Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Roviela]

Danni sāka smieties skatoties uz zibaces izdarībām.

Rikki, kurmji neēd saknes! Tas tev zemesvēzis vai tiešām ūdensžurka būs bijusi.

Viņš savukārt iedomājās par ko citu...

Ser Boēcij! Drīkst vaicāt, kāpēc mēs vispār dodamies pie Kurmju dzimtas? Nav dzirdēts par kādu sabojātu relikviju! Tad - kāpēc? Ciemos?

[Romija]

"Nu, ūdensžurkas jau ne tik!" Rikki iespītējās. "Varbūt zemes žurka! Bet man vienalga, pakaļ jau neskrēju un aiz kājas neķēru!"

"Un vispār," viņa pēc maza klusuma brīža ieminējās. "Kas mums ir svarīgāk, lai glābtu priesterus? Lode vai Kurmis?"

Šo rakstu rediģēja Etasi: 30.09.2005 08:10

[Roviela]

Ak, tad tas būs bijis lielais zvērīgais kukainis. Ūdens vēzis gan noteikti nē, Danni izšķīrās par vienīgo meitenes neminēto variantu - zemesvēzi.

Iespējams - ne viens, ne otrs! Danni bezrūpīgi attrauca. Viņam bija gluži vienalga. Ka tik lietas notiek, un kaut kas tiek darīts. Bet virzienu un ko tad tieši darīt, viņš negrasījās izlemt. Ja vajag - jājam pie Kurmjiem, ja nē - pēc lodes vai kaut kur citur.

Tikai interesanti, nu, tāda ziņkāre, kāpēc mēs jājam tieši uz kaut kurieni. Tev tā nešķiet, Rikki? Un jums? Danni uzsauca pārējiem ceļotājiem.

[Urdrunir]

Ko nozīmē "nav dzirdēts"? Vai tu domā, es par velti apkārt skraidu? Apvainojās Boēcijs. Kā tu sargs vari zināt, ka nekas nav noticis, ja tev visas priekšnieces ir iesaldētas un nevar tev padoma dot? Un pātrauciet apcelt lordu Kurmi! Kad viņš jums tuvosies nekādi joki prātā nebūs.

Jaunatne! Viņš īgni pie sevis purpināja. Aizņem visu manu galdiņu. Prasa naudu par informāciju. Un tagad neļauj mierīgi iet, bet plēš ausis ar jautājumiem viens caur otru. Bet mēs vienādiņ ejam uz ziemeļiem, ja notiek kāda nelaime. To varētu saukt par piedzīvojumu meklētāju tradīciju. Tā piesauc veiksmi. Un es esmu bards. Man vajadzētu zināt ko nozīmē veiksme.

[Roviela]

Nē, ser! Un es neteicu, ka nekas nav noticis! Tieši to jau prasu, lai kāds, kas zin, pastāsta tiem, kas nezin! Es labprāt piesakos nezinīšos, Danni nemaz nejutās satraukts.
Vai tad mēs apceļam Kurmi? Nenāk ne prātā! Mēs vienkārši par maz zinām, ser Boēcij! Tagad tāds mierīgs brīdis, jūs tiešām mums nepastāstītu vairāk? Kurš tad vēl to zin un var, ja ne jūs, Danni bija pārliecināts, ka stāsts būtu labs, ja vien vecais bards būtu ar mieru stāstīt. Vai citi to grib zināt, viņam bija diezgan vienalga, galvenais, ka sargam patika stāsti. Un ja vēl tā būtu dziesma!

[Urdrunir]

Nē, puis. Stāsti ir gariem ziemas vakariem, kad garlaicība māc. Ceļš ir iešanai. Un vienmuļš ar šādu kompāniju tas diez vai būs. Man tagad nav garastāvokļa stāstīt stāstus. Un negribu arī pārāk bieži pretinieku saukt vārdā. Viņš var sadzirdēt un pirms laika par mums ieinteresēties. Boēcijs purināja galvu un vēl joprojām īgņojās.

[Roviela]

Slikti, ser, ko citu lai saka! Un es domāju, ka jūs, tik pieredzējis, tik zinošs, patiešām, vienīgais, ko zinu, kas varētu mums ko pastāstīt, to negribat darīt, Danni atsaucās, var jau stāstīt bez vārdiem, bet kad nē, tad nē. Leksim bedrē bez zināšanas, cik tā dziļa, ja jums tā labāk tīk.

Viņš mierīgi izvilka no somas savu flautu un uzsāka jautru ceļa dziesmiņu.

[Ungaarijas ragas...]

Serīnai sirds jautri salēcās, izdzirdot Danni spēlēto dziesmiņu. Arī viņas zirgs Rasegars (viņa deva tādu vārdu un dzīvnieks to pieņēma) sāka jestrāk cilāt kājas.
"Tā ja, draudziņ, pie tādas mūzikas, kājas pašas cilājas ko?" Rasegars klusi iebubinājās un papurināja galvu. Serīna līksmi pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 30.09.2005 10:21

[Elernass]

Rikki "snjaakshana" padariija situaaciju veel diivainaaku un komplektaa ar sarkanajaam aciim tas izskatiijaas ljoti neparasti. Devs pie taadaam lietaa nebija pieradis un taapeec jutaas nedaudz izsists no liidzsvara. Bet, pamanot, ka Rikki smejaas, Devs arii mulsi pasmaidiija.

[Sindra]

Kad Rikki tik pārliecoši sākā stāstīt par pusdemonu daba, Tiāra paskatījās uz viņu ciešāk. Un par kaut ko aizdomājās...

Tiesa meitenes šņākšanu, viņa uztvēra tikai kā mēģinājumu savaldzināt Devu. Nevis kā dēmonu dabas paraugu.

Tiāra noklausījās Sera Boēcija purpināšanā, viņa jau vēlējās Danni paskaidrot, ka tāds nu vecais vīrs ir, bet tā kā sargs sāka spēlēt, viņa nolēma savus skaidrojumus aiztaupīt.

Viņa piebremzēja savu zirdziņu, lai tas nonāktu tieši blakus Sena zirgam. Viņa rūpīgi nopētīja Sena zirgu un pašu Senu. It kā kaut ko meklētu.

[Romija]

"Manis pēc kaut vai kazuāru karalis!" Rikki atbildēja uz Danni tekstu par ūdens vēzi.

Sera Boēcija purpināšanu viņa pārāk neņēma galvā, ik pa laikam pašķielēdama uz Deva pusi. Izskatījās, ka puisis nav pieradis pie šādiem gājieniem. Nekas, var jau izdomāt arī kaut ko citu.

Kad Tiāra atdalījās no runātāju bariņa un Danni sāka spēlēt flautu, izskatījās, ka sarunām uz kādu laiku pienācis gals. Kustēdamās līdzi zirga soļu ritmam, Rikki uzsāka dungot. No sākuma kaut ko pavisam vienkāršu, tad jau mazliet savādāku. Viņa nebija nekāda labā dziedātāja, darīja to tikai savam priekam, tāpēc arī vārdi, kas ik pa brīdim tomēr atskanēja no viņas puses, bija nedaudz saraustīti. Tas pavisam noteikti neizklausījās pēc dziesmas, drīzāk pēc ritmiska stāsta par tālu ceļu, no kā prinči atgriežas ar princesēm, laimes meklētāji ar bagātībām, gudrie ar zināšanām un pārējie vienkārši laimīgi. Rikki mati brīvi krita pār viņas pleciem, brīžam no kādas vēja plūsmas izkustēdamies, smalkie pirksti viegli turēja zirga pavadu, acis dzirkstīja saulē, bet domas bija kaut kur tālu, tālu, bija sajūta, ka viņas senčos noteikti ir bijuši kādi piedzīvojumu meklētāji, ka mātes stāsti varbūt ir patiesi un ka viņas nākotne būs vismaz tik pat aizraujoša.

[Roviela]

Danni, priecīgs, ka meitenēm viņa spēlēšana patīk, viegli izdabūja no flautas arvien virtuozākus treļļus, kas pamazām, Rikki iesākot dziesmu, nē, drīzāk, deklamāciju, itin kā noklusa, kā pavadīja stāstu, izceļot svarīgākās vietas. Sargs nemaz nesekoja līdzi, kā viņš to dara, tas sanāca tāpat. Danni reizē pamudināja, reizē klausījās Rikki stāstu, to pārvēršot barda dziesmā.

[Romija]

Mūzika patīkami aicināja stāstīt, runāt, fantazēt, tāpēc Rikki nekaunēdamās stāstīja visu, ko vien vēlas.

"Reiz dzīvoja princis ar tik skaisti sarkanām acīm, kā asiņu lāses. Kā tumšas rozes, kā kristāli diadēmā. Viņš dzīvoja viens tāltālā pilī, sēdēja skumjš savā tronī un gaidīja princesi. Kādu, kuras lūpas būtu koši sarkanas, mati ogļu melni, bet acīs dzirkstītu prieks. Kādu, kas spētu ar viņu dejot visskaistāko deju pasaulē. Bet laiks gāja, princeses nāca un gāja, bet neviena nebija tik skaista, kā roze. Nevienas smaids nebija kā norasojusi ūdensroze ezera rāmajā krastā starp niedru stāviem. Tā bija tikai viena. Viena, kas dzīvoja tāltālā zemes malā. Bet pienāca diena, kad viņa ieraudzīja prinča acis, kad iemīlēja to košo krāsu, to spēku, kas tajās mirdzēja kopā ar saules stariem. Bet dzīves ceļš meta lokus, reizēm viņus savedot kopā, reizēm arī izšķirot. Daudz cīņas ar pūķiem un dēmoniem pagāja, līdz pienāca diena, kad pasaulē nāca jauna radība - bērns ar ogļu melniem matiem, tumši sarkanām acīm un nejauku dabu. Viņa koda un skrāpēja, bet pasaule viņu iemīlēja. Un pienāca brīdis, kad viņa baltā pūķa mugurā pasaulē devās. Maza radība asajiem nagiem stingri turējās pūķa mugurā. Viņa devās laimi meklēt. Iepazīt pasauli, ieraudzīt to pašu, ko pūķis ieraudzīja. Skatīties citām acīm un dziedāt citas dziesmas..."

[Roviela]

Flautas skaņas nobeidzās ar dīvaini svelpjošu augstu toni. Danni, noņēmis flautu no lūpām, smējās. Viņš ļoti centās palikt nopietns, bet tas nekādi neizdevās.
Rikki, piedod! Tā ir jauka pasaka... bet es nevaru papūst, kad kaut ko tādu dzirdu. Izklausās, ka Tu esi dzirdējusi arī īstus stāstus par varoņdarbiem, kā citādi Tavai pasakai būtu tik skaists un neparasts sākums? Pastāsti tos, ja tā tiešām ir. Šķiet, tas, no kura Tu esi tos dzirdējusi, būs bijis labs stāstnieks.

Sargs pavērās uz zibaci un lūdzošā balsī piebilda:
Nu piedod! Stāsti, un es piespēlēšu.

Danni atkal taisījās likt flautu pie lūpām, ja meitene neapvainosies un pavēstīs kādu patiesu notikumu.

[Romija]

Rikki iztrūkās, dzirdot Danni uzrunu. Viņa nebija domājusi, ka kāds vispār klausās.

"Bet tās jau tādas pasakas vien ir. Man tās stāstīja mamma, kad vēl maza biju. Viņa gan stāstīja tā, it kā pati būtu darījusi, bet es nezinu, vai tā tiešām ir taisnība. Viņa tāda mierīga sieviete. Maz ticams, ka būtu spējusi tādas lietas veikt," viņa atrunājās. Šie stāsti bija dzirdēti tik sen, ka detaļas viņa vairs neatcerējās.

"Bet ko tad tu gribi, lai es stāstu? Par viņu satikšanos?" Rikki vaicāja Danii. Viņai no visiem stāstiem vislabāk bija paticis par balli. Un par pļavu. Tas šķita tik romantiski un jauki. Arī Rikki kaut ko tādu labprāt piedzīvotu.

[Roviela]

Par kādu viņu satikšanos? Danni nesaprata. Stāsti to, kas pašai vislabāk patika. Tas sanāks vislabāk.

Kamēr meitene apdomāja stāstu, bards uzsāka citu melodiju. Tādu, kas viņaprāt, vislabāk atbilda domai par satikšanos.

(OOC - nejauši tā ir tā pati, kas bija ballē (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) )

[novemberunge]

OOC: Tralalalā... Nu, jauki. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Opāla zirga mugurā pat nepakustējās, vienīgi viņas acis pārceļoja uz Danni. Nekādu iebildumu pret jestrām dziesmām un stāstiem viņai nebija, tomēr no puselfas domīgā skatiena neko daudz nevarēja noprast un, protams, tikpat labi varēja padomāt, ka sievietei kaut kas nepatīk.

[Romija]

"Nu, es vislabāk atceros stāstu par balli. Tas bija skaisti," Rikki sāka stāstīt. "Es gan nezinu, vai šis stāsts tev patiks, bet stāstīšu, ko atceros. Neņem ļaunā, ja ko jaucu." Viņa iekārtojās ērtāk seglos un aizvēra acis. Zirgs taču zinās, kur iet!

"Tā bija skaista balle skaistā pilī. Viņi bija vairāki, kas devās piedzīvojumos. Un viņi visi bija pa ceļam nonākuši pilī. Lielā, skaistā, varenā. Bet diemžēl pārāk skumjš gadījums bija noticis. Valdnieka meitu kāds bija nolaupījis. Skaistu princesi aizvedis un atstājis tēva sirdī tikai skumjas un ilgas redzēt savu bērnu atkal mājās. Bet ceļiniekiem par godu tika sarījot krāšņa balle. Mana mamma - saukšu viņu par Sali, jo tad viņa vēl nebija mamma - dabūja brīnumskaistu kleitu. Tik sarkanu, kā tās acis, ko viņa jau bija ievērojusi. Kā asinis. Kā roze," Rikki atvēra acis un paskatījās uz Danni. "Kā manas acis. Viņa bija visskaistākā, viskrāšņākā. Diadēma viņas matos mirdzēja tik pat krāšņi, kā asins lāses. To bija dāvājis pils gudrais, kaz viedas lietas prata teikt, pasaules noslēpumus stāstīt. Un tad viņu uzrunāja viņš - acu īpašnieks. Deja bija skaista, skaistāka par jebko piedzīvotu," Rikki runājot pacēla rokas tā, it kā pati dejotu deju. "Viņi dejoja, griezās dejā un Sali jutās kā princese, kā pasakā. Pēc dejas viņš viņai dāvāja nemirstošu ūdensrozi, kuras pati sirsniņa bija asinsarkana. Kā viņas kleita, kā viņa acis, kā manas acis," Rikki atkal atvēra acis un nolaida rokas.

"Tas bija skaisti. Vismaz viņa man to tā mācēja izstāstīt," viņa smaidīja. Bija patīkami gremdēties tik jaukās atmiņās.

"Bija jau vēl daudz citu stāstu, bet visus ne uzreiz atcerēties, ne izstāstīt." Rikki gaidīja, vai šoreiz Danni arī sāks smieties. Viņa ar acu kaktiņiem mēģināja nojaust, vai citi arī ir klausījušies.

[Sindra]

Tiārā palikusi no Rikki iepakaļ, taču uzmanīgi klausīdamās viņas stāstus kaut ko domāja. Viņa vairs nepētīja neviena apģērbu vai mantas. Viņas skatiens bija aizklīdis tālēs.

Likās, ka meitene sapņo ar atvērtām acīm.

[Roviela]

Danni pabeidza stāstu ar skanīgu dejas beigu akordu. Viņš nesmējās. Paskatījies uz meiteni, bards nopūtās un noteica:
Skaisti! Taisni vai gribas būt tam, sarkano aci īpašniekam... Viņš ir Tavs tēvs, pareizi sapratu? Es noteikti gribēšu vēl kādu stāstu dzirdēt! No šī sanāca tāda skaista dziesma.

Paskatījies uz priekšu, kur Čiepiņas seglos snauduļoja Boēcijs, Danni piebilda
Gariem ziemas vakariem un ne tikai.