Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[Alehandro]

Viņam tur apnika lidināties. Viņš redzēja kādu vīrieti melnā ādas jakā, brūniem pusgariem matiem un mazliet šķību degunu ieejot kādā mājā.
Man taču ir jādabūn dzīvoklis Džeks domāja. Varbūt nogalināt viņu...
Džeks nolaidās pie mājas ieejas. Vīrietis tikko bija iegājis iekšā mājā. Džeks redzēja kā viņš izņem no kabatas atslēgas. Viņa dzīvoklis atradās turpat pirmajā stāvā.
Labdien... viņš ledainā balsī sacija vīrietim Prieks iepazīties...
Labdien, labdien svešinieks ierunājās neticami dzīvespriecīgā balsī. Vismaz šim nostūrim.
Jā kuram šis vakars būs labs un kuram ne viņš pateica vīrietim un iekampās ar saviem lielajiem, asajiem zobiem vīriešā miesā. Viņš to plosijā un mētāja. Džekam visa mute nu bija ar asinīm.
Džeikops pieslējās pavisam stāvus un ievilka vīrieti nu savā jauniegūtajā dzīvoklī aiz pleciem pa tikko atslēgtajām mājas durvīm. Viņš aši sameklēja vannasiztabu. Tā bija diezgan grezna.
Es visas viņa asinis noskalošu un vēlāk iznesīšu ārā viņu miskastes maisā. Gan jau neviens neko nepamanīs Džeks domāja un iecēla vīrieti vannā. Stindzinoši auksts ūdens sāka blūst pa nonāvētā vīrieša miesu. Džeks izvilka arī nazi no kabatas un ar to pārzrieza viņam vēna. Nu bija īsta asinspirts.

[Demiurgs]

-Prieks iepazīties Reinhard, un ja patiesi es speju pavisam viegli noteikt kas ir kas, tas ir neliela treniņa un iedzimtības rezultāts. Noprotot pec jūsu sejas izteiksmēm jūs esat pazīstami. Varbūt iepazīstināsiet mani ari ar jūsu draugu vai arī viņš pats vēlas ar sevi iepazīstināt??- viņš jautāja velreiz nopētot enģeli.

[Alehandro]

Ūdens vēljoprojām plūra pār mirušo vīrieti. Viņa asinis bija aiztecējušas, jo vairs sarkano krāsu nekur nevarēja redzēt. Varēja redzēt tikai to ka līķis paliek zils. Džeks jau bija pieradis pie šādiem skatiem, bet kādam citas tas varētu būt kas šausmīgi pretīgs. Viņš nogrieza ūdeni vannā un iestūķēja vīrieti maisā. Par laimi un tīrās grīdas, ne gaitenī, ne vannasiztabā nebija palikušas kādas asiņu pēdas. Viņš izvilka maisu pa durvīm un tās pieslēza. Džeks iemeta maisu arkritumos netālu no māja. Tu patās bija arī miskastes mašīna un to visu savāca.
Lieliski... viņš nodomāja un devās sīkāk izpētīt savu jauno mājvietu.

[Tinuviel]

Vilkatis nepagrieza seju pret Dreinu, tikai acis. Pēc mirkļa gan arī seja bija vērsta pret Dreinu.
- Ja vārdu zināšanu var saukt par pazīšanu, tad es viņu pazīstu.
Vilkatis teica. Viņš paskatījās uz eņģeli, vēlēdamies, ka viņš sāks runāt, bet nē. Tātad Reihardam nekas cits neatlika...
- Viņu sauc Toms.
Viņš noņurdēja.

[Alehandro]

Nē... Labāk uzmeklēšu arī to satraukto pulciņu. Kārojās uzzināt kas ir arī viņi. Varbūt arī kāds gards kumosiņš? Džeikopss pacēlās spērnos un planēja virs Hārdstrītas tumšajām debesīm. Viņš tos ievēroja labi, ja pēc kādām piecām minūtēm.
Viņš nolaidās kādā tukšā ieliņā un pārvērtās cilvēka veidolā.
Labs vakars, ne? viņš teica ar triumfa smaidu dejā, vismaz man... viņš piemetināja tik klusi, ka to neviens nevarēja dzirdēt.

[Tinuviel]

Vilkatis pagriezās pret Džeikopu. Sejā bija pavisam viegls, bet ļoti noslēpumains.
- Kā kuram. Ja medības veiksmīgas... -
Viņš teica un apklusa. Vilkata lieliskā oža juta asiņu smaržu, lai cik labi tā būtu nomaskēta. Acis iegailējās. Pie tam viņš juta, kas par būtni ir Džeikops. Vampīrus viņš atpazina labi.
- ..., tad viss ir labi, bet ja nē.
Reihards atbildēja, bet ne līdz galam.

[Alehandro]

Džeikops saprata, ka puisis ir sajutis asiņu smaržu. Viņš sajuta arī viņējo, viņš bija vai nu vilkatis vai burvis. Viņā neritēja cilvēka asinis. Džeks to saprata uzreiz.
Jan ne viņiem, tad vismaz mums... viņš noslēpumainā balsī atbildāja un pielisis rokas mutei priekšā pasmaidija.
Ja viņš nav cilvēks tad arī pārējie tādi nevar būt, jo ne vilkači, ne vamrīri, ne arī citas maģiskas būtnes labprātīgi ar cilvēkiem nesarunājās...

OCC-Zinu, ka uzrakstiju šausmīgi nesakarīgi... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Šo rakstu rediģēja Alehandro: 26.08.2005 13:34

[mr Bl@ck]

Toms pievērsās Dreinam Jā mans vārds ir Toms J Kolters pasmaidījis smaidu kurā nebija ne piles prieka viņs turpināja Un jums laikam nebija problēmu noteikt kas es esmu Tagad viņs pašķielēja uz saviem spārniem.
Mirkli vēlāk nozibēja sudrabs jo pamanījis vampīru Toms instinktīvi izrāva nažus no jostas.
Atvainojiet slikts paradums radies viņš sacīja ielikdams tos atpakaļ jostā
Un kas būtu jūs cienītais? viņš pievērsās atnācējam.
Azapatu viņš pašlaik centās ignorēt laivecās domas nesāktu viņu svilināt

[Alehandro]

Es, kas esmu es? Džeks teica ar smīniņu uz lūpām, Es esmu Džeikops fon Meiliss. Draugi mani dēvē par Džeku. viņš sacija.
Vai tu nevarī pārvērsties bez spārniem? Tu izskaties pārāk uzkrītoši. Nevēlos, la turpmākajā laikā pievērš uzmanību. viņš atkal pasmīnēja un ļāva vējam izbužināt savus matus.

[mr Bl@ck]

Ziniet nē nevaru esmu taču eņģelis, bet tā kā apmetni atstāju mājās kurp tagad dodos...
Runājot viņš nemaz nezaudēja modrību viņa īsā pazīšanās ar grāfu Laionelsu bija iemācījusi vēl kādu lietu nekad nesaproti vampīru pa tiešo.
Bet ko jūs tad te darāt neesat taču apmaldījies? Toms bija nolēmis izmantot vampīra pļāpīgumu savā labā.

[Alehandro]

Tas gan būtu smieklīgi... Džeks noteica. Še manu apmetni. Redzu, ka uz mani atskatās tāpēc es to gribēju mest ārā. Tev tas labāk noderētu. viņš pasniedza savu apmetni. Viņš to pirms braukšanas uz Hārdstrītu bija izmazgājis un nu tagat tas gulēja uz viņa rokas.
Derēs?

Šo rakstu rediģēja Alehandro: 26.08.2005 13:59

[mr Bl@ck]

Toms novērtēja pasniegto apmetni DerēsToms sacīja un paņēma to un aplika ap pleciem tas bija diezgan viegls un ērts taču ja tas censtos Tomu nogalināt nekas neiznāktu jo Toms bija nemirstīgs līdz tiesas dienai...
Pateicos viņš sacīja Džekam

[Tinuviel]

Reihards klusēja. Pagaidām svešinieks, kurš uzdevās par Džeikopu fon Meilisu vai Džeku, nejautāja neko par vilkata vārdu.
- Uzmanību mēs pievēršam tāpatās. Šeit cilvēki nemēdz pulcēties.
Viņš bilda ar krietnu novēlošanos, jo steigšanās nebija viņa gaumē. Šoreiz. Reihards ar ideāli noslēptu smīnu skatījās uz vampīru un eņģeli.

[Alehandro]

Jā... To es nezināju... Tikai šodien ierados Hārdstrītā. viņš paskatijās uz vilkača pusi.
Kā Jūs visus sauc? Būtu prieks arī mazliet padiskutēt par šo pilsētu un darbību tajā. Būtu jauki... Džeks teica un apskatija visu pulciņu no galvas līdz kājām.

[Tinuviel]

Reihards pasmaidīja smaidu, kurš drīzāk iedvesa bailes.
- Mans vārds ir Reihards Rauls Rendro.
Viņš norūca.
- Tikai šodien? Kur tad jūs bijāt pirms tam?
Vilkatis jautāja vampīram. Acis iegailējās vēlreiz. Kā nekā virs galvas bija pilnmēness, bet tas pagaidām bija nekaitīgs. Tas visu nakti būs nekaitīgs.

[Alehandro]

Es dzīvoju Rumānijā. Kā jau visiem zināms tā bija vampīru iecienītākā valsts. Tur no maniem radiem čum un mudž. Es dzirdēju par Hārdstrītu un nolēmu atbraukt. Tiktiešām neesmu vīlies. Džeikops mierīgi atbildēja un sataustija atpogātā krekla kabatā atslēgas. Viņš pasmīnēja.

[mr Bl@ck]

Prātīga doma no Reiharda puses Iejaucās Toms Varbūt atrodam kādu vietu kur varam neuzkrītoši izrunāties uzmetis skatienu katram klātesošajam Mēs varam doties uz bāru tur mēs nepiesaistīsim uzmanību Toms apklusa un gaidīja pārējo domas par priekšlikumu.
Ziniet es domāju es došos uz turieni ja kāds vēlas piebiedrojieties viņš piebilda

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 26.08.2005 14:24

[Tinuviel]

Vilkatis noklausījās Džeka teikto, bet neatbildēja. Tā vietā viņš pievērsās Tomam.
- Bārā ne. Mūsu kompānija tur ir bijusi gana, tie cilvēki nemaz nav tik dumji, kā izskatās.
Reihards atteica.
- Es piedāvāju kādu klusu un mājīgu vietu. Ko varat piedāvāt jūs?
Viņš vērsās pie sarunas biedriem.

[Alehandro]

Neslikta doma... Tā varētu. Kāds zin kur tuvumā kāda vietiņa atrodas? Es tā īsti neesmu manijis.
Džeks vēljoprojām smīnēja.
Izpaust viņiem savu noslēpumu? Labāk nē... Šeit nevienam nevar uzticēties

Šo rakstu rediģēja Alehandro: 26.08.2005 14:27

[Tinuviel]

Vilkatis pasmīnēja.
- Es grasījos doties mājās, pirms satiku jūs.
Viņš teica. Reihards cerēja, ka šie abi sapratīs, ko viņš ar šo teikumu bija domājis.
- Ko sakāt?
Viņš vēl noslēpumaini pārjautāja. Vilkatis pārmaiņus skatījās uz abiem biedriem. Viņš juta arī Azapatas tuvumu, bet to neizrādīja.