Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Tumshiba]

Anroks iemalkoja pāris malkus un pateicās karavīrām par piedāvāto vīnu.
Viņš pat nejuta garšu, jo domas bija aizklīdušas tālumā pie Kamzi, bet tam visam pāri kā tumšie rudens lietavu mākoņi klājās klājas nepatīkamas priekšnojautas.

Senais atdeva atpakaļ vīna ````ški un, pieņēmis panteras izskatu, metās uz priekšu. Viņam, ik mirkli nikni ierūkdamies, sekoja pusvilks.

OOC - līdz mežam tālu???

[Romija]

"Es nezinu, kaut kāda putra," Kamzi pieliecās un tuvāk apskatīja atnesto. Apkārt bija diezgan tumšs, tāpēc redzēt varēja slikti.

"Varu ar pusi vismaz uzcienāt," viņa laipni atbildēja un pasniedzās cauri restēm. "Vai tu vari aizsniegt manu roku?" viņa vaicāja snidzoties pēc iespējas tālāk uz Mirko pusi.

OOC: Varot aizsniegt... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Kedriks]

"Putra saki? Nu varbūt iedod mazliet pagaršot, ar ko ta šajā jaukajā vietā te viesus cienā" Mirko balsī skanēja viegla ironija. "Mēģināšu izbāzt pa šo pusi pabāzt laukā roku!"

Mirko mēģina aizniegties līdz kaimiņu būra restēm.

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 17.10.2005 21:31

[Romija]

Kamzi sataustīja kādu raupju roku no pretējās puses. Šķita, kā pārāk tuvu abas celles nav.

"Nu, re, vismaz aizsniegt viens otru varam," viņa lietišķi konstatēja un ievilka roku atpakaļ, lai paņemtu bļodu ar putru un pasniegtu to Mirko. "Še, pagaršo! Atstāj man ar kādu bišķīti. Bet tagad es paskatīšu, vai ko nevar darīt lietas labā. Man uzreiz pēc pamošanās negribās ēst - vispirms kāds darbiņš jāpadara."

[Kedriks]

Mirko tukšumā pastieptā roka sataustīja kaut ko siltu. Tā laikam bija Kazi roka ar putras bļodu. Mirko to pavilka tuvāk un piesardzīgi pamēģinjāja nogaršot bļodas saturu. Darīja viņš kā bija radis agrāk - pirmo kumosu viņš diezgan ilgi turēja mutē to nenorijot un tikai mazliet pakošļājot. Pēc pārdomu brīža viņš ķērās klāt pārējam bļodas saturam.

"Nu mans tētis šitādam pavāram būtu licis uzskaitīt rīkstes!" Mirko balsī ieskanējās viegla ironijas un nostaļģijas deva. Pēc brīža šmakstināšanas Mirko pastūma atpakaļ bļodu, kurā putras saturs bija nokrities apmēram uz pusi. "Še, iesptiprinies! Tev tomēr laikam jau vairāk vajag!"

[Romija]

Dzirdot Mirko darbošanos, Kamzi centās sataustīt vēl kaut ko pie sienas - vai tiešām pavisam nekā nebūs?

OOC: tikko tikai iedomājos, ka, ja bļoda tika padota pa restu apakšu, vai maz viņi tā varēja mierīgi savā starpā to padot. GM, saki savu biezo vārdu! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Varbūt var vismaz tā, ka tā putra gluži ārā nekrīt un bļodu var sašķiebt. Ja nē, tad laikam būs jāuzskata, ka nekas tā īsti nenotika. Ehh...

Saņēmusi atpakaļ putru, Kamzi apsēdās uz salmu kušķa un sāka ēst. Mirko bija taisnība, nekāds labais pavārs tas noteikti nebija.

"Bet kāpēc tev neiedeva?" Kamzi jautāja un ar piedurkni noslaucīja muti. "Vai viņi tev arī iepriekš nedeva ēst?"

[Kedriks]

"Nu bet es jau te tikai otro dienu!" Mirko attrauca. "Rādās, ka tev te bijis tas gods uzturēties kādu laiku ilgāk? Cik ilgi tu īsti te atrodies?" Mirko balsī skanēja gan viegli slēpta ironija, gan diezgan patiesa ieinteresētība. "Un es labprāt mazliet izlauztu kādu no viņu netīrajām rokām, ja šie kāds te tuvumā atkal parādās. Mums vajadzētu darboties saskaņoti - tu varētu novērst viņiem uzmanību!".

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 17.10.2005 22:09

[Romija]

"Te es esmu tikai kopš vakardienas. Pirms tam viņi mani veda. Tas bija gruts ceļš. Tā pagāja vismaz vēl divas dienas. Varbūt vairāk, neatceros. VArbūt tas, ka zaudēju samaņu, bija ar nolūku darīts, lai es nezinātu ceļu uz šejieni," Kamzi nopūtās, to visu atceroties.

"Bet kā tu domā, lai es novēršu viņu uzmanību?" viņa ar blīkšķi nolika tukšo bļodu zemē un ļāva skaņai atbalsoties viņas celles sienās un gaitenī.

[Lia'angia]

o.o.c. Hm, nu vispār bļoda cauri restēm negāja, tādēļ jau restes tika paceltas... Pieņemsim, ka putra ir tik cieti kunkuļaina (kaut kādi graudi, savārīti ar drusciņu ne pārāk labi smaržojoša speķa), ka var pa gabalam paņemt un padot. Gūstekņi var mierīgi paspiest viens otram roku. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Kamzi, snaikstoties gar sienu, jūt, ka tur ir padziļinājums, taču viņas pirksti pusplaukstas tiesu nesniedzas tajā iekšā, tikai malā.

[Roviela]

(OOC - man šķiet, ka mēs esam mežā. Galu galā pagājušo nakti gulējām, ja to tā var nosaukt, meža ielokā. Mežs bija blakus. Un sākām iet pirms ausmas, esam brīdi jau rikšojuši. Tāpēc, man šķiet, mēs jau laužamies pa mežu, bet ne gluži tajā vietā, kur pirmā grupa. Kā tur īsti ir?)

Kellards nobāza ````šķi un, jau pa ceļam velkot rokās cimdus, sekoja pantercilvēkam un pusvilkam. Vīns, lai kāds, bija palīdzējis.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 18.10.2005 08:22

[Romija]

"Te kaut kas ir!" iesaucās Kamzi. "Tikai es nevaru īsti aizsniegt. Man roka par īsu!"

Lai arī kā viņa stiepās un centās, nedaudz pietrūka. Izmēģinājusies pa dažādām restu spraugām, viņa beigās tomēr ievilka roku atpakaļ. Nekā. Bet tad Kamzi atcerējās, ka viņai taču ir viens no viņas dunčiem. Paņēmusi to rokā, viņa centās aizsniegties vēlreiz.

[Kedriks]

"Kur tad? Pie restēm? Kurā pusē? Un kas tur ir?" Mirko nepacietīgi iesaucās un pavilcis krekla piedurkni uz augšu arī ņēmās vēlreiz iztaustīt to, kas atradās ārpus viņa būra restēm, cik nu roka tālu atļāva.

[Tumshiba]

OOC - ja esam mežā.

Pantera un Ru-ūrs sāk meklēt pēdas, ko varēja atstāt iepriekšējā grupa Menariona vadībā.

Kādu brīdi anroks pieņem cilvēkveidīgu paskatu un kaut ko buras (brīdinājums pret briesmām)

[Romija]

"Te, uz otru pusi. Es varu tādu kā bedri sataustīt," Kamzi centās tā paņemt rokā dunci, lai ar to varētu iesniegties iekšā padziļinājumā. "Es tikai nevaru sajust, kas tur dziļāk ir. Varbūt ar dunci izdosies," viņa centās iebakstīt.

[Lia'angia]

Kamzi duncis pilnīgi skaidri aizķērās aiz kaut kāda negluduma, izciļņa, bet tas arī bija viss.
Mirko savā pusē sasnaigstīja tādu pašu iedobumu, kurā ir kaut kāds akmens puļķis.
----------------------
Anroks, uzmetot burvestību, sajuta, ka priekšā, nedaudz pa kreisi, ir Tumšās burvestības paliekas

[Kedriks]

"Heh, man te kaut kas ir! Tā kā puļķis kaut kāds!" Mirko ar sajūsmu paziņoja, mēģinot sataustīto puļķi visādi paspiest, pagrozīt un pavilkt uz visām iespējamajām debespusēm, ar otru roku un kājām cenšoties pavilkt uz augšu restes, vai vismaz pārliecināties, vai darbības ap akmens puļķi nepadara restes vaļīgākas.

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 18.10.2005 10:14

[Farliner]

OOC: Ja pareizi saprotu, tad mūsu grupa jau ir devusies tālāk pa pēdām?

Pirms atstāt nakšņošanas vietu, Menarions uz brīdi koncentrējās, un viņyu apņēma tāds kā vājš zilgans mirdzums, kas mirkli vēlāk izzuda.
OOC: uzbūra Detect enemy presence.

[Alfirin]

Haikans ar apbrīnu, ilgošanos un skaudību vēroja zilgano mirdzumu, kas mirkli apņēma Menariona slaido stāvu. Nakts bija viņa pamodinājusi domas, kas līdz tam nebūtu bijušas iespējamas - alkas pēc varenības. Puisis, kas bija dzīvojis tikai šim mirklim un šai dienai, pirmo reizi sāka lūkoties nākotnē, un to sāka saistīt ar noteiktām vēlmēm. Mācēt burties tā kā Menarions vai Toja... Vai Anroks... Cik tas būtu lieliski!

Šoreiz, dodoties ceļā, Haikans vairs neskrēja pa priekšu. Nedaudz domīgs, viņš kātoja pašās beigās.

[Tumshiba]

"Priekšā pa kreisi kāds izmantojis tumšos spēkus" biedrus ar domām brīdināja Anroks.
Tad turpināja meklēt iepriekšējo grupu, tās atstātās pēdas, uzmnīgi, bet cik ātri iespējams, virzoties uz priekšu. Viņam cieši pa pēdām devās pusvilks, ošņājot pēdas, uzmanīgi lūkodamies uz mežu un vērīgi klausoties.

[Romija]

"Jā man arī kaut kas ir, bet es to nevaru sataustīt. Nevaru nekā pakustināt," Kamzi atbildēja, spītīgi vēl censdamās kaut ko izdarīt, kamēr roka pagura.

"Vai tev kaut kas izdodas?" viņa vaicāja.