Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Roviela]

OOC - man šķiet, ka nē! Spēlētāji grib turpināt - GM nav laika (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Romija]

OOC - man šķiet, ka nē! Spēlētāji grib turpināt - GM nav laika (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)   (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)   (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

OOC - dabisks pieklusums. Beigsies visādi darbi (spēle, piem.), gan jau turpināsim. Jāatpūšas un jāgūst spēki turpināšanai! Vismaz Kamzi nepavisam negrib palikt tur, kur viņa ir tagad! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Bet viņa var pagaidīt! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Tumshiba]

OOC - kuš, kuš! Būs jau labi! Notecēs visas brīvdabas spēles, tad jau atkal turpināsim (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

[zenofeX]

Nu re! Ir tomēr kaut kas zināms! Citādi tāds klusums kā kapā...

[Lia'angia]

O.o.c. - GMs šausmīgi atvainojas par ilgo pieklusumu, bet visādi steidzīgi darbi apkrāvuši tā, ka nav laika riebeklības domāt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Bet ar nākamo pirmdienu ceru lielo darbu kaudzi pārrakt un turpināt spēli, ja spēlētājiem ir tāda vēlēšanās. Tēli patlaban var turpināt baidīties no nakts un izjust neomulīgu "kāds uz mani skatās" sajūtu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Parasti tā nepieviļ! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif)

[Tumshiba]

"Rrrrrr!!!" Ru-ūrs nikni ieņurdējas, nopurinādams galvu, lai aizgaiņātu prom uzmācīgās sajūtas.

Pusvilks bija sācis savu sardzi kādu stundu uzreiz pēc Anroka. Sardze iesākās pavisam mierīgi, bet tagad parādījās pavisam nepatīkama sajūta.
Ru-ūrs paskatījās uz tālumā melnējošo mežu un atkal ierūcās. Cik tas bija tumšs, dziļš, atbaidošs, bet tajā pat laikā - vilinošs un saucošs. Rrrrrr!!!
Vienu brīdi pat parādījās doma, ka Ru-ūram vispār ir jāatrodas tur - mežā! - nevis kopā ar šiem svešiniekiem, par kuru klātbūtni atgādija vien klusie miega šņācieni vai tie retie brīži, kad gulētājs pagriezās uz otriem sāniem. Cik viņi visi tagad ir viegls upuris! Pāris lēcieni, pāris vēzieni ar ķetnām, kas brīžiem bija bīstamākas par zobens cirtienu... Cik apmierināts būtu Saimnieks!!! Saimnieks????!!!! Ru-ūrs sabozās, katra kažoka spalva saslējās un iepinās pārējo biezoknī. Saimnieks??! Tikai tagad pusvilks saprata savās domās iekļuvušo dziņu.
Nekad, nekad es vairs nebūšu Tavs vergs!!!!... un nikns rūciens izskanēja pār naksnīgo klajumu...

[Roviela]

Rūciens uzmodināja Kellardu. Viņš paslējās uz elkoņiem, bet neko tādu neieraudzīja, vien Ru-ūrs bija sardzē. Kaut kas pusvilka stāvā bija neparasts... kaut kāds saspringums...

Kellards iedomājās, ka drūmās tumsas valstības, meža tuvums satrauc ceļabiedru. Gunnora, palīdzi viņam! Viņam Tevi vajag, Dižā, vajag tagad! karavīrs domāja pie sevis, atcerēdamies savu sarunu ar Dzintara Dievieti templī, atmiņā vērodams to, ko redzēja tobrīd. Atmiņas paņēma viņu līdzi, un Kellards atkal aizmiga.

[Lia'angia]

Anroka vadītajai grupai šonakt rādījās baisi sapņi.
Locekļus bija pārņēmis tikai murgos pazīstams sastingums un viņi varēja tikai noskatīties, kā Sarnu jātnieki, kas lieli un vareni bruka virsū, un plosīja un cirta ar savām pīckām biedriem un viņiem pašiem. Apkārt mežonīgā dejā greizās koki un krūmi, un kaut kādas spārnotas ķirzakas laidelējās virs galvas, cenšoties izskrāpēt acis. Tālumā gaudoja vilki un griezīgi smējās un kaut ko ķērca vecenes balss. Visam pāri pletās spoži balts, naidīgs mēness...
Ru-ūru Tumsa vilināja un aicināja, bet vienu brīdi viņam likās, ka uzvirmo gatavas labības un saldo vīnogu aromāts, attīrot prātu un sirdi. Viņš it kā uz brīdi izjuta vieglu, siltu pieskārienu galvai...

--------------------------------------

Arī Menariona grupai šonakt neklājās viegli. Viņi bija briduši pa mežu līdz dziļai tumsai, bet tā arī nebija uzgājuši labu vietu apmetnei. Turklāt iešanu aizvien vairāk apgrūtināja ļaunprātīgie zari un saknes, kas teju vai redzami kustējās - nē, kamēr tu skaties virsū, zars kā zars, stāv nekustīgi un vieglītēm trīc vējā, bet, tiklīdz novērsies - žvikts! - un tas jau ir pārvietojies pa krietnu plaukstas tiesu un baksta acīs. Laiku pa laikam mežā atskanēja čaboņa un dipoņa - it kā tur biezoknī pārvietotos kaut kas liels un smags. Un ātri. Taču redzama nebija neviena dzīva būtne... Tikai sūnas vietām, tumsai biezējot, sāka spīdēt neveselīgā, zaļgandzeltenā gaismā. Beidzot viņi vienkārši apstājās kādā vietā, kur pirms laba laika bija nogāzies milzīgs, resns koks, un nosprieda palikt tepat.

[Roviela]

Mosties, lai stāvētu savu reizi sardzē, Kellardam bija tīrais atvieglojums. Prieks, ka locekļus var kustināt, ka elpot var viegli, ka visi mošķi ir palikuši sapnī. Viņš ātri saģērbās un, piesaucis Kurnousa un Gunnoras palīdzību, nostājās sargāt biedru mieru līdz celšanās brīdim.

[Alfirin]

Haikans pārguris vienkārši nogāzās zemē. Un nebija vairs nekādas nozīmes kaut kādām sūnām vai zariem, vai skanēm - viss, ko puisis vēlējās, bija gulēt. Viņš pat neiedomājās, ka pastāv tāda lieta kā sardze. Smagie plakstiņi vairs nebija noturami vaļā, un ceļi saliecās paši no sevis. Viņš iegrima smagā bezsapņu miegā.

[Farliner]

Menarions apsēdās pie kritušā koka, un izstiepa kājas, lai kaut nedaudz atpūstos pēc garās dienas. Brīdi atvilcis elpu, viņš paņēma tuvāk savu šomu un tad paskatījās uz pārējiem biedriem, apdomājot, vai tie arī ko vēlēsies ēst, vai ne, un tad izvilka no somas dažus trauciņus ar ēdamo un ````šķi ar dzērienu - ja viņš kaut ko bija iemācījies savos klejojumu gados, tad tas noteikti bija izmantot katru izdevību lai paēstu un atpūstos, jo nekad jau nevar zināt, kad atkal būs šāda iespēja.

Paēdis, Adepts uzmanīgi apskatīja apkārtni - tā likās nemīlīga, it kā ļaunuma piesūcināta "Šādā vietā jābūt uzmanīgiem, nedrīkst atļauties tā vienkārši gulēt!"

[Tumshiba]

"Ak, Augstā Lēdij, paldies!" pusvilks domās pateicās Gunnorai, kad Dižās klātbūtnes mirklis bija izkliedējis ļaunās varas radītos saviļņojumus Ru-ūra prātā.

"Rrrrr! Trrurr, meržš. trrrik ļrauns..." vien klusām norūca Ru-ūrs, kad Kellards pārņēma sardzes maiņu. Karavīrs arī izskatījās tāds kā nomocījies un neizgulējies.

[Lia'angia]

Kellardam šķita, ka tumsa ir īpaši bieza un tāda kā lipīga, staipīga, dzīva būtne, kas ar nemanāmiem, rēniem taustekļiem ietin visus baisā, bezcerības un murgu pilnā tīmeklī. Ne zvaigznītes, ne vēja pūsmiņas, ne putna čiepstiena vai kādas zvēra balss... Tikai tumsa.
-------------------------------------
Toja, tramīgi lūkodamies apkārt, pusbalsī Menarionam teica, ka varētu pasargāt pirmo nakts pusi. Haikans laikam nekāds sargātājs nebūšot, bet viņš vēl esot samērā mundrs, cik nu tas ir iespējams šādā vietā.

[Farliner]

Menarions piekrītoši pamāja un piedāvāja Toijam ````šķi ar dzērienu - tas ir tas pats vieglais vīns, pēc kura liekas ka maņas kļūst skaidrākas un nogurums kaut kur pazūd. "Ja kaut kas neparasts manāms, pamodini mani." viņ;s noteica un ietinās apmetnī, noliekot savu ceļasomu pagalvī...

Šo rakstu rediģēja Farliner: 08.09.2005 22:51

[zenofeX]

OOC: Galīgi jau aizmirsies, kuri no varoņiem ir mūsu grupiņā. Lūdzu atgādiniet! Zinu par Menarionu un Toju.

IC: Toja patreicās Menarionam par piedāvāto vīnu, pāris reižu to iemalkoja. Vīns iedarbojās neparasti ātri - tā itkā pavisam nemanot būtu pārvērties par karstām asinīm un sācis riņķot pa Tojas dzīslām. Nogurums pazuda, tā vietā nāca modrība.

"Vajadzētu tā kā iedegt ugunskuru. Tumsas būtnes baidās no uguns un arī mēs labāk redzēsim kas apkārt notiek. Kā domā, Menarion?"

Toja iekārtojās vietā, kurā vislabāk var pārredzēt apkārtni, un, satinies savā apmetnī, sāka vērot.

Šo rakstu rediģēja zenofeX: 09.09.2005 07:38

[Roviela]

Pēc tāda laiciņa, kas bija pavadīts sardzē, Kellards sāka domāt, ka nomodā nemaz nav labāk kā šīs nakts sapņos. Šī tumsa... bezjēgā smaga un nepatīkama. Tur, tajā kaut kur iekšā ir Kamzi! Un Unda... Kamzi! Kellardam sanāca dusmas. Tas palīdzēja. Domas nedaudz noskaidrojās, tumsai, kas te bija kļuvusi par ienaidnieku, vairs nebija varas pār viņa sajūtām. Tas ir ienaidnieks. Ja ļausi viņam sevi iebiedēt, tad ar tevi ir cauri. To Kellards netaisījās darīt. Viņš iztaisnoja muguru, kas, pašam nemanot, bija tā kā sagumusi, un apņēmīgi un modri veroties apkārt un klausoties gaidīja rītu.

[Lia'angia]

o.o.c. - šobrīd situācija ir šāda: Kamzi atrodas nezin kur, mežā ātrodas Menarions, Haikans un Toja, bet pusceļā uz mežu - Anroks, Ru-ūrs, Kellards un Sers.

[Lia'angia]

Nakts vilkās, un vilkās, un vilkās, un vilkās.... Bezgalīgi ilgi. Sargātājiem šķita, ka laiks ir apstājies, ka tas varbūt pat kustas atpakaļ, katrā gadījumā, pēc visām sajūtām sen jau būtu vajadzējis uzaust saulei, bet vēl bija tik pat tumšs.
Tad pēkšņi debesis pārplīsa. Ar baismiem dārdiem un apžilbinošiem zibeņiem pār pasauli gāzās baismīga, ar lietu jaukta krusa. Krusas graudi bija lieli, viegli fosforiscējoši un svilināja ādu, uz kuras palika mazi, sārti un šausmīgi niezoši pleķīši.
Arī mežā plosījās vētra, laužot zarus, pluinot krūmus un vienā acumirklī izmērcējot visus līdz pēdējai vīlītei. Arī te krita krusa, tikai nedaudz mazāk, kā pļavā, taču svilināja gluži tāpat.

[Tumshiba]

Anroks pamodās no šausmīgas dārdoņas un lietus šaltīm. Fui, cik pretīgi!!! Un atkal viss slapjš!!!

Viņs pieņēma cilvēka izskatu un mēģināja uzburt no lietus sargājošo burvestību.

Šo rakstu rediģēja Palpatins: 10.09.2005 09:09

[Lia'angia]

o.o.c. - hmm, gribētu zināt, ko dara ceļotāji. Viņi visi pilnīgi noteikti pamostas no pērkona dārdiem un niezošās krusas... Tie, kam ir laba laika izjūta, saprot, ka rīts jau ir pienācis un saule uzlēkusi, lai gan diez ko gaišs nav vis...