Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Romija]

"Jā, viņš ir tāds pats, kā es, ar tādām pašām acīm, " Rikki apstiprināja. "Tikai mazāk runā, jāteic," viņa piebilda. "Es vispār izskatos viņam ļoti līdzīga. Man ir arī brālis, bet viņš ir galīgi savādāks. Kā mamma. Bērnībā jau smējās, ka es tāds skuķu puika esmu. Bet tas bija tikai bērnībā. Pēc tam neviens vairs nesmējās. Es nezinu, kāpēc. Neatceros, bet tā bija, jā gan," viņa pilnā nopietnībā pamāja ar galvu.

Brīdi padomājusi, viņa turpināja:"Danni, kā tu domā, kāpēc tas tā bija?" viņa vērsās pie sarga. "Kāpēc par mani pašā bērnībā smējās, bet vēlāk vairs ne?"

[Roviela]

Ak tu žē! Kā lai es to zinu? Danni atvēcinājās ar flautu. Nav ne jausmas, varu tikai minēt.

Viņš paskatījās Rikki acīs un klusi teica
Varbūt tāpēc, ka Tu esi līdzīga tēvam, tad jau bērnībā tā mēdz dēvēt? Bet tagad vairs nē, tāpēc, ka tavas acis spēj apburt. Tās ir neatvairāmi skaistas! Es to jūtu. Domāju, citi arī. Kāds tur vairs puika? Kādi smiekli?

Danni mulsi iesmējās. Nu, tā es domāju! Labāk pastāsti vēl kaut ko. Kā Tava māte tai pilī nokļuva? Kas tie par piedzīvojumiem, kuros viņa devās?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 30.09.2005 20:45

[Romija]

Rikki savilka seju domīgā grimasē. "Zini, man neviens tā īsti uz šo jautājumu vēl nav atbildējis. Tu esi pirmais. Varbūt tev taisnība, nezinu!"

"Tu gribi zināt, kā mana māte nonāca pilī? Pavisam vienkārši. Ar kājām, man šķiet," Rikki topateica pilnā nopietnībā. Tik daudz bērnībā saklausījusies stāstus par teleportēšanos, viņai tā šķita gluži normāla atbilde.

"Viņi gāja pašas Dievietes uzdevumā. Esot bijusi liela skāde notikusi - viss ūdens saindēts. Tu par to neko neesi dzirdējis? Tad jau laikam tās tiešām ir pasakas," meitene nopūtās. Tā gribējās, lai skaistie stāsti tomēr būtu īstenība.

[Roviela]

Pašas Dievietes uzdevumā? Danni ieinteresējās, klusībā priecīgs, ka jautājums par Rikki acīm vairs nav galvenais, Tāpat kā mēs ejam tagad? Un kāpēc lai tās būtu pasakas? Paga... man šķiet, es esmu kaut ko par to dzirdējis... puika biju tad, daudz ko runāja apkārt, arī saindētu ūdeni pieminēja... es vēl brīnījos un neticēju, ka tā var būt, bet mans tēvocis stingri teica, ka esot gan tiesa. Sīkāk neko nezinu, neatminu, ka būtu ko dzirdējis. Tad Tava māte bija viena no tiem, kas devās noskaidrot, kas tur par lietu? Vai viņa kādu pūķi satika? Vai kādu briesmoni?

[Romija]

"Tad varbūt tā tomēr ir patiesība? Es nekādi nevaru saprast, vai tās ir tikai pasakas vai īstenība. Vai īstenība ar visādām izdomātām lietām. Bet stāstīt stāstīja. Nezinu, vai viņi devās gluži tāpat kā mēs. Mana mamma esot pievienojusies vēlāk, tāpēc to sākumu nestāstīja. Teica tikai, ka mans onkulis viņai to dzimšanas dienā paziņojis. Jā, tā viņai bija dzimšanas dienas dāvana, tikko atcerējos," Rikki visai bezrūpīgi stāstīja. Viņai nešķita, ka būtu jākaunās vai jābaidās no kaut kā stāstīšanas.

"Par pūķi precīzi vairs neatceros. Kad viņa par to stāstīja, biju jau paaugusies un man prātā kas pavisam cits bija. Tāds kaimiņu ciema kurpniekzellis," Rikki mazliet samulsa.

"Bet kaut kas ar vienu balto pūķi bija. Bet briesmoņu bez sava gala - visādi nešķīsteņi, nelieši un ļaunīši," meitene gānīdamās vicināja roku, it kā tajā būtu zobens. "To netrūka!"

[Lia'angia]

- Ak tad tava māte un viņas biedri bija tie, kas saindēto ūdeni attīrīja? - Brunhilde pamodās kā no miega - kamēr skanēja stāsti, viņa sapņaini vērās tālumā, ļaudama zirgam soļot, kā pašam iepatīkas.
- Ak, Dieviete, tās bija šausmīgas dienas! Mēs visi bijām tā nobijušies! Pat mēs, Terrā, nerunājot par zemienēm! Mēs lūdzāmies dienām un naktīm, lai Dieviete dod spēku tiem, kas mēģina pasauli atbrīvot no šī lāsta. Un mēs tik ļoti priecājāmies, kad viss beidzās labi! Templis sarīkoja lielus svētkus, kā mēs līksmojāmies! Es ļoti priecājos, ka varu iepazīties ar šo varoņu pēcteci. Tagad, kad tu tā saki, es tiešām spēju tevī saskatīt līdzību ar tavu tēvu - pati gan neesmu viņu redzējusi, bet mēs, priesterienes, mēdzam reizēm labprāt papļāpāt. Brunhilde šķelmīgi pasmaidīja.

[Sindra]

Kamēr visi klausījās Rikki stāstos, Tiāra sapņaini raudzījās tālēs.

Viņas sapņainais skatiens pagaisa brīdī, kad no viņas zirga netālu zemē ieurbās asa bulta un zirgs sacēlies uz pakaļkājām no izbīļa, nometa daiļo jātnieci zemē un cikvien ātri spēdams aizauļoja mežā.

Meitene piecēlās pussēdus un noskatījās pakaļ zirgam un tikai laimīgs gadījums ļāva viņai izvairīties no vēl vienas bultas, kura pienagloja meitenes apmetni pie zemes.

Viņa bažīgi raudzījās apkārt un meklēja virzienu no kura lidoja bulta. Kamēr vēl viena bulta izšauta no pavisam citas puses iedūrās meitenei plecā. Tiāras seja savilkās sāpju izteiksmē, palika bāla un meitene noģība.

[Farliner]

Tajā pašā mirklī, kad Tiāras virzienā nosvilpa pirmā bulta, Riliarnirs pagrieza savu melni šāvēja virzienā, un zirg paklauīgi pārgāja rikšos, dodoties tieši virsū uzbrucējam. Riliarnira rokās kā pēc burvu nūjiņas mājiena parādījās divi zobeni, kuru asmeņi, kā likās, itin nemaz neatstaroja gaismu, acīmredzot, karotājs netaisījās pārbaudīt, vai uzbrucējs nav šāvis kļūdas pēc, bet gan nogalināt...

Šo rakstu rediģēja Farliner: 02.10.2005 20:20

[Sindra]

Virzienā, kurā jāj Riliarnirs krūmos pazib kāds tumšs stāvs, kurš metas bēgt.

[Farliner]

"Thrityh!" Melnis nekavējoties sekoja Riliarnīra komandai, un ielauzās krūmu biežņā, sekojot uzbrucējam. Kad tumšais stāvs nonāca sasniedzmības attālumā, Riliarnirs izdarīja ašu kustību ar labo roku, un zobana asmenis ar automātisku kustību triecās bēglim tieši kaklā...

[Sindra]

Uzbrucējs no Riliarnira zobena cirtiena saļimst zemē.

Tuvāk aplūkojot var redzēt, ka tas ir cilvēks. Viņam ir pāris dunči un bultu maks uz muguras. Netālu mētājas loks. Viņš ir tērpies tumšās drēbēs. Izskatās ne īpaši turīgs. Vidēja vecuma. Sācis jau sirmot.

[Farliner]

Lieki netērējot laiku, karotājs nopurināja upura asinis no zobena asmeņa, un pieliecies no sedliem noslaucīaj to pret kritušā drēbēm, tad pagrieza zirgu pret pārējo grupu, meklējot vēl kāda uzbrucēja pazīmes.

[Romija]

Kņada aizmugurē lika sarosīties Rikki. Viņa atmeta domu pastāstīt Brunhildei par saviem vecākiem un it īpaši tēvu. Pagriezusies seglos otrādi, viņa uztraukti vēroja, kas tur notiek - noslēpumainais ceļabiedrs auļo tieši krūmos iekšā, bet jaukā tempļa meitene guļ zemē. Kaut kas neredzēts! Taču izskatījās, ka vairāk neviens negrasās uzbrukt, tāpēc Rikki pagrieza savu zirgu otrādi, piejāja tuvāk gulošajai Tiārai un nokāpa zemē. Viņa aši piesteidzās pie meitenes un pārbaudīja viņas pulsu. "Dzīva!" Rikki uzsauca pārējiem un pie sevis nopūtās: "Par laimi!"

"Bet viņa ir ievainota!"

[Roviela]

Uzbrukums bija tik negaidīts, ka Danni paspēja tik vien kā nobāzt flautu un paķert arbaletu. Viņš notēmēja, bet... nešāva. Tik labs šāvējs viņš tomēr nav, lai riskētu to darīt bez iespējas nevilšus trāpīt Riliarniram. Redzot, ka tumšais elfs ir ticis galā ar uzbrucēju un vairāk neviens neuzbrūk, Danni, vairs negaidīdams, izleca no segliem un piesteidzās pie Tiāras.

Viņš ar vienu veiklu un ašu kustību izrāva bultu un uzreiz, uzlicis rokas meitenei uz ievainojuma, sāka klusītiņām dziedāt.

[Sindra]

OOC - Nu vo es te drusku izskaidrošu. Ir tā, ka elfs aiznesās pakaļ pirmās un otrās bultas šāvējam, taču bulta, kura ievainoja meiteni nāca no pavisam otras puses. Un bardam vajag vismaz divas dziedināšanas maģijas izmantot, lai izdziedētu pilnībā. Izraujot bultu baigais caurums paliek..

Šo rakstu rediģēja Sindra: 02.10.2005 21:49

[Roviela]

(OOC - bāc... bet es neko nepārlabošu, izņemot to, ka Danni patur arbaletu pie rokas. Tiesa, viņš diezin vai redzēja, no kurienes šāva. Oki, lai ir divas. Citādi ko - atstāja bultu plecā, vai? Turklāt tāda bultas izraušana jādara, kamēr meitene ir bez samaņas.)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 02.10.2005 21:52

[Lich]

Redzēdams, ka uzbrukums nāk no dažādām pusēm, Sens, uz citiem neskatoties, ātri metas uz pretējo pusi nekā elfs apmetnī. Knapi savaldījis nedaudz izbiedēto zirgu, Sens pie viņa cieši pieplakdams veic nelielo attālumu līdz pirmajiem brikšņiem un mazliet neizdevushos kustību nolec no tā.

Klusi lādēdamies, par sastaipīto potīti, viņš ātri aizslēpjas aiz tuvā koka un ar savu aso redzi un dzirdi klusītēm lūkojas kur varētu slēpties uzbrucēji.

[Romija]

"Vai tas viņai palīdzēs?" bažīgi apvaicājās Rikki. "Vai kādam nav apsēji vai kas tamlīdzīgs?" viņa jautāja, skatoties, kā brūce asiņo, par spīti Danni pūlēm. Nebija labi tā atstāt vienīgo, kas tik daudz zina no tempļa arhīviem.

Redzot, kā vēl viens no ceļabiedriem dodas mežā otrā pusē, Rikki sāka uztraukties. "Mūs aplenc?"

[Farliner]

Redzot ka viens no ceļabiedriem ir devies pakaļ otram šāvējām, Riliarnīrs uzsauca "Pacenties saņemt šo dzīvu. Jāuzzin, kurš gribēja mums uzbrukt!" un arī virzīja zirgu tajā pat virzienā. Viņa saasinātās maņas sekoja katrai krūmu zaru kustībai, cenšoties noteikt virzienu, kur;a devies uzbrucējs...

[Roviela]

Danni, nepaceldams acis uz nepacietīgo Rikki, turpināja dziedāt. Brūce plecā aizvilkās neatstādama nekādas pēdas, bet sargs jutās aizelsies, itin kā visu gaisa gabalu būtu līdz šejienei nevis jājis, bet nācis kājām. Lai gan ne gluži... īsti fizisks nogurums tas nebija, drīzāk tāda kā tukšuma sajūta. Bet viņš zināja, ka pēc kādas dienas tas pāries.

Beidzis, viņš atstāja Tiāru guļam, tikai piekārtoja viņai zem galvas viņas pašas somu, un, aši sasvilpis savu zirgu, piecēlās kājās un uzleca zirgā, pie tam novietojis zirgu tā, lai būtu par aizsegu pārējiem jātniekiem. Viņš turēja arbaletu gatavībā un vērīgi skatījās apkārt.