Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Sindra]

OOC - Viņi nav devušies. Viņi ir procesā. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Kaslors pamāj ar galvu Devam.

Es tomēr iešu savu ceļu. Paldies par piedāvājumu. Vēl pasaki tam puisim, viņš ar galvu pamāj Sena virzienā, ka tas ko viņš paņēma ir gan svētība, gan lāsts. Iespējams, ka viņam tas nesīs tikai svētību. Nezinu. Kā jau viņam teicu. Tas piepildīs vēlēšanos. Lai dievietes svētība ar jums!

Viņš pagriežas un dodas uz pretējo pusi prom no bara iekšā mežā.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 25.10.2005 16:23

[Farliner]

Riliarnīrs dodas pie sava zirga, kurš tā arī palicis krūmājā mazliet nostāk no pārējiem un šobrīd beidz apgrauzt kādu sevišķi sulīgu krūmu. Elfs apgāja apkārt zirgam un atvēra sedlu somu, acīmredzot, nolēmis kaut ko pārbaudīt pirms doties tālāk...

Brīdi vēlāk viņš jau zirga mugurā izjāja no krūmiem un iekārtojās jau agrāk noskatītājā vietā - ne pirmais un ne pēdējais, tā lai ērti var pārraudzīt apkārtni un reaģēt uz uzbrukumu no jebkuras puses.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 26.10.2005 00:06

[Elernass]

Devs atvadaas no Kaslora. Apsola nodot zinju Senam.

Uzkaapj zirgaa un ir gatavs atkal doties taalaak celjaa.

[Lia'angia]

Brunhilde deva svētību Kasloram un, novēlējusi, lai viņa ceļš ir Dievietes vadīts, pievienojās pārējiem. Doma par došanos uz māju pusi likās tīkama, lai gan viņa nespēja īsti izlemt, vai tas ir labākais ceļš, kā atrisināt priesteru sasalšanas jautājumu. Taču, tā kā Lūnā nebija izdeies atrast nekādu informāciju, jebkurš ceļš bija tik pat labs, kā pārējie, galvenais, lai Dievietes svētība viņus pavadītu.

[Urdrunir]

Boēcijs omulīgi iesēdies seglos viegli līgojās un ļāva zirdziņam iet pa ceļu, kas veda no Lūnas un nemaz arī nedomāja nekur nogriezties.

[Lich]

Redzēdams, ka pārējie taisās doties, arī Sens aizdevās līdz savam zirgam un veikli uzleca tam mugurā. Nedaudz nogaidījis, kamēr lielākā daļa pārējo izkustās, viņš laiski iekārtojās jātnieku grupas galā.

[Romija]

Neizskatījās, ka Boēcijam būtu visai pļāpīgs garastāvoklis. Rikki paskatījās uz viņu, tad uzmeta skatienu pārējiem, kas bez iebildumiem sekoja. Izskatījās, ka aizķeršanās ir beigusies un ceļš var turpināties. Viņa ļāva savam zirgam ik pa laikam noplūkt kādu zāles kušķi, kas ceļmalā gadījās, tādā veidā arvien atpalikdama no Boēcija un Skariņas, viņa nonāca pārējo grupas vidū.

[Sindra]

Kad visi beidzot bija devušies ceļā, laiks ritēja uz priekšu nemanot. Apkārt mežs sabiezēja. Taciņa palika arvien šaurāka. Taču neizskatījās, ka biedriem varētu draudēt jelkādas briesmas.

Tikai likās, ka mežs paliek arvien biezāks un tumšāks, iespējams, ka pie vainas bija vakars, kurš ceļotājus lēnām bija pārsteidzis. Kad bija jau gandrīz pavisam satumsis, Tiāra piejāja pie Sera Boēcija, iebakstīja vecajam vīram, kurš jau bija aizsnaudies un klusi pačukstēja.

Man liekas, ka mums te vajadzētu pārlaist nakti un atpūtināt zirgus. Meitene lāga nesagaidījusi no barda atbildi, strauji pagrieza zirgu pret pārējiem un uzsauca:

Sers Boēcijs saka, ka mums šeit vajag pārlaist nakti. Un tālāk doties no rīta. Satumsīs un zirgiem tāpat būs grūti redzēt ceļu. Viņa nosķērsoja ceļu un gaidīja, ko biedri atbildēs.

Gredzeni meitenes pirkstos dīvaini spoži mirguļoja. Kā mazas gaismiņas. Uz vienas rokas zila gaismiņa un otras sarkana.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 26.10.2005 23:46

[Romija]

Rikki piejāja tuvāk Tiārai un arī apstājās.

"Tev taisnība," viņa piekrita un paskatījās uz gredzeniem - interesanti! "Man šķiet, ka te nemaz nebūtu tā sliktākā vieta, kur pārlaist nakti. Tomēr pa tumsu ceļot nebūtu prātīgi. Ja nu kāds aizsnaužas un atpaliek," viņa prātoja, skatoties uz Seru Boēciju, kas laikam spēja gulēt pat esot ceļā. Gudra viņam tā Skariņa.

Rikki nolēca no zirga un izstaipīja kājas, kas bija kļuvušas nedaudz stīvas. Pat ja viņi izdomās jāt vēl tālāk, šis brīdis jāizmanto lietderīgi.

[Lia'angia]

- Vai, kur tev smuki tie akmeņi spīd! - Brunhilde piejāja pie Tiāras.
- Drīkst apskatīties? Es šo to saprotu no rotaslietām, pati tādas taisu, bet nesaprotu, kas tie ir par akmeņiem! Vai tie gadījumā nav apburti?
ja Tiāra ļauj apskatīties, Brunhilde rūpīgi novērtē gredzenus gan no tehniskā izpildījuma viedokļa, gan no maģijas, cik nu viņai sanāk.

[Farliner]

Lieki nerunājot,Riliarnirs nolēc no zirga muguras, un nozuda tuvākajos krūmos, pēc brīža parādoties no pavisam otras puses - acīmredzot, viņš bija apmetis loku ap grupas atrašanās vietu: "Izskatās, ka nekā bīstama te tuvumā nav." Elfu varēja pamanīt praktiski tikai tad, kad viņš runāja, viņa apģērb sšobrīd pilnīgi saplūda ar tumsu, un nemanāmās kustības arī neļāva noteikt viņa atrašanās vietu.

[Roviela]

Danni atlikušo pēcpusdienu jāja klusēdams. Nepatika viņam notikušais, ko citu teikt. Tagad jārīkojas uz nakti. Nekas liels jau tas nav, tāpat neko daudz gulēt nesanāks. Viņš sekoja Rikki piemēram un arī nolēca no zirga. Šī vieta no sargāšanas viedokļa ir tikpat laba kā kāda cita. Zirgiem ko pagrauzties ir, pašiem arī.
Viņš neklausījās, ko tur priesteriene ar Tiāru runā, tikai drusku pabrīnījās par Tiāras spožajiem akmeņiem. Nez, viņi katru nakti viņai tā spīd? Laikam jau, citādi pati brīnītos.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna nopriecājās, kad viņi iejāja mežā, jo tur viņa jutās vairāk vai mazāk kā mājās. Viņiem apstājoties uz nakti, sieviete viegli noslīdēja no zirga, arī viņa nozuda uz mirkli mežā, saplūstot ar apkārtējo tumšumu. Kaut kur tālāk iebrēcās ū````.
Pēc brīža sieviete atkal parādījās, viņa izskatījās mierīga, kad piegāja tuvāk Tiārai, lai aplūkotu gredzenus, par kuriem ierunājās priesteriene.

[Sindra]

Tiāra pasniedz gredzenus rūķei.

Jā, tie tiešām naktīs vienmēr tā mirguļo. Sākumā likās dīvaini, bet tad es pieradu.

Meitene nokāpj no sava zirga un lūkojas pēc vietiņas, kur to varētu piesiet.

Gredzeni ir izcils meistardarbs. Rūpīgi un kārtīgi izstrādāti. nav vietas, kur piesieties. Protams, tie ir maģiski.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 27.10.2005 12:04

[Romija]

"Tikai, kad guli, piesedz viņus ar kaut ko," Rikki nedaudz ironiski piebilda, bet neko ļaunu ar to nedomāja. "Savādāk citiem var būt grūti aizmigt, kad uz viņiem kāds skatās ar vienu zilu, vienu sarkanu aci," viņa iesmējās un izbolīja savas sarkanās acis, kas gan krēslā izskatījās pilnīgi melnas un dziļas. "Bet skaisti vispār," Rikki piebilda un vēlreiz salieca un iztaisnoja kājas.

[Sindra]

Tiāra pasmaidīja un kad rūķe atdeva viņai gredzenus atpkaļ. Meitene tos uzvilka pirkstā iebīdot akmeņusuz plaukstas iekšpusi.

Tā, būs labi? Viņa smaidot pavaicā Rikki. Man liekas, ka mums derētu kaut nedaudz iestiprināties. Neesmu neko ēdusi, kopš paša rīta. Viņa novilka savu apmetni un uzklāja to uz zirdziņa.

Iešu salasīt zariņus ugunskuram.

[Romija]

"Ja vien tev tā ir ērti," Rikki iesmējās par Tiāras risinājumu. "Tagad gan varēji turēt uz āru, tumsā būs vieglāk redzēt," viņa uzsauca metenei, kas jau bija devusies pēc žagariem.

"Jā, vakariņas tiešām būtu varen laba doma," viņa piebalsoja un veda zirgu mazliet tālāk, lai piesietu pie kāda koka. To izdarījusi, Rikki sāka ķimerēties ap seglu siksnu, lai noāķētu somu. Kaut kā ļoti bija savilcies un nemaz nenāca vaļā.

[Roviela]

Danni jau bija atradis labu vietu savam zirgam un novietojis to, kad pamanīja, ka Tiāra tumsā taisās doties viena mežā. Danni pie sevis novaidējās un steidzās viņai pakaļ. Nepietiek ar vienu uzbrukumu šodien? Viņš atcerējās, ka bija doma, ka meiteni var arī nolaupīt.

Pagaidi, es palīdzēšu, sargs, no skrējiena nedaudz aizelsies, jau bija blakus Tiārai.
Tad viņš tā kā sāka lasīt žagarus, bet, īstenībā, uzmanīgi ausījās, vai kas nedraud, tikai pa brīdim paceldams pa kādam lielākam sausam zaram, un arī tos turēja tā, ka varētu nekavējoties nomest. No meitenes viņš neatkāpās ne pāris soļus.

[Sindra]

Vai paldies, tas ir tik mīļi! Tiāra ar neviltotu sajūsmu iesaucās un palīdzēja Danni savākt zariņus.

Kad viņai likās, ka jau ir gana, viņa devās atpakaļ uz nometni, kur sakrāva žagariņus skaistā čupiņā, savicināja rokas un zariņi sāka sprakšķēdami degt.

Aizdedzināšana ir mana mīļākā daļa, no visas ugunskura kuršanas. Viņa smaidot noteica un vēroja, kā uguns liesmas lēnām iznīcina zariņus.

[Roviela]

Danni savus salasītos sausos koka gabalus nolika gabaliņu nostāk no ugunskuriņa. Būs ko piemest vēlāk, ar aizdedzināto kaudzīti tāpat nepietiks.

Ei, tauta! Nākat un sildat, kam kaut kas sildāms ir! Un paši ar' var sildīties! sargs uzsauca ceļabiedriem, un pēc tam pievērsās Tiārai.

Es manu, ka Tev patīk uguns maģija. Un padodas arī, Danni ar nelielu apbrīnu noteica. Tad vērīgi paskatījās uz meiteni Kā plecs? Viss kārtībā?