Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[mr Bl@ck]

Es varu piedāvāt savu māju bet es domāju tur varētu būt par šauru mazliet un jums Reihard būtu grūtības iekļūt Toms sacīja vienaldzīgā balsī.
Bet neapvainoojieti4es es cilvēkus uzskatu par neaptēstiem viņš noskaldīja

[Tinuviel]

Reihards paskatījās uz Tomu.
- Ja tāda ir tā lieta, tad es gan netaisos palikt uz ielas gaidot, kamēr divas būtnes izrunājās savā starpā.
Viņš noteikti pateica.
- Es arī neuzskatu, bet tas tomēr ir pierādījies, lai cik ļoti to negribētos.
Vilkatis atbildēja eņģelim.

[Alehandro]

Es esmu par Jūsu variantu Reinhard. Izkalausās diezgan normāli. Cilvēku sabiedrībā vairs tik ļoti nevajadzētu rādīties. Esmu redzējis arī dažus citus aizdomīgus tipiņus. Džeikops teica. Vai vēl kāds vēlās nākt līdzi? Dāmas, kungi?

[Tinuviel]

Vilkatis noskatīja ielu visā tās garumā. Viņš pamanīja Azapatu, tomēr to stingri ignorēja.
- Būs normāi, pat labāk.
Vilkatis atteica, pievērsdamies vampīram.
- Tad ejam? Vai nē?
Viņš jautāja Tomam. Balss bija nedaudz baisa kā pats vilkatis.

[mr Bl@ck]

Labi es piekrītu variantam par Reiharda māju Toms sacīja. Apmetis apmetni ap roku viņs uzlaidās uz mājas jumta un uzsauca Varat doties ceļā es jums sekošu. Man vajag mazliet apdomāties Toms sacīja pats sev Tas vampīrs kaut ko slēpj Toma intuīcija sacīja viņam priekšā.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 26.08.2005 14:45

[Alehandro]

Džeks ātri pārvērtās par sikspārni tā lai apkārt staigājošie to nemanītu.
Uz kuru pusi mums īsti ir jādodās? skanējs viņa balss, bet ne tik skaidri kā parasti, jo viņa mutīte bija diezgan pamaza.

[Tinuviel]

Reihards neko neatbildēja.
- Sekojiet man.
Viņš norūca un pārgāja ielas otrā pusē. Vilkata soļi bija neticami klusi, bet ātri. Pēc mirkļa viņš nogriezās kādā tumšā, bet lielā ielā un gāja pa to krietnu gabalu. Pēc mirkļa viņš apstājās. Viņi bija pie palielas mājas. Acīmredzami tā bija Reiharda mītne. Māja bija tumšā krāsā un samērā grezna. Brīdi varēja dzirdēt atslēgas skanēšanu un klusu durvju klikšķi.
- Laipni lūgti.
Viņš vēsi noteica un atvēra durvis, lai viesi varētu ieiet iekšā.

Ieejot iekšā skatam pavērās garš un diezgan plats koridors. Mājas iekšiene bija tumšās krāsās, kuras patīkami nespieda uz acīm. Koridorā bija trepes, kuras veda uz augšējajiem stāviem. Ejot pa koridoru uz priekšu, varēja nonākt tādā kā viesistabā. No koridora atdalījās vē dažas istabas.

[mr Bl@ck]

Toms nolaidās blakus Reihardam un novērtēja namu Mājīgi tiešām mājīgi Toms sacīja beidzot novērtējis interjeru. Mājai nebija ne vainas tik tumša un patīkama, Taču tad viņa domas atkal pievērsās vampīram

[Alehandro]

Džeikops vilkatim sekoja lidojot pa gaisu un tā viņš arī varēja vairāk iepazīt pilsētu.
Kad viņi iegāja iekšā Džeks iegāja viesistābā un piemetās.
Jūs šeit esat labi iekārtojies... viņš noteica pavisam paviršā balsī. Džeks palēnām apskatija istabu un tās iekārtojumu. Nekas tāds krimināls šeit nelikās.
Mājiņa jauka, tomēr ne tāda kā manējā. Žēl, ka nepaguvu apskatīties visās istabās, viņš domāja.

[Tinuviel]

- Paldies.
Vilkatis atteica un pievienojās Tomam un Džeikopam viesistabā. Tajā bija kamīns, kurā dega liesmas - vienīgais gaismas avots šajā istabā. Bet tās deva pietiekamu gaismas daudzumu, kas tāpat nebija pārāk vajadzīga. Neizpalika arī melns ādas dīvāns un krēsli, pa vidu melna koka galds. Reihards apsēdās vienā no krēsliem. Vilkata mājoklis patiešām bija mājīgs.
- Kur mēs palikām?
Viņš jautāja.

[Alehandro]

Mēs palikām pie cilvēku neaptēstības. Tādā veidā var tikt pie upuriem. Viņi ir gaužām neuzmanīgi. Džeks stāstija izbaudot istabas tumšumu. Viņaprāt arī kamīns bija jauks, jo pie tā varēja sasildīties un bija laba, jo laba pašsajūta.
Ko Jūs abi domājat par cilvēkiem?

[Tinuviel]

Vilkatis īsi iesmējās.
- Cilvēki ir dažādi, bet savā ziņā priekš mums...
Viņš veltīja skatienu vampīram.
- ...viņi noder maltītēm, ne? Tātad viņi ir noderīgi.
Viņš nobeidza.
- Un viņu neattapība bieži viņus pašus iedzen postā.
Reihards piebilda.

[Alehandro]

Neattapība? Jā tā tiesa. Tā ir miruši daudzi, jo daudzi mani upuri. Daudzi bijuši neaptēsti kā neandertālieši, bet ar dažiem man ir bijis vajadzīgs kāds zināms laiciņš. Daži uzož, ka gaiss nav tīrs un vairs neuzticās nevienam... tādi cilvēki man patīk, un kāvēl! Man tiktiešām patīk apvest ap stūri ko lielāku un gudrāku. Džeikops stāstija. Viņš atkal bija pievēris acis, lai pavisam varētu izbaudīt kailo tusu. Viņam tā patika...
Šeit ir vienkārši lieliski... viņš domāja

[mr Bl@ck]

Toms apsēdās uz dīvāna un pievienojās sarunai.
Jā cilvēki ir neaptēsti man pat liekas nevajadzīgi
Lai gan viņš turpināja arī starp viņiem ir bijuši attapīgie ņemiet par piemēru kaut va to pašu van Helsingu. Arī man ir pāris rētas no viņa palikušas Toms drūmi pasmaidīja

Sākam apspriest cilvēci interesants temats par ko spriest tumšajiem (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 26.08.2005 15:23

[Tinuviel]

Vilkatis iekārtojās ērtāk ādas krēslā.
- Bet daži cilvēki neko nepierāda. Tādi ir labi ja desmit, bet neattapīgi cilvēki ir pāris reizes vairāk.
Reihards teica.
- Kā tev ar viņu veicās?
Vilkatis vēsi jautāja Tomam. Jautājums bija domāts par van Helsingu.

Šo rakstu rediģēja Tinuviel: 26.08.2005 15:26

[Alehandro]

Esmu par viņu ļoti daudz dzirdējis. Es viņu vēlētos satikt, un pamēģināt arī savas prasmes Džeikops teica, Būtu jauki, viņu uzmeklēt, bet viņš parasti unmeklē tikai to kas viņam vajadzīgs. Varbūt Jūs Tom varētu pastāstīt ko vairāk par cīņu ar Van-Helsingu. Mani tas ļoti ieintresētu. Varētu izanalizēt viņa stiprās puses un viņa vājības.

[mr Bl@ck]

Toms ieskatījās liesmās un centās atsaukt atmiņā senos notikumus. Pec minūtes vai vairāk viņš ierunājās Tas notika Prāgā 1895 ja nemaldos. Kungi es jūs nemaldināšu tā nebija liela un varena cīņa drīzāk maza saķeršanās. Es biju tikko izmetis vienu no tiem muļķiem laukā pa logu diemžēl viņa acu priekšā. Toms pasmīnēja Tā kā muļķīgas sagadīšanās dēļ man mugurā nebija apmetņa viņš metās man virsū. Lai nolādēts tas viņa arbalets es dabūju 12 bultas iekšā ja es būtu bijis vampīrs va vilkacis man būtu beigas jo bultas bija no sudraba un apslacītas ar svēto ūdeni viņš mazliet nokremšļojās un turpināja Man nācās izlikties par mirušu citādi viņš būtu dzinis manī iekšā vēl ilgi. Tas nu īsumā būtu viss Toms bija izstāstījis pietiekami bet ne visu...

[Tinuviel]

Vilkatis pasmaidīja. Šoreiz smaids nebija vēss, bet gan nedaudz uzjautrinošs.
- Nudien, pat eņģeļi mēdz kļūdīties. Jā, tiešām, labi ka tur nebija kāds cits, citādāk mūsējo būtu par kādu mazāk.
Viņš noteica. Stāsts bija izraisījis nelielas pārdomas. Nē, vilkatis nebaidījās, viņš tikai pārdomāja to, cik gan mantkārīgi un varaskāri ir cilvēki. Lai tikai būtu saulītē, viņi ir gatavi nogalināt nenogalināmo.

[Idril]

Viņš joprojām savā taktī soļoja uz priekšu tuvojās rīts, un tā ar nekas prātīgs nebija izdarīts, viņš pagāja garām cilvēkiem, kuri vai nu devās mājup no kroga, vai posās uz to, līdz izlēma atgriezties mājās, vismaz uz šo rītu.

[Demiurgs]

Kad sarunā iesaistījās kāds vampīrs šķiet visi piemirsa par Dreinu. Viņš izmantoja mirkli lai pavērotu apkārtni un runātājus. Kad runātāji izlēma doties un vilkača māju viņš nemanāmi pārvērtās par nelielu peli un sekoja viņiem. Nokļuvis pie mājas viņš iekļuva iekšā tūlīt pēc vilkača un kādu brīdi noklausījās pārējo sarunā par cilvēkiem. Tad viņš gaitenī atkal pārvērtas atpakaļ un iegaja viesistaba sakot- Piedodiet Reinharda kungs ka ielaužosjūsu māja bez jūsu atļaujas, bet šķiet ka jūs visi par mani piemirsāt. Tad nu es nolēmu sekot.-