Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[Demiurgs]

Dreins piebeidza večuku un tad ķērās pie seifa uzlaušanas, tas neaizņēma daudz laika, tas bija vecs un turklāt cilvēku darināts. Cilvēki no metāl apstrādes sajēdz maz. Seifā bija pietiekoši sudraba, bet pamaz zelta.:Zeltu izmantošu inkrustācijām.Laiks ķerties pie darba, pirmais darbiņš aizņems minimums visu dienu.: viņš nodomāja.

[Alehandro]

Džeks dzirdēja meitenes balsi. Viņš uzreiz saprata, ka viņa nav cilvēks.
Laikam jau būtu jāsaka rīts. Metās jau gaišs. viņš teica meitenei. Nopētijis viņu no galvas līdz kājām viņš vēlreiz iesāka teikumu.
Cik varētu būt pulkstenis? Es pa nakti domāju labiekārtot savu dzīvokli, vispār māju, bet visu nakti noklačoju ar Reinhardu. Tav arī viņš būtu jāpazīst...

[novemberunge]

Man? Un kāpēc? Vai šis Reinhards ir kāda ļoti ievērojama persona vai arī vienkārši labs... sarunu biedrs? Tingela apvaicājās, sasvērusies uz vienas kājas, izliekusi gurnus.
Jāsaka, ka par laiku man nav ne jausmas. Es sen kā vairs nevēroju pulksteni. viņa piebilda un veltīja svešiniekam savu bezgalīgo, melno acu skatienu, kas aicināt aicināja iegrimt šajos redzokļos un nekad, nekad nepeldēt laukā.

[Alehandro]

Man arī nav ne pulkstenis un es nemeklēju tādus kas atrodās uz ielu malām. Par Reinhardu... Nē... Es tikai tāpatās apvaicājos. Viņš ie "mūsējais". Vai saprati, ko es ar to gribēju teikt, vai arī man tev paskaidrot kādā klusākā vietā? Džeks veltija asu skatienu meitenei. Viņš bija aizmirsis... Aizmirsis pajautāt kā viņu sauc...
Jaunkundz, vai es varētu uzzināt Jūsu vārdu?

[novemberunge]

Protams, Tingela Žerrī de la Opessa. Un kādā vārdā man jādēvē jūs? viņa apvaicājās, sakārtodama melno kleitu, lai apslēptu basās kāju pēdas.
Ja godīgi, nesapratu. Jūsējais- tas būtu vampīrs? viņa jautāja, tēlodama muļķīti. Daļēji jau netēloja- raganu pamatīgi kacināja tas, ka šis svešinieks nekaunīgi viņu uzrunā uz 'tu'.

[Alehandro]

Mans garais vārds ir Džeikops fon Meiliss, bet draugi mani vienkārši dēvē par Džeku. viņš pateica savu vārdu skatoties debesīs. Metās jau gaišs. Es esmu ļoti pārsteigts, ka tagat šeit var atrast ļoti daudz "mūsējos". Saprotu, ka cilvēki ir neaptēsti un stulbi, bet es tomēr domāju, ka viņiem vajadzētu vairāk maskēties. Kā ar Jums? Esat redzējusi ko aizdomīgu?

OCC-Zinu, ka šis posts man iznāca galīgi tizls. Jūk visi burti un tekstā ie kautkas nepareizs, bet es nevaru saprast kas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[novemberunge]

Tingela iesmējās savos spalgos, bet melodiskos smieklus un sašūpojās, tērpam nedaudz saplūstot ar apkārtni.
Viens tāds aizdomīgais tikko ienāca manā namā un atdeva galus. Nezinu, kas šim notika, sāka kaut ko nesakarīgu bubināt, dziļi vilkt elpu līdz beidzot nosprāga. Vārgi šie cilvēki, muļķi lielākoties arī, tomēr lieliska izklaide. ragana noteica un vērīgi nopētīja Džeikopa augumu, apstājoties pie sejas. Un, lai arī viņš bija garāks, tas neliedza Tingelai uzlūkot šo būtni ar burvīgu lepnumu un noslēpumainību.

[Alehandro]

Nosprāga? No kā? Džeks ieintresēts jautāja No kā tad uzreiz beigts? viņš aizdomājās līdz visbeidzot mierīgi teica Cilvēks, ja?
Manas domas par cilvēkiem ir bijušas diezgan patiesas. Nosprāgst visās malās... Nu gan viņi ir dzīvīgi, kā teikts visās vietās
Atvainojos jaunkundz, kāds bija jūsu vārds? viņš atguvien no domāšanas ievaicājās.

[novemberunge]

Jums gan tā slikti ar atmiņu, Džeikop. Tingela Žerrī de la Opessa. ragana ar vieglu smīniņu uz lūpām paskaidroja un sakrustoja rokas uz krūtīm.
Pārāk daudz jautājumu reizē, bet nu lūkošu kā atbildēt. Nav ne jausmas no kā tas cilvēks nobeidzās. Ieaicināju viņu iekšā, šis teica, ka viņa ir kas sakāms, iegājām salonā un jamais vienkārši nolika karoti kā teikt. Jā, tas bija cilvēks. viņa nobēra kā pupas, bet tik un tā varēja saprast katru vārdu. Tingelai piemita kāda dīvainība- runāt ātri un skaidri reizē. Tas noteikti nebija tāpēc, ka viņa daudz runātu- patiesībā ragana nebija tā īsti izpļāpājusies vairāk nekā divus gadsimtus.

[Alehandro]

Cilvēki ir pavisam neaptēstas būtnes. Viņi neko nesajūt... Viņi tā teikt ir gatavākie muļķi... Neko nemana un pakrīt visās vietās vienkārši beigti. Džeks skatijās Tingelai tieši sejā un vēroja viņas lūpas.
Tās ir tik jutekliskas...
Džeks beidzot atjādzies vēl piemetināja:
Cilvēki mums nav pretinieki... Ja nu vienīgi Van Helsings...

[novemberunge]

Tas gan. Rotaļlietas, nekas cits. Ak, bet agrāk vis tā nebija- cilvēki jutās daudz drošāki un bija daudz gudrāki, viņiem dzīvība bija dārga, bet tagad... tagad tie taisa pašnāvības. Vai nekas vairs tiem nav svēts? Agrāk taču viņi tik piemīlīgi pielūdz Dievu, ka taisni prieks bija ielauzties baznīcā un tur visu izvandīt. Šobrīd man ir pilnīgi vienalga. ragana šoreiz runāja nedaudz lēnāk, nosvērtāk un apdomājot katru vārdu. Viņas skatiens slīdēja līdzi Džeka acīm un redzētais lika Tingelai atplaukt valdzinoši ļaunā smaidā.

[Alehandro]

Esmu uzzinājis viņu attieksmi pret Dievu. Tagat viņi vairs tam netic un viņiem vairs nekas nav svēts: ne ģimene ne pārējais. Viņiem viss ir vienalga. Vienīgais Van Helsings ir tīri pieklājīgs. Viss par ko esmu dzirdējis nav nekas zemē metams. Manuprāt viņš būtu pamatīgs ķēriens Džeks mierīgi stāstija raganai.

[BellaDiva]

Azapata turpinaja runat ar Tomu...Bet tad vina piecelas un teica..Butu jauki tomer tikt prom no lietus apskavieniem! un pasmaidija...

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 29.08.2005 10:45

[mr Bl@ck]

Tad varbūt nāciet līdz mans nams nav pārāk tālu Toms nosarka Tikai mums nāksies lidot umm ja tev nav iebildumu?

[BellaDiva]

Jaa, juusu namu es atceros, tam piemita patikama aura Azapata noteica. Es labpraat tur atgrieztos, tas butu jauki. Hmm..nja, tikai jalido, tas nav protams man pierasts parvietoshanas veids, bet, lai nu buutu. Vina pasmaidija un sniedza savu porcelana balto un veso roku Tomam...

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 29.08.2005 11:16

[mr Bl@ck]

Viņš pasmaidīja pretī Paņemis Azapatu uz rokām viņš uzšāvās zilgan pelēkajās debesīs. Viņš lidoja virs jumtiem un ielām kur varēja redzēt vien retus galvas noliekušu gājējus bet priekšā varēja redzēt baznīcas augsto torni.
Pagāja kādas tikai 5 minūtes un Toms ielaidās savā mājoklī. Aizvēris plašo logu. Pieņemoties dienasgaismai varēja redzēt pieklājīgi iekārtotus bēniņus kuru centrā bija kamīns pie kura viņš ar Azpatu bija sēdējis.
Laipni lūdzu viņš sacīja. Vai jums patiaka lidojums Toms apvaicājās kurdams uguni kamīnā

[BellaDiva]

Paldies...Jauki Azapata samaididama noteica...
Pienemu ka shi dzives vieta jums ir nesen? Vina klusu pajautaja, kaut gan atbilde vinai bija vienaldziga..Vina aizgaja lidz kaminam un kresliem. Viena no kresliem Azapata apsedaas. Un ar vaicajoshu skatienu veraas Tomaa...

[mr Bl@ck]

Jā Pavisam nesen iegūta tikai divas dienas Toms atbildēja iztaisnojies neuzkrītošau un ērta savā ziņā viņš pasmaidīja Bet tas laikam jums nepārak laikam interesē viņš piebilda.
Laikam velēsaties kautko dzeramu? Toms apvaicājās
un lai gan viņš runāja viņš saprata ka īsti nezin ko teikt parasti viņš runu vietā deva priekšroku klusumam.

[novemberunge]

Par to es nešaubos, tomēr man vairs sen kā nav vēlēšanās dzīties kādam pakaļ, kaut arī tas būtu simtiem miljonu zelta vērts. Pasaule no tā sliktāka nekļūt, tā jau ir gandrīz galējās robežās. Tingela attrauca un sapurināja zeltainos, viļņotos matus, kas lietū jau atkal bija izmirkuši.
Ziniet, nav pārāk patīkami mirkt te laukā, lietū, kad tūlīt lēks saules gaisma. Varbūt, ja jūs mani nedaudz pagaidītu, mēs varētu kopā aiziet līdz krodziņam un iedzert? Man gan riebjas šīs netīrās, smakojošās vietas, tomēr tas ir labāk nekā izmirkt līdz ādai. ragana klusi ierosināja, juzdama kā lietus smalkās, vēsās lāses noslīd pa viņas kājām un pieskārās basajām pēdām. Viņa noskurinājās, kā mazs, piemīlīgs kaķēns (bet, protams, ar nadziņiem) un palūkojās atpakaļ uz savu namu, kas stāvēja nedaudz tālāk- sauss un vilinošs.

[Tinuviel]

Vilkatis atvadījās no saviem visiem. Viņš lēnām piecēlās, izstaigāja dažas istabas un paņēma dažus rīkus, tad devās atpakaļ, uz pilsētu. Tumšās ielas kļuva nedaudz gaišākas, tuvojās vai jau bija rīts, bet tas Reihardam nekaitēja. Viņš gāja pa galveno ielu, cik nu liela tā varētu būt, un meklēja kādu vietu kur piesēst vai atrast ko ēdamu. Kādu noklīdušu cilvēku.