...Cauri Orlonai..., [PZP] [C] Opcijas

[Lucifer]

Orlona ir neieņemams tumsas cietoksnis,kas piedr varenajam lordam Densenam.
Melni kareivji apsargā lielo melno mūri aiz kā slēpjās lielā Orlonas pils. Melna kā biedēklis tā slējās tuksneša vidū. Pat zālīte neuzdrošinājās dīgt tai tuvmuā.
Bet pavisam netālā pagātē viss izskatījās citādi.
Pilsēta bija liela,skaista mīlestības pilna. Tā bija Orlona kādu elfi,cilvēki un maģiskās būtnes to veidoja. Tagad šie Orlonas būvētāji visi sēž nelaimīgi Orlonas pils pagrabos. Visi ir lorda Densena vergi,cilvēka,kas šo vietu padarīja par neko.
Kad Densens iekaroja Orlonu,pasakaino teiksmu pilsētu,viņš visus pilsētas iedzīvotājus padarīja par vergiem. Tie grūti,sūri strādāja gan Densena zelta raktuvēs,gan arī negribīgi pievienojoties Densena melnajam karapulkam,kas iekaro ar vien vairāk un vairāk zemju.
Neviens neuzdrošinās sacelties,vai pretoties,jo daudzie mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Visi bēgļi notiesāti ar nāves sodu,ko izpildījis pats Dansens ar saldu smaidu uz lūpām.

Sīkāk skatīt ATD,anketas var rezervēt ATD... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Lucifer: 23.09.2005 16:33

[rudo lapu vilcēn...]

Daudz jau esiet redžjusi? elfs ieinteresējās, dzirdot Rubijas atbildi.
Varētu būt interesanti. gandrži nemanāms smaids rotājās Revenda sejā.

[Tinuviel]

Elarinja vieglītiņām pavēzēja spārnus. Viņa paskatījās debesīs, tad atkal pievērsās sarunu biedriem.
- Vispār šeit es nemaz negribēju nokļūt, man, tā teikt, ieteica uz šejieni doties. Nepateica kāpēc, vienkārši teica, ka te kaut kas notiks. Kas - to nezinu...
Eņģelis visai īsi pastāstīja un pasmaidīja. Vēl viens zibenīgs skatiens Beauti virzienā. Kas gan viņu šajā kentaurē saistīja? Varbūt vienīgi tas, ka tā bija melnā kentaure. Viņa.
Laikam jau esmu daudz redzējusi. Manuprāt.
Elarinja nodomāja.

[Gilraen Anarion]

Šis ir tikai sākums,Rubija noteica un pasmaidīja,Vēl daudz ko jāredz.

[Džea]

Kima kas visu bija vērojusi apnika stāvēt maliņā un viņa nolēma pievienoties bariņam.Pacēlusies pāris sentimetrus virs zemes viņa nedaudz sakustināja spārnus un nolaidās blakus enģelim.Sveiki es nevarēju nedzirdēt ko jūs runājāt tapēc pievienojos.Mani sauc par Kimberliju jeb īsāk Kimu

[rudo lapu vilcēn...]

Sveicināta Kimu. Mani mēdz dēvēt par Mareku. elfs pasamaidīja.
Interesants pulciņš sāk veidoties.
Visa dzīve ir tikai sākums kaut kam uz katra līkuma vr atrast kaut ko jaunu. elfa acīs pavīdēja jautras dzirkstelītes.

[Tinuviel]

- Sveika, Kimu! Mans vārds ir Elarinja.
Eņģelis paskatījās uz Kimu, kas bija nolaidusies viņai blakus. Skatiens nebija caururbjošs, bet vienalga stingrs un noskatīja būtni kārtīgi - no galvas līdz kājām.
- Noklausīties nav labi, labāk ir pašam pievienoties sarunai...
Elarinja piebilda un pasmaidīja.
- Dzīve ir pārsteigumiem pilna...
Viņa vēl nomurmināja, vairāk tas bija attiecināts un Mareka teikto.

[Džea]

Es nenoklausos,tikai dzirdēju ko saku.Kima izlaboja enģeļ teikto un pasmaidīja.Viņa uzmeta īsu skatienu melnajam kentauram un tad atkal palūkojās uz bariņu.Un noslēpumaina....Viņa vel piebilda Elarnijas uz Nareka teiktajam

[rudo lapu vilcēn...]

Katrs saskata to, kas pašam tuvāks.elfs pasmaidīja.
No vienkāršiem jautājumiem, var šo to uzzināt. viņa acis viegli dzirkstīja.
Vai jums kādi plāni turpmākajai deinai, jaunkundzes? viņš iejautājās. Ja ne, mās varētu kaut kur doties. Nedomāju, ka ciemata tirguslaukums būtu pati piemērotākā vieta sarunām. elfa teiktajam bija arī savs pamatojums. Aizvein skaidrāk varēja just ciematnieku skatienus, kas gandrīz vai sāka dedzināt un radīja neomulības sajūtu.

[Tinuviel]

Elarinja paskatījās uz Mareku.
- Nē, plāni nav itin nekādi, vismaz man.. To, ko es darīšu, es parasti izlemju uz vietas.
Viņa atteica un pasmaidīja.
- Es šo vietu galīgi nezinu, tāpēc nezinu, vai ir kāda vieta, kur nav iespējams noklausīties... Varētu uz labu laimi klīst pa ciematu, gan ko atradīsim, ne?
Ar šo jautājumu viņa vērsās pie sarunas biedriem.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kentaure šoreiz itkai vēroja pārējos.
Hmm,visia interesanti...
Ja kāds vēl nav pamanījis,tad mani sauc Beauta,un es esmu melnā kentaure.
Beauta cēli noteica,mazliet ielocīdama priekškājas.Zināmas pieklājības normas jāievēro.

[rudo lapu vilcēn...]

Sveicināti Beauti. Mareks viegli palocījās.
Mēs varētu doties, ja nevienam nav iebildumi. viņš atbildēja Elarinjai.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ak tad mani ignorēs tālāk..Es viņam rādīšu..!Bet tagad nē,pagaidi...
Vai drīkstu uzzināt,uz kurieni tad mēs dosimies,vai uz Orlonas cietoksni?Ja mana dzirde neviļ...
Kentaure maigā un klusā balsī čukstēja.

[Tinuviel]

- Jā, dodamies...
Elarinja atteica Marekam. Eņģelis vēl nekustējās, bet gan pagriezās pret Beauti un uzmeta viņai iznīcinošu skatienu, kādu no eņģeļa nevar gaidīt. Ikviena būtne, to ieraugot, varētu pārdomāt savu rīcību.
- Kas tie mēs būtu? Vai arī sevi pieskaiti?
Viņa jautāja kentaurei, Elarinja nebija manījusi, ka Beauti pievienotos sarunai vai kā citādi izrādītu interesi. Viņa stāvēja krietnu gabaliņu tālāk. Eņģelis savicināja spārnus un pagrieza kentaurei muguru, lai pievērstos Marekam.
Iedomīgie kentauri..
Viņa nodomāja, sejā parādījās viegls smīniņš.
- Tad ejam, ja?
Viņa vēlreiz pārjautāja, ignorējot Beauti vārdus par Orlonas cietoksni.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Hmm...
Beauta tik vien kā nočukstēja.
Enģelis...Ak,šī jaunatne,mūždien fano par gotiem.Labi,pat manu nevainīgo jociņu par Orlonu...Varu saderēt,tūlīt kāds vietējais huligāns mūs iztraucēs.
Viņa cieši paskatījās uz Elariņu,lai gan uz visu augumu,jo seju redzēt nevarēja.

[rudo lapu vilcēn...]

Ejam. un elfs saķa nesteidzīgi soļot.
Viņu bija nedaudz izbrīnījusi kentaures un enģeļa izturēšanās, bet tad viņš klusi pasmaidīja. Iepriekš taču viņu strpā bija noticis strīds, kas mani šeit lika apstāties.

[Gilraen Anarion]

Neko neteikusi Rubija sekoja pārējiem.Viņai gluži labi patika pastaigāties.Arī pulciņš bija izveidojies interesants.Nu,visumā viņai nebija iebildumu.Galu galā nekas īpašs arī ieplānots nebija.Meitene sāka soļot nedaudz aiz Mareka.

[Džea]

Kimai pēkšņi kautkas ienāca prātā un vina pagriezās pret Elarniju.Klau,varbūt pirms dodamies nezināmajā paskatamies uz pilsēstu vispirms no augšas?

[Tinuviel]

Elarinja jau bija sākusi iet blakus Marekam, kad viņai nācās pagriezties pret Kimu, lai viņai atbildētu.
- Varbūt! Mēs varbūt varētu ko labu redzēt.. Vien..
Eņģelis smaidīja, tomēr beigās uzmeta nedrošus skatienus Marekam un Rubijai.
- Jūs neiebilstat, ja mēs uz brīdi jūs atstātu vienus?
Elarinja vērsās pie abiem, smaids sejā neizzuda. Viņa cerēja, ka viņiem nebūs iebildumi, viņiem teorētiski nevajadzētu būt iebildumi, bet kas zin..

[Gilraen Anarion]

Jā,protams.Rubija atteica,bet tomēr arī viņai sagribējās pasatīties uz pilsētu no augšas.Tik un tā viņa turpināja iet.

[Džea]

Kima tikai pasmaidīja un savicināusi savus zilos spārnus pacēlās gaisā.Feja jau bija apmēram kādus metrus piecus no zemākās mājas.Palūkojusies uz bariņu lejā viņa pasmaidīja un sāka gaidīt kad viņai pievienosies Elarnija