs aukstums.

[Ungaarijas ragas...]

Domīgi saraukusi pieri, Serīna piegāja pie Sena.
Auksts, kad pieiet tuvāk, bet tālāk tā nav. Tomēr mēs vēl nenoskaidrojām, kāpēc putni bēg.
Sieviete uzmeta skatienu debesīm.

[Sindra]

Debesīs nav neviena putna. Tie ir aizlidojuši. Arī tuvākajos kokos nevienu putnu nemana.

[Elernass]

"Paldies, tu esi ljoti laipna." Devs atsmaidiija pretim un devaas uz telti. Vins nosprieda, ka kaameer Sens atgrieziisies no izluukgaajiena, tikmeer vins buus sakaartojies guleeshanai. Liidz ar to meitenei un paareejiem nekas ljauns nenotiks.

"Jaa, lai maacaas atbildiibu" pie sevis nodomaaja Devs un visai apmierinaats ar dziivi devaas guleet.

[Sindra]

Aiz koku galiem jau ausa gaisma. Bija pagājušas kādas desmit minūtes kopš Sens un Serīna devās prom.

Tiāra apstaigāja nometni. Nolūkojās uz guļošajām sejām.
Likās, ka meitene pārliecinās vai visi patiešām guļ.

[Farliner]

Riliarnirs pabeidza meditāciju un katram gadījumam pārlaida skatienu apmetnei - ja būtu kas patiešām nopietns noticis, tad viņš būtu iztraucēts, taču nekas kritisks, acīmredzot, nebija noticis. Kādu brīdi pavērojos promlidojošos putnus viņš noklausījās, kā Sens un Serīna dodās projām un iekārtojās savā slēptuvē ērtāk - gan jau šie abi noskaidros, kas noticis.

OOC: Riliarnirs neatrodas nometnē bet netāluno tās.

[Sindra]

Tiāra likās, ka visi guļ. Tiesa, tumšo elfu viņa nepamanīja un laikam jau tas meitenei piemirsās.
Viņa pagāja maliņā, vēlreiz paskatījās, ka visi guļ un salika abas rokas vienu pret otru, tā ka gredzeniem saskārās mirdzošie akmentiņi. Brīdī, kad ties saskārās meiteni apņēma maģiska oranža aura. Viņa atradās auras vidū un dziļi elpoja, izbaudīdama gaismas pieskārienus.

Tā tas turpinājās aptuveni minūti un tad aura nodzisa un gredzenu akmeņi vairs nemirdzēja.
Aiz koku galotnēm uzausa saule.

Meitene bažīgi paskatījās apkārt vai neviens nav redzējis ko viņa darīja un tad aizgāja un apsēdās pie ugunskura.

[Lich]

Nāc! Sens uzsauca Serīnai Nez vai te vēl mums kas ir meklējams... lēnām iekāpa sedlos un sāka soļot atpakaļ uz nometnes pusi.

[Gilraen Anarion]

Gilraena redzēja oranžo gaismu un Tiāru.Viņu tas nedaudz izbrīnīja,tācu elfa nolēma nereaģēt un turpināja sēdēt.Tāra to nebija gribējusi rādīt visiem,tādēļ to arī būtu jāaizmirst.Kaut gan elfai kaut ko aizmirst izdotos vien ar lielām pūlēm.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna vēl reizi uzmeta skatu kokam, tad uzlēca zirgam mugurā un iegrima pārdomās. Rasegars pats sekoja Sena zirgam pa pēdām. Visbeidzot Serīna domīgi noglāstija zirga kaklu: Ko tu domā par visu šito?
Taču tas vairāk bija jautājums, uz kuru viņa īpaši atbildi negaidīja.

[Sindra]

Pēc brīža Serīna un Sens atgriezās nometnē. Tiāra piecelās un pieskrēja pie Sena un Serīnas.
Nu jūs kaut ko atradāt? Kaut ko redzējāt? Viņa nemaz nepieklusināja balsi. Meitenesprāt bija jau rīts un visiem bija jāceļas, lai dotos tālāk.

[Romija]

Rikki vēlreiz miegā pagrozījās. Ar vienu pavērto aci redzēdama netālu no ugunskura vēl kādu guļošo, viņa slinki sakārtoja paīso apmetni un turpināja gulēt. Laikam būs tikai izlicies.

[Roviela]

Danni laiski izstaipījās. Rīts! Bet augšā pagaidām necēlās. Viņam patika pagulēt, un, ja nav uz sardzi, kad iepriekšējais sargs ceļ augšā, tad nākamais, kuram viņš parasti atļāva sevi modināt, bija pavārs, kas aicināja brokastīs. Tā kā uz uguns acīmredzami nekas vēl negatavojās, tad Danni pievēra acis, un tikai slinki klausījās, kas notiek apkārt. Kāds kaut ko tur ir redzējis? Gan jau izstāstīs, un gan jau to varēs dzirdēt, ja tik skaļi runā!

[Urdrunir]

Boēcijs bija augšā drīz pēc rītausmas. Viegli drebinādamies, viņš tīstījās apmetnī un sameklēja pāris žagarus, kurus iegrūda ugunskurā. Tad pastiepis pēdas pret uguni, viņš no saiņa izvilka jaunu pīrādziņu un domīgi gremoja, ik pa laikam pamesdams aci uz savu zirgu, lai pārliecinātos, ka tam viss kārtībā.

OOC: Hei! Nelieciet Boēcijam krākt. Viņš ir tāda muzikāla dvēsele un nemūžam neko tādu neatļautos.

[Romija]

OOC: Neķer kreņķi, Boēcij! Tad, kad Rikki viņu ieraudzīja guļam, vēl nebija gaišs. Katrā ziņā var pieņemt, ka tas bija nedaudz pirms viņš pamodās.