Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[grapefruit]

Lū palūkojās uz sekotāju ar šķietamu nevērību, tomēr viņa bija ieinteresēta, šķita, ka šī persona ir tik pat ziņkārīga, kā viņa, turklāt vīrietis radīja iespaidu, ka zin kaut ko vairāk. Lū apstājās:
-Sakiet, es pirmīt īsti nesadzirdēju, kā jūs dēvēt... Kas jūs šeit atvedis?

[Ného]

Nereon tas nedaudz pārsteidz, ka sieviete no tempļa apjūsmošanas pievēršas viņam - Mani var dēvēt par Nereonu, mani uz šejieni itkā atvedis darba uzdevums-vēstures fakultāte, kura netika pie šis vietas pētīšanas, bet pats arī gribēju šo vietu apskatīt, uz kuru mani vilka it kā magnēts! Un drīkst zināt kā jūs varētu dēvēt?

[grapefruit]

Lū brīdi vēroja vīrieša seju, tagad jau ar neslēptu ziņkārību.
-Pievilka, kā magnēts...
Vai gan tā viņa nebija gatava dēvēt arī iemeslu, kamdēļ pati te atradās. Novērsusies Lū nolika uz zemes lielo mugursomu, kura visai skaļi nograbēja - ja nu gadījumā priesterieņu zālēs būtu kas apgāzāms, vieglāk somu tomēr nest rokā - tiesa gan, ellišķīgi smaga tā bija... Brīvo roku Lū sniedza vīrietim:
-Lū.
Viņa īsi noteica, atkal lūkodamās vīrietim acīs.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 13.09.2005 17:19

[Ného]

Nereons sņēma sievietes roku un paspieda to. - Prieks iepazīties Lū. Es skatos, ka jums šis templis ļoti interesē, vai jūsu interese saistīta ar darbu, vai jūs jutāt nēpārvaramu vēlmi ierasties šeit? Šī vieta ir tik noslēpumaina un enerģijas pārpilna!

[grapefruit]

-Varētu teikt, ka saistīta ar darbu...
Lū domīgi noteica, paceldama somu un sākdama doties līdzi gidam, mazliet sasvērusies uz sānu.
-No otras puses arī privātu mērķu dēļ, laikam esmu gluži līdzīgā situācijā, kā jūs...
Sieviete domīgi teica, pie sevis nospriesdama:
Jā, patiesībā ne gluži, viņam nauda atpakaļceļam noteikti vēl ir...
Tad pasmaidīja.

[Ného]

-Nu ko derētu tā kā doties uz priekšu, citādi varam nedzirdēt ko interesantu! Starpcitu vai jums "uzbruka" tas mazais vīrelis, ar ko gids izskaidrojās? Nereons jau bija sācis iet uz preiekšu, bet Lū vēl joprojām ņēmās ap somu -Vai varu jums kā palīdzēt?

[grapefruit]

OOC: Sorr, pārpratām, domāju, lai tu rediģē, jo es jau pirms tam biju sākusi iet... Nekas, neņemam vērā.

-Nē, paldies.
Tas izskanēja mazliet asi, Lū nemaz tā nebija vēlējusies, vienkārši viņai nepatika, ja kāds uzskatīja, ka viņa pati kaut ko nevar.
-Vīrelis, kāds vīreli?
Balsī atkal atgriezās interese.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 13.09.2005 18:06

[Ného]

OCC: TU neko neatbildēsi?
Nereons apstājās un pagriezies lūkojās uz Lū, viņa jau bija paņēmusi somu rokā un nedaudz sasvērusies nāca uz Viņa pusi.

[Ného]

Nereons atbildēja uz Lū teikto - Nu ja nevajag, tad nevajag. Nu viņš cik sapratu bija vietējais, kurš palīdzējis tulkošanas darbos.

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 13.09.2005 18:49

[grapefruit]

Lū brīdi domāja, pirms viņai atausa gaisma:
-Templi atrasto telstu?! Kāpēc gan lai viņš tādā gadījumā traucētu?
Sieviete nesaprašanā vērsās pie sarunu biedra.

[Ného]

- Templī atrasto telstu? tagad savukārt Nereons ar nesaprotošu sejas izteiksmi vērās Lū sejā. - Kas ir telsts? Nereons nodomāja, ka viņa būs kļudījusies!

[grapefruit]

Lū brīdi vērās sarunu biedrā, nesaprotošu skatienu, tad pēkšņi pasmaidīja:
-Atvainojos, laikam būšu pārteikusies, tekstu, es domāju tekstu...
Viņa paskaidroja.
-Kamdēļ lai kāds, kurš to palīdz iztulkot trucētu savu darbu apskatīt?
Sieviete atkal iegrima pārdomās, joprojām ejot līdzi gidam un nesot lielo somu.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 13.09.2005 20:15

[Ného]

- Nu kā gids Taču teica, ka viņš esot iztulkojis, bet sapratis, ka labāk šo templi netraucēt-netraucēt dievības! Labi ejam citādi varam nepaspēt!- Nereons uzsmaidīja Lū un skriešu devās pakaļ grupiņai, lai nepazaudētu to no skatiena-Pasteidzies!- Nereons uzsauca sievietei, jo grupiņa tikko nogriezās.

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 13.09.2005 20:23

[grapefruit]

Lū pati sev nezināmu iemeslu dēļ bija kļuvusi nīgra.
Pasteidzies, pasteidzies, šitādam kaklā govi vajadzētu uzkārt!
Viņa īgni prātoja, pusnešus, pusvilkšus nesdama somu uz priekšu, beidzot viņa visas priesterienes nolamāja un, telpu iekārtu pasūtījusi pie visiem velniem (domās, protams), uzmeta mugursomu atkal plecos, tā vismaz tik ļoti nejuta svaru, drīz vien viņa jau bija panākusi pārējos.
Dusmas aizmirsās, sieviete sāka prātot par to, ko tikko bija dzirdējusi, kad gids tika stāstījis, šis dievu netraucēšanas fakts bija kaut kādā veidā paskrējis gar ausīm, laikam jau tamdēļ, ka viņa bija pārāk aizņemta ar ideju par akmens pazušanu... Bet tas bija savādi... Lai kā viņa prātotu, viņa nespēja atminēties neko, kas būtu brīdinājis par briesmām, vismaz no gida stāstītajiem tekstiem, neviļus prātā atausa vīzija, precīzāk, atmiņas par to. Lū noskurinājās, viņa acīmredzot jau atkal bija aizdomājusies, tamdēļ nemanīja kādu akmeni uz zemes un paklupusi gandrīz novēlās. Ļīdzsvaru noturēt izdevās, bet no somas, ar varenu blīkšķi atsizdamās pret zemi, izkrita panna. Lū nosarka un iepriekšminētp objektu ātri satvēra, novilka somu no pleciem, ievietoja pannu tajā un aizvēra rāvējslēdzi, kas acīmredzot bija atsprucis vaļā...
-Atvainojos...
Vīņa vērsās pie gida, priecādamās, ka viņš tajā mirklī neko nestāstīja.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 13.09.2005 20:39

[Hikari]

Kaede bija turējusies ļoti tuvu gidam un lūkojās apkārt uz tempļa sienām. Sieviete domīgi vērās priekšā un prātoja kaut nu ātrāk visu uzzināt...kā es gribu noskaidrot... viņa pati sev sacīja un vēlējās ātrāk nokļūt tālāk.

[Lucifer]

Ieeja templī bija savāda un Lucifersm,kurš augumā bija diezgan garš nācās kārtīgi pieliekties,lai ietiktu templī.
Iegājis iekšā viņš nopurināja apģērbu,jo no braukšanas tas bja kļuvis gaiši brūns.
Pēkšņi sekoja troksis,kas atgādināja smaga metāla troksni,kad tas krīt un atsitas pret zemi. Lucifers izbiās,bet tad pacēlis acis viņš ieraudzīja meiteni,kas nosarkusi stūķēja kaut ko somā. Varēja noprast,ka tas ir trokšņa cēlonis.
Neveikli...viņš nodomāja un lieliem skaļiem soļiem viņš piegāja pie kmens teksta. Notupies uz ceļa viņš pārlaida pirkstu pāri tekstam.
Savādi...viņš domāja un pārvilka pirkstu vēlreiz pāri pirmajai rindai.Kāpēc burti ir izvirzīti uz āru,bet pamats vairāk iedobts?
Tad piecēlies kājās viņš izvilka no somas savu dārgo un ļoti noderīgo,labo fotoaparātu un uzņēma dažas bildes ar šo akmens dabu. ā jau digitālajam fotoaparātam viņš apsktījās bildes,bet...
Visām pāri bija tāda kā balta migliņa. Gandrīz neko nevarēja saprast.
Uzņēis vēl dažus kadrus viņš pārliecinājās,ka tā nav ne objektīva ne arī kāda cita vaia. Vienkārši tā bija.
Nikns uz fotoaparātu Lucifers ātri iebāza fotoaparātu atpakaļ somā.
Tagad Lucifers pievērsa uzmanību interesanti celtajai celtnei.

Šo rakstu rediģēja Lucifer: 14.09.2005 15:32

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Lucifer, tempļa durvis bija milzīgas, bet tu diemžēl esi cilvēka augumā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Džeimsa skatiens uztvēra vīrieti, kurš intensīvi fotografēja altāri. nomurminājis tūristiem atvainošanos, viņš piesteidzās fotogrāfētājam.
"Es atvainojos, kungs, bet baidos, ka šeit nav ļauts fotogrāfēt, tāpēc būšu spiest jums lūgt atdot fotoaparātu, līdz apmeklējuma beigām." gids balss skanēja uzstājīgi, bet laipni.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC:Piedotiet,ka kavējos,bet tieši nedēļu man nebija iespējas tikt pie tīkla. ><

-Mmmmm...-
No baltās segas dziļumiem atskanēja apslāpēti rūcieni.
-Vai tas tiešām jādara?Ir taču brīvdienas...-
-Jā gan,citādi nokavēsi lidmašīnu!-
-Kādu vēl lidmašīnu?-
Vita miegaini pārjautāja savai māsai.
-TO,kura dodas uz Mardelīnas templi...Vai kā tur bija.Mīļo māsiņ..-
-AK jā,templis!-
kā es varēju aizmirst?!šodien taču lidmašīna paceļas!
Aši piecēlusie sun saģērbusies,VIta paķēra somu un metās pa durvīm ārā.
-Atā,sargi sevi!-


Ceļojums bija pagājis pārsteidzoši ātri,nekādas aizķerānās nebija,izņemot apsardzes galvenā kaismīgo autogrāfu prasīšanas lēkmi(viņš bija Vitas fans).

Tagad Vita bija pie pārējiem,kaut gan pati modele pētīja kādu dīvainu augu ar lieliem,purpursarkaniem ziediem,kas bija iemaldījies cietajā akmens sienā,un iedēstījies kādā šķirbā.
-Dīvaini...Nekur neesmu dzirdējusi par šādu augu,kā tas šeit gadījās?...-

[Ungaarijas ragas...]

Piepeši visus pārņēma dīvaina sajūta, ko izraisīja vieglais grūdiens. Tas atkārtojās ar krietni lielāku spēku, kaut kur atskanēja slāpēts būkšķis, acīmredzot bija nokritis kāds priekšmets. Un tad tas sākās...
Tempļa grīda zem kājām līgojās, liekot cilvēkiem streipuļot, lai nezaudētu līdzsvaru, uz galvas bira putekļi un smiltis, caur kuriem atskanēja Džeimsa balss: "Visiem bez panikas, dodieties tur..." Šai mirklī to noslāpēja būkšķis, ar kādu sabruka kāda pārāk apdauzīta kolonna. Vīrietis paguva vien pagrūst malā Luciferu, pirms kāds liels akmens no tās notrieca viņu zemē.
Taču līgošanās vēl nebeidzās, tai tikai vēl pievienojās nez no kurienes uzradies vējš, kas iebrāzās no ārienes. Līdz ar brāzmu sakustējās milzīgās ieejas durvis divarpus vīru augumā un ar skrapstoņu, kāda radās apakšējai malai beržoties pret akmens plāksnēm, aizvērās. Dobš būkšķis un iestājās tumsa, ko vienīgi caurstrāvoja pāris eļļas lampas pie sienām, kas nebija nokritušas un saplīsušas. Neviens cits gaismas stariņš nespēja ne no kurienes ielauzties. Tumsa un klusums, jo arī grūdienu vairs nebija, un putekļi,kas vēl nebeidza birt...

OOC: Nekas Aurelia, nu tad, kad visi ir... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 14.09.2005 17:44

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Kas,KAS TE NOTIEK?!-
Vita skaļi iebļāvās,bet tās bija tikai panikas izpausmes.VIsmaz tā pārējie varētu domāt.
Tad Vita sajuta kaut ko SMAGU un CIETU atsitamies pret savu galvu,un bezsamaņā nokrita uz grīdas.Bezsamaņā.


OOC:TIkai divi posti,un modele izstājas. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)