Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Romija]

Noklausījusies Danni un Tiāras sarunu, Rikki samulsa. Cik dīvaini meitene runāja. It kā kāds viņai liktu ārstēt uzbrucēju. It kā viņa censtos attaisnoties. Rikki arī bija laba sirds, viņa arī labprāt palīdzētu, bet ne jau savam slepkavam.

"Cik trūka, lai šis cilvēks tevi nogalinātu," viņa iebilda Tiārai. "Vien plaukstas tiesa un tu būtu mirusi. Izārstēsi, bet kā varēsi būt droša, ka aiz pirmā līkuma šis cilvēks tev neietrieks dunci sānos. Vai kādam citam?" Rikki centās pārliecināt Tiāru.

[Elernass]

Devs mirkli kluseeja, tad teica Tiārai: Tiāra, šis cilvēks kopā ar saviem biedriem tiešām mums uzbruka un Danni tevi aizstāvēja, tādejādi pildot savu pienākumu. Man liekas, ka tu esi pārāk skarba pret viņu. Izskatās, ka viņš visu ātri ņem pie sirds, turklāt ļoti uztraucās par Tevi. Galu galā viņš taču ir Vienradzītes tempļa sargs un noteikti nebija domājis neko ļaunu, bet rīkojās pēc labākās sirdsapziņas...
Peec tam Devs paskatiijaas uz saguustiito un piebilda Protams, šis ievainojums ir ļoti nepatīkams, bet cīņas laikā tā gadās... esmu pārliecināts, ka kāds priesteris varēs palīdzēt viņam atgūt aci.

Šo rakstu rediģēja Elernass: 04.10.2005 08:37

[Ungaarijas ragas...]

Serīna klusēdama klausijās vārdu apmaiņā starp uzbrucēju, Tiāru un pārējiem. Šis tas viņai pamazām kļuva skaidrs no notikušā, tikai viņa nespēja noticēt tam. Nē, viņi taču nebūtu tā darījuši... Satumsušu skatienu sieviete uzlūkoja Riliarniru, Danni...
Viņa klusēja, lai gan uz mēles pēkšņi radās daudz sakāmā, bet viņa klusēja un atkal pārdomāja to, ko vēlējās sacīt, to ko bija dzirdējusi citus sakām...

[Farliner]

Riliarnirs pagriezās pret Devu: "Priesteris palīdzēs atgūt aci? Kādēļ? Lai viņš varētu pabeigt to, ko neizdevās šoreiz? Padomājiet kaut mirkli nevis par filozofiju, bet par to, ka šis radījums," viņš norādīja uz gūstekni, "bija viens no tiem, kas mēģināja nogalināt vienu no mūsu ceļabiedriem, un tagad jūs taisaties viņam palīdzēt? Varbūt vēl iedodiet rokā dunci un uzticiet sargāt jūsu miegu?"
Karotājs paraustīja plecus, viņa balsī bija jaušama neizpratne un pārsteigums.

[Elernass]

Devs ar zinaamu neizpratni paraudziijaas uz Riliarniru Kaa kaadeelj? Nedriikst cietsirdiigi iztureeties pret cilveeku tikai taapeec, ka vins vienreiz ir kljuudiijies. To tacu zina visi shiis valsts iedziivotaaji! Nenoliedzu, sekas vareeja buut ljoti smagas, tacu, manupraat vins jau ir guvis zinaamu maaciibu. Viens vinja biedrs ir kritis un vins pats ir ciinjaa smagi savainots. Man skjiet, ka ir aciimredzami, ka Dieviete ir dariijusi vinjam zinaamu, ka, ja vins nepaarskatiis savu liidzshineejo dziivi un nelabosies, tad vinja dziive var beigties taapat, kaa vinja biedram... un naakamreiz Dieviete vinjam var nedot iespeeju laboties.... Protams, es nevaru garanteet, ka vins labosies un, protams, ka liidz briidim, kad mees no guusteknja skjirsimies, es iztureeshos pret vinju ar zinaamu piesardziibu, tachu es arii dariishu visu, kas manos speekos, lai dotu vinjam veel vienu iespeeju dziivot savu dziivi peec Vienradziites iedibinaatiem likumiem. Tas noteikti ietver arii acs atdoshanu.

Šo rakstu rediģēja Elernass: 04.10.2005 09:44

[Farliner]

"Vienreiz kļūdījies? Un kā tu zini, cik citus ceļotājus viņš ir noslepkavojis agrāk? Tu pārāk viegli uzticies. Lai nu kā, dari kā zini, bet ciktālu tas attiecas uz mani, ja viņš mēģinās bēgt vai darīt ko citu neatļautu, tad lai vaino pats sevi, viņš ir ienaidnieks." Elfs pakāpās malā un sakrustojis rokas uz krūtīm vēroja notiekošo.

[Elernass]

Neesmu neko dzirdeejis par daudzu celjotaaju pazushanu vai veel ljaunaak nogalinaashanu ne peedeejaa laikaa, ne arii kaadreiz vispaar... Te tacu ir Vienradziites zeme! Devs atbildeeja un gaidiija, ko dariis paareejie.

[Roviela]

Danni, piegājis tuvāk, īsi izmeta
Pēc manām domām katrs dabū, ko pelnījis. Ja būs pelnījis, tad atgūs arī aci. Bet pagaidām nesaprotu, kāda jēga tā spriedelēt.
Vairs neliekoties zinis par gūstekni un ap to notiekošo, viņš piegāja pie Riliarnira un pavaicāja
Kas ir ar dunci? Atpazīsti tādu rakstu? Saprati, kāpēc mums uzbruka?
Viņiem, sargs pameta ar roku gūstekņa virzienā, tas, acīmredzami, ir nesvarīgs jautājums. Bet mums būs jāiet tālāk. Gribas zināt, gaidīt vēl tādus uzbrukumus, vai negaidīt.

Barda balss skanēja rūgti, nemaz pēc tās, kuru viņi bija dzirdējuši šodien.

[Romija]

"Jā, jā, tad jau man vajadzētu arī cienīt un godāt to kurmi, kas manai ģerānijai saknes nograuza, vai ne?" Rikki visai sašutušā balsī piebalsoja elfam maskā. "Varbūt viņš pārdomās, ja?" viņas acis zvēroja un izskatījās īpaši košas, rokas bija sažņaugtas dūrēs. "Neizskatās, ka kāds viņam būtu piespiedis darīt to, ko viņš izdarīja. Un kaut mazliet pazemības, nelieti!" Rikki ar nicinājumu ieskatījās notvertā sejā. "Lūdz, un mēs padomāsim, vai piedot! Vismaz es vēl padomāšu!"

[Elernass]

Kurmis ir dzīvnieks, kas seko saviem instinktiem. Viņš nevar izsvērt, kas ir ļauns un kas ir labs. Turpretim elfs, cilvēks vai kāds cits, kam Dieviete ir devusi saprāta un spriest spējas dāvanu, var novērtēt, vai viņa rīcība ir bijusi pareiza, vai nē. Devs atbildēja Rikki.
Norādot uz gūstnekni, Devs turpināja Šis cilvēks ir pastrādājis noziegumu, pašlaik viņš ir nonācis mūsu rokās un no mūsu lēmuma lielā mērā ir atkarīgs viņa tālākais ceļš. Padomājiet par šo uzticību un iespēju, ko Jums ir dāvājusi Dieviete. Viņš kļūdījās un izdarīja nepareizi. Tagad ir Jūsu - mūsu visu - kārta pieņemt lēmumu. Pazemojot pašlaik bezpalīdzīgu būtni, kas ir atkarīga no Jūsu žēlastības, Jūs nostādāt sevi zemākā stāvoklī par viņu. Tas vienkārši ir necienīgi

[Ungaarijas ragas...]

"Es piekrītu viņam," Serīna ierunājās un ar galvu pamāja Deva virzienā.
"Ir viegli nosodīt cilvēku, nezinot, kas bijuši tie iemesli, kas lika tā rīkoties. Arī no ozolzīles ne vienmēr izaugs taisns un spēcīgs ozols. Es viņam dodu iespēju. Neizmantos viņš to, tad... Kas zin, nav ļaunuma bez labuma.
Serīna apklusa un paraudzījās uz Danni, Rikki un Riliarniru, skatiens viņai bija skumjš.

[Urdrunir]

Arī tev nekaitētu nedaudz pazemības, dēmona meita. Tāpat kā tempļa sargam savaldības un labestības. Kas ar jums visiem ir? Boēcija vaigos iesitās sārtums, viņa pusgarie sirmie mati viegli plīvoja un starp koku zariem krītošajā gaismā ap galvu veidojās tāds kā oreols.

Viņš uzbruka un mēs viņu pieveicām cīņā. Un tas ir godīgi. Bet tagad jūs graužat viņu ņerkstot kā kašķīgi suņi. Vai visiem ir tik tīras sirdsapziņas? Vai nevienam nav sirdī noslēpta grēka? Varbūt viņš nemeklē Tiāru? Varbūt viņš meklē kādu no mums, skaļajiem saucējiem? Varbūt mums ir laiks iepazīties vēlreiz?

Vecā vīra balss dega dusmās un acis dzēla visiem pēc kārtas. Viena roka agresīvi žestikulēja pavadot vārdus.

Nu?! Kurš sāks? Neviens? Tad to darīšu es! Es esmu Boēcijs un pirms 70 gadiem man ir nācies iesist Vienradzītes priesterim. Esmu skatījes kā no Lūnas galvenā tempļa torņa virsotnes nolec dievietes paladins un neesmu darījis neko, lai to aizturētu. Esmu aizvainojis mežu valdnieci nogalinot viņas vilkus un radījis mūžīgu naidu starp manu un lorda Kurmja ģimeni, nogalinot veco lordu Kurmi Mēnesstaru smailē un viņa dēlu. Tie būtu četri iemesli, kādēļ Tiāra ne pie kā nav vainīga. Nu? Kurš vēl domā, ka ir tiesīgs nepiedot? Kuram dzīve ir sastāvējusi tikai no labiem darbiem?

[Farliner]

Riliarnirs nogrozīja galvu: "Ko nozīmē "labie darbi"? Labais vienmēr ir subjektīvs - kas vienam labs, tas otram slikts. Katrā cīņa ir divas puses. Un ja kāds uzbrūk man, vai manam ceļabiedram, tad no mana viedokļa slikts ir uzbrucējs, nevis es vai ceļabiedrs. Ja viņš meklē cīņu, tad lai tā arī pasaka, un ja uzbrūk slepus, kā laupītājs, tad viņš arī ir laupītājs, kas nav pelnījis neko labu. Bet ko darat jūs? Tā vietā lai noskaidrotu, ko viņš te ir gribējis, un kam kalpo, jūs gandrīz vai atvainojaties viņam par to, ka viņš ir cietis pats savas rīcības dēļ? Kurš šeit ir uzbrucējs, un kuru te jātiesā?!" Elfa balsī ir jaušama neizpratne un zināma nicinājuma pieskaņa.

[Sindra]

Tiāra noklausījās strīdīgo pušu sarunu. Viņa vēlreiz noskatījās uz svešinieku, nopūtās un pagriezusies aizgāja nostāk no visa lielā bara.

Pa ceļam viņa uzlūkoja Senu, kurš īpaši nepūlējās iedziļināties strīdā, bet kaut ko darbojās ap savu zirdziņu.

Meitene apsēdās ceļa malā un gaidīja, kas notiks tālāk.

[Urdrunir]

Neizlocies, elfs! Tev jau nu vislabāk vajadzētu saprast. No kurienes tu nāc? Kādēļ tu slēp seju? Bagāts papucis neļauj meklēt piedzīvojumus un tāpēc lieto pseidonīmu un valkā masku? Manis pēc! Tikai es gribu zināt, vai tev neskrien pakaļ bars ar aizvainotiem sāncešiem uz daiļas jaunkundzes roku.

Boēcijs nerimās, bet viņa zirgs pārsteigts skatījās uz saimnieku, rādīdams, ka nav pieradis pie šādiem viņa kašķīgajiem garastāvokļiem.

Viņš bija uzbrucējs un jūs viņu pieveicāt. Viss. Tagad viņš ir uzvarēts gūsteknis, bet jūs viņam uzbrūkat. Tā šeit nav pieņemts un tāpēc es jūs šeit tiesāju.

[Elernass]

Man nav zināms neviens iemesls, kādēļ lai man kāds gribētu uzbrukt. Ne man personiski, ne man kā "Sudraba pakava" ordeņa biedram Devs teica.
Kas attiecas uz šo gūstekni - pirmkārt, pazemot un ņirgāties par cilvēku ir cietsirdīgi un nežēlīgi - līdz ar to noteikti nav pareizi. Un otrkārt, kad es ieraudzīju jūs mežā, tad viņš no sāpēm nevarēja pat paiet. Kādu informāciju var iegūt no gūstekņa, kurš aiz sāpēm nevar pat parunāt?

[Farliner]

"Kādēļ es slēpju seju, ir mana darīšana, puscilvēk. Man neviens neko neaizliedz, un nevar aizliegt, esmu pats savas dzīves valdnieks, nekādi "aizvainoti sāncenši" man pakaļ neskrien - citādi es tik ilgi nebūtu izdzīvojis. Tie, kas man uzbrūk, otreiz to vairs nedara. Esmu pieredzējis gadu simtus nākot un ejot, un esmu redzējis pietiekoši, lai zinātu, ka ienaidnieks, kuru tu atstāj sev aiz muguras nekad nenovērtēs tavu labo sirdi. Ja paveiksies - tu varēsi mācīties no savām kļūdām. Ja ne - tad taviem biedriem un tuviniekiem būs tevi jāapraud. Un padomā par to, ka ja tu viņu tagad vienkārši palaidīsi vaļā, un pēc tam viņš vai viņa biedrs pabeigs iesākto, tad viņas dzīvība" elfs norādīja uz Tiāru: "būs slogs uz tavas sirdsapziņas. Mums šeit ir viens no uzbrucējiem. Mums nav zināms kāpēc viņš uzbruka, mums nav zināms, kam viņš kalpo. Ja tu vari to uzzināt, ar viņu aprunājoties - rīkojies, nevis tērē laiku strīdoties."

[Elernass]

Bet kas tā ir par šausmīgu vietu no kurienes tu nāc? Devs ar patiesu izbrīnu jautāja Riliarniram Šajā valstī ar Vienradzītes svētību un gudro padomu mēs jau ļoti daudzus gadus dzīvojam mierā un saticībā. Protams, gadās ļauni notikumi, kā piemēram šis, bet tas nav kaut kas tāds, kas noteikti būtu jāatrisina ar asinsizliešanu un nāvi...

[Urdrunir]

Ko niekus! Ja viņš nosolīsies mums vairs neuzbrukt, tad varam droši viņus laist vaļā. Tu gan esi audzis kādā ļoti nežēlīgā zemē. Vai tik nenāc no ziemeļiem?

Boēcijs sāka pamazām nomierināties. Viņaprāt visas ļaunās lietas nāca no ziemeļiem.

Bet par runāšanos tev taisnība. Nu, palaidiet viņu vaļā. Nekur viņš nemuks, vai ne, puis? Boēcijs vēcināja rokas, lai pārējie atkāpjas vismaz pāris soļus no gūstekņa. Uzmanīgi viņš uzrunāja svešinieku un viņa balss kļuva plūda mierīgi un iedrošinoši, bet pamazām ieguva viegli hipnotisku noskaņu un izklausījās it kā Boēcijs skandētu lēnu poēmu.

Sveiks! Es neredzēju cīņu, bet zinu, ka tu noteikti cīnījies braši. Tu esi izpildījis savu pienākumu, esi izdarījis visu, ko varēji. Bet pārspēks tevi pieveica. Tā dzīvē gadās. Piedod maniem ceļabiedriem. Viņi ir nikni, jo ir pārsteigti par to kā tu veicu savu darbu. Tu esi viņus iebiedējis ar savu cīņasmākslu. Tev jāsaprot viņu izbīlis.

Sāp? Boēcijs mēģināja ar pirkstu galiem viegli pieskārties svešā puiša pierei. Pacieties! Drīz paliks vieglāk. Es tev nedarīšu neko ļaunu. Neviens nedarīs. Mēs nākam no tempļa. Mēs negribam ar tevi cīnīties. Viss. Viss ir beidzies. Klausies. Es esmu Boēcijs. Es dzīvoju tur uz priekšu pa šo ceļu. Būs kāds dienas jājiens vai nedaudz vairāk. Kā sauc tevi? Saproti? Es tev neko nedarīšu. Es tikai gribētu ar tevi iepazīties. Un mani satrauc manu ceļabiedru liktenis. Zini? Es gribētu zināt kam jūs uzbrukāt? Tiārai? Kāpēc? Zini? Tikai, lai man būtu drošāk. Es tev neprasu lauzt nekādus zvērestus, kurus tu esi devis, bet ir taču lietas, kuras tu man drīksti stāstīt, vai ne? Pastāsti man kas ir tavs pretinieks. Varbūt, ka tu vari atrisināt šo jautājumu godīgā cīņā? Varbūt, ka nemaz nevajag cīnīties? Pastāsti! Dod mums drošību un mēs dāvināsim tev brīvību.

Šo rakstu rediģēja Urdrunir: 04.10.2005 13:29

[Farliner]

"Es esmu daudz ceļojis, un, pat šajā valstī ne vienmēr viss ir tik glīti, ka tu saki. Laupītājus gadās satikt arī šeit. Aiz šīs zemes robežām ir arī citas vietas, un retas ir tās vietas, kur karotāju zobeni nekad nebūtu mirkuši asinīs." Viņš paskatījās Devam tieši virsū, "Saki, Ordeņa Karotāj, vai tu esi gatavs uzņemties uzdevumu paskatīties acīs tiem, kuru bērnu tu būsi solījis apsargāt, un kuru būs nogalinājis šāds pažēlots laupītājs?" Riliarnirs paraustīja plecus: "Dariet kā ziniet, taču es uzskatu, ka nekas labs no tā nesanāks."

To pateicis, elfs pakāpās mazliet nostāk, un sāka vērot, kā Boēcijs apvārdo uzbrucēju...

Šo rakstu rediģēja Farliner: 04.10.2005 13:29