Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[vārna Elīza]

Persefone bija uz jumta. Lietus bija silts un patīkams, viņa to izbaudīja un gaidīja, gaidīja uz kautko, kam bija jānotiek. Viņa vēl nezināja, kas tas ir, taču sajuta. Pēkšņi viņa saprata, ka negrib redzēt to nolādēto saullēktu, tas viņu pārņēma, kā panikas uzplūds, viņa juta, ka viņai jātiek prom no šī jumta un jo ātrāk, jo labāk.

[Alehandro]

Džekam apnika stāvēt un gaidīt. Viņš ātri un nemanāmi pārvērtās par sikspārni un nu jau lidoja pār gaiņajām debesīm.
Tā ragana... Kā viņu tur sauca... Man viņa šķiet diezgan garlaicīga personība. Būtu jāuzmeklē atkal Reinhards un Toms, lai varētu par vēl ko padiskutāt...

[vārna Elīza]

Persefone devās uz priekšu pa nu jau krēslaino ielu un atcerējās, ka netālu atrodas kāda savāda taverna, tagad tos sauca par krogiem. Tas izlikās īsti piemērots viņas dīvainajm noskaņojumam. Viņa apgriezās kā dejojot un jau priecīgāk devās tālāk.
Līdz ar patīkamo lietu viņa izjuta savu vampīriski maģisko pusi, un saprata, ka tā viņā ir visstiprākais, kaut varbūt arī ne labākais. Pēkšņi viņai gribējās sastapt kādu tikpat necilvēcisku kā viņa, un reizi par ilgiem laikiem viņa sajuta, ka tādu apkārtnē ir patiešām daudz.

[Alehandro]

Džeikops lidojā pāri Hārdstrītai. Viņš nolaidās tikai pie savas mājas un iegāja iekšā.
Viņš ātri iededza kamīnu un atlaidās uz dīvāna.
Māju papētīšu vēlēk... viņš nodomāja un aizvēra acis.
Domas jauktin jaucās pa viņa galvu:
Kāpēc šajā pilsētā ir tik daudz mūsējie? Ko viņi dara... Viss ir tik noslēpumains...
Jautājumi ir vairāk nekā atbildes... viņš norūca un nemaz nemanot piemiga...

[Demiurgs]

Dreins aktīvi strādāja ar kādu rotas lietu. Tā bija gatava jau pāris stundu laikā. Bet tas vēl nebija vis to vajadzēja apstrādāt ar asinīm. Viņš izpildīja dažus rituālus taču tie ātri beidzās jo večuka asinis bija ļoti vājas. Tajās bija pārāk maz enerģijas. Lai šo pabeigtu man vajadzēs vai nu jaunavas a vai kāda nemirstīgā asinis. viņš pie sevis nodomāja.Nolādēts, šajoslaikos jaunavas ir tāds retums viņš nosķendējās ejot ārā. Bija jau tuvu pusdienlaikam. Bet est viņam negribējās. Viņš bez ēdiena varēja iztikt mēnešiem ilgi.

[rudo lapu vilcēn...]

Jūs mani esat ieinteresējis, grāf Dracula. Var teikt, pat ļoti.
Viņa viegli pielieca galvu un tad sāka vērties debesīs. Cauri lietum varēja jau manīt tuvojošā rīta gaišumu.
Es labprāt vēlētos par Jums uzzināt kaut ko vairāk, grāf. Jūs škietat interesanta personība. Tas ir, ja protams Jūs būtu tik laipns un pastāstītu. Undīne novēršas no debesīm un viegli samiegtām acīm vērās vampīrā.

[Idril]

-Tādā gadījumā, ja jūs man pateiksiet, ko tieši vēlaties dzirdēt.-
Viņš noteica, tumšās acis spīdēja un sejā rotājās.. Ne smaids, taču arī vairs nesmīns, kaut kas starp abiem.

[rudo lapu vilcēn...]

Lai notiek būtne atbildēja. Brīdi viņa cieši pētīja vampīru.
Ko Jūs domājat pats par sevi? Undīne acis samiedza vēl nedaudz šaurāk, šķiet cenšoties kaut ko saskatīt.

[Idril]

-Jūs mani pārsteidzat arvien vairāk.-
Viņš mierīgā tonī noteica.
-Man diemžēl nāksies jūs apbēdināt, jo uz šo jautājumu es jums atbildi tagad nesniegšu, varbūt vēlāk.-
Viņš noteica.
-Lai gan man jāatzīst jūs mani interesējat tikpat lielā mērā, kā es jūs.-
Viņš teica.

-Tādēļ es vēlētos dzirdētu jūsu pašas atbildi uz jautājumu, kuru man tikko devāt.-

[rudo lapu vilcēn...]

Viegli nozibsnīja ūdens meitas zobi. Daļu manas atbildes Jūs jau zināt. To es pateicu. viņa pasmaidīja. Tieši tā'dēl vēlos zināt kas pēc savām domām esat grāf Laionel Dracula, vismaz daļēji. Šaubos vai kāds uz šīs pasaules otram vienmēr atklās visu.

[Idril]

-Tādā gadījumā pavisam vienkārši..-
Nozibēja baltie zobi.

-Es, mana dārgā, esmu slepkava, aukstasinīgs slepkava, atļaušos teikt, ar labu gaumi.-
Viņš noteica un sejā iezagās smīns.

[rudo lapu vilcēn...]

Jūs nelīdzinaties slepkavam, grāf. Vismaz ne tādam, kādus esmu redzējusi, bet, ja Jūs tā apgalvojat, tad kādēļ to noliegt? Ikvienā no mums mīt slepkava. Tikai cik droši katrs par to apgalvo, ir viņa ziņā. brīdi Undīne vēroja vampīru.
Varbūt dosimies nedaudz pastaigāt, grāf? Stāvēšana uz vietas pievērš uzmanību.

[Idril]

-Jums nepatīk uzmanība?-
Viņš vaicāja pasniedzot viņai roku - džentlmeņu stilā.

[rudo lapu vilcēn...]

Kad ierodas uzmanība, rodas arī daudz jautājumu. Labāk ir palikt ēnā un vērot. viņa pasmaidīja un saņēma pasniegto roku.
Līdz šim Undīne ne ar vienu nebija tik daudz runājusi, bet šis vampīrs kaut kādā veidā spēja viņu piesaistīt. Viņš bija pirmais vampīrs, kurš bija viņu uzrunājis. Varbūt tādēļ ūdensmeitā uzplauka neapmierināma ziņkārība. Varbūt šis vampīrs lika man šurp ierasties? galvā viegli nozibēja doma, klusu vērojot grāfa seju.

[Idril]

-Neuzdodot jautājumus ir grūti iegūt precīzas atbildes.-
Viņš noteica jau ar ūdensmeitu pie rokas soļojot lejup pa ielu.

[rudo lapu vilcēn...]

Bet daudz var uzzināt arī vērojot. viņa piebilda. Vai tad neesat ievērojis, ka vērojot reizēm rodas tieši tāds pats priekštats, kā tad, ja jautājat?

[Idril]

-Reizēm.-
Viņš atteica Undīnei. Viņam nebija ne jausmas, kur vest ūdensmeitu, tādēļ viņš vienkārši gāja- kaut kur.
Interesanti, interesanti, interesanti..
Virmoja viņa domās.

[rudo lapu vilcēn...]

Undīne nesteidzās. Viņa ik pa brīdim pārlaida skatienu vampīra sejai un centās izdibināt viņa domas. Spēlīte, kas reizēm ar cilvēkiem vedās ļoti viegli, bet ar šo personu, pat pārāk grūti.
Mēs vienkārši tā pat klaiņosom apkārt, vai arī Jums ieplānots kāds noteikts ceļamērķis? pēc klusuma brīža Undīne iejautājās. Viņi jau bija nogājuši vismaz pāris kvartālus.

[Idril]

-Ko jūs vēlaties? Manu mitekli? Krogu? Baznīcu?
[nicīgs smīns glītajā sejā]
Vai varbūt Londonu?-
Viņš vaicāja, līdz saullēktam nebija tālu un tas bija nepatīkams dienas laiks.

[rudo lapu vilcēn...]

šo izvēli atļaušos atstāt jūsu ziņā grāf. Esmu šeit svešiniece. draisks smaids viegli pārskrēja pāri Undīnes sejai.