Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Ungaarijas ragas...]

Tā vēl viens, kas kliedz bez iemesla, taču tas, kurš ieminējās, ka prot runāt pa angliski un krieviski likās visnormālākais.
Jēziņās, kur es esmu nonākusi! bet tev taču tagad ir iespēja!
Eto horošo, što vi govoriķe pa ruski, ja ļučše poņimaju i govorju na etom jazike! Melisa pievērsās viņam, Moja imja Melisa!
Viņa izjuta atvieglojumu, ka ir kāds kas varētu saprast, ko viņa saka.

[Miss Doherty]

/ooc: Ārprāc! Kaut kāds aptrakums! Es ārkārtīgi atvainojos, ka radīju šādu nevajadzīgu sajukumu - būtu ka nu klusējusi un bijusi mierā ar to, kas ir. Eh...
Tulkojas - tas domāts tā, ka jūs dzirdat jums pavisam svešas skaņas (jūs saprotat, ka to jums teorētiski saprast nevajadzētu), bet saprotat, kas tiek teikts (gluži kā runājot savā dzimtajā valodā) Priekš kam tas?! Vienkārši atmosfēras radīšanai... it kā. Radās sajukums. Piedošanu. Turpmāk smalkāk un cerams arī sakarīgāk paskaidrošu ko kas nozīmē.

Lai nebūtu tā, ka vajag izlikties, kakaut kādas darbības nav notikušas, tad uzskatiet, ka jūsu tēli uz mirkli nav sapratuši sacīto. 'Programmā' k-kas uz īso sagājis. Bet tagad viss ir ok, un visi visu saprot

Un ja ir vēl jautājumi, neskaidrības - ATD vai PZ (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) /

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 10.10.2005 17:35

[Miss Doherty]

/OOC: Atvainojos, ka 2 raksti pēc kārtas - rediģēt vairs neļāva/


BIC: Pundurtrollis ar pagalam aizvainotu aci blenza uz to žākli, kas sevi par Fransuā nosauca. Pēc mirkļa blenšanas viņš ieķērcās tik skaļi un tik nelabā balsī, ka pergamentu kaudze apgāzās, kādam pārītim klātesošo aizkrita auss, daži salēcās, bet tie, kuri vēl domāja sapnī esam, sajutās visnotaļ reāli jeb vismaz kā mazā murdziņā.
Fransuā! Fransuā!
Mazā pusradība brēca tik aizkaitināti kā tikko izvirdis vulkāns
Ko neteiksi - Fransuā! Kransuā! Krancuā! KRANCUĀ!
Izstiepis roku viņš bakstīja ar mezglaino pirkstu Fransuā vēderā tik stipri, cik nu viņam atļāva atrašanās stāvoklis - gluži vai zem francūžā. Tomēr viņš iemanījās bakstīt ātri un pa tām vietām, kuras Fransuā nemēģināja aizsegt.
ĀRĀ! Mani te pa vecu muļķi tur?! Garais slaists tāds! ARRRRRAAAAAAAA! Visi! Ārā, ārā, ārā!
Sīkās kājeles dipināja pa spilveniem piemētāto grīdu un raudzīja, kur kādam iespert.
Fransuā! Blenzīs te uz mani! Prom! Blenžas tādi! Lūriķi! Slaisti! Tūlīt jūs ar furunkuļiem apkritīs!
Brēkdams nebalsī un ārdīdamies kā miniatūra viesuļvētra viņš bīdīja visus uz izeju - sākumā nepamanāmām, mazām durtiņām, kas bija itin labi piemērotams viņa augumam, bet dažam labam lielajam cilvēkam varētu sagādāt pamatīgas grūtības izkļūšanas jautājumā.

Piezīme: Caur durtiņām saliecoties var izspraukties vidējas miesasbūves cilvēks. Cik atceros neviens resns nebija, bet apjomīgākam cilvēkam vajadzēs mesties četrrāpusun cerēt, ka neizsprūdīs.
Ja kāds iztiek otrā pusē - tumsa. Klusums un tumsa. Kā pašā sākumā. Kā tad, kad pēc jūsu domām bija jocīgais sapnis par kritienu./

[..:Kerija:..]

Emīlija cītīgi vēroja visu notiekošo un tā kā viņa vienkārši uzskatīja, ka viss šis ir viņas halucionācijas no zālītes vai zālītes apvienojuma ar lakoholu, vai tomēr alkohola un tabletēm... viņa neatcerējās.. lai nu kā, viņai bija jautri un viņa jutās arī mazliet pacilāti, it kā būtu ko salietojusies. Nebija jau pirmā reize, kad viņa tā jutā,s lai gan šeit viss savādi likās pat.. reāls.
Emīlija, kaut kā grūstīta un stumdīta, tika it kā vilkta uz priekšu. Tad, viņai pat nemanot, viņa bija kur citur, ne vairs tajā telpā, kur iepriekš.
-m.a.u.c.ī.b.a, kas te notiek?-
Viņa it kā pati uz sevi lamājās, tomēr izteica to skaļi, iespējams pat pārāk skaļi. Nebija iemesla lamāties, tomēr...
-Nu, cik tad var?-
Viņai tā vien gribējās kādam iebelzt, lai tikai nedrūzmētos. Viņa necieta drūzmēšanos, tāpēc savu koncertu laikā priecājās, ka atrodas uz skatuves, nevis skatītāju vietās. Viņas acis pēkšņi likās paliekam aklas.. tumsa.. melni pelēcīga tumsa, kas smacēja acis. Viņai gribējās kliegt.

Šo rakstu rediģēja ..:Kerija:..: 10.10.2005 18:12

[Ungaarijas ragas...]

Tas mazais punduris bija traks! ko viņš tur vervelēja.
Paga? Melisa piepeši attapa, ka saprot visu, ko saka punduris, ko teica Fransuā. vairs nebija labi.
Taču viņa bija apmulsusi no pundura izdarībām un ļāvās bīdīties uz priekšu. Automātiski pieliecās, bet tad piepeši kā atmodās, apcirtās apkārt un nomēroja ar skatienu trolli.
Velns ar ārā, vai jūs vienreiz varat paskaidrot, kas te notiek vai nē?!!! viņa spalgi un visa spēka nobļāvās.

[Lucifer]

Kas?es pēkšņi nodomāju un uz brīdi aizmirsu par Evu. Tumšā telpa aizkliedēja visas jaukās atmiņas. Vairs nebija ne pludmales...nekā...tikai tumša telpa.
Sirds dauzījās kā negudra. Izdzirdot man daļēji pazīstamo angļu valodu nolēmu kontaktēties ar pārējiem cilvēkiem.
Whats gong on? es izstomīju,bet sapratu,ka tiešām pateicu,kaut ko nepareizu.
Entschuldigung!Was ist hier los? Sprechen Sie Deutsch?es jautāju sev vēlamajā valodā un nezināju vai kāds sapratīs.
Bet izskatījās,ka ikviens varēja saprast manu teikto. Interesanti,vai šeit ir kāds triks vai vienkārši šie nepažīstamie cilvēki ir tik izglītoti un zin vācu valodu?
Tas lika man aizdomāties.
Domas atkal aizklīda kaut kur tālu atceroties par mājām. Atkal gibējās vērot saulrietu kopā ar manu sapņu meiteni Evu...

[Moskjis]

Mazais rausītis!
Un sajūta ir drausmīga, tas nav sapnis. Esmu Kafkas pasaulē


...Once more the odious courtesies began, the first handed the knife across K. to the second, who handed it across K. back again to the first. K. now perceived clearly that he was supposed to seize the knife himself, as it traveled from hand to hand above him, and plunge it into his own breast. But he did not do so, he merely turned his head, which was still free to move, and gazed around him. He could not completely rise to the occasion, he could not relieve the officials of all their tasks; the responsibility for this last failure of his lay with him who had not left him the remnant of strength necessary for the deed....


Mazais rausītis! kucēnus nesit...
Bet, pirms iziet pa durtiņām, aizņēmos kādus pergamentus no apgāztās kaudzes...

Tumsa, tumsa bij tas ko ieraudzīju...
Virzījos tālāk. Nezinu, kā... Bija sajūta, esmu bezsvara stāvoklī, kā astronauts kosmosā.
Tad pazuda balsis. Griezos atpakaļ, bet arī tur... Tikai tumsa.


I can never get out of here
I don't want to just float in fear
A dead astronaut in space

[Ļipa]

Efija nebija radusi pie tādas attiekmes, ka tiek stumdīta un grūstīta uz visām pusēm un vēl bļauj uz viņu. štrunts par citiem, bet uz viņu? Njā, laikam šajā vietā nebija nekādas audzināšanas kultūras.
Es atvainojos, varbūt Jūs tomēr nelamātos?
Efija pieklājīgi painteresējās, lai gan cik nu tas pieklājīgi varēja sanākt ar jautājumu, ar, kuru viņa parasti izveda no pacietības cilvēkus. Pēdējais atgadījums bija bijis pērkot matu gumiju, kad pārdevēja izlamāja viņu par to, ka visu nenoliek pa vietām, labi tas nebeidzās un pašlaik Efija labāk met līkumu tai vietai. kauns tomēr arī viņai piemīt.

[Moskjis]

Maldos mūžīgā tumsā


There goes my old girlfriend, there's another diamond ring
And, uh, all those late night promises I guess they don't mean a thing
So baby, what's the story? Did you find another man?
Is it easy to sleep in the bed that we made?
When you don't look back I guess the feelings start to fade away.
I used to feel your fire
But now it's cold inside
And you're back on the street like you didn't miss a beat, yeah


Mana sirds ir melna, mans prāts ir melns....
Un pamazām zaudēju prātu.
Šī apziņa ir visbriesmīgākā. Saproti: tavs prāts mirst, bet nespēj rīkoties...

Kā cīņā, tev nolaižas rokas... tās vairs nespēj pacelt. Tu centies, centies, bet muskuļi vairs nedarbojas. Apziņa, ka līdz sakāvei, nāvei vairs ir tikai daži mirkļi. Un saņem... sitiens, sitiens, sitiens. Līdz krīti...

[Lucifer]

Pēkšņi es sapratu,ka jāiet. Jākustas ārā no šīs elles rīkles. Piecēlos un lēni slīdēju uz tādas,kā izejas pusi. Par Evu tagad domām neija laika,kaut gribējās redzēt viņas seju un brūnos vējā landošos matus. Skaisto seju...
Nē! Es tagad nedrīkstu domāt par Viņu! Man jātiek laukā un jānoskaidro,kas šeit notiek.
Es virzījos uz izejas pusi tikai šķiet,ka neviens mani nemanīja. Varbūt vainīgs bija mans gotiskā stila apģērbs,kas cieši piekšļāvās šeit valdošajai tumsai.
Mani tomēr neatmeta doma par to,ka esmu šķīstītavā. Visapkārt tumšs. Kāds mazs vīrelis mēģina tevi reģistrēt...vai sazin vēl ko ellē darīt. Elle...es aidomājos...vai es nonākšu ellē,ja šī patiesi būs šķīstītava?
Man bija nedaudz bil un sirds pukstēja straujāk. Bija bail...atkal...domas par Evu. Viņa bija ā mans pavērums fantāzijā. Viņa bija mans patvērums no ārpasaules.
Iedomājoties par viņu man likās,ka tumsā pavīd viņas smaidošā seja. Tikai uz mazu mirklīti. Uz brīdi mana sirds jutās tik laimīga.
Atkal sekoja uzbrēciens ar vienu vārdu. Ārā! mazais vīrelis uzkliedza.
Sāku iet ātrāk un nonācu līdz mazajam atvērumam,kas laikam bija domāts kā eja.
Sperdams soli kaut kam uzdūros.
Es atvainojos.sacīju. Laipni smaidīju,bet tomēr bija bail. Bail,kas tagad notiks.

[Nihil]

Laine pa to skjietami garo briidi, kas pagaaja, kopsh peedeejoreiz noveersa skatienu no diivainaa trollja, nebija atradusi nevienu pashu kaut nedaudz ticamu izskaidrojumu nokljuushanai sheit. Tagad sashutusi par trolliisha izdariibaam, neko-nepaskaidroshanu un nu jau arii aaraa dziishanu, vinja pieceelaas kaajaas un izsleejaas pilnaa augumaa, uzmanoties, lai neatsistu galvu pret alas griestiem, kuri vietaam bija augstaaki, vietaam zemaaki.
Mazais moskjis tagad visus gruuda un tishinaaja uz durvju pusi. Nav nedaudz par mazu? Pareejie normaalie, muusdieniigie cilveeki tikpat kaa bez ierunaam jau devaas araa pa neproporcionaali mazajaam durtinjaam, kameer viens dzeks melnaa, kursh jau bija pie pashaam durviim, kaut kam uzgruudaas un atvainojaas. Taa nebija durvju stendere vai plaukts turpat blakus? Te patiesiibaa vareetu buut arii gaishaaks, tas siikais briesmonis, kursh tagad uzraudziija, lai visi tinas araa, te tikai bojaa acis.
Vinja jutaas vairaak taada mazliet sadusmojusies par to, ka trollis neko nepaskaidro, nekaa nobijusies no taa, kas notiks.

Ok, buus tomeer jaapienjem, ka mazais moskjis zin labaak. Naakamais meerkjis- durvis.

[..:Kerija:..]

Emīlija centās kur taustīties, tomēr.. viņai likās, ka iegrimst aizvien dziļāk un dziļāk. Ne jau kādā masā, bet.. visā, kas apkārt. Tumsa.. nē, tumsa viņai nepatika. Tā viņai atgādināja ko.. šaušelīgu un radīja viņā sāpes. Nē, nebija īstais laiks, lai visu sabojātu un sāktu īgņoties. Viņa tikai sejā uzmeta vieglu smīnu un devās uz priekšu, cik nu tas bija iespējams. Tā vien likās, ka te bija salasījušies vai vesels bars ļautiņu vai tomēr.. kas cits?
Nu viņa vairs ne par ko nejutās droša.

[Mattiass]

— Tu kuces deels taads! — Ksens uzblaava pundurim (un sekmiigi vinju paarblaava), — Tu te muus dzenaasi, ja? A nu ka pats ar furunkuliem norauties negribi?! Es tev tuuliit pautus noraushu, ja nebeigsi blaut! — un tad mieriigaak turpinaaja. — Normaali visu nevar izdariit, vai? Buutu nu vismaz apstaastiijis, kas shii ir par vietu, un kas vispaar notiek. Kaa buus?

[Moskjis]

Skaņa....

Pār mums valda Puppet-master...
Un mēs esam tikai instrumenti...

Bet skaņa. Tā ir skaista. Tā dod gaismu, varavīksni.... Ūdeni varavīksnei.

Un tad...
Rodas strūklaka, krāsas...
Un es atkal atrodos Čehijā, visapkārt man ir strūklakas, tajās atspoguļojas krāsas, skaņas...

Es maldos starp tām, vēroju krāsas, skaņas.

[Miss Doherty]

Piebilde:ārpus alas atrodas - Kerija, Moskjis, Nihil. Visi pārējie atrodas iekšā alā.

Alā/kabinetā:

Trollis vispirms tā kā mazliet apraujas, kad Efija ierunājas visnotaļ pieklājīgi lūgdama nelamāties. Tad vēl viens cilvēks sāk runāt laipni. Tas jau visnotaļ samulsina pundurtrolli. Un tad Ksens sāk bļaut... un arī pāriet uz laipnu runāšanu.

Nu...
Viņš paveras uz klātesošajiem - vai tiešām viņi būs tie, kas klausīsies viņā? Vai viņiem tiešām interesēs? Iesāukmā tā mazliet neroši, tad jau arvein raitāk un raitāk - trollis sāka runāt, atbildēt uz jautājumiem...

Nu... šeit ir mans kabinets. Jūs jau redzat - nekas jau nav. Man jau tikai nesen pateic, ka jūs ieradīsies. Sanesu spilvens, piekārtoj... Gribēju atstāt labu iespaidu.
Pundurtrollis mazliet pieklusa. Pārlaidis skatienu klātesošajiem un viņu ieinteresētajām sejām viņš nosprieda, ka tas arī tā kā ir izdevies. Nokremšķinājies viņš turpināja
Es tikai jūs iereģistēš. Lai viņ zin, kas nāks un kas jāsagaida. Mums jau katram te sava dzīve arī. Un viss mums te iet uz galu - ar visu šito padarīšanu - ienācēji nekad nepaliek. Nu daži jau jā, bet kaut kas jau nav riktīg. Darbs jau man ar nav. Vairāk tagad visi ar privāto dzīvi ņemas. Te jau visādi iet - ne tikai šitādus pigorus gadās redzēt. Vispār jau es dikti samulsu, kad man pateic, ka vēl kādi būs - tagad es te ar rakstvedību ņemāsun nav jau vairs laik man te ar tiem ienācējiem ņemties. Un tagad - atkal pie vecajiem pienākumiem.
Jūs jau neko nesaprot... Eh.
Trollis pakasīja aiz auss un klusiņām nogārdzās
Es piereģistrēš jūs un tad jūs iet. Gan jau jūs sapratīs, kura ir jūsu vieta Fantāzijas impērijā...

Nu ta - kād tie vārdiņ?
Un atkal atsākās rakāšanās pa pergamentu kaudzi - tikai šoreiz jau pa apgāzto...


Ārpusē (tumsā):

Atkal parādās mazās gaismiņas. Tinkš! - tur. Tinkš - šeit! Tinkš - šeit un tur! Gaismiņas visapkārt un apkārt... Tikai šoreiz ne izmētātas pa visurieni, bet veidojot tādu kā tiltu. Uz zvaigžņu gaismas tilta krita vēl un vēl zvaigžņu - krita kā ūdens lāses strūklakā, krita radot klusas šļakatas.

Klusas putna spārnu vēdas - kāds nolaidās uz zvaigžņu tilta. Ļoti staruji nolaidās - vien balta gaismas strēle un kāds jau stāvēja tilta sākumā - otrā galā tam, kur atradāties jūs.

Kāda ārkārtīgi skaista būtne atradās 'tilta' otrā galā - pat nevarēja saprast kāda dzimuma tā bija, pat nevarēja tās sejas pantus skaskatīt... patiesībā pat seju nevarēja saskatīt. Viegls mirdzums apņēma līgano stāvu, kas virzījās šurp... Smaids. Nē, neviens vēl nesaskatīja būtnes seju - katrs sevī sajuta gaišo labvēlību ar kādu šurp nāca skaistuma personifikācija. Katrs sevī sadzirdēja balsi, kas liktu fēniksam apbrīnā apklust - balsi, kas aicināja jautāt. Balsi, kas iedrošināja. Balsi, kas aicināja - bez vilinājuma, bez kārdinājuma. Katrs sevī sajuta smaidu...

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 11.10.2005 19:54

[..:Kerija:..]

Emīlija pēkšņi pamanīja tumsā kot ādu, kas viņas acīm lika uz mirklīti piemiegties. Nē, tas nevarēja būt. Tumšā, pēc domām, tukšā tumsā kas uzradās. Kā no zila gaisa... lai gan gaiss ne allaž ir tieši zils. Kas uzradās un likās mirklīti izzūdam, tad likās parādāmies vēl un vairāk, un... Emīlija pēkšņi apstulba.
Vai jūs arī ko tādu redzat? Viņa vaicāja vienlaikus ar rokām it kā taustoties apkārt, cenšoties kur atdurties. Tad viņa kam pieskārās, tomēr īsti neapjēdza kam pieskārās. Tikai juta kaut ko.. kaut ko īsti nenosakāmu.. viņa aši atrāva roku, tomēr pieskārās tam vēlreiz un jau drošāk.

[Miss Doherty]

*Kerija pieskaras Mošķa tēla rokai.
**Visi no pilnīga bezsvara stāvokļa sākat lēnām sajust smagumu, kas velk uz leju. Ne kā uz kritienu - vienkārši uz kāda jums neredzama tilta pagarinājuma jeb kāda celiņa jūs nostājaties.
***Būtne, kas tovojās apstājas gaismas tilta vidū un tuvak nenāk.

[Mattiass]

-- Cieniitais, saaksim ar to, ka juus mums vareetu paskaidrot, vai obligaati ir jaaregisteejas. Un veel juus pie reizes vareetu pastaastiit, kas te iet uz galu. Un kas iisti nav riktiigi.

-- Un vai juus vareetu paut ko kopeejos vilcienos par fantaazijas impeeriju apstaasstiit?

[Miss Doherty]

Punduris apstājās rakāties un pavērās uz Ksenu
Apstāstīt? Nu jūs zin... es nezin, vai es drīkstu jums tā stāstīt... es nezin, ko Tie ir nolēmuši...

Bet reģistrēties vajag gan. Kamēr jūs nav iereģistrējušies, jūs šeit neskaitās. Kamēr jūs šeit neskaitās, jūs nevarat doties tālāk. Kamēr jūs nevarat doties tālāk, tikmēr jūsu fiziskais ķermenis mirst... Nē, viss! Neko vairāk es jums neteikšu! Piereģistrēsimies un dodieties prom. Tālāk jau tā ir citu darīšana, ko ar jums iesākt. Vārdus!
Trollis, kaut arī nezaudēja savaldīšanos un centās nezaudēt k-kādas cilvēkam saprotamas pieklājības normas, kļuva strikts.

Tiesa gan tas viss nopietnus izskatījās tā ar puļķiem sabakstīts - rokās maza saplēsta lapele, uz kuras viņš grasījās skribelēt vārdus. Nu bet ko - veidlapa ta saplīsa...

[Moskjis]

Saira strūklakas, pazuda dzelmē. Atkal tumsa...
Pakš, pakš, pakš..... Līst lietus, skaidras lāses, kas izceļas uz tumsas...

Tumsa vairs nav ļauna, tā ir fons.
Fons skaistām lāsēm, tiltam uz bezgalību...

Gaisma spīd acīs... spārnu vēdas.
Silts pieskāriens. Kāds satver manu roku....

Mans prāts ir citur. Tas maldās pa seno Grieķiju...
Sirēnas, skaistas sievietes ar putnu ķermeņiem.

Kurš mani piesies pie masta, vai iedos vasku, ar ko aizbāzt ausis.
Kā teica Odisejam Kirke? Kad nāksi tuvumā salai, kur mīt sirēnas, šie spārnotie putni ar sievietes galvu, neļaujies viņu tīkamām dziesmām, ar kurām viņas apbur katru, kas tajās ieklausās, un ierauj dzelmē.

Man nav masta, nav vaska. Eju pretī šai Sirēnai. Kāds neizprotams spēks mani dzen pie tās. Un saprotu: man nav vairs bail no nāves... es vēlos dzirdēt Sirēnas dziesmu. Tās jūtas, ko viņa liek tajā....