Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[Ungaarijas ragas...]

"Templis tika atklāts pirms trim gadiem, bet pusotru gadu tas tika turēts noslēpumā, kamēr pētnieki šeit izdarīja galvenos darbus. Taču neuztraucieties, to haosu nav radījuši viņi," gids iesmējās, tad paskatījās uz altāri, "Ja kāds no jums jau paguva papētīt tuvāk altāri, tad varbūt pamanīja tā vidū iedobi. Domājams, ka tur stāvējis akmens, kas minēts altārī iegravētajā tekstā. Mums jāpateicas kādam kreupuči cilts pārstāvim, par iztulkošanu, jo tas ir valodā, kas līdzīga šīs cilts dialektam. Tāpat varētu spriest, ka šis haoss te, mēs to atstājām tā kā bija, ir radies liktenīgas cīņas rezultātās. Varbūt tā arī bija, bet drīzāk to radījusi zemetrīce.
Pa to laiku viņi bija nokļuvuši līdz lielajām ieejas durvīm: "Kā jūs pamanījāt, durvis ir rotātas ar visādām zīmēm un ziediem, to nozīmē arī vēl nav līdz galam izskaidrota un pat labvēlīgais kreupuči mumsatsacijās kaut ko jel izpaust, bet dīvainākais ir tas, ka ne ārpusē, ne iekšpusē nav rokturu. Iekšpusē ir vienīgi šis pusapaļie iedobumi, katrā pusē un tas, ka durvis acīmredzot ir stāvējušas vienmēr vaļa un pat tagad nav aizveramas, lai gan teorētiski tas ir iespējums..."

[Lauwinja]

Sāra sekoja gidam un uzmanīgi sekoja visam viņa teiktajam. Sāra pievērsa uzmanību iedobei, kas atradās altāra vidū. Lēnām sekodama gidam caur lielajām ieejas durvīm sieviete uzmanīgi pārvilka ar piekrtu pār kādu zīmi. Sārai šī vieta likās ļoti interesanta un jauka, pat mazliet redzēta. TIk viņa neatcerējās kur. Sāra vēljoprojām aplūkoja durvis.
Interesantas, un šīs zīmes. Sāra nomurmināja, un turpināja ceļu.

[grapefruit]

Lū pēdējo gida stāstāmo daļu nebija dzirdējusi, prātā atkal atausa tas sapnis, domās viņa jau uzdrošinājās dēvēt to par vīziju, prātu neatstāja arī tas, cik ļoti viņa bija gribējuši šuorpo nokļūt, tas šķita gandrīz pārdabiski. Zemestrīce, tas, ko viņa bija redzējusi bija zemestrīce, vai iespējams, ka viņa redzēja to,. kas noticis pagātnē. Lai cik liela fantazētāja meitene arī nebūtu, tomēr pat viņai tam bija grūti noticēt.
-Akmens, kas vēl ir teikts par akmeni?
Viņa tikko izdabūja pār lūpām vārdus, ar kuriem vērsās pie gida.

[Ného]

Kad Nereons jau gandrīz bija sasniedzis templi, viņam pēkšņi priekšā nezin no kurienes izlēca vīrelis, augumā ap pusotru metru, zeltaini brūnu ādas krāsu, mandeļveida acīm, dīvainākais bija tas, ka acu zīlīšu krāsa bija zila, nevis brūna kā vairumam iedzimto. Un mati viņam bija tumši brūni. Viss viņa apģērbs sastāvēja no palmu lapu "svārkiem" līdz ceļiem un visādām virtenēm no sīkiem kauliem, kaltētiem augļiem un koka gabaliņiem ap kaklu.
Viņš cieši raudzījās uz augšu, Nereonam acīs un sāka bērt vārdus kā pupas nesaprotamā valodā. Brīžiem viņš vīkstīja dūres, it kā gribētu uzbrukt, brīžiem tonis kļuva lūdzošs.
Nereons nedaudz apstulbis par šādu vietējā "uzbrukumu" kādu brītiņu pastāvēja, bet tad apgājis vīreli devās tālak uz templi, tomēr viņš paskatijās atpakaļ un redzēja, ka vīrelis vēl jo projām stāv un noraugās uz viņu.
Nereons uzkāpa augšā pa kāpnēm un ieraudzīja cilvēku bariņu un gidu. Lai arī Nereons nebija samaksājis par gida pakalpojumiem viņš bez kautrēšanas pievienojās pie pulciņatajā brīdī, kad gids stāstīja:
"Kā jūs pamanījāt, durvis ir rotātas ar visādām zīmēm un ziediem, to nozīmē arī vēl nav līdz galam izskaidrota un pat labvēlīgais kreupuči mumsatsacijās kaut ko jel izpaust, bet dīvainākais ir tas, ka ne ārpusē, ne iekšpusē nav rokturu. Iekšpusē ir vienīgi šis pusapaļie iedobumi, katrā pusē un tas, ka durvis acīmredzot ir stāvējušas vienmēr vaļa un pat tagad nav aizveramas, lai gan teorētiski tas ir iespējums..."
un tad pēkšņi kāda sieviete pajautāja:"Akmens, kas vēl ir teikts par akmeni?"
Nereons nodomāja - vajadzētu ar šo cilvēku iepazīties tuvāk, varbūt viņa zina ko vairāk, bet vispirms jāpaklausās, kas gidam sakāms!

[Lauwinja]

Sāra pētīgi aplūkoja vīrieti, kas tikko bija pievienojies pulciņam, kas sekoja gidam, bet ātri atkal pievērsās gidam. Sāra ar ausīm tvēra katru izteikto vārdu, un visvairāk viņa vēlējās dzirdēt atbildi uz sievietes izteikto jautājumu. viņa vērīgi palūkojās uz gidu, un tad uz vietu, kur vajadzēja atrasties akmenim.
Tur noteikti atradās akmens. Mana nojauta saka man priekšā. esmu pārliecināta, ka nekļūdos. Sieviete domāja. Sāra aizsēja kurpju šņores, kas bija jau labu brīdi atsējušās, un izteisnojusies vērīgi palūkojās uz gidu.

[Ungaarijas ragas...]

"Gaismas akmens, ko Mardalēna lēja no gaismas vistumšākā naktī, nesa sevī visas pasaules spēku, bet septiņās daļās to sašķēla viņa un septiņās dvēselēs apslēpts tas tika, kad ļaunais Toralfs to gribēja iegūt," noskaitīja vīrietis, tad pētīgi paskatījās uz Lū, acīs atkal pazibēja tas pats kaut kas nenoteiktais, kas pašā sākumā.
"Tālāk teikts vēl kaut kas, diemžēl tā daļa ir zudusi - redziet tur to robu altārī, tur agrāk bija teksts. Skatoties no mūsdienās pavīdējušu hipotēžu puses, ka senās civilizācijas pārzināja augstās tehnoloģijas, tā varētu būt bijusi neliela superjaudīga kodolbumba, ko radījusi acīmredzami zinātniece. Tāpēc tiek minēts visas pasaules spēks. Kāds ļauns cilvēks gribēja to nozagt un Mardalēna, sauksim zinātnieci šādi, saprata, kādas briesmas tas rada, iznīcināja to, savukārt katru no radīšanas tehnoloģijas procesiem izpauda kādam citam. tādejādi, lai radītu no jauna šo spēcīgo ieroci, vajadzēja visus septiņus cilvēkus. Izklausās gan kā no laba trillera. Tiesa, pastāv arī ver..." Džeimss aprāvās izdzirdis ārā niknus kliedzienus, viņš paskatījās uz klausītājiem. "Lūdzu mani atvainot uz mirkli, pēc tam turpināsim..." to pateicis viņš izsteidzās ārā, kur sāvēja tas pats vīrelis, kas bija uzklupis Nereonam un nikni kliedza, kaisīdams sev apkārt kaut kādu pulveri.
Starp abiem sākās vētraina vārdu pārmaiņa, tiesa, vīrelis vārdus joprojām bēra nesamanīgi ātri, kamēr gids tos izrunāja lēnām, it kā baidītos kļūdīties. Šurp jau steidzās arī nez no kurienes uzradies vīrs haki krāsas formastērpā un atvainojies Džeimsam aizvilka nikno iedzimto sev līdzi.
Nobālis, bet atkal uzbūris sev sejā smaidu "viss ir labākajā kārtībā" gids iesteidzās atpakaļ: "Vēlreiz atvainojos, ka tā sanāca, bet Kreupers, kopš iztulkoja altāra tekstu, uzskata, ka templis jāatstāj svētā miera. Tā pie kā mēs īsti palikām..."

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 09.09.2005 12:58

[Hikari]

Romiela nonāca pie tempļa un pamanīja pie tā grupiņu apmeklētāju, kas sarunājās ar gidu. Klusi piegājusi pie viņiem, viņa arī nolēma cieši ieklausīties tajā, ko vīrietis sacīja, jo, vismaz tā palikās sievietei, viņa bija dzirdējusi, kā gids kaut ko stāsta par templi.
Piedodiet...Romiela atvainojās Bet es nedzirdēju visu, ko Jūs sacījāt. Vai Jūs nevarētu pateikt, cik makšā ieeja...? Esmu tā meitene, kas te pieteicās, ka būšot.No vēstures katedras. Vēlētos pēc iespējas ātrāk nokļūt iekšā un visu apskatīt... sieviete sacīja to visu ļoti satrauktā balsī un palūkojās ciešā skatienā uz gidu.

[Ungaarijas ragas...]

Džeimss brīdi samulsis raudzījās uz meiteni, tad pasmaidīja, "Ak jā, jūs esat Kaede, vai ne? Jā, jā es jau jūs gaidīju, bet varbūt jūs varat pakavēties, kamēr es pabeigšu stāstīt, vēl kādu...," viņš ielūkojās rokaspulkstenī.
"Jā vēl kādu pusstundu, labi? Tad es jums visu izrādīšu un paskaidrošu. Domāju, jums, Kaede, arī būs interesanti šo to uzzināt..."

[Hikari]

Ak, protams, protams. Es degu nepacietiibaa uzzinaat pilniig ivisu par sso templi, ko vien Juus varat man pastāstīt. sacīja Kaede un uzsmaidīja gidam (pārāk daudz spēļu, piedod, ka sajaucu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) ) . Sieviete palūkojās uz gidu un klausījās tālāk, ko gan viņš teiks...

[Ného]

Nereons izmantoja to brīdi, kamēr gids runājās ar to mazo iezemīešu vīreli, kas viņam bija "uzbrucis", un piegāja pie sievietes, kura pirms brīža bija uzdevusi šo jautājumu. - Sveicināti, es redzu, ka jums ļoti interesē šis templis un tā pagātne, mani starpcitu sauc Nereons!

[grapefruit]

Lū domīgi palūkojās vīrietī, slūžas bija vaļā, pa tām prātā plūda neskaitāmas idejas, skatiens bija tukšs tā, it kā viņa lūkotos zēnam cauri, beidzot viņa nopurināja galvu, it kā mēģinādama tikt vaļa no nevaldāmās fantazijas, aizdarīja un atkal atvēra acis:
-Jā...
Viņa domīgi novilka.
-Te ir kaut kas tāds, kas pievelk, kaut kas...
Viņa aprāvās, nespēdama izteikt sakāmo līdz galam. Vārdu viņa nenosauca, tas gluži vienkārši piemirsās.

[Hikari]

Kaede cerēja, ka gids pastāstīt vēl kaut ko. Kaut ko interesantu un aizraujošu. Kaut ko, kas viņai palīdzētu visu saprast. Kaut ko, kas...
Vai Jūs nevarētu pastāstīt par tempļa apkārtni. Piedošanu, ja tāds jautājums jau ir bijis uzdots, bet es nedzirdēju Jūsu sarunu. sieviete sacīja klusā balsī un lūkojās gidā. Viņai gribējās, lai laiks paiet pēc iespēja ātrāk...lai viņa beidzot var aplūkot templi...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.09.2005 10:51

[Lauwinja]

Sāra domīgi paskatījās uz gidu un atmiņā pārcilāja šos vāruds- Gaismas akmens, ko Mardalēna lēja no gaismas vistumšākā naktī, nesa sevī visas pasaules spēku, bet septiņās daļās to sašķēla viņa un septiņās dvēselēs apslēpts tas tika, kad ļaunais Toralfs to gribēja iegūt.
Vai nav zināms kas tieši bija šis Toralfs? Meitene pajautāja. Sāra palūkojās uz Kaedi, kas tikko bija atnākusi.

[Ného]

Sieviete, pie kuras Nereons bija piegājis sarunāties, vēl joprojām izskatijās sapņaina, it kā viņa piedzīvotu visu to, kas šajā vietā ir noticis!
-Jā tur nu jums piekrītu, šajā vietā ir kas tāds, kas pievelk, kas pievelk burtiskā nozīmē, jo ienākot šī tempļa pagalmā, mani uzreiz pārņēma vēlme visu vienā pašā mirklī apskatīt un izprast, bet liekas, tas būs visai grūti. - Nereons nepievērsa uzmanību, ka sieviete nepateica savu vārdu, jo pašu pārņēma vēlme runāt un domāt tikai par šo vietu, viņam pat likās, ka viņš šo svešinieci pazīst.

[Hikari]

Kaede uzmeta ašu skatienu Sārai un uzsmaidīja viņai. Gaidīdama atbildi no gida sieviete lūkojās aiz gida pleciem uz templi, kas slējās varens un noslēpumains.
Kā es gribu tur nokļūt...pēc iespējas ātrāk!!! viņa nodomāja un iekšēji pasmaidīja pati sev. Beidzot atbildes uz visiem jautājumiem būs sniegtas!

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Vispār jau mēs esam iekšā templī...

"Hmm, mjā jūs nokavējāt to brīdi, kad es stāstīju par apkārtni. Tā kā es nevēlos atkārtoties, lai šeit esošajiem nepaliktu garlaicīgi," Džeimss novērsās no Kaedes, lai nopētītu tūristus, tad atkal palukojās uz viņu, "tad to visu es jums izstāstīšu mazliet vēlāk. Jo mums taču būs gana laika."
Pēc pēdējā teikuma, gids piemiedza meitenei ar aci un daudznozīmīgi pasmaidīja.
Vīrieša jaukās domas, pārtrauca kādas tūristes jautājums. Smaids nozuda un viņš atkal palika domīgs: "Toralfs, jā... Mītos, ko mums izdevās izdibināt no iedzimtajiem, Mardalēna ir jūtu dieviete, savukārt Toralfs kara un varas dievs. Tāpēc nav brīnums, ka viņš vēlējās iegūt akmeni, jo tas taču glabāja visas pasaules spēku. Pašlaik pētnieki meklē šajos džungļos Toralfa pielūgšanai veltītus objektus. Tiesa nesekmīgi, jo vietējie tam aktīvi pretojas. Viņi apgalvo, ka Toralfa atmodināšana nogalināšot pasauli..."
Džeimss uz brīdi apklusa, bet tad atkal sarosījās un vēlīgi pasmaidīja: "Tagad jums būs iespēja ielūkoties priesterieņu telpās. Protams, es ar lielāko prieku mēģināšu atbildēt arī uz jūsu turpmākajiem jautājumiem."
Gids pagriezās un sāka soļot uz kreisajā pusē esošajām durvīm.

[grapefruit]

Lū veltīja vīrietim, ar kuru bija sarunājusies, satrauktu smaidu:
-Priesterieņu telpas...
Viņa čukstēja, pati to īsti nemanīdama.
-Man tās vienkārši ir jāredz!
Lū noteica, dodoties gidam līdzi.

[Hikari]

Kaede noklausījās gida sacītajā un aizdomājās. Jūtu dieviete...? Jūtu dieviete...cik interesanti... sieviete prātoja, kamēr gāja pa telpu. Hmm...priesterieņu telpas...tam jābūt kam krāšņam! viņa pie sevis nodomāja un ar cerību lūkoijās uzs priekšu. Kaede bija aizsapņojusies par šo un to un itneko kopumā.
Gida kungs, ja Jums ir vēl kas sdtāstāms par šo templi, tad lūdzu, sakiet! Es nezinu, ko lai Jums citādi jautā...es vēlos zināt pēc iespējas vairāk, ja ne visu!

[Ného]

Nereons sekoja sievietei līdzi uz priesterieņu telpām, kaut kas viņam priekšā teica, ka tur kaut kas atklāsies-kaut kas interesants.
Viņš, kamēr visi gāja uz nākamo tempļa vietu, pajautāja sievietei - Kā jūs domājāt, ko mēs tur ieraudzīsim?

[Lucifer]

Pēcšņi Lucifers attapās,ka sēž džipā un tiek vests pa kādu tropu ceļu. Blakus sēdēja tas pats mazais vīrelis.
Ak tad beidzot pamodāties...viņš noteica.Tagad dodamies uz templi.
Lucifers bažīgi sāka meklēt savu somu.Tā bija kaut kur pazudusi.
Neuztraucities. Tā ir aizmugurējā sēdeklī. noteica gids.
Lucifers paskatījās uz džipa bagāžnieku un patiesi,viņa brūnā soma kārtīgi stāvēja uz koka kastēm,kas bija sakrautas tur.
Lucifers niklepjās,lai atal tgrieztos savā lietišķajā tēlā.
Nu jā...cik tālu vēl līdz templim?viņš jautāja.
Kur tad jāsteidzas....uzmanīgi...noteica gids un sekoja straujš pagrieziens.
Dzīve vēl gara...paspēsiet...viņš pabeidza.
Es jums neprasīju komentārus,bet gan jautājumu.Lucifers atrūca.Un es vēlos sagaidīt atbildi...bet atbilde nenaca,jo tur pat jau parādījās lielās ziedu arkas,kas apūra puisi.
Te pat jau esam...apvainoti atteica vīrelis un vairs neteica na vārda.
Dzīps apstājās un Lucifers paķerdams somu izlēca ārā.
Vēlreiz ierūcās mašīnas motors un Lucfes pagriezās.
Vei tad jūs nerādīsiet ceļu?viņš nikni uzsauca caur skaļo džipa rūkoņu.
Jūs gan jau pats atradīsiet ceļu...viņš atrūca un pēc tam sekoja ļoti rupjš lamu vārds. Protas Lucifes nezināja šo valodu,kurā vīrs bija to pateicis.
Džips aizbreuca un Lucifers uzmesdams somu plecā devās pie biļešu kases apbrīnodams skaisto tempļa arhitektūru.
Pavisam tuvu...viņš nodomāja un sameklēdams naudu iedeva to pārdevējam. Vēl viņš pamanīja,ka naudas kļuvis mazāk. Tātad zādzība.
Tikko gids ar nelielu tūristu grupiņu aizgāa uz templi,ja gribat...pārdevējs nepabeidza,kad ierunāās Lucifers.Nē paldies...man šķiet,ka es zinu daudz vairāk nekā šis gids... un Lucifers devās iekšā templī.
Es parādīšu ceļu pie viņiem... tukši pabeidza pārdevējs un atkal pievērsās gavenajam ceļam.

Šo rakstu rediģēja Lucifer: 13.09.2005 16:57