Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[earnella]

-Ak tā. Ariadne sarauca pieri. -Un pirms tā ilgi, kad te neviens nav rādījies, te kāds ir rādījies? Viņa attapās, ka nav izteikusies visai skaidri, tomēr cilvēkam, kas šo to saprot no fantasy, vajadzētu būt radušam pie kaut kā tāda, tāpēc viņa neizlaboja.
-Bet kā šī var būt fantasy pasaule? Tas ir, es nudien daudz maz ticēju tam visam - nu, TUR, atpakaļ, ticēju, bet man šķita, ka mēs te nokļūt... Ak vai. -Nu bet protams. Bezgalīgais stāsts.
-Ak, un es patiesībā biju sākusi lasīt vienas grupas dziesmu tekstus, kaut gan skaitījās, ka es trenējos ģitārā.

[Mattiass]

— Tātad arī tu aizsapņojies — Ksens noteica. — Skaidrs... Jā, agrāk esot bijuši. jaikam šim te bijis pienākums visus reģistrēt, bet tagad viņš grib ātrāk ar mums tikt galā un atgriezties savā mierīgajā, no imigrantiem brīvajā dzīvītē. Es sāku aizdomāties... nu kā, ir tak 21. gadsimts, varbūt tādēļ arī te neviens jauns nerodas. Moška mēs te vienīgie tādi dīvainī, kas mūsdienās vēl mēdz fantazēt? Neviens nekam vairs netic.

[earnella]

Ariadne pasmaidīja. Jā... Esmu gan pazīstama ar zināmu ļaužu grupu, kas regulāri satiekas tieši fantāzijas vienoti. Arī internetā ir iespējams pabūt viņu vidū. [ooc - (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ka tikai arī mēs, KBKNieši, pa īstam nenonākam tajā pasaulē (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Vispār man patiktu.]

-Pag, tu teici, ka spēlēji datorspēli? Fantasy, vai ne? Redzi, tā grupa bija Nightwish. Un viņi taču mēdz rakstīt par šādām tēmām. Varbūt arī tam ir kāds sakars ar to... Ariadne ierosināja. -Pag. Es pati taču tam neticu.. Laikam.

[Mattiass]

ooc: to Nihil. Tas vispār nav cilvēks. Tas ir protoss, un tā ir nevis ķivere, bet viņa galva. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

ooc: to Earnella (Still Alive). Jāā... Tu aizmirsi par LFFB. Lai nu kā forumieši, bet visam LFFB tagad vajadzētu atrasties tajā pasaulē. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

— Nāksies vien noticēt, — Ksens nopūtās, — man arī patīk Nightwish. Un tu saki, ka tu pazīsti ļaužus, kas interesējas par fantasy? Hmm, būs jāaptaujā pārējie, vai viņiem ir ar fantasy kāds sakars.

[*Lidium Karry...]

/OCC- Vēlreiz atvainojos, ka tik vēlu, jau teicu, ka vēnā iedūru naglu un palika slikti ar acīm.../

Konstantīns bija rakājies pa netu... Kā jau vienmēr... Viņs iesnaudās no bezgalīgā klusuma, kas bija mājā... Neviens viņu netraucēja, jo Konstantīns dzīvoja viens.

Viņš izjuta bezgalīgu aukstumu un vēsumu kas spraucās iekšā viņa dvēseles dzīlēs.
-Kas pie velna...- viņš izstomīja un sabruka uz grīdas.
-Pie velna... Kur Es atrodos? Kas tās par nesakarīgajām balsīm kuras tur pļurkst? Ai... pilnīgi vienalga...- Konstantīns vēlējās ielīst gultā un vismaz nedaudz sasildīties.
Pēc apmēram kādas minūtes Konstantīns spēja pacelt galvu. Viņš skaidri neko neredzēji. Tikai siluetus, bet tos pašus arī lāgā nevarēja saprast. Viss zibēja un viņš dzirdēja kādu pīkstīgu un spaldu balsi. Konstantīns varēja saskatīt, ka skaņas izdala kāda maza radība.
-Kas pie velna Jūs visi esat? Kur Es atrodos?- viņš izdvesa un lēnām piecēlās kājās.

[Miss Doherty]

Alā/kabinetā:
Pundurtrollis triumfeejoshi paskatiijaas uz Ksenu un jaunpienaaceeju. Aciis bija manaam aciimredzams apmierinaajums. Uzvara! Viegli maajotar galvu vinjsh uzskribeleeja Ksena vaardu, un paluukojaas uz Ariadni, gaidot, ka vinja teiks savu vaardu. Jeb kaads cits runaas?

Blaaksh! Veel kaads ieveelaas kabinetinjaa!
Fantaazijaa, cilveek, Fantaazijaa tu esi!
Joprojaam esot uz taa pasha viljnja trolliitis atbildeeja Konstantiina izmisushajiem jautaajumiem.

Ārā/Tumsā:

Baltās gaismas apstarotā būtne pastiepa rokas pret cilvēku, kuram likās, ka Nekurzemē viņš. Klusi smiekli viņam galvā. Klusi smaidi viņam galvā. Tu saproti, ka skaistā balss noliedz Tavu versiju. Kaut arī sparoti, ka labāk būt Nekurienē nekā būt vienaldzīgam. Kāds skaisti spiež just, kāds skaisti, bet ar sāpēm, lej tevī sajūtas, lej tevī krāas, lej tevī avota ūdeni, lai aizskalotu pelēko vienaldzību.

Jūs var izglābt tikai mīlestība...
Tevi izglābs tikai brīnums... Notici!

Rokas, garas slaikas rokas, pastiepjas uz priekšu un bez pieskārieniem noglāsta seju, sakrusto gaismu uz krūtīm. Jūti siltumu sevī. Silts, silts, karsts! Šķiet, tu sasprāgsti tūkstoš gabalos - kā gaisma iziet caur tevi!

Abas meitenes bez acīmredzama iemesla tiek ar triecienu aizsviestas pāris metrus tālāk. Kā liels, neredzams sprādziens! Fransuā mirdz! No krūtīm nāk gaisma, kas apstaro visu!

Un kur zvaigžņu tilts? Kur skaistā gaismas būtne? Murgs vai īstenība? Sapnis? Biedējoši...

/ooc: joprojām jūtat pamatu zem kājām. gaismas vairs nav. tikai Fransuā mirdz. saprast notiekošo... nu diez vai saprotat, bet rīkojaties brīvi - nav nekādu ierobežojumu tam, ko varat izdarīt savā bezgalīgajā telpā. Varat meklēt durvis atpakaļ uz kabinetu, varat doties uzpriekšu. arat mēģināt sarast, ks noticis., etc - tas lai nebūtu apmulsuma - a ko tagad?

Un vēl - spēlētāji savus ooc tekstus raksta ATD vai caur PZ. Lūdzu./

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 14.10.2005 19:48

[Idril]

Teikt vai neteikt?
Sonna domāja pieslienoties sēdus.
Sonna..
Viņa negribīgi izvēla pār sausajām un drebošajām lūpām. Viņai nepatika tas, ka bija jādomā pašai - allaž taču bija kāds palīgs.. Kaut kas, ne jau nu šis trollis..

[Moskjis]

Just one year of love
Is better than a lifetime alone
One sentimental moment in your arms
Is like a shooting star right through my heart


Kaislības, kaislības....
Manī līst gan prieks, gan laime, gan skumjas, gan niknums...
Esmu nāve, esmu dzīvība. Svētums un nešķīstība. prieks, bēdas, žēlums un ļaunums..
Kliedzu, asaras līst pār vaigiem. Smejos un ķērcu..

"Wrong, do it again!"
"Wrong, do it again!"
"If you don't eat your meat, you can't have any pudding.
How can you have any pudding if you don't eat your meat?"
"You! Yes, you behind the bikesheds, stand still laddie!"

Es griežu sev vēnas, es lidoju no jumta, metu televizoru ārā pa logu...
Es nometu veco ādu un sludinu Zaratustru..


Un viens tapa divi, man Zaratustra garām pagāja


Esmu gan debesis, gan elle. Esmu viss un reizē nekas.
No manām asarām radās skumjas, no smiekliem prieks. Un no asinīm...
No asinīm radās cilvēks.
Mēs visi dzīvojam savos pēcnācējos, labajos un ļaunajos darbos.
Mēs esam dzīvi, kamēr tiekam pieminēti.

No ķērcieniem radās Pandoras lāde...

Their united efforts were crowned with the utmost success. Nothing was lacking, except a name for the peerless creature; and the gods, after due consideration, decreed she should be called Pandora. They then bade Mercury take her to Prometheus as a gift from heaven; but he, knowing only too well that nothing good would come to him from the gods, refused to accept her, and cautioned his brother Epimetheus to follow his example. Unfortunately Epimetheus was of a confiding disposition, and when he beheld the maiden he exclaimed, " Surely so beautiful and gentle a being can bring no evil !" and accepted her most joyfully.


Tūlīt, tūlīt... Tā tiks atvērta.

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 14.10.2005 20:25

[Ļipa]

Trollis tā arī nevīžoja atbildēt uz Efijas jautājumu.
Cik nepieklājīgi...
meitene nodomāja un uzsmaidīja Ariadnei, kas ar bija teikusi, ka neko nesaprot, lai gan diez vai meitene ar savu pakausi varēja redzēt Efijas smaidu. Būtībā tas jau arī nemaz nebija svarīgi.
Nez, par kādiem ķermeņiem viņš te runā?
Tas ir, kā fantāzijā?
nesaņēmusi atbildi uz iepriekšējo jautājumu viņa tomēr uzdeva nākamo.
Vai tā kā Bastians?
Doma likās smieklīga un cik reizes Efija nebija vēlējusies ko tādu piedzīvot, bet tagad neticēja, ka kas tāds varētu arī notikt.

[Miss Doherty]

Alā/Kabinetā:

Pundurtrollis pieskrīpāja uz lapeles arī Sonnas vārduun tad pievērsās Efijai
Vārdu, jaunkundz.
Viņš jau sāka justies kā vecos laikos - eh, patīkami!
Tas ir sarežģīts jautājums. Pirmsākumi meklējami ūūū ku tālās fantāzijās. Tas bija sen - viens izdomāja, otrs izdomāja, trešais izdomāja tik spēcīgi, ka tas sāka dzīvot. Fantāzija sāka dzīvot.

Šķiet, tagad bija īstais brīdis vaicāt - nosauc tik vārdu un jautā. Kāds bija atguvis labo omu un ja aši būs vārdi, aši būsatbildes. Žip, drip un gatavs!

[*Lidium Karry...]

Konstantiins bija piesleejies kaajaas. Vins pasaa galvviduu izjuta taadas loti speeciigas saapes kas gandriiz vai pleesa pusi vinja galvu.
-Es nespeeju saprast kas ar maniim notiek... Tagat es atrodos kaadaa vietaa, kurai Es pat nosaukumu nezinu... Ko tas punduris teica? Es es atrodos fantaazijaa? Ai pie velna...- Konstantiins satraukti domaaja un pieveersaas pundurim.
-Kur Es esmu? Fantaazijaa?- vins jautaaja.

[Ļipa]

Efija...
Efija pilnīgi automātiski un bez apdoma izšāva.
Kāpēc mūs ir jāreģistrē? Šeit taču nebūs ne skola, ne konference... A, kā es šeit vispār nokļuvu? es taču gulēju un...
jautājumi izšāvās viens peč otra.
Kas jūs vispār esat? Un...
Laikam tomēr nebūtu pārāk pieklājīgi teikt, ka tādi cilvēki, kā šis trollis līdz šim nav redzēti. Vispār neskatoties uz jautājumu gūzmu, ko meitemne uzdeva viņa nemaz tik omulīgi un atvērti nejutās, te kā nekā nebija neviena pazīstama un viņa neatminējās, ka būtu gribējusi šurp nākt. vai tiešām viņai būtu atmiņas traucējumi? Tas būtu briesmīgi.

[*Lidium Karry...]

Konstantiins ieraudziija sievieti, kas staaveeja vinjam pavisam netaalu. -Kaa tas vareeju buut, ka es vinju nemaz nepamaniiju?- Konstantiins saspringti domaaja un piegaaja nedaudz tuvaak abaam buutneem. Vins bija dzirdeejis kautko par kautkaadu registreesanos...
-Fantaazijas pasaule? Kaada registreesanaas? Pie velna, kur Es atrodos? Vai tas ir kaads launs joks?- Vins aatri un diezgan skali izmeta...
-Un kas Juus uz sejienu atvilcis, jaunkundz?- Konstantiins pieveersaas meitenei kas sarunaajaas ar diivaino radiibu.

[Ļipa]

Mani?
Efija strauji pagriezās pret nepieklājīgo cilvēku, kas bija viņu uzrunājis, lai gan viņa jau sarunājās. Vai tiešām atkal būs jāpaliek bez atbildēm no troļļa puses?
Efija nopētīja cilvēku, kurš izskatījās nedaudz apvēlies un bāls.
maniaks vai datorfanāts...
Prātā tika uzstādīta diagnoze, kura gan varēja mainīties jau pēc sekundes.

Šo rakstu rediģēja Ljipa: 15.10.2005 09:50

[*Lidium Karry...]

J-aa jaa Jus, jaunkundz... Vai Juus vispaar zinaat kas sii ir par vietu? Kaapeec Es esmu seit nokluvis?- Konstantiins mieriigi atkaartoja...
-Ja jau Es seit neesmu vieniigais ted vismaz paareejiem buutu jaazin kas sii ir par vietu un kaapeec tik draudzi ir seit nonaakusi.- vinjs domaaja un noskatiijaas uz paareejiem apkaart esosajiem cilveekiem.
-Nu par laimi Es seit neesmu viens...-

[Ļipa]

To jūs varētu jautāt šim cilvēkam, kas vēlas zināt mūsu vārdus!
meitene vienkārši norādīja uz trolli aiz galda. Vārds "trollis"nešķita piemērots apzīmējums, jo troļļi bija tikai fantāzijā.
nevajadzēja pirms gulētiešanas skatīties to filmu...
Efija vakarā bija redzējusi lielisku filmu, kurā bija iegājusi ar vusu savu sirdi un dvēseli tik tālu, ka ārā līst nemaz negribējās- šis rad''ijums, kas sēdēja aiz galda, lai gan neuzvedās tā, bet tomēr ārkārtīgi līdzinājās tiem mošķīšiem, kas lēkāja pa ekrānu.
es velaizvien vēlos zināt, ko šeit daru!
Viņa nejauši izteica skaļi savas pāromas- tā tagad šis mazā auguma un nevisai tīkamais cilvēks, ar, kuru normālos apstākļo Efija censtos vispār neielaisties sarunā nez kā bija izvilinājis no viņas pārāk daudz informācijas.
Tā, tagad viņš nodomās, ka es esmu ķerta...
meitene nodomāja.

[*Lidium Karry...]

Konstantiins no saakuma paluukojaas uz sievieti, bet peec tam uz trooli "aizgaldaa". Taadu nosaukumu vinjs bija izdomaajis mazo radiibu jau ieraugot. Tas izklausiijaas smiekliigi...
-Taatad arii paareejie nezina kur mees atrodamies. Sii vieta ir nolaadeeta...- Konstantiins luukojaas uz trolli.
-Kaa naakaas, ka Juus zinaat muusi vaardus? Un kas taa ir par vietu kur mees atrodamies? Fantaazijas ir tikai muusu galvaas un praatos... Mees tajaas nevareetu nokluut pat jau loti gribeetu. Kaa tad naakaas, ka mees te atrodamies?- Puisis nevienam nemanot sev ieknisba...
Nu vismaz Es nesapnoju...

[Ļipa]

No puiša, lai gan viņš no ārēja izskata atstāja visai nepatīkamu iemeslu, ārā nāca samērā jēdzīgi jautājumi. Vien par tiem vārdiem... Trollis taču jautāja kā viņus sauc. Efijas tumšbrūnās acis atkal apstājās pie troļļa, viņa centās tā virzienā raidīt pietiekami uzmundrinošus skatioenus, lai tas runātu.
Vēl nesen es taču tāaa gribēju gulēt...
Efija nodomāja. laikam jau uztraukums bija pie vainas tam, ka miegs vairs nenāca, bet atgriesties sapnī gan gribējās- fejas, princeses, mersedes... mmm....

[Idril]

Sonna joprojām klusēja. Neierasti priekš viņas, tomēr viņa vērīgi klausījās tajā, kas notiek apkārt. Viņa klausījās, jo tas taču galu galā var noderēt un cik tik filmās nebija borēts viens un tas pats - ka pārāk daudz reižu vāvuļojot ir kas svarīgs palaists garām.
Ko jūs gribat no mums? Izņemot vārdu?
Viņa beidzot klusi izvēla pār lūpām jautājumu, kas jau labu laiku brieda viņas galvā.

[Ļipa]

Jā, lielisks jautājums izskanēja no Sonnas. Kā gan Efija pati par to nebija aizdomājusies, bet viņa jau mūžam aizmirsa pajautāt loģiskas un vienkāršas lietas, bet kad cits to bija jau izdarījis, tad atapās, ka pati arī būtu varējusi pajautāt un noskaidrot.
Čība...
Efija domās sevi nolamāja. Vispār jau laikam vajadzēja beigt domāt par blakus lietām, bet gan pievērsties galvenajai problēmai, tomēr viņas uzmanība bija pārāk nenoturīga un velme darīt vairākaslietas reizē bija pārāk liela, lai viņa ko novestu arī līdz galam.