Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Ného]

Nero izlēma sekot Vervola piemēram, atvadījies no blakussēdošajiem un pateicis, ka cerams, ka viņi satiksies pie vārtiem.
Nero izgāja pa krodziņa durvīm un pasauca savu ērgli un devās vēl pēdējo reizi apskatīt jūru, viņš gan cerēja, ka tā tomēr nebūs pēdējā reize!

[mr Bl@ck]

Īsos vārdos atvadījies no pārējiem ceļa biedriem Vervols izgāja no kroga un devās uz vārtu pusi kādu kvartālu no vārtiem Vervols iegriezās šķērsieliņā un viņa vietā no turienes izcilpoja liels pelēks vilks kuram uz muguras sēdēja krauklis. Nonācis pie vārtiem Vervols apgūlās pie kupla krūma, kas viņu daļēji aizsedza nācēju skatienam, un gaidīja

[Tinuviel]

Jauki!
Nodomāja Reihards. Vulforam nekas nebija jautājams - topošie ceļabiedri to jau bija pajautājuši. Viņš piecēlas un, pirms tam gan atvadījies, aizgāja. Rauls apzinīgi sekoja.
- Nu ko, būtu tā kā jāatrod Nearno.
Vulfors noteica, kad viņi bija izgājuši no kroga.
- Neuztraucies, es viņu pasaukšu. Domāju, viņš būs labi atpūties.
Rauls bezrūpīgi attrauca un iekaucās. Nepagāja ne pāris minūtes, kad cienīgi un graciozi pie Reiharda nolaidās pegazs. Vulfors viņam pastāstīja par visu, kas tika runāts krogā. Pegazs neko neteica.
- Varētu lēnām doties uz dienvidu vārtiem.
Nearno vien noteica. Reihards pamāja ar galvu un uzkāpa Nearno mugurā. Pegazs lepni aizsoļoja uz vārtu pusi. Gandrīz nevienam pegazam vai vienradzim nebija tāds lepnums un grācija kā Nearno - vienradža un pegaza dēlam.

[Hikari]

Romiela lūkojās aizejošajos cilvēkos un domāja. Beidzot nolēmusi, ka palikt šeit izgāk nav vērts, viņa devās uz izeju. Tur, piesiets pie kāda stapa, atradās sievietes vienradzis. Sveika, skaistulīt! Esi gatava ceļam...? jautāja elfa un palūkojās pakārt pēc kāda ceļabiedra, taču apkārt vairs nevienu nemanīja. Jau atkal viena... viņa sacīja pati sev skumjā balsī un, uzsēsdamās uz vienradža, lēnā gaitā aizjāja uz dienvidu vārtu pusi.

[rudo lapu vilcēn...]

Vulfore izgāja no telpas, kur iepriekš bija iegājusi. Šoreiz pāri viņas tērpam vēl sedzās tumšpelēks apmetnis, kas dažbrīd šķita mainām krāsu.
Viegli palocījusi galvu pret krodzinieku un tā palīgiem, viņa izgāja no kroga, pa ceļam galvā velkot kapuci.
Brīdi pastāvējusi laukā, viņa pagriezās un nozuda kādā šķērsielā.

[Haskija]

Noklausījies visu, ko teica vulfore, Haksu piecēlās un lēnām izslīdēja laukā no kroga. Ārpusē apskatījies apkārt, viņš nesteidzīgā solī devās uz Osmas dienvidu vārtu pusi, jo viņš zināja, ka viņam vairs nav ko zaudēt. Rejons bija izlēmis piedalīties šajā, varbūt nedaudz absurdajā, piedzīvojumā.

[rudo lapu vilcēn...]

OOC:Nu ko, pieņemsim, ka visi ir devušies laikā no kroga un atrodas pie vārtiem.

Vārti bija plaši atvērti un pa tiem, ik pa brīdim, laukā vai iekšā Osmā devās kāds ceļotās vai vienkārš zemnieks. Aiz vārtiem pletās pilsēta, ar savām bruģētajām ielām un ieliņām, namiem, krogiem un tirguslaukumiem. Bet pilsētnieku acīm otrpus vārtiem pavērās skaisti iekopti lauki, kas mijās ar viensētām un birzīm.
Pie vārtiem, blakus vārtsarga namiņam, apstājās kāds ceļinieks, pelēkā apmetnī un kapucē, kas nosedza seju.
Ceļotājs uzmanīgi pārlaida skatienu pāri apkārtnei. Viņš brīdi pakavējās pie krūma, aiz kura bija paslēpies Vervols, tad pievērsās ceļam, pa kuru,cits pēc cita, ieradās jaunie ceļotāji.

[Ģitārmeiča]

Lia, sēdēdama Sfī, sava pegasa, milzīgajās krēpēs, piejāja pie vārtiem un apstājās kādā ēnainā vietā, jo saulē pegasam, kā arī pašai Lia, kļuva nepanesami karsti.
Nu ko, drīz uzzināsim, kas būs jādara un kā sāksies mūsu ceļojums...
Laiena noteica pegasam un iekārtojās Sfī krēpēs.

[Tinuviel]

Nearno nakts melnie nagi skanēja pret Osmas ielām. Ne viens vien iedzīvotājs nolūkās uz trijotni, kaut vai tā iemesla dēļ, ka maģiskie rikšotāji ar vilkiem pārāk labi nesaprotas. Bet droši vien vislielāko izbrīnu viņos raisīja Nearno - zirgveidīgs radījums ar spārniem un ragu pierē nebija redzēts. Reihards bija pārvilcis sejai pāri kapuci, kas bija pie apmetņa. Viņi par iedzīvotājiem nelikās ne zinis - pārsteiguma pilnus skatienus, kas bija vērsti viņiem, trijotne bija redzējusi daudz.

Vien pēc divdesmit minūtēm Nearno apstājās pie vārtiem. Dzīvnieks nolieca melno galvu un rags iegaismojās saules apspīdēts. Nearno steidzīgi pacēla galvu, jo šādi uzplaiksnījumi pievērsa pārāk daudz uzmanības. Reihards uzplaiksnījuma laikā pamanīja Vervolu, ko aizsedza ēna, tādēļ viņš pirmīt bija palicis vulfora skatienam slēpts.
- Kādas sajūtas pirms došanās ceļā?
Viņš vaicāja Vervolam vulforīnā un nokāpa no varenā meļņa. Pegazs arī pagriezās pret Vervolu, bet stāvēja lepni, augstu pacēlies galvu.

[Haskija]

Haksu bija nonācis pie dienvidu vārtiem. Pārlaidis skatienu pār šeit jau sapulcējušies ceļiniekiem, rejons viegliem soļiem devās vārtsarganemiņa ēnā.
Apgūlies ēnā, rejons brīd pētīja apkārtni, un tad pievērsās turpat netālu stāvošajām stāvam. Šķiet tā kā pazīstams.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Sakura domīgi gāja,turēdama rokās mazo laufu.
-Hmm...-
VIņa tik vien norūca.Vai nopūta.Izdvesa vilkam raksturīgu skaņu.Lai nu kā.Kas man bija uznācis,ka iegāju tajā krogā?Īslaicīgs neprāts.Bet vienmēr,kad tev uznāk neprāts,tas beidzas vai nu ar nāvi,vai ar mīlzīgu atalgojumu.Nez kurš trāpīsies man?Vulfore pasmaidīja,kas jau bija neraksturīgi.Skaidrs ir viens - par transportu man nevajadzēs rūpēties...

[mr Bl@ck]

Vervols pamatīgi nopētīja apmetnī tērpto stāvu tas viņam likās ļoti pazīstams. No pārdomām vilku iztraucēja spožs zibsnis un Reiharda jautājums: Kādas ir sajūtas? Vervols mazliet īgni pārjautāja vulforīnā Pagaidām nekādu prāts ir tīrs un kluss kādam tam jābūt pirms ceļojuma viņš turpināja. pienācis mazliet tuvāk viņš nopētīja Reihardu viņš bija vecāks un daudz gudrāks. No viņa varēs šo to pamācīties Vervols nodomāja. Pēkšņi Vervola domas atkal tika pārtrauktas šoreiz brīdinoši iesaucās Karloss lidinādamies virs kāda kas gulēja vārtsarga namiņa ēnā. Kas tad tas? Vervols nodomāja un steigšus metās turp kur nonāca aci pret aci (vai purnu pret purnu) ar rejonu.

[Tinuviel]

Reihards pasmaidīja, bet smaids drīzāk līdzinājās smīniņam . Īgnumu balsī viņš manīja, bet likās to nedzirdam. Viņš noskatījās, kā Vervols aizskrien pie kāda rejona.
Kas mūs vēl sagaidīs?
Viņš nodomāja. Nearno stāvēja nekustīgi, vien tumšās acis uzmanīgi vēroja katru būtni, kas te atradās. Savukārt Reihards pārrunāja dažas lietas ar Raulu.

[patija]

Tiharu bija atlidojusi pie Dienvidu vārtiem un paskatijās apkārt. Vienīgo ko viņa redzēja bija kāds stāvs, kas stāvēja kā nekustīgs.
-Jā, izskatās, ka daudz būtņu dosies šajā ceļojumā.
Tagad Tiharu stāvēja mierīgi un gaidija,ka kaut kas notiks.

[Haskija]

haksu pamanīja ka pie viņa tuvojas kas līdzīgs vulforam-tomēr viņš palika mierīgi guļot. kad vulfors bija nonācis aci pret aci (jeb purnu pret purnu) ar suņveidīgo rejons no apakšas paraudzījās uz viņu domīgi.

[mr Bl@ck]

Vervols kārtīgi nopētīja rejonu nekā azdomīga nemanīdams viņš norūca Paldies Karloss Tad pievērsās pašam Haksu Kas tad tu esi? jautāj Vervols mazliet asāk nekā būtu vēlējies. Un ko tu šeit dari? nemainīdams balss toni vulford piemetināja

[Ungaarijas ragas...]

Izgājis no kroga, Nereiss pamanīja kādu jaunu kentauri, ogļmelniem matiem un ķermeni. Pārmijis pāris vārdus, brīsniņu izrādījies viņš pamanīja, ka visi ceļotgribētāji vairāk vai mazāk ir aizgājuši. Nosaucis attā, kentaurei viņš uzņēma slaidu riksi, līdz panāca elfu, kura jāja vienradža mugurā.
Nereiss jau gandrīz panesās viņai garām, bet Romiela izskatījās tik skumja, ka kentaurs palēninājis gaitu sāka iet viņai blakus.
"Mēs dodamies piedzīvojumiem bagātā ceļā, bet tu izskaties tāda skumīga, kas nomāc tavu prātu?" Nereiss jautāja, novērsies no dienvidu vārtu, kas vīdēja priekšā, aplūkošanas.

[Hikari]

Romiela sameklēja kentauru vārdā Nereiss, jo ar to viņa bija iepazinusies un labprāt vēl parunātu, taču patreiz sarunās neiesaistījās. Negribējās traucēt kentauru...ja nuu viņš padomās, ka tas ir nepieklājīgi...
Tā nu Romiela, sēžot uz sava vienradža, lūkojās kādā vīrietī, kas stāvēja visiem pretim un domāja, vai tik viņš nebūs tas, ko mums te vajadzētu sagaidīt, kā arī prātoja par to, vai patiesi izdarījusi pareizi, ka ir šeit ieradusies...

[Ného]

Kad Nero ieradās pie vārtiem bija jau salasījušies vairākas būtnes no krodziņa. Viņš arī redzēja vulforu sievieti, kas viņus bija uzrunājusi krodziņā. Tātad drīz vajadzēja sākties ceļojumam, tādēļ viņš nolēma pastāvēt maliņā un domās sagatavoties šim viņa pirmajam piedzīvojumam ārpus Girejas.

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Kentaurs jau ir uzrunājis tevi... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Neireiss izbrīnīts pamanīja, ka Romiela, nemaz nepievērš viņam uzmanību. Kentaurs tomēr neatstājās, ja viņam bija labi, tad viņš vēlējās, lai arī citiem tā būtu.
"Khem, khem!" viņš nokrekšķinājās, lai beidzot pievērstu sev elfas uzmanību, "Romiela, kas tevi nomāc?"